Elita Veidemane / Autori

Kopš pērnā gada rudenī tapa zināms, ka ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV) speciālos reisus (privātlidmašīnas) izmantojis vismaz 36 Eiropā notiekošu pasākumu apmeklēšanai, kam iztērēts vairāk nekā 1,3 miljoni eiro valsts budžeta un Briseles naudas, skandāls nerimstas. Par vainīgo šajā naudas šķērdēšanā ar esošās premjeres labvēlību “norīkots” nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Simona Grundule, Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece, reiz teica, ka uz baznīcu viņa neies, jo tur būtu jāstrīdas ar mācītāju. Kāds saka: tici Dievam, lūdz viņu, un viss nokārtosies. “Cik gadus jālūdz, lai pārstātu ciest slimi cilvēki, bērni, dzīvnieki? Mana baznīca ir šeit, un es esmu pateicīga Dievam, ka esmu sevi šeit atradusi,” viņa paturpināja. Ir grūti, taču Simona ir saimniece un mamma desmitiem pamestu un aizmirstu dzīvnieciņu.

Par Donalda Trampa solījumiem un par viņa nevēlēšanos izskatīties vājam, par to, vai Krievija taisās karot mūžīgi un vai krievu tauta spēj pamosties no murgu miega, par to, vai jācērt galva nost visiem, kuri ir citās domās, un par to, kas notiek, ja mežonīgs barbars nonāk pie džentlmeņu galda – saruna ar politologu Andi Kudoru.

Par neskaidrībām ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, par to, kāpēc mums nav jābūt pasaules čempioniem svarcelšanā, par nelegālajiem migrantiem un par to, kas jālemj pašām dalībvalstīm – tā vietā, lai gaidītu, ko teiks Brisele, – “Neatkarīgās” intervija ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA):

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

Par narkotiku apkarošanu un narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, par tiem, kuri mirst pārdozēšanas dēļ, par bezmaksas narkotiku paraugiem, par tīmekļa lietotnes “Telegram” “palīdzību” narkotiku tirdzniecībā un par spaisa epidēmiju, kas tika apturēta, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselības jautājumos Pēteri Apini.

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Pensilvānijā sestdien kāds jauns vīrietis sašāva prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Pārdrošnieks “vairākas reizes šāva uz skatuves pusi no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa norises vietas”, teikts ASV drošībnieku ziņojumā. Vieni to uzskata par teātri, citi – par nopietnu brīdinājumu. Trešie ir pārliecināti, ka atentāta mēģinājums palīdzēs Trampam uzvarēt vēlēšanās. Ikoniskais foto ar ievainoto Trampu, kurš izsauc kareivīgus saukļus, un ASV karogu fonā – tas vien jau ir ko vērts.

Turpinām aplūkot valsts tēriņus sarunu festivālā “Lampa”. Nepārsteidz labi izkoptā stāstu un teiku prasme, ko perfekti pasniedz ministriju “drēbi pārzinošie” atbilžu rakstītāji, mazs izbrīns vien par izmaksām. Taču, tā kā mums naudas līdz brošai, varam arī patērēties.

Kāds lasītājs sazinājās ar “Neatkarīgās” redakciju un izstāstīja, ka Ludzā tiekot likvidēta dzīvnieku patversme un dzīvnieki tiekot eitanazēti – jo neesot līdzekļu patversmes uzturēšanai. Sazinājāmies ar Ludzas novada pašvaldību.

Jāpiekrīt leģendārajam Krišjāņa Kariņa teicienam: “Naudas mums ir tik daudz, kā nekad nav bijis.” Un tiešām: nule stāstījām par Labklājības ministrijas dāsnumu, atvēlot festivālam “Lampa” teju 40 000 eiro. Un, re: ministrijas pakļautības iestāde Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī nav skopojusies. NVA mums atsūtīja skaidrojumu: kas, kāpēc un cik.

Uģis Šēnbergs par saviem darbiem teic, ka viņa stils ir instinktīvais ekspresionisms: viņš mēģina ar arhitekta profesiju saprast, kas vispār ir pasaule. Vispretrunīgāk vērtētais Latvijas arhitekts ar savām gleznām mēģina ielauzties pasaules izpratnē, joprojām būdams apveltīts ar visai racionālu skatījumu uz to pašu pasauli.

Jānis vienmēr kaut ko mēģināja pierādīt. Politiski, protams. Viņš bija kaislīgs strīdnieks, un to visi zināja. Vairākus gadus mitinādamies Saeimas Jūrmalas rezidencē, Jūras ielā, viņš kopā ar draugiem un domubiedriem bija nodibinājis tādu kā klubiņu, kur tika aicināti visi, kam patika izpurināt smadzeņu krokas politiskos strīdos.

Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).

Nekad nav tā, ka uz banketa galda neēdams ir pilnīgi viss. Tāpat arī kreiso neoliberāļu organizētajā sarunu festivālā “Lampa” ne jau viss bija nepieņemams tradicionāli konservatīviem cilvēkiem. Taču divas lietas ir apspriešanas vērtas: pārprastā demokrātija un augšminētā izklaides pasākuma finansējuma avoti.

Kopš 1. jūlija ANO Drošības padomes (DP) prezidējošā valsts ir Krievija. Tas ir apmēram tā: prostitūta vada tikumības uzraugu kongresu, un visi tēlo, ka tā tam arī jābūt. Bet iespējams, ka neviens neko netēlo un notiekošais visiem šķiet pareizs un loģisks. Lai tiktu skaidrībā, uzdevu dažus jautājumus mūsu Ārlietu ministrijai.

“Vai, meitiņ,” Eduards Pāvuls dziedoši ierunājās, “man mazbērniņi atbraukuši, man galīgi nemaz nav laika, un ko es, vecs cilvēks, varu tev jaunu pateikt?” Beidzot es biju sadūšojusies piezvanīt Pāvulam. Tas notika divtūkstošo gadu pašā sākumā. Bet šogad 7. jūlijā mēs svinam izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula 95. dzimšanas dienu. Bez viņa. Un tomēr kopā ar viņu – tik tuvs un mirdzošs viņš ir.

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.

Dzintaru koncertzālē no 8. līdz 17. jūlijam gaidāms neparasts notikums: “USAID/ENGAGE” izstāde “Ukraina miniatūrā”. Interaktīvā izstāde parādīs, cik nozīmīgs ir Ukrainas nekustamais kultūras mantojums, ko patlaban apdraud Krievijas pilna mēroga iebrukums.

“Pareizticīgo baznīca atšķiras no visas pasaules baznīcām ar to, ka baznīcas kā tādas nepiederēja draudzēm, bet valstij. Līdz ar to visi Latvijas pareizticīgo baznīcas (LPB) īpašumi 30. gados piederēja Konstantinopoles patriarhijai. LPB statūtos bija ierakstīts, ka nedrīkst pārdot valsts (baznīcas) īpašumus,” teic Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, komentēdams nule samilzušo tēmu par LPB iespējamo iesaisti baznīcas dārgumu transportēšanā uz Krieviju.

Mākslas un seno priekšmetu restauratoru aprindās raisījušās bažas par to, ka pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas it kā atdalīšanās no Maskavas patriarhijas uz Krieviju ir izvests liels daudzums Latvijas Pareizticīgās baznīcas vērtīgo priekšmetu, kam ir mākslas vērtību statuss. Tas varētu būt noticis šā gada pavasarī vai agrāk, un šo “pasākumu” esot organizējusi pati pareizticīgo baznīca. Lai saprastu, kas ir noticis (vai nav noticis), “Neatkarīgā” meklē atbildes.

“Jānis Peters ir latviešu zemnieks labā nozīmē – visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs,” reiz izteicās Raimonds Pauls, ar kuru Jāni Peteru saista 56 gadu draudzība. Svētdien, 30. jūnijā, daudzi cilvēki vēlēja veselību un radošo dzirksti mūsu lieliskajam dzejniekam Jānim Peteram 85 gadu jubilejā. Raugi, ko Peteram novēl laikabiedri.