51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Pagājušajā svētdienā Trampam tika uzdots jautājums: vai viņš palīdzētu aizstāvēt Poliju un Baltijas valstis no Krievijas, ja Maskava turpinātu eskalēt agresiju reģionā, viņš atbildēja: “Jā, es to darītu, es to darīšu.”
Ziņas par to, ka trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes, vairs nav jaunas. Igaunijas valdība nolēma pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4. panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4. pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās “teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.
Uz jautājumu, vai Tramps ir informēts par situāciju Igaunijā, viņš atbildēja apstiprinoši un piebilda: “Mums tas nepatīk.”
Polijā atrodas aptuveni 10 000 ASV militārpersonu, tāpēc Polijas valdība uzskata ASV par svarīgāko drošības partneri. Septembra sākumā, kad Polijas prezidents Karols Navrockis apmeklēja Balto namu, Tramps sacīja, ka apsver iespēju pārvietot uz Poliju vēl vairāk ASV karavīru.
Tomēr aptaujāto cilvēku atbildes ievērojami atšķīrās atkarībā no tā, vai viņi identificējās kā premjerministra Donalda Tuska valdošās koalīcijas vēlētāji, kuri svārstās no kreisā līdz centriski labējam spārnam, vai opozīcijas vēlētāji, kas sastāv no nacionāli konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) un galēji labējās “Konfederācijas” (“Konfederacja”).
Izrādījās, ka 68% to, kuri atbalsta valdību, neuzskata Trampu par Polijas drošības garantu, savukārt tā uzskata tikai 15%. Opozīcijas atbalstītāju vidū 54% uzskata, ka ASV prezidents garantē drošību, savukārt 40% tā neuzskata.
Zināms, ka PiS aktīvi sadarbojas ar Trampu. Savukārt valdošā koalīcija ir centusies uzturēt draudzīgas attiecības ar Vašingtonu, lai gan daudzas valdošās koalīcijas amatpersonas, tostarp premjerministrs Donalds Tusks, iepriekš ir kritizējušas Trampu. Kad Tramps atgriezās Baltajā namā, vairākās sabiedriskās domas aptaujās bija manāmas bažas par Trampa ietekmi uz Polijas reģionālo drošību.
Agrākie sabiedriskās domas pētījumi, piemēram, jūnijā publicētais “Pew Research Center” pētījums atklāja, ka tikai 35% Polijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņi uzticas Trampam. Salīdzinājumam: pirms gada75% poļu uzticējās iepriekšējam ASV prezidentam Džo Baidenam. Vairāk nekā pirms gada - 2024. gada maijā - Polijas valsts pētījumu aģentūras CBOS veiktā aptauja atklāja, ka poļu īpatsvars, kuri uzskata, ka Polijai ir labas attiecības ar ASV, ir samazinājies par 50%.
Tomēr daudz kas ir mainījies. Izprast Trampa pretrunīgos lēmumus, protams, ir sarežģīti. Vēl ne tik sen izdevumā “NBC News’’ viņš apgalvoja, ka izvedīs no Eiropas 10 000 karavīru, bet šāds solis - kā komentēja izdevums - var provocēt Putinu. Runa bija par pusi no 2022. gadā Rumānijā un Polijā dislocēto vienību izvešanu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā - tobrīd Eiropā bija izvietoti 20 tūkstoši amerikāņu karavīru. Patlaban Eiropā atrodas aptuveni 80 000 amerikāņu karavīru, veidojot nopietnu atturēšanas līdzekli pret uzbrukumiem Baltijai un Polijai. Bet ja starp Ukrainu un Krieviju tiks noslēgts pamiers, tas Krievijas armijai dos iespēju atgūt spēkus un pārbruņoties.
Ja Tramps pēkšņi tomēr izdomātu samazināt karavīru skaitu Eiropā, Maskava nešaubīgi to uztvertu kā atturēšanas vājināšanu, un tādas darbības tikai uzasinātu krievu vēlmi uzbrukt “vēl kādam”. Tomēr ASV valdošās Republikāņu partijas senatoru
viedokļi par šo jautājumu dalās. “Vispirms jānodrošina Amerika,” saka Tramps. Kāds no Trampa komandas telekanālam “NBC News” sacīja, ka “prezidents pastāvīgi pārskata karaspēka izvietošanu un prioritātes, lai vispirms nodrošinātu Ameriku”.
Tam visam tiek pielikts vēl viens pluss: amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšana Eiropā atbrīvos resursus, lai atturētu Ķīnu no agresijas pret Taivānu. Patlaban ASV administrācija to uzskata par augstāku prioritāti. Tāpat noteikta skaita ASV kaujas vienību izvešana no Austrumeiropas ļaus ietaupīt līdzekļus investīcijām inovatīvā aprīkojumā un ieročos.
Taču Trampa retorika mainās kā vējš virs jūras, un tagad viņš teic, ka Maskava piedzīvo “nopietnas ekonomiskas grūtības”, kas pastiprina pārliecību, ka Ukraina var gūt uzvaru ar Rietumu palīdzību.
NATO valstu augošā palīdzība Ukrainai mazina Trampa izteikumus par to, finansiālo slogu nes tikai ASV. Turklāt Trampu par viņa pārlieko “maigumu” pret krieviju kritizē gan republikāņi, gan demokrāti, un to viņš, visticamāk, labi saprot, tāpēc arī mainās retorika.
Jācer, ka tā nebūs tikai retorikas, bet arī darbības maiņa, un gan jau tad arī prezidenta reitingi augs: tas viņam kā izteiktam pašmīlim ir svarīgs dzīves aspekts.
