Cik lielu samaksu no katra Latvijā nodarbinātā ārzemnieka varētu prasīt Latvijā, ja ASV prezidents Donalds Tramps nupat kā ieviesis 100 tūkstošu ASV dolāru lielu samaksu no katra, kas kopš pirmdienas ierodas pelnīt naudu ASV?
Samaksas ieviešana notika parastajā D. Trampa stilā ar paziņojumu pagājušajā piektdienā par imigrācijas noteikumu maiņu līdz ar pirmdienu, 22. septembri. Pēc tam sekoja vairāki paskaidrojumi no ASV administrācijas puses un imigrantu, kā arī viņu darba devēju centieni vismaz uz brīdi izvairīties no naudas maksāšanas, pāris dienu - brīvdienu - laikā savācoties uz ASV visiem, kuriem darba vīzas jau ir. Atbilstoši piektdien ieviestajiem noteikumiem, nauda būtu maksājama, šķērsojot ASV robežu, pagaidām atstājot nenoteiktā situācijā tos, kas robežu jau šķērsojuši. Pirmdien pēc Latvijas laika vēl nebija apstiprinājuma, ka pirmie 100 tūkstoši dolāru ASV valsts kasē ieripojuši; nebija arī atrunu, ka naudas iekasēšana vienlaicīgi spēkā un atlikta, kā tas jau pierasts ar D. Trampa izsludinātajiem muitas tarifiem attiecībā uz precēm.
Ļoti vispārīgi ņemot, ārzemju preču pārdošana ASV un ārzemnieku strādāšana ASV tik tiešām ir viens un tas pats - iedzīvošanās uz amerikāņu rēķina. Ārzemju preces un ārzemju darbinieki ASV atņem amerikāņiem darba vietas u.tml. Jāatzīst gan, ka šīs sliktās darbības nenotiek bez pašu amerikāņu ziņas un līdzdalības. Valsts D. Trampa personā pagaidām neuzņemas šīs darbības apkarot tādā veidā, kāda bija “sausā likuma”, t.i., alkohola lietošanas aizliegšana un kriminalizācija laikā no 1920. līdz 1933. gadam. Legālā imigrācija vispār un imigrācija darba dēļ paliek legāla arī tad, ja apkrāmēta ar nosacījumiem, kādi speciāli veidoti tā, lai padarītu legālo imigrāciju bezjēdzīgu vai neiespējamu.
Tehniskā ziņā D. Trampa piektdienas rīkojums attiecas uz darba vīzām ar apzīmējumu H-1B. Šāda veida vīzas tika izveidotas ar ASV Kongresā 1990. gadā pieņemtu likumu, kas ļauj ASV uzņēmumiem piesaistīt no ārzemēm kvalificētus darbiniekus, kādus viņi nevarot atrast ASV. Likuma izpilde notiek komplicētā veidā, vispirms savācot pretendentus, kuri vispār tiek atzīti par atbilstošiem ielaišanai ASV un tad rīkojot izlozes, kurās, atkarībā no nodarbinātības pretendentu profesijas, pilno ložu skaits ir 1/6 līdz 1/3 daļa.
Loterijas dalībniekiem jāiemaksā 215 ASV dolāri par piedalīšanos un uzvarētājiem - vēl vairāki tūkstoši dolāru, lai tiktu iekšā ASV. Pieņemts, ka šo naudu gandrīz vienmēr samaksā darba devēji papildus tam, ka pēc tam viņi maksājot šiem cilvēkiem vidēji ap 120 tūkstošiem dolāru gadā (apritē diemžēl tikai 2022. gada dati). Katru gadu tiek izsniegtas 85 000 jaunas H-1B vīzas uz laiku no 3 līdz 6 gadiem, bet lielākā daļa pieteikuma iesniedzēju vēlāk var pagarināt uzturēšanās laiku, izmantojot citu procesu. Pašlaik derīgas esot ap 700 000 H-1B vīzu. No tik liela cilvēku skaita droši vien tūkstošiem cilvēku pagājušajā piektdienā atradās ārpus ASV. Šiem cilvēkiem un viņu darba devējiem pagājušajās pāris dienās bija jādara viss iespējamais, lai viņi atgrieztos ASV un tur nogaidītu, ko D. Tramps un viņa administrācija pret šiem cilvēkiem jeb ar šiem cilvēkiem iesākas tālāk.
Viena no idejām, kas jau tikusi apspriesta D. Trampa pirmās prezidentūras laikā, bija H-1B loterijas aizvietošana ar vīzu došanu visaugstāk apmaksāto darba vietu aizpildītājiem. Tagad šis priekšlikums atkal darba kārtībā tāpat kā iebildumi pret to. Viens no D. Trampa administrācijas sniegtajiem paskaidrojumiem bija tāds, ka maksa esot vienreizēja un samaksājušie drīkstēšot strādāt ASV gadu no gada un šķērsojot ASV robežu šurpu/turpu kā līdz šim.
H-1B vīzām atbilstošo ārzemnieku nodarbināšanas līderis ir mākoņdatošanas, elektroniskās tirdzniecības un mākslīgā intelekta risinājumu uzņēmums “Amazon” ar vairākiem desmitiem tūkstošiem nodarbināto. Seko no Indijas pa visu pasauli, tajā skaitā ASV, un daudzām nozarēm izpletusies “Tata Group". Tālāk tādi starptautiski pazīstami zīmoli kā “Meta”, “Google”, ”Deloitte”, “Apple".
No 700 tūkstošiem augsti kvalificēto speciālistu 70% deleģējusi Indija. Otrajā vietā esošā Ķīna krietni atpaliek ar 12%.
D.Trampa piektdienas lēmums, ja tas tiks pildīts, ir riskants pasākums no viņa piekritēju tālākas šķelšanās viedokļa. Uz prezidenta vēlēšanās šie piekritēji apvienojās ap saukli “Padarīsim Ameriku varenu atkal” - “Make America Great Again", bet kā tieši to izdarīt?
No vienas puses, “Make America Great Again" kā abreviatūru MAGA izmantojoša organizācija ar Stīvu Banonu priekšgalā prasa izbeigt jebkādu viesstrādnieku izmantošanu, jo viņi atņemot darbu vietējiem iedzīvotājiem un pazeminot algu līmeni. No otras puses, D. Tramps droši vien nebūtu ieguvis ASV prezidenta otro termiņu bez Ilona Maska, kurš apgalvo, ka H-1B programma piesaista ASV cilvēkus, bez kādiem ASV varenība ASV neesot iespējama, jo nebūšot iespējams saglabāt dominējošo stāvokli nākotnes tehnoloģiju izstrādē utt.
Tādējādi ASV tika apšaubīti saukļi, ko Latvijas pārvaldes aparāts un daļa iedzīvotāju (vēlētāju) atkārto bez iebildumiem, ka attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju caurmēra līmeni bagātus ārzemniekus mēs varētu paciest, jo viņi droši vien uz ielām nelaupīs un narkotikas netirgos, bet nodrošinās iztikšanu Vecrīgas (Jūrmalas, Liepājas, Ventspils, Daugavpils) smalkākajiem krogiem. Ir gan arī pretēji viedokļi, ka arī ārzemju izcelsmes bagātnieki Latvijā nav vajadzīgi, jo viņu dēļ ceļas cenas ne tikai krogos, bet arī mājokļu tirgū.
Tagadējā D. Trampa nosvēršanās par labu S. Banonam un viņa diriģētajiem trokšņotājiem principā rada ASV tādus draudus, ka 700 tūkstoši laikam taču patiešām gudru cilvēku sametīsies kopā ārpus ASV un izveidos augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas spējīgi izkonkurēt ASV uzņēmumus. Jautājums, kas uzņemsies šo cilvēku organizēšanu, jo tā - kā izrādās - nebūt nav pašsaprotama un notiekoša pati no sevis. Ja tā tas būtu, tad indiešu talanti jau tagad strādātu Indijā, nevis ASV. Varbūt turpmāk indieši tomēr varēs strādāt dzimtenē, ja ASV D. Trampa personā piespiedīs Indiju ieguldīt papildu naudu un organizatoriskos resursus savu cilvēku paturēšanai, nevis izmantošanai par ārzemēs nopelnītas naudas avotu. Teorētiski iespējama arī šo cilvēku pārcelšanās uz Eiropas Savienību un tieši uz Latviju, ja ES un Latvija gribētu un varētu pildīt savus saukļus par jaunu tehnoloģiju radīšanu, globālo konkurētspēju utt. Lielāka iespējamība tomēr tam, ka Eiropa neko tādu nesasniegs un atrunāsies, ka šī attīstība komplektā ar ārzemniekiem mums nemaz nav vajadzīga.
