Igaunija nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā ir aizsteigusies priekšā Latvijai, un valdībā budžets jau ir pieņemts. Tāpat kā pie mums, Igaunijā paredzēts liels aizsardzības izdevumu pieaugums. Vēl būtiski, ka Igaunija ir atteikusies no plāna paaugstināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi līdz 24% un atstāj to tādu, kāds ir bijis līdz šim – 22%.
Igaunijas valdība 24. septembrī apstiprināja 2026. gada valsts budžetu, kura kopējais apjoms ir 20,9 miljardi eiro. Budžeta ieņēmumu apjoms ir aptuveni 18,6 miljardi eiro, bet izdevumu apjoms - 19,5 miljardi eiro. Investīcijas sasniedz 1,3 miljardus eiro. Plānotais valsts budžeta deficīts ir 4,5% no IKP, kas paliek ES atļautajā izņēmumā par strauju aizsardzības izdevumu palielināšanu. Premjerministrs Kristens Mihals 25. septembrī nodeva jauno valsts budžetu parlamentam (Rīgikogu), ziņo Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.
Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, saskaņā ar NATO kritērijiem 2026. gadā valsts aizsardzībai tiks piešķirti vismaz 5% no IKP - tas ir par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Pieaug investīcijas pretgaisa un raķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālas darbības un precīzajos triecienos. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni inženiertehniskie bataljoni, tiks izstrādātas C-RAM sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī tiks paplašinātas mācību un vingrinājumu zonas. Turpināsies arī aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Parka projektēšanai un sagatavošanai Pērnavas apriņķī ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro. Igaunija arī turpinās atbalstīt Ukrainu 0,25% apmērā no IKP, kas ir 110,7 miljoni eiro, un lielākā daļa no šīs summas tiks novirzīta Igaunijas aizsardzības rūpniecības pasūtījumiem.
Plānotais ienākuma nodokļa pieaugums netiks iekļauts budžetā. Gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ienākuma nodokļa likme saglabāsies 22% apmērā. Kopā ar neapliekamā minimuma palielināšanu nodokļu slogs samazināsies par 1,4 procentpunktiem, atstājot ekonomikā gandrīz 780 miljonus eiro. Vienlaikus tiks kontrolēti publiskā sektora izdevumi - šogad spēkā stājušies 5% darbaspēka un administratīvo izmaksu samazinājumi tiks papildināti vēl par 3% 2026. gadā un 2% 2027. gadā. Ministrijas 2026. gadā samazinās darbaspēka un darbības izdevumus vēl par 20 miljoniem eiro. Investīcijas tiks novirzītas projektiem, kas atbalsta ekonomikas izaugsmi. Piemēram, Igaunija uzsāks lielāko četrjoslu automaģistrāļu būvniecības programmu kopš neatkarības atjaunošanas, 2026. gadam piešķirot 276,8 miljonus eiro. Kopumā 684,2 miljoni eiro tiks novirzīti “Rail Baltica” un dzelzceļa transporta attīstībai, un mērķis ir pabeigt būvniecību līdz 2030. gadam.
Neapliekamais minimums palielināsies līdz 700 eiro mēnesī, atstājot vidējam algas saņēmējam vairāk nekā 1800 eiro papildus gadā.
Skolotāju, policistu, glābšanas dienestu darbinieku un kultūras darbinieku atalgojuma fondi palielināsies līdz pat 10%. Algu pieaugums ir paredzēts arī speciālās aprūpes nozarē. Skolotāju minimālā alga pieaugs līdz 1970 eiro, bet vidējā alga sasniegs 2403 eiro. Mērķis ir līdz 2027. gadam palielināt skolotāju vidējo algu līdz 120% no valsts vidējās algas. Arī cietumu darbiniekiem ir paredzēts algas pieaugums, lai nodrošinātu dienesta pievilcību un drošību. Paredzēts, ka vidējā pensija palielināsies par 5,4%, un šim mērķim valsts budžetā ir paredzēti 210 miljoni eiro. Papildu četri miljoni eiro tiks piešķirti iztikas pabalstiem, lai nodrošinātu, ka lielāks atbalsts sasniedz cilvēkus sarežģītos ekonomiskajos apstākļos. Tiks veiktas arī izmaiņas transportlīdzekļu nodoklī, samazinot nodokļu slogu ģimenēm ar bērniem līdz pat 100 eiro par katru bērnu, kas jaunāks par 19 gadiem. Tā rezultātā ģimenes kopumā saglabās vairāk nekā 16 miljonus eiro.
Izglītības un pētniecības ministrija - pedagogu algu palielināšana (algu fonds +10%, minimālā alga 1970 eiro, vidējā alga 2403 eiro; kopā aptuveni 117 miljoni eiro prioritārajām algām), doktorantūras studiju vietu skaita palielināšana līdz 350 (+50 vietas) un rīcības plāna turpināšana pārejai uz izglītību igauņu valodā. Investīcijas pētniecībā un attīstībā nākamā gada budžetā veido 1% no IKP.
Tieslietu un digitālo lietu ministrija - tiesu sistēmas reformēšana, tiesnešu apmācību iespēju palielināšana, tiesu informācijas sistēmu attīstība un cietumu darbinieku algu pieauguma nodrošināšana.
Aizsardzības ministrija - aizsardzības izdevumi kopumā 2026. gadā pieaugs vismaz līdz 5% no IKP (+844,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 2025. gadu). Tas finansēs pretgaisa aizsardzības, divīzijas līmeņa struktūru, dronu spēju un aizsardzības rūpniecības attīstību, tostarp aizsardzības rūpniecības parka būvniecības turpināšanu.
Klimata ministrija - novirzot investīcijas “Rail Baltica” attīstībai un dzelzceļa uzturēšanai (684,2 miljoni eiro, tostarp 435,7 miljoni eiro “Rail Baltica”), ceļu infrastruktūrai (283,1 miljons eiro), atjaunojamās enerģijas jaudas palielināšanai (40 miljoni eiro), klimata pasākumiem (11,5 miljoni eiro), bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai (23,3 miljoni eiro) un mežsaimniecības attīstībai (14,4 miljoni eiro).
Kultūras ministrija - nodrošinot algu pieaugumu kultūras un sporta jomā, aptverot kultūras darbiniekus, trenerus un komandu vadītājus, kā arī atbalstot starptautisku kultūras un sporta pasākumu organizēšanu. Piemēram, atbalsta pasākumu apjoms Igaunijas komandai 2026. gadā palielināsies par diviem miljoniem eiro.
Reģionālo lietu un zemkopības ministrija - piešķirot 174,4 miljonus eiro ilgtspējīga sabiedriskā transporta finansēšanai, kā arī aptuveni 50 miljonus eiro biļešu ieņēmumos. Tas nodrošinās ilgtermiņa transporta līgumu izpildi, palīdzēs īstenot sabiedriskā transporta reformu, ieviesīs jaunus elektrovilcienus un nodrošinās biežākus vilcienu savienojumus. Šīs jomas budžets nodrošinās pārtikas nodrošinājumu un nekaitīgumu Igaunijā (piemēram, 1,7 miljoni eiro dzīvnieku slimību un augu kaitēkļu uzraudzībai).
Ekonomikas un komunikāciju ministrija - piesaista investīcijas un pagarina atbalsta pasākumu liela mēroga investīcijām (40 miljoni eiro gadā); energoietilpīgiem uzņēmumiem tiks noteikts atjaunojamās enerģijas maksas augšējais limits, kas samazinās enerģijas cenas uzņēmumiem. Lai uzlabotu produktivitāti un konkurētspēju, nākamgad uzņēmumu pētniecības un attīstības darbību atbalstam tiks piešķirti kopumā 117 miljoni eiro, tostarp 27,3 miljoni eiro jaunam inovāciju aizdevuma pasākumam. Tiks racionalizēta plānošana un izveidota paātrināta stratēģisko investīciju veikšanas sistēma. Lielākā daļa ministrijas budžeta ir piešķirta Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondam, tostarp lai palīdzētu cilvēkiem iekļauties darba tirgū. Piemēram, 14 miljoni eiro ir paredzēti nodarbinātības veicināšanai.
Finanšu ministrija - vienotas ERIS budžeta sistēmas izstrāde (7,2 miljoni eiro, tostarp 6,2 miljoni no ārējiem līdzekļiem), valsts SAP biznesa programmatūras atjaunināšana (6,5 miljoni eiro, tostarp 2,85 miljoni no ārējiem līdzekļiem), ieguldījums nodokļu un muitas sistēmu modernizācijā (7,2 miljoni eiro) un statistikas kvalitātē (1 miljons eiro).
Iekšlietu ministrija - 2026. gadā ministrijas pārziņā esošajās jomās algu palielināšanai tiks piešķirti 28,9 miljoni eiro. Tas ļaus gandrīz par 10% palielināt algas darbiniekiem, kas strādā pirmajās līnijās, piemēram, glābējiem, policistiem, neatliekamās palīdzības dispečeriem un Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas lektoriem. 2026. gadā uzmanības centrā būs iekšējās drošības palielināšana, robežkontroles stiprināšana, investīciju uzsākšana dronu sienā, gatavošanās krīzēm turpināšana un investīcijas civilajā aizsardzībā.
Sociālo lietu ministrija - Veselības apdrošināšanas fonda deficīts, pēc aplēsēm, saglabāsies par 73 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējos gados (2026. gadā deficīts bija 104,9 miljoni eiro). Ministrija turpinās racionalizēt veselības aprūpes finansējumu, piemēram, reorganizējot slimnīcu tīklu, novēršot dublēšanos un saskaņojot primārās aprūpes kvalitāti. Iztikas pabalsta griesti tiks palielināti par 20 eiro. Finansējums īpašai aprūpei tiks palielināts par 4,2 miljoniem eiro, lai šīs jomas iestādes varētu paaugstināt savu darbinieku algas. Pensiju indeksācija turpināsies, un paredzams, ka vidējā pensija pieaugs par 5,4%, un nākamā gada budžetā tam ir paredzēti 210 miljoni eiro.
Ārlietu ministrijas izdevumu un investīciju budžets 2026. gadā būs 138 miljoni eiro. Līdzekļi tiks novirzīti Igaunijas drošības stiprināšanai, diplomātisko spēju palielināšanai un eksporta tirgu dažādošanai. Papildu 2,1 miljons eiro tiks piešķirti civilajai palīdzībai Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas agresiju. Vēl 1,8 miljoni eiro tiks piešķirti globālās Ukrainas atjaunošanas konferences sagatavošanai, kas 2027. gadā notiks Igaunijā. Līdztekus 2026. gada valsts budžetam valdība apstiprināja arī 2026.-2029. gada valsts budžeta stratēģiju un apstiprināja citus likumprojektus, kas kopā ar budžetu jāiesniedz parlamentā.
2024. un 2025. gadā tika veiktas izmaiņas gandrīz visos Igaunijas nodokļu likumos. Šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2025. līdz 2026. gadam. Igaunijas parlaments 2025. gada 19. jūnijā atcēla plānoto pagaidu aizsardzības nodokli 2026.-2028. gadam, atvieglojot situāciju daudziem uzņēmumiem un privātpersonām. Attiecīgo likumu ir izsludinājis Igaunijas prezidents, un tas tika publicēts “Valsts Vēstnesī” 2025. gada 8. jūlijā. Lai gan iepriekš tika nolemts palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, šis un citi būtiski nodokļu likmju palielinājumi tiks ieviesti pastāvīgi, lai nodrošinātu stabilu finansējumu valsts aizsardzības izdevumiem un ilgtermiņā stiprinātu aizsardzības spējas.
Portāls “ey.com” raksta, ka “saskaņā ar priekšlikumu ienākuma nodokļa likme gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem saglabāsies 22% apmērā un netiks palielināta līdz 24%, kā noteikts likuma grozījumā, ko Igaunijas parlaments pieņēma iepriekš, 2025. gada 18. jūnijā”.
Plānots, ka Latvijas valsts budžeta projekts 2026. gadam un budžeta ietvars tiks apstiprināts Ministru kabinetā 14. oktobrī. Saeimā 2026. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15. oktobrī.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 15. jūlijā teica, ka izmaiņas nodokļos, veidojot nākamā gada budžetu, netiek plānotas.
Būtisks nodokļu paaugstinājums patiešām netiek plānots, tomēr šādas tādas izmaiņas būs. Septembrī Finanšu ministrija informēja, ka, strādājot pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa ietvara, tiek plānoti grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumos, kas nodoti saskaņošanai iesaistītajām institūcijām.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais risinājums paredz “līdzsvarot ārvalstu un Latvijas investoru - fizisku personu - nodokļu slogu un nodrošināt papildu ieņēmumus pašvaldību budžetiem, jo IIN ir galvenais vietvaru ienākumu avots”, informēja ministrija.
Saskaņā ar plānoto konsolidētā valsts budžeta ieņēmumiem šogad Latvijā būtu jābūt 15,1 miljarda eiro, bet izdevumiem - 17,1 miljarda eiro apmērā, budžeta deficītam - 2,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Pagaidām nav zināms, kāds būs iztrūkums, gadu noslēdzot, bet pirmajā pusgadā valsts bija tērējusi par 253,1 miljonu vairāk nekā ieņēmusi. Šogad labi pildās iedzīvotāju un uzņēmumu ieņēmumu nodokļi (pat labāk, nekā plānots), bet sliktāk, nekā plānots, pildās patēriņa nodokļi - PVM un akcīze.
Latvijas valdība par budžeta prioritātēm ir konceptuāli vienojusies, taču par niansēm vēl var izcelties strīdi. Nupat politiskās partijas sarīkoja “gāganu karus”, izsakot savstarpējus pārmetumus un arī rīkojoties - partija “Progresīvie” “norāva” ZZS iecerētos grozījumus Meža likumā, uz ko ZZS atbildēja, kopā ar opozīciju balsojumā pēc būtības atbalstot Latvijas izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas.
Tomēr koalīcijas partijas demonstrē vēlmi, par spīti ideoloģiskām pretrunām, turpināt strādāt valdībā un nākamā gada budžetu pieņemt.
