Divarpus gadu garumā pasauli nav beiguši pārsteigt ukraiņu izlūki, diversanti, dronu operatori un partizāni okupētajās teritorijās. Vairāki avoti tagad noņēmušies skaidrot, no kurienes tāda kompetence un zināšanas, kam Krievija īsti neko nevar likt pretī.
Septembris Ukrainas politikā bijis zīmīgs ar ministru maiņu — nomainīta trešdaļa valdības, premjerministram knapi saglabājot amatu, taču par pašām izmaiņām vēl interesantāks izrādījās fakts, ka šoreiz izpalika šādos gadījumos teju vai obligātā histēriskā publiskā bļaušana gan no Ukrainas pretinieku, gan atbalstītāju puses.
Kad niršanas centrs kādā applūdušā karjerā netālu no Bristoles Apvienotajā Karalistē 2022. gadā pēkšņi tika slēgts, daudzi nirēji palika neizpratnē, tomēr gandrīz divus gadus vēlāk viņi saņēma atbildes – Apvienotajā Karalistē bāzētais okeāna tehnoloģiju uzņēmums “DEEP”, kas iegādājās niršanas vietu un izveidoja tajā pētniecības centru un uzņēmuma pilsētiņu, pagājušā gada septembrī atklāja savu misiju “pielāgot dzīvi zem ūdens cilvēkiem”, raksta CNN.
Gadsimtu gaitā vairākkārt izpildījusies vēsturiska sakarība — Krievija izskatās stipra tik ilgi, kamēr spēj iekarot jaunas teritorijas, bet iekšēji sabrūk pēc zaudēta ārējā kara. Apspiestajām tautām rodas iespēja izrauties. Bet vai ir jēga prognozēt, kad tas notiks nākamreiz?
Par Izraēlas konfliktu ar teroristiem, par Ukrainu un Krieviju, par Latvijas un Eiropas vainas apziņu, par Izraēlas komunikāciju ar viedokļu līderiem, vēl par daudz ko citu – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.
Kārtējā bēda uzbrukusi Ramzanam Kadirovam — vispirms Īlons Masks izsmējis Čečenijas līderi par domu, ka viņš varētu būt Kadirovam “Cybertruck” pikapu uzdāvinājis, bet tad attiecīgo automašīnu attālināti izslēdzis dalības dēļ karā pret Ukrainu, kaut arī Kadirovs to pircis par bargu naudu. Šī epizode ir tikai viena no daudzajām cīņā par IT lomu karā.
ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission jeb FTC) apsūdz “Meta”, “Google”, “TikTok” un citus uzņēmumus lietotāju personiskās informācijas vākšanā un dalīšanās tajā ar trešajām pusēm, raksta “The Guardian”.
Libānā uzsprāgst tūkstoši peidžeru un arī citas jauno tehnoloģiju ierīces – tās sākumā vibrē, tad dūmo, pēc tam aizdegas un uzsprāgst. Pasaule ir dziļā neizpratnē, kas īsti notiek, cilvēki ar aizdomām skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, datoriem, planšetēm.
Krievijas propagandisti regulāri izplata pastāstiņus, kā Putins “opjatj vseh obhitril” (atkal visus apmānīja), un parasti tas notiek īsi pirms kārtējās hrestomātiskās Kremļa izgāšanās. Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons bez plātīšanās turpina sistemātiski apspēlēt visus savus, Francijas, vienotās Eiropas un NATO, kā arī Ukrainas atbalsta pretiniekus.
Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.
Termins “dedolarizācija” attiecas uz valstīm, kuras samazina paļaušanos uz ASV dolāru kā rezerves valūtu, maiņas līdzekli vai norēķinu vienību. Laika gaitā ne viena vien valsts dažādos pasaules reģionos ir centusies atsvabināties no dolāra ietekmes savā ekonomikā. Tas ir noticis ar mainīgām sekmēm, taču beigu galā tik un tā ASV dolārs ir saglabājis savu pasaules rezerves valūtas statusu.
Krievu emigrācijas aprindās (dažkārt dēvētas arī par “opozīciju”) sācies vēl nebijis jandāliņš. Tā vien šķiet, ka notiek cīņa uz dzīvību un nāvi. Kuri ir vienīgie īstie un pareizie “opozicionāri”? Krievijas cietumā nomocītā Alekseja Navaļnija politiskie mantinieki vai desmit gadus Krievijas cietumā nosēdējušā “oligarha”, naftas kompānijas “Jukos” dibinātāja Mihaila Hodorkovska atbalstītie “cīnītāji pret Putina režīmu”?
Tuvojas 1000. diena kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā. Neaptverama sadisma, cietsirdības un jebkādu saprātu zaudējušo iebrucēju darbības šokē pasauli, bet it īpaši Baltijas tautas, kas labi atceras padomju okupāciju no 1940. līdz 1990. gadam. Kas šobrīd notiek Ukrainā? Kādas ir kara perspektīvas, kā vērtēt Ukrainas armijas iespējas noturēties Krievijas Kurskas apgabalā, vai valsts ir uz pilsoņu kara sliekšņa – saruna ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.
Latvijā peripetijas ap iestrēgušo ātrvilciena “Rail Baltica” projektu ir izvērtušās milzīgā skandālā, jo ir tapis skaidrs, ka Eiropas Komisija finansēs tikai pamattrasi, taču grandiozajiem plāniem savienot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu “Rīga” Eiropas nauda nav paredzēta.
ASV prezidenta amata kandidātu Donalda Trampa un Kamalas Harisas publiskās debates TV kanālā ABC tika gaidītas ar milzīgu interesi. Tās plānoja skatīties vairāk par 60 miljoniem ASV iedzīvotāju.
Ir nopietnas cerības, ka ukraiņiem beidzot atļaus izmantot tālas darbības raķetes, kas sasniegs mērķus dziļāk Krievijā. Vai tas mainīs kara gaitu un dos stratēģiskus panākumus? Par to “Neatkarīgajai” stāsta divi militārie speciālisti – Jānis Garisons un Juris Maklakovs.
Venēcijas kinofestivālā izrādītā Krievijas-Kanādas režisores Anastasijas Trofimovas dokumentālā filma “Krievi karā” izraisījusi plašu sašutumu Ukrainā un to cilvēku vidū visā pasaulē, kuri ar sirdi un dvēseli jūt līdzi Ukrainas ciešanām.
6. augusta rītausmā artilērija likvidēja Krievijas bruņoto spēku nocietinājumus uz robežas, un svešā valodā runājoši, Rietumos apmācīti kareivji devās iekšā Krievijas teritorijā — kaut kas nebijis kopš Otrā pasaules kara. Un visi to ir uztvēruši apbrīnojami mierīgi, pat tie, pa kuru zemi tagad bradā NATO parauga zābaki.
Piedzīvojot vēsu uzņemšanu Ķīnā, Azerbaidžānā un vairs neriskējot rādīties Dienvidāfrikā vai Armēnijā, šajās dienās Vladimirs Putins ieradies Mongolijā ar visai neskaidriem mērķiem.
Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).
Krievijas un Ukrainas dronu karā puses ne tikai sacenšas arvien ātrāku, lielāku, tālāk lidojošu, klusāk lidojošu, miniatūrāku un visādos citos veidos daudzveidīgāku dronu izstrādē, bet arī uzbrūkošo dronu likvidācijā, kas tagad jau ir atsevišķs kara vešanas aspekts.
No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”
