Vēlēšanu rezultāti vieš zināmas cerības darba devējos par to, ka valdība un Saeima beidzot spēs pieņemt izšķirošus lēmumus par darbaspēka pieejamību un stingrāk regulēs bezdarbnieka statusa normas. Vai valdībai pietiks izlēmības – tas atkarīgs no nākamā premjera izlēmības un koalīcijas sastāva.
Joprojām nerimst jautājumi un neizpratne par Baltijas valstu, Francijas un Lielbritānijas neuzaicināšanu uz NATO sanāksmi Polijā. LR Aizsardzības ministrija atsūtījusi uz “Neatkarīgās” redakciju komentāru saistībā ar medijos izskanējušo informāciju par NATO sanāksmi Polijā.
Vakar pasaules medijus aplidoja ziņa, ka vairākas NATO dalībvalstis atstatītas no sarunu galda. Kā “nra.lv” skaidro mūsu diplomāts, ne viss ir tik melns, kā tas tiek pasniegts – ir NATO sēdes, kurās mēs vienmēr piedalāmies, un ir darba grupu apspriedes, dažās no kurām mūsu dalība nebūt nav nepieciešama.
Kāpēc ir noteikti jāiet vēlēt 15. Saeimas deputāti un kā padarīt savu balsi vērtīgāku – “nra.lv” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu akadēmiķi, profesoru, Dr. habil. chem. Ivaru Kalviņu.
Māris Gailis ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. Savulaik bijis Latvijas ministru prezidents – no 1994. gada septembra līdz 1995. gada decembrim. Valda Birkava valdībā bija valsts reformu ministrs. Andra Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Partijas “Latvijas ceļš” sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. Vai Māris Gailis gatavojas iet balsot Saeimas vēlēšanās, kas notiks 3. oktobrī? Ekspresintervijā Māris Gailis paskaidro savu pozīciju.
Pretrunīgi viedokļi izskan par Krievijas iespējamo ekspansiju Eiropas virzienā. Polija un Francija, balstoties uz savu izlūkdienestu datiem, nopietni brīdina Eiropu par Krievijas, precīzāk sakot – Putina, nepārvaramo vēlmi iznīcināt Eiropu. Mūsu militārie eksperti “nra.lv” arī sniedz savu redzējumu.
Valdībā izskatīts iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) virzītais informatīvais ziņojums, kurā ietverti imigrācijas ierobežošanas pasākumi. Tie tapa uz iepriekš parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izstrādātajiem priekšlikumiem, sākotnēji izsaucot daudz pretenziju un neapmierinātības. Tagad galvenais mērķis esot veicināt koordinētu turpmāko rīcību migrācijas politikas un pārvaldības sistēmas pilnveidošanai. Vismaz teorētiski valdība vienojās par imigrācijas ierobežošanu.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pirmo reizi desmit gadu laikā ieradies valsts vizītē ASV, un šī vizīte paredzēta trīs dienu garumā. ASV prezidents Tramps sagaidīja Ķīnas līderi lidostā personiski, un tas ir visai neparasti diplomātisko žestu valodā, liecinot par to, ka vizīte ir ļoti gaidīta – ko nozīmē arī daudzas citas izteikti krāšņās laipnības no Donalda Trampa puses Ķīnas līderim, skaidro mūsu eksperti.
“Situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, tai tagad pievienojās arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās,” savā feisbuka kontā raksta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vai Valsts prezidenta satraukumam ir pamats – situāciju analizē politologs Andis Kudors.
Nav šaubu, ka galvenais Krievijas “vēlēšanu” mērķis bija Vladimira Putina režīma leģitimitātes atzīšana. Ja apgalvojumos mēs izietu no pretējā, varētu teikt: karš pret Ukrainu ir noziedzīgs, Putina režīmam nav leģitimitātes, Krima pieder ukraiņiem. Tad būtu jāuzdod tikai viens jautājums: kādā procesā piedalās Krievijas vēlētāji?
Redakcija saņēma kādas sievietes vēstuli (sievietes vārds redakcijai ir zināms), kurā viņa detalizēti izstāsta, kas Rīgas 1. slimnīcā notika ar viņas slimo tēvu. Veselības ministrija un slimnīcas vadība skaidro notikušā apstākļus.
“Neatkarīgās” saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu – par to, ka tuvākie mēneši būs izšķirīgi Baltijas valstīm, un par to, ka Krievijas izdoma ir varena, kādas ir terorisma trīs pazīmes un par daudz ko citu.
Pēc traģiskā gadījuma Carnikavā, kad divi nepieskatīti suņi uzbruka bērnudārza audzēkņu grupai un audzinātājām, Ministru kabinets otrdien apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz nodrošināt vienotu kārtību citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukušu suņu turēšanai, to uzskaitei un apmācībai, lai mazinātu apdraudējumu sabiedrības drošībai. Projektu iesniedza Zemkopības ministrija.
Kādēļ dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām uz Dailes teātra skatuves uzradās izteikti politiskas ievirzes luga “Rīkojums Nr. 2”, bet neatradās vieta komponista Zigmara Liepiņa oratorijai “Apokalipse”? Kā tagad atklājies, “Apokalipsei” vieta pirms tam esot solīta.
Rīgas konference kopš 2006. gada ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām diskusiju platformām Ziemeļeiropā, kurā tiek apspriesti drošības un ārpolitikas jautājumi. Šogad konferencē pulcējās aptuveni 400 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. Konferencē varēja satikt ASV pastāvīgo pārstāvi NATO Metjū Dž. Vitakeru, Eiropas Parlamenta prezidenti Robertu Metsolu, Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, kā arī leģendāro Kirilo Budanovu, kurš patlaban ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāvji Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā nupat apgaismoja klātesošos par to, kā notiek trešo valstu pilsoņu apmācība latviešu valodas kursos. Pēc stāstītā var secināt, ka šie nejauši ieklīdušie svešpilsoņi nemaz tā neraujas uz latviešu valodas kursiem – apliecina SIF dati.
Dramatiskajā negadījumā, kas pirms vairākām dienām piemeklēja Carnikavas bērnudārza audzēkņus, vainīgs ir cilvēks, proti, suņu saimnieks. Par to ir vienisprātis visi, kurus “uzrunājis” šis notikums, kurā no divu nepieskatītu suņu uzbrukuma cieta seši bērni, no kuriem divi nokļuva slimnīcā. Patlaban Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par “noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību”. Savukārt viedokļi par notikušo atšķiras niansēs, no kurām dažas gan ir būtiskas.
Par situāciju pēc ASV diplomātisko sūtņu tukšvārdīgajām vizītēm Maskavā un Kijivā, par iespējamām sabotāžām pret Latvijas militārā kompleksa rūpnīcām, par agresora nodomiem ieņemt Latviju vienas dienas laikā – “Neatkarīgā” iztaujā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.
Pēc Baltā nama sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā, ko fotogrāfijās un atreferējumos atstāstīja Krievijas prese, pietrūka tikai viena attēla, kur Vitkofs un Kušners bučo Vladimira Putina kurpes – šādi un vēl nicinošāk sociālajos tīklos uz šo tikšanos reaģēja simtiem lasītāju. Latvijas lietpratēji sarunā ar “nra.lv” norāda uz to, ka sarunas Maskavā nedod kaut mazākās cerības, ka Krievijas diktators būtu gatavs beigt karu.
Rihards nav aizgājis. Viņš ir pacēlies virs sava mīļā Augulienas ezera, lai satiktos ar tuvajiem, kuru vairs nav mums blakus. Šķiet, viņš tūdaļ nāks atpakaļ, rāmi smiedamies un mādams ar roku. Rihards ir cilvēks, kura mirklīga aiziešana ir vien šķietamība. Jo viņš paliks ar mums.
Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?
Vai pārmaiņas Krievijā varētu būt straujas un negaidītas? Vai “lielais tēvijas karš” – nu jau otrais pēc kārtas – Krievijai nesīs tikpat daudz asiņaina gandarījuma kā savulaik Berlīnes ieņemšana? Kādu dārgmetāla stieni vizināja no Maskavas ASV militārajā lidmašīnā? Notikumus analizē vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.