Elita Veidemane / Autori

Kādēļ dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām uz Dailes teātra skatuves uzradās izteikti politiskas ievirzes luga “Rīkojums Nr. 2”, bet neatradās vieta komponista Zigmara Liepiņa oratorijai “Apokalipse”? Kā tagad atklājies, “Apokalipsei” vieta pirms tam esot solīta.

Rīgas konference kopš 2006. gada ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām diskusiju platformām Ziemeļeiropā, kurā tiek apspriesti drošības un ārpolitikas jautājumi. Šogad konferencē pulcējās aptuveni 400 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. Konferencē varēja satikt ASV pastāvīgo pārstāvi NATO Metjū Dž. Vitakeru, Eiropas Parlamenta prezidenti Robertu Metsolu, Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, kā arī leģendāro Kirilo Budanovu, kurš patlaban ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā nupat apgaismoja klātesošos par to, kā notiek trešo valstu pilsoņu apmācība latviešu valodas kursos. Pēc stāstītā var secināt, ka šie nejauši ieklīdušie svešpilsoņi nemaz tā neraujas uz latviešu valodas kursiem – apliecina SIF dati.

Dramatiskajā negadījumā, kas pirms vairākām dienām piemeklēja Carnikavas bērnudārza audzēkņus, vainīgs ir cilvēks, proti, suņu saimnieks. Par to ir vienisprātis visi, kurus “uzrunājis” šis notikums, kurā no divu nepieskatītu suņu uzbrukuma cieta seši bērni, no kuriem divi nokļuva slimnīcā. Patlaban Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par “noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Savukārt viedokļi par notikušo atšķiras niansēs, no kurām dažas gan ir būtiskas.

Par situāciju pēc ASV diplomātisko sūtņu tukšvārdīgajām vizītēm Maskavā un Kijivā, par iespējamām sabotāžām pret Latvijas militārā kompleksa rūpnīcām, par agresora nodomiem ieņemt Latviju vienas dienas laikā – “Neatkarīgā” iztaujā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.

Pēc Baltā nama sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ko fotogrāfijās un atreferējumos atstāstīja Krievijas prese, pietrūka tikai viena attēla, kur Vitkofs un Kušners bučo Vladimira Putina kurpes – šādi un vēl nicinošāk sociālajos tīklos uz šo tikšanos reaģēja simtiem lasītāju. Latvijas lietpratēji sarunā ar “nra.lv” norāda uz to, ka sarunas Maskavā nedod kaut mazākās cerības, ka Krievijas diktators būtu gatavs beigt karu.

Rihards nav aizgājis. Viņš ir pacēlies virs sava mīļā Augulienas ezera, lai satiktos ar tuvajiem, kuru vairs nav mums blakus. Šķiet, viņš tūdaļ nāks atpakaļ, rāmi smiedamies un mādams ar roku. Rihards ir cilvēks, kura mirklīga aiziešana ir vien šķietamība. Jo viņš paliks ar mums.

Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?

Vai pārmaiņas Krievijā varētu būt straujas un negaidītas? Vai “lielais tēvijas karš” – nu jau otrais pēc kārtas – Krievijai nesīs tikpat daudz asiņaina gandarījuma kā savulaik Berlīnes ieņemšana? Kādu dārgmetāla stieni vizināja no Maskavas ASV militārajā lidmašīnā? Notikumus analizē vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.

Ko šobrīd varam sagaidīt no Krievijas un kas vajadzīgs Vladimiram Putinam; vai Krievijas vadība ir patiesi radoša un kur noved viņu radošums – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.

Komponista Imanta Kalniņa 85 gadu jubileja ģimenes lokā nosvinēta. Kādas ir talantīgā tēva un talantīgā dēla attiecības, kā veidojas paaudžu saikne, kas to balsta – garīgums, mūzika, mīlestība? “Nra.lv” saruna ar komponista Imanta Kalniņa dēlu, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju, supervizoru Kristu Kalniņu.

“Latvijas pasta” nodaļās parādījies buklets ar intriģējošu piedāvājumu: paņemt ātro kredītu. “Neatkarīgā” skaidro, kas šīs ir par Latvijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” jaunajām pakalpojumu novitātēm.

Anglijā, Sauthemptonā, ieceļotājs indietis vārdā Vikrums Digva tiesā atzīts par vainīgu slepkavībā: viņš ar sikhu ceremoniālo nazi līdz nāvei sadūra universitātes studentu – astoņpadsmitgadīgo Henriju Novāku.

Naktī Rumānijā ielidoja Krievijas drons un trāpīja dzīvojamā ēkā. Rumānija ir NATO valsts. Kāda būs NATO reakcija? Kā norāda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Krievija patlaban ir pilnībā aizņemta ar karadarbību Ukrainā un tās rīcībā nav resursu, lai uzsāktu bruņotu konfliktu ar NATO, taču Krievija var izmantot dažādas provokācijas. Kā izvērsīsies turpmākās ASV un NATO attiecības un kā tās ietekmes mūsu drošību, “nra.lv” saruna ar Māri Andžānu.

“Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts Latgales tūrisma asociācijas atklātajā vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Latvijas valdībai. Dronu incidenti, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana radījuši sabiedrībā nedrošības sajūtu. Ne tikai ārzemju tūroperatori masveidā atceļ ceļojumus uz Latgali, to dara arī Latvijas iedzīvotāji. “Jūtamies nodoti,” teic Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.

Pēdējo dienu dronu “nejaušie” lidojumi Latvijas debesīs pastiprinājuši trauksmes izjūtas iedzīvotājos. Pagaidām vēl ne tik stipri, lai kristu panikā. Tomēr bažām par cilvēku garīgo veselību jau ir nopietns pamats.

Par dronu problēmām un par to, kas jādara jaunajai valdībai, par dezinformāciju un padomju laiku glorificēšanu, par mākslīgo intelektu un pienu – saruna ar vēstures doktoru, Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu.

Kārtējo pārsteigumu, šoreiz pozitīvu, sagādāja ASV prezidents Tramps. Viņš paziņoja, ka nosūtīs uz Poliju 5000 karavīru papildus tiem 10 000, kas Polijā jau ir. Pirms tam Pentagons apgalvoja, ka ASV apturēs papildu karavīru sūtīšanu uz Poliju. Šis paziņojums izraisīja satraukumu gan Polijā, gan NATO austrumu bloka valstīs, norādot, ka Polija ir vienmēr bijusi uzticama partnere un ASV sabiedrotā. Kādā veidā Trampa jaunais lēmums ietekmēs Latviju? Par to jautājām Jānim Sārtam, Artim Pabrikam un Igoram Rajevam.

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Otrdien deviņos Latvijas novados tika izplatīts brīdinājums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, tomēr no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) netika saņemts apstiprinājums par drona ielidošanu Latvijā. Toties drons, kas vēlāk tika notriekts Igaunijā, tajā bija ielidojis no Krievijas puses un nav atradies Latvijas gaisa telpā.

NATO dalībvalstu izlūkdienests publiskojis informāciju, ka Krievija potenciāli varētu būt gatava konfrontācijai ar aliansi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Taču Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Jūhans Pekari norādīja, ka konkrētu datumu noteikšana rada maldīgu drošības sajūtu.

Nesen dienasgaismu ieraudzīja britu un Irānas žurnālistes un TV raidījumu vadītājas Kristiānas Amanpūras intervija ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu. Viņa strādā telekompānijā CNN, kur veido ikvakara intervijas. Notika saruna par Eiropas un ASV (ne)sadarbību drošības jautājumos. Tika pieminētas Baltijas valstis.