arrow_downwardElita Veidemane / Autori

***

Par Andra Ļubkas slepkavību aizdomās turētā Igora Haita vectēvs Ļevs Haits piedalījies Latgales Māras pieminekļa iznīcināšanā, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāja tēlnieks Antons Rancāns.

Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un Valsts prezidenta pozīcijām.

Lai arī kāds būtu ceturtdienas balsojums Saeimā, tas parādīs esošās koalīcijas liekulību un melīgumu, politisko pērkamību un vēlētājiem doto solījumu nepildīšanu. Ir daudz trakāk: Stambulas konvencijas ratifikācija draud pavērt robežas vārtus Eiropas labumus aprīt alkstošajiem migrantiem.

Runas par Latgales uzņēmēja un Ludzas pašvaldības deputāta Andra Ļubkas slepkavību nerimst. Sevišķi – pēc LTV vienpusīgā sižeta, kurā viņa iespējamo slepkavu Igoru Haitu mazgā baltu, bet noslepkavotais tiek pataisīts par rusofobu un antisemītu.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs sarunā ar “Neatkarīgo” pauda sašutumu par LTV ziņu raidījumā atspoguļoto kolēģa Andra Ļubkas slepkavību. Kuru personu interesēs ir vienpusīgi traktēt traģisko notikumu sabiedriskās TV līmenī – pārdomājot redzēto, vaicā Ludzas mērs.

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.

Medicīna Latvijā ar “Jaunās vienotības” un tās satelītu rokām ir būvēta kā piramīda, kas stāv apgāzta otrādi, kur Pavļuta zelta gultas un vakcīnu iepirkumi vēl ilgi kā smags slogs gulsies uz sistēmu, intervijā “Neatkarīgajai”, runājot arī par daudzām citām aplamībām mūsu valstī, stāsta ārsts, politisko procesu vērotājs un pazīstamā TV seja Pēteris Apinis.

“Lūdzu, nesauc mūs par nodevējiem! Tā konvencija nav tik slikta, kā tu domā,” valsts svētku pasākumā mani uzrunāja kāds Saeimas ZZS deputāts. Atbildēju, ka tā ir vēl sliktāka, nekā es domāju, bet politkopa ZZS manās un daudzu citu acīs ir nokritusi zem grīdlīstes līmeņa. Apstiprinājums nelika ilgi gaidīt: koalīcija bija vienota kā zāģa zobi un 23. novembrī noraidīja 12 608 Latvijas pilsoņu iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību.

Lai dzīvo mūsu tiesa – vishumānākā tiesa pasaulē! Jau kuru reizi jāizmanto padomju filmas “Kaukāza gūstekne” citāts, kura pilnajā tekstā – pirms cenzūras – bija konkrēta norāde, par kādu “mūsu tiesu” ir runa, un tā bija “padomju tiesa”. Šķiet, nekur tālu no padomijas neesam tikuši, ja pavērojam to, kas dažkārt notiek mūsdienu tiesas sēdēs.

Ir cilvēki, par kuriem tu domā: viņi nekad neaizies. Jo ir dzīvespilni, smejoši, laimīgi un taisnīgi. Tāda bija arī skolotāja Elga Siliņa, mana klases audzinātāja. Bet nu viņa ir Mūžībā. Viņas laiks bija cienījams: no 1933. gada 6. augusta līdz 2023. gada 18. novembrim.

“Jaunās vienotības” centieni neatstāt Latvijas sabiedrību bez komēdijas elementiem ir apsveicami. Šoreiz par to parūpējās mūsu ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). “Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai.” Šādu paziņojumu svētdien citēja aģentūra "Bloomberg". Paziņojums bija saņemts no Kariņa preses pārstāvja.

“Ir ļoti labi, ka mēs joprojām to varam darīt. Ļoti slikti, ka tas vēl joprojām ir nepieciešams,” kādā tīmekļa ierakstā pauž Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonvojs” izveidotājs, cilvēks, kurš apvienojis tos Latvijas iedzīvotājus, kuri palīdz Ukrainai gan ar brīvprātīgo darbu, gan ziedojot savas automašīnas un līdzekļus auto iegādei. Katru nedēļu automašīnas tiek nogādātas Ukrainā. 17. novembrī, ceļā devās kārtējais tviterkonvojs.

Daudz laimes, Latvija, dzimšanas dienā!

Saeimas Pieprasījumu komisija vakar noraidīja “Apvienotā saraksta” (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par bijušā premjera (tagad ārlietu ministra) Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem. No 2021. līdz 2023. gadam Kariņa 18 lidojumi, kuros tika izmantotas privātās lidmašīnas, valstij (nodokļu maksātājiem) izmaksāja 613 830 eiro – aptuveni 10 reizes vairāk nekā izmantojot regulāros reisus.

Skaists, bagāts mūžs, ko Jānis godam nodzīvoja. Tā par Jāni Škaparu teiks katrs, kurš viņu pazina. Trešdien, 15. novembrī, viņš aizgāja Mūžībā 95 gadu vecumā. Jānis Škapars bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem un veidotājiem, viņš bija tās dzinējspēks un radošuma meklētājs.

Jau vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva pašvaldībām un sociālajiem partneriem dokumentu, kas saucas “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Iedziļinoties var secināt, ka tas ir plāns lauku skolu likvidēšanai. Bet skolas ir nozīmīgi latviskās identitātes uzturēšanas centri lauku reģionos. Ja tur nebūs skolu, izsīks latviskums, pazudīs cilvēki.

Oļegs Burovs, ievēlēts Saeimā no “Latvija pirmajā vietā” (tagad frakcijām nepiederošs), partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā nobalsoja par Stambulas konvencijas nodošanu Juridiskajai komisijai. Pēc piederības tā bija jānodod Ārlietu komisijai, taču Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) manipulatīvi iegrozīja Juridisko komisiju. Bet ne par to stāsts. Patiesībā par to, vai Burovs kļūs par nosacīto 51. deputātu, kurš atbalstīs ratifikāciju.

Raivis Zeltīts uzskata, ka ir samazinājies to nezinīšu skaits, kuri svēti domā, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena – nevis visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kas sākta svinēt tad, kad 1919. gadā no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Kāds nezinīšiem tomēr ir izstāstījis vēstures pareizo pusi. Nu Raivis, būdams zemessargs, vēlas, lai arī viņa astoņgadīgais dēls to zinātu.

Ja valdošo attieksme pret latviešu dziesmu un deju svētkiem turpinās būt tāda, kāda tā ir patlaban, baidos, ka pēc 150 gadiem (un pat tuvākā laika periodā) šo svētku vairs nebūs, – tā uzskata Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Cilvēks, kurš uzrunāja kultūras ministri Agnesi Loginu, uzdodot tiešus jautājumus par koru un deju kopu vadītāju algu iekļaušanu budžeta prioritātēs. “Gaismas pils” nodziedāšana pēc ministres izvairīgās atbildes bija kā svaiga gaisa malks tveicīgas tukšvārdības tuksnesī.

Biju sevī nolēmusi: ne vārda par kultūras ministri. Jo gandrīz katras dienas traģikomiskie jaunumi, kurus sagādāja ne tikai “Progresīvo” deleģētā ministre, bet visi minētās politkopas locīkļi kopumā, jau sāka šķist mazliet apnicīgi. Taču šis šedevrs pārspēja visu: aizkustinājums, lasot nepārspējamo opusu, bija tik liels, ka gandrīz izlauzās skopa asara…

“Mums jāceļ tautas vispārējais intelekta līmenis. Intelekts tika noplicināts jau padomju laikā, izkaujot un izsūtot izglītotāko tautas daļu, to aizvietojot ar okupantiem, kuri pirms tam nodarbojās ar izšaušanu, bet pēc tam ieņēma ne tikai izsūtīto un izkauto dzīvesvietas, bet arī augstus amatus. Ko okupanti mums deva? No intelektuālā – neko. Vienīgi – iemācīja dzert no “graņonkām”,” uzskata viens no Latvijas ietekmīgākajiem advokātiem – Saulvedis Vārpiņš, ar kuru sarunājamies par norisēm sabiedrībā.