Mūsdienu Krievijā rekrutēšana armijā notiek kā pa konveijera lenti, bet tās darba ātrums palēninās. Joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kas vēlas karot, līdz ar ko notiekošais rada aizvien liekāku spriedzi valsts budžetā, vēsta Vācijas sabiedriskais medijs "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".
Iznīcināšanas kara stratēģijai, ar kuru Kremlis cer agrāk vai vēlāk salauzt Ukrainas pretestību, ir trīs pīlāri: skaitlisks pārākums (Krievijas iedzīvotāju skaits ir gandrīz četras reizes lielāks), vēlme samierināties ar lieliem zaudējumiem un finanšu resursi. Pirmie divi šķiet nesatricināmi. Trešais ir apšaubāms. Darbā pieņemšanas maksājumi karavīriem un kompensāciju izmaksas viņu ģimenēm jau ir kļuvušas par nopietnu finansiālu slogu Krievijas valsts kasei.
2024. gadā līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstīja aptuveni 400 tūkstoši cilvēku, liecina DW pētītie dati par federālā budžeta izdevumiem. Varas iestādes saka, ka skaitlis ir vēl lielāks. Piemēram, Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs runāja par 450 tūkstošiem līgumkaravīru un 40 tūkstošiem "brīvprātīgo formējumu locekļu".
Šo skaitļu pārbaudi sarežģī fakts, ka pagājušā gada augustā federālais maksājums par līguma parakstīšanu tika palielināts no 195 līdz 400 tūkstošiem rubļu. Saskaņā ar publikācijas "Svarīgi stāsti" aprēķiniem, minimālais līgumkaravīru skaits 2024. gadā bija 374,2 tūkstoši cilvēku.
Pēdējos mēnešos darbā pieņemšanas temps, iespējams, ir palēninājies, lai gan Krievijas amatpersonu paziņojumi ir ļoti pretrunīgi. Piemēram, prezidents Vladimirs Putins nesen paziņoja, ka vasaras sākumā armija saņem 1800 jaunu līgumkaravīru dienā, tas ir, 50-60 tūkstošus mēnesī. Tas aptuveni atbilst dinamikai, kas tika novērota 2024. gada beigās.
Tajā pašā laikā Dmitrijs Medvedevs, kuram, šķiet, nav iemesla nenovērtēt militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju rādītājus, runā par 37 tūkstošiem mēnesī. Tas ir aptuveni 1,2 tūkstoši dienā. To pašu skaitu - aptuveni vienu tūkstoti dienā - minēja Vācijas fonda "Zinātne un politika" ("Stiftung Wissenschaft und Politik", SWP) darbinieks Jans Kluge, izpētījis reģionālo budžetu izdevumus.
Pat ja iesaukšanas līmenis patiešām samazinās, tas joprojām ir ievērojams. Saskaņā ar aptauju, kuru ziņojuma sastādīšanai veica Eiropas Analīzes un stratēģiju centra (CASE) dibinātāji Dmitrijs Nekrasovs un Dmitrijs Gudkovs, 2024. gada beigās krievu vīriešu gatavība doties karā joprojām bija augsta.
61% respondentu teica, ka nevēlas cīnīties par naudu, bet pārējie neizslēdza šādu iespēju. Ziņojuma autori atzīmē, ka, tā kā tēma ir jutīga, kara pretinieki varētu atteikties piedalīties aptaujā. Turklāt tas notika sabiedriskās vietās - netālu no dzelzceļa stacijām un pieturām. Tas ietekmēja aptaujāto sastāvu, no kuriem 16% respondentu ziņoja, ka viņi jau cīnās.
"Līgumkaravīru vervēšana ir vienīgais veids, kā papildināt armiju, jo ideoloģiski motivētu rekrūšu vervēšana beidzās 2022. gada pavasarī-vasarā, un daļēja mobilizācija 2022. gada rudenī radīja iekšējo politisko spriedzi un riskus, kurus Kremlis uzskatīja par nepieņemamiem," sacīja Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais pētnieks Pāvels Luzins.
Aptaujā, kas tika veikta CASE ziņojumam, tika reģistrētas arī būtiskas cerības. Tās gan ievērojami pārsniedz esošo maksājumu līmeni. No 2023. gada 1. oktobra minimālais ikmēneša maksājums kara dalībniekiem ir 210 tūkstoši rubļu, vienreizējs maksājums par līguma parakstīšanu ir 400 tūkstoši. Papildus federālajiem maksājumiem ir arī papildu reģionāli maksājumi. Maskavā no 2024. gada jūlija tas ir 1,9 miljoni rubļu. Maksimālais maksājums ir Hantimansijskas autonomajā apgabalā - 2,65 miljoni. Gandrīz tikpat maksā arī Marijelas Republikā.
Vidējais vēlamais ikmēneša maksājums, saskaņā ar aptauju, bija 850 tūkstoši rubļu, mediāna bija 400 tūkstoši rubļu. Vidējam vienreizējam maksājumam, saskaņā ar respondentu cerībām, jābūt 3,7 miljoniem rubļu. Tie, kas paziņoja par savu beznosacījumu gatavību piedalīties, nosauca summas, kas ir tuvas faktiskajām. Tas norāda uz viņu augstāku izpratni par reālo situāciju.
"Vladimirs Putins pieļāva stratēģisku kļūdu, izvēloties veidu, kā nodrošināt resursus šim karam," sacīja Džordžs Barross, Kara izpētes institūta (ISW) eksperts. "Viņš neizmantoja valsts vardarbības monopolu, kā tas tika darīts Padomju Savienībā, viņš nepiespieda krievus doties mirt Ukrainā. Viņš maksā par to. Šāda stratēģija varēja darboties, ja karš būtu bijis īss. Bet tas nedarbojas ilgstošā konfliktā," piebilda eksperts.
Jau ir pazīmes, ka militārie izdevumi Krievijā sasnieguši griestus. To turpmākais pieaugums kļūst grūts: ekonomika ir strauji palēninājusies, un naftas cenu kritums ir piespiedis valdību pārskatīt budžeta parametrus - pat ja pagaidām mēs runājam tikai par "kosmētiskām" korekcijām.
Saskaņā ar J. Kluges no SWP aprēķiniem, pašreizējās prēmiju izmaksas līgumkaravīriem ir aptuveni divi miljardi rubļu dienā. No šīs summas aptuveni 1,5 miljardus - trīs ceturtdaļas - maksā reģioni, kas atbilst 2,7% no to budžeta. Atlikušie 0,5 miljardi nāk no federālā budžeta.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) datiem, lielākā daļa federālo izdevumu līgumslēdzējiem ietilpst apakšsadaļā "Sociālais atbalsts iedzīvotājiem". 2021. gadā šajā apakšsadaļā ietilpstošie militārie izdevumi sasniedza tikai 178,3 miljardus rubļu, 2022. gadā - 345,3 miljardus, 2023. gadā - 1,15 triljonus un 2024. gadā - aptuveni tikpat. 2025. gadā tos tika plānots samazināt, bet SIPRI ekspertu veiktā visa budžeta analīze parādīja, ka trūkstošā summa vienkārši tika pārvietota uz klasificētām budžeta daļām.
Galvenais secinājums, pie kura nonāca SIPRI eksperti, pamatojoties uz Krievijas budžeta analīzi, ir tas, ka maksājumu pieaugums kaujiniekiem novirza finanšu resursus no citām jomām. Izdevumi ieroču iegādei, aizsardzības nozares attīstība pieaug tikai nomināli. Reālā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, tie visdrīzāk samazinās. Tādējādi, neskatoties uz to, ka militārie izdevumi kopumā pieaug, tas nepalielina Krievijas militāro spēku.
"2025. gadā Krievijas militārie izdevumi sasniegs savu robežu, un 2026. gadā nominālā izaugsme būs vai nu zemāka par inflācijas līmeni, vai arī vispār nebūs izaugsmes," prognozē ekonomists Vladislavs Inozemcevs. "Karš ir ieguvis pozicionālu raksturu - lēti kara līdzekļi, piemēram, UAV (droni), spēlē arvien svarīgāku lomu. Maksājumi līgumkaravīriem vairs nepalielinās, un reģionālās prēmijas, kas ir sasniegušas nenormālu līmeni, ir sākušas samazināties," piebilda ekonomists.
