Argentīnas prezidenta Havjera Mileja vizīte ASV Latvijai ir svarīga no tā aspekta, ka ekscentriskais Argentīnas līderis ar savu kuplo frizūru un motorzāģi virs galvas daudziem šķiet atdarināšanas cienīgs paraugs. Viņi saka: ja pie mums būtu tikpat apņēmīgs vadītājs, tad arī Latvijā iestātos labāki laiki.
Kreisi centriskajos medijos (“The Guardian”, “New York Times” un tamlīdzīgos) Mileja politika tiek kritizēta, uzsvaru liekot uz to, ka viņa ekonomikas atveseļošanas plāns palielina nabadzību, vairo nevienlīdzību un grauj sociālo nodrošinājumu. “Financial Times” (FT) turēt aizdomās par pārlieku kreisumu nekādi nevar. Tāpēc jo svarīgāk zināt, ko par Mileja ekonomiskajām reformām raksta šis Londonas Sitijas laikraksts.
FT raksta sausi, bez krāšņiem epitetiem un izskaistinājumiem: Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam otrdien plānotas svarīgas sarunas ar Donaldu Trampu, kurš iecerējis piedāvāt finansiālu glābšanas riņķi savam ideoloģiskajam sabiedrotajam pēc vairāku dienu tirgus satricinājumiem. ASV finanšu ministrs Skots Besents pirmdien paziņoja, ka tiek izskatītas “visas iespējas”, lai atbalstītu Mileju, kurš skaitās tuvs Trampa sabiedrotais.
Galvenokārt tādēļ, lai palīdzētu apturēt Argentīnas valūtas vērtības kritumu. Vašingtona būtu gatava valūtas intervencei, lai uzpirktu peso un Argentīnas valsts parādu, norādīja Besents.
Pēc Besenta atbalsta solījumiem peso vērtība pieauga, pirmdien nostiprinoties par 6%. Argentīnas valūtas parāda ienesīgums samazinājās par 3,7 procentpunktiem, lai gan tas joprojām ir vairāk nekā 10 procentpunktus augstāks nekā ASV Valsts kases obligācijām. Nestabilitāte un sabiedrības atbalsta samazināšanās ir lielākie pārbaudījumi Milejam kopš viņa uzvaras 2023. gada vēlēšanās, kad viņš solīja stabilizēt ekonomiku, kura bija nomocīta ar smagu hiperinflāciju.
Argentīnas aktīvu vērtība šomēnes kritās pēc tam, kad Mileja partijas rezultāti reģionālajās (Buenosairesas apgabala) vēlēšanās bija daudz sliktāki nekā gaidīts. Šie rezultāti izsauca investoru šaubas, vai Mileja libertariāniskā politika gūs atbalstu oktobrī gaidāmajās nacionālajās vidus termiņa vēlēšanās.
ASV palīdzība ļautu Milejam izvairīties no finanšu krīzes pirms šīm vēlēšanām, tādējādi pabalstot vienu no nedaudzajiem Trampa sabiedrotajiem Latīņamerikā. Milejs ir centies iegrožot peso vērtības kritumu, un pagājušajā nedēļā Argentīnas centrālā banka tikai trīs dienu laikā iztērēja vairāk nekā 1,1 miljardu ASV dolāru, lai atbalstītu vietējo valūtu, radot satraukumu obligāciju turētājos, kuri baidās, ka centrālā banka varētu iztērēt pārāk daudz no savām jau tā ierobežotajām ārvalstu valūtas rezervēm, ja svārstīgums turpināsies.
Milejs Ņujorkā plānojis tikties ar Trampu un Besentu ANO Ģenerālās asamblejas pasākumos. Besents pirmdien platformā X (tviterī) ierakstīja, ka drīz pēc šīs tikšanās būs pieejama sīkāka informācija par potenciālo atbalsta paketi. Kopš stāšanās amatā 2023. gada decembrī Milejs vairākkārt ir meklējis Trampa draudzību. Viņš ir apmeklējis ASV 10 reizes, uzstājies daudzās konservatīvās politikas konferencēs un pagājušā gada septembrī nosaucis Trampu par “vienu no diviem svarīgākajiem politiķiem uz planētas Zeme”, neskaitot sevi pašu. Milejs pirmdien X platformā pateicās Besentam par viņa "beznosacījumu atbalstu" Argentīnas tautai. "Tiem, kuri aizstāv brīvības idejas, ir jāstrādā kopā mūsu tautu labklājības labā,” viņš rakstīja.
Argentīnai šogad jau piesolīts vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru daudzpusējs (multilateral) finanšu atbalsts, lai stiprinātu valdību un pārtrauktu valsts ilgstošo valūtas devalvācijas un parādu saistību neizpildes ciklu. Starptautiskais valūtas fonds (SVF) aprīlī apstiprināja jaunu 20 miljardu dolāru aizdevumu, tostarp 12 miljardu dolāru avansa izmaksu, lai papildinātu Argentīnas centrālās bankas rezerves un palīdzētu Milejam stabilizēt valūtas kontroli.
Tomēr Argentīna nespēj pildīt SVF programmas mērķus atjaunot cietās valūtas rezerves, kas Argentīnai ilgtermiņā būs nepieciešamas, lai atmaksātu saistības obligāciju turētājiem un stabilizētu peso. SVF rīkotājdirektore Kristalina Georgijeva pirmdien atzinīgi novērtēja Besenta paziņojumu par atbalstu, sakot, ka tas “norāda uz partneru izšķirošo lomu stabilizācijas un izaugsmes politikas veicināšanā Argentīnas iedzīvotāju labā”.
Ko var secināt no šī FT raksta? Mileja reformas bez ASV un SVF atbalsta nav spējīgas pašas par sevi turpināties. Jā, Argentīnas prezidenta Havjera Mileja ekonomiskās reformas, kas sāktas pēc viņa stāšanās amatā 2023. gada decembrī, ir bijušas vērienīgas un nesušas zināmus augļus. Diemžēl tās lielai Argentīnas iedzīvotāju daļai radījušas papildu apgrūtinājumu. Nevar noliegt Mileja panākumus valsts aparāta samazināšanā, fiskālās disciplīnas ieviešanā un inflācijas kontrolēšanā. Taču tas panākts uz lielas iedzīvotāju daļas rocības samazinājuma rēķina.
Ja mēs salīdzinām Latvijas situāciju ar Argentīnu, tad pirmais, kas duras acīs, ir Latvijas finanšu stabilitāte (nesalīdzināmi zemāka inflācija) un daudz veselīgāka ekonomika (salīdzinoši neliels valsts parāds un augsts iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumu līmenis). Var jau jūsmot par Mileja radikālajām ekonomiskajām reformām, bet nav teikts, ka Latvijai būtu jāsper tik radikāli soļi.
