Ja kādu dienu patiešām atskanēs trauksmes zvani, katrs soms precīzi zinās, kur doties. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Somija patvertnes ir būvējusi jau gadu desmitiem, un to pietiks gandrīz ikvienam. Tādējādi somi ar savu civilo aizsardzību rāda piemēru visai Eiropai. Igaunija šajā ziņā nedaudz atpaliek no Lietuvas un Latvijas – ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija savā interneta portālā "err.ee".
Somijā dzīvo aptuveni 5,5 miljoni cilvēku, un ārkārtas situācijā ir patvertnes 4,8 miljoniem cilvēku. Tajā pašā laikā, piemēram, Helsinkos patvertnes ir lielākam cilvēku skaitam, nekā galvaspilsētā ir iedzīvotāju, tāpēc krīzes situācijā būtu vieta arī tūristiem vai ārvalstu strādniekiem. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstis civilās aizsardzības izveidē strādā jau 80 gadus.
"Šajā laikā viņi valstī ir uzcēluši vairāk nekā 50 000 patvertņu, kas patiešām varētu uzņemt gandrīz 4,8 miljonus cilvēku. Acīmredzot ne katram cilvēkam Somijā ir vieta patvertnē, bet skaitlis ir iespaidīgs. Patiešām, viņi ir ieguldījuši tajā, un tā nav lēta jautrība, tā nav atnākusi bez maksas, bet šodien viņi var ar to lepoties," sacīja Igaunijas Glābšanas padomes eksperts Leho Lemsalu.
"Šodien Somija patiesībā ir piemērs visai Eiropai patvēruma organizēšanā. Un tas, ko viņi ir darījuši pareizi, ir tas, ka viņi Somijā nekad neatteicās no patvēruma organizēšanas, vispārējās aizsardzības koncepcijas valstī, kas nozīmē, ka mēs šodien joprojām esam gadu desmitiem un vairāk atpalikuši no Somijas," sacīja Igaunijas Iekšlietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks glābšanas un krīzes gatavības jautājumos Tuli Raims.
Pēdējos gados Igaunija galvenokārt ir nodarbojusies ar publisko patvertņu meklēšanu un kartēšanu. Šobrīd visā Igaunijā ir 270 patvertņu, kas var uzņemt aptuveni 230 000 cilvēku jeb 17 procentus iedzīvotāju.
Igaunija arī nedaudz atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Latvijas un Lietuvas, jo ārkārtas likums, ko valdība pagājušajā ceturtdienā nosūtīja Igaunijas parlamentam Rīgikogu, jau ir spēkā Lietuvā un jau ir pieņemts Latvijā. Likums uzliek par pienākumu būvēt patvērumu jaunās ēkās, tāpat patvertnes ir jāpielāgo jau esošajām. Tiesiskā telpa mainās, ņemot vērā ziemeļu kaimiņvalsts piemēru.
"Mēs noteikti nevaram, un nav jāpārņem viss no Somijas. Kā piemēru es gribētu minēt, ka Igaunijā tās īpatnību dēļ patiešām ir ļoti grūti izveidot klinšu patvertnes. Tomēr mēs esam rūpīgi izstrādājuši visus citus principus, kas šodien pastāv Somijā, un novērtējuši, kas mums ir piemērots," sacīja T. Raims.
Somu prakse rāda, ka ir izmantojamas arī visu veidu kara laika patvertnes, tās ir atjaunotas un pielāgotas atbilstoši prasībām. Regulāra apkope ļauj izvairīties no patvertņu remonta. Diemžēl Igaunijā arī šajā ziņā situācija ir sliktāka, jo padomju laika bumbu patvertnes atrodas diezgan nelabvēlīgās vietās un ir sliktā stāvoklī.
"Daļa patvertņu, kas atrodas dzīvojamo ēku pagrabos, ir grūti izmantojamas, bet tās, kas ir lielo rūpniecības uzņēmumu pagrabos - ir nolietotas tā, ka nav izmantojamas, un, no otras puses, tās atrodas vietās, kas ne vienmēr ir cilvēku kustības ceļos. Tās ir slēgtas teritorijas, atrodas tālu prom no dzīvojamām ēkām utt. Tā kā to stāvoklis parasti ir diezgan slikts, tad to labošana nepalīdzētu mums daudz ātrāk virzīties uz priekšu. Tas ir jautājums, kad īpašniekam vai valstij ir iespējas atbalstīt šo procesu, bet šobrīd tas nav fokusā," sacīja L. Lemsalu.
Eiropas Savienība (ES) piedāvā atbalstu patvertņu izveidei dalībvalstīm, izmantojot finansēšanas programmas un sadarbības mehānismus. Piemēram, Eiropas Komisija sola pārdalīt 15 procentus no Kohēzijas fonda līdzekļiem aizsardzības nozarei. Igaunijai tas nozīmē 200 miljonus eiro valsts aizsardzībai. Kur, cik daudz un kad, precīzāk, ir katras dalībvalsts iekšējais jautājums. Papildus Eiropas fondiem svarīga loma ir pašas valsts atbalsta pasākumiem.
"Glābšanas padome var veikt savus atbalsta pasākumus par 18 miljoniem. Konkrēti, tikai lai atbalstītu, piemēram, patvēruma iespēju radīšanu. Tas ir atkarīgs no tā, kāds ir atbalsta likmes procentuālais daudzums - jo zemāks procentuālais daudzums, jo lielāks ir apjoms, ko var izmantot, un tam jābūt arī saprātīgās robežās. Vai tas ir 50/50, vai tas ir, piemēram, ka trešdaļa ir valsts līdzekļi, trešdaļa ir pašvaldības un trešdaļa ir īpašniekam - tas ir jautājums par to, kā tieši to izdarīt," sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro.
Procesā iesaistītie apgalvo, ka izpratne par civilās aizsardzības nepieciešamību kļūst arvien labāka. Pagājušajā nedēļā Eiropas valstu iekšlietu ministri Briselē izveidoja kopīgu sadarbības formātu, lai izskaidrotu, kā valstīs veicināt gatavību krīzei. Pirms nedēļas Tallinas, Rīgas un Viļņas mēri parakstīja saprašanās memorandu, oficiāli atklājot jaunu tīklu un iezīmējot ciešākas sadarbības sākumu civilās aizsardzības jomā.
