\\Autori

Elita Veidemane

18.okt
Jānis Streičs ir grūti pierunājams uz intervijām. Ir tēmas, par kurām viņš nevēlas runāt. Pat negrib tās pieminēt. Tāpat arī cilvēkus, kuri minami, skarot šīs tēmas. Par dažiem «dienas varoņiem» viņš tikai brīnās: «Kā var būt tik apmāti cilvēki, lai nedomātu, kā būs pēc tam, kad viņi zaudēs savu posteni, veselību un varu pār pakļautajiem? Nekas taču nav mūžīgs.»
 
16.okt
Par situāciju Latvijas Futbola federācijā (LFF), par futbola prestiža kritumu, par LFF prezidenta Kaspara Gorkša apšaubāmajām spējām vadīt federāciju, kā arī par to, kādam jābūt jaunajam LFF līderim.
 
14.okt
... Saeimas sēžu zāles durvis plaši atvērās, un pa tām, valdot dziļam klusumam, ienāca stalts, sirms vīrs. Prezidijs sastinga, atkritušos žokļus pat nemēģinādams ielikt atpakaļ eņģēs. Parlamentārieši acumirklī pārtrauca zemgalda kāršu spēles, desiņu cepšanu pēdējā rindā, jogas nodarbības zāles viducī un aņuku konkursu, kas jau bija teju fināla stadijā. Pamodās pat Bondara kungs, jo viņam virsū uzkrita kartona Juraša kungs – acīmredzot caurvēja iespaidā. Annajuta histēriski iekliedzās un sāka vicināt savu mauzeri. Visi pazina sirmo vīru: tas bija Kārlis Ulmanis. Viņš uzkāpa augstajā un svarīgajā Saeimas tribīnē un pateica to, kas ir jāsaka: «Jūs visi esat brīvi. Jūs, politisko tukšinieku bars, jūs, diedelnieki un alkatīgie ierāvēji. Jūs esat apkaunojuši valsti un tās pilsoņus. Ejiet prom un nenāciet vairs nekad atpakaļ. Es atlaižu šo Saeimu.»
 
11.okt
«Latviešu valodas politikas pamatnostādnes vajagot iepludināt saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnēs. Tātad latviešu valodas vienīgā funkcija ir – «pieliedēt» mums klāt nelatviešus? Nezinu, cik tālu ir aizgājusi šī svaigā «iniciatīva», tomēr tā patiešām matus saceļ stāvus,» atzīst Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, filoloģijas doktors Andrejs Veisbergs. Viņš arī tulks, tulkotājs, latviešu valodnieks un vienkārši asprātīgs domātājs – Neatkarīgās sarunbiedrs.
 
8.okt
«Ir kaut kur tā robeža, kuru pārkāpjot, šantāža, nekaunība un tupums gūst pārsvaru pār saprātīgu valdības stabilitātes atbalstīšanu?» jautā kāds politikas vērotājs. Var paturpināt: cik zemu savā apkaunojošajā bezprincipialitātē var nolaisties pie varas esošās partijas, cenšoties stutēt koalīciju, kuras stabilitāte (?) balstās uz viena politveidojuma – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) – prasmes šantažēt šīs «savienības» locekļus? Saprātīgā atbilde būs: var nolaisties zemu. Tad, kad šķitīs – zemāk vairs nav iespējams, no apakšas pieklauvēs kāds no «konservatoriem» un piedāvās jaunu šantāžas variantu.
 
7.okt
Veselības jomā viss pa vecam? Vai Latvijā šoruden veiks valsts apmaksātus laboratoriskos izmeklējumus? Vai ārstiem un medicīnas māsām kaut kas tiks no solītā algu pielikuma? Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors Pēteris Apinis.
 
4.okt
«Iedomājies, ir pagājuši simt gadi... Kā tu domā, ar ko tevi atcerēsies?» jautāju Zigmaram Liepiņam. Viņš sāk nevaldāmi smieties: «Ne ar ko! Es jau sen būšu aizmirsts.» Pēc brīža viņš tomēr piebilst: «Nu, droši vien kādā plauktiņā paliks rokopera Lāčplēsis, varbūt kaut kur – vēl kāds muzikālais gabals... Ja jau mēs atceramies Jāni Cimzi, tad jau arī mani varbūt atcerēsies dažu dziesmu sakarā. Savukārt Lāčplēsis bija saistīts ar laika transformāciju, Lāčplēsis bija laika zīme. Arī pēc simt gadiem Latvijas vēsturē paliks Atmoda un alkas pēc brīvības.» Par Radio SWH, ko Zigmars savulaik vadīja, viņš ir daudz skeptiskāks: «Nē, atmiņas par manu laiku šajā radio izdzisīs.» Savukārt Opera... «Tā pirms manis bija simt un vairāk gadu, būs arī pēc manis,» teic Zigmars. Oktobris ir pēdējais mēnesis viņa sešu gadu darba cēlienā, kas veltīts Operas namam.
 
1.okt
Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība) no izglītības un zinātnes ministra posteņa pagājušogad pazuda ātri un efektīvi. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām viņš vēl bija «vecās» valdības ministrs, taču jau 28. novembrī, kad jaunā valdība vēl nebija pat miglaini saskatāma, Kārlis Šadurskis piekrita pārcelties uz Briseli, lai stātos eiroparlamentārieša Arta Pabrika vietā, kurš savukārt bija ievēlēts Saeimā – jau no partiju apvienības Attīstībai/PAR!. «Šajā neskaidrības situācijā domāju, ka man ir jāpilda tas mandāts, kas patlaban ir aktuāls – EP mandāts,» toreiz teica aizejošais ministrs.
 
30.sep
«Vai tad vajadzēja tā: iemest granātu blindāžā un tad skatīties, kas no tās izlīdīs dzīvs?» – kāds politiķis pajautājis izglītības ministrei Šuplinskai. «Tikai tā var kaut ko sasniegt,» ministre lepni atbildējusi.
 
25.sep
«Mūsu ģimenē 1. septembris turpmāk būs sēru diena,» vienā no pēdējām vasarīgās atpūtas dienām pie jūras gadījās dzirdēt divu krieviski runājošu sieviešu pārdomas. Divi bērni – aptuveni desmit gadus veci – netālu rotaļājās smiltīs, acīmredzot viņu atvases. «Tu iedomājies, Sašam vajadzēs runāt latviski matemātikas stundās. Matemātikas! Nu un tad, ka viņš pagalmā runā latviski?! Tās taču ir spēles, bet tur – skaitļi un vienādojumi! Viņš taču neko neiemācīsies! Un Puškinu viņam arī pasniegs latviski?! Nacionālisti nolādētie! Neieredzu!» sirdēstos savu monologu pabeidza viena no sievietēm. Otra nebija tik dziļu etnisko bēdu pārņemta, viņa steidza mierināt draudzeni, sak, ja jau Saša pagalmā runā latviski, tad kādas problēmas viņam to darīt arī skolā?
 
24.sep
Viņnedēļ Rīgā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadības aicināti, slēgtajā domes sēdē kopā bija sanākuši 96 Latvijas pilsētu un novadu vadītāji, lai apspriestu vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) piedāvāto (uzspiesto) administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Apspriest – tas būtu pieklājīgi, samiernieciski un līdz ar to – neprecīzi teikts. Pareizāk būtu teikt: lai izlemtu, kā pretoties šai novadu robežu maiņai.
 
23.sep
1999. gada februārī sabiedrību satrieca briesmīga četrkārša slepkavība Gulbenē. Tur bērnudārzā diendusas laikā tika nogalinātas trīs meitenītes un viņu audzinātāja. Slepkava šim noziegumam bija gatavojies, lasot literatūru par noziedzniekiem, skatoties videofilmas... Viņš gribēja pārspēt «slaveno» Krievijas maniaku Čikatilo, kura «kontā» bija gandrīz 60 slepkavību. Rīgā nopircis mednieku dunci un gaļas cirvīšus, viņš atgriezās Gulbenē, iegāja bērnudārzā un... Slepkavu, notriepušos ar upuru asinīm, notvēra pēc daždesmit minūtēm, viņš pat necentās bēgt, vien nožēloja, ka nav spējis noslaktēt vairāk bērnu.
 
19.sep
«Vēsturē visātrāk veiktais paternitātes tests!» – uzjautrinājās kāds sociālo tīklu asprātis, reaģēdams uz Attīstībai/Par! atzīšanos, kas emocionāli bija iegrāmatota tviterlentē un skanēja šādi: «Viņi visi ir mūsējie!»
 
17.sep
Nauda, ko esmu samaksājusi nodokļos, tiks izmantota, lai finansētu Saskaņu, Jauno konservatīvo partiju, Attīstībai/Par!, KPV LV, Latvijas Krievu savienību, Progresīvos, Regresīvos, Gurķu pumpu pētīšanas partiju, Sviesta savienību utt. Un arī jūsu nodokļos samaksātā nauda tiks izmantota šim cēlajam mērķim. Negribat? Jums neviens neprasīs atļauju. Domājat, ka jūsu naudu lietderīgāk izmantot skolotāju un medmāsu atalgojuma pacelšanai? Domājiet vien tālāk. Finansiāli ietilpīgu veselības problēmu risināšanai? Kā tad. Beigu beigās – varbūt to novirzīt mājdzīvnieku sterilizācijas programmām? Atslābstiet taču! Mums ir jāfinansē partijas – šie zemo reitingu politpulciņi, bez kuriem neesot iespējama demokrātija.
 
16.sep
«Tāds vēlēšanu rezultāts, kāds ir šodien, daudzos jautājumos mums sasien rokas: ne tikai mēs, bet visa koalīcija ir iespiesta kompromisu spīlēs. Vēlētāji no mums gaida vairāk, nekā mēs objektīvi šādos apstākļos varam īstenot. Līdz ar to nākamās Saeimas vēlēšanas ir ārkārtīgi svarīgas,» teic Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības (NA) līderis un Saeimas deputāts.
 
11.sep
«Uz šo jautājumu ministre jau izsmeļoši atbildēja,» tēmu noslēdzot, punktu mēģināja pielikt Arvils Ašeradens (JV), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. «Ministre neatbildēja pat vairākkārt,» klausītāji «no malas» pusbalsī iebilda. Pusbalsis gan nepārgāja balsīs, jo latvieši ir pieklājīgi – pat tad, ja ir skaidrs, ka Dieva rasa nemaz nav Dieva rasa, bet paši ļoti labi zināt – kas... Šoreiz ministre Šuplinska (JKP) neatbildēja uz jautājumu par LU Satversmes sapulci: kā var būt, ka viena un tā pati sapulce ir leģitīma tad, kad jāievēlē LU Senāts, bet pēkšņi kļūst neleģitīma, kad jāievēlē rektors?
 
10.sep
Dagnis Straubergs ir Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs un Latvijas Reģionu alianses līderis. Viņš vada Salacgrīvas novadu, kurā ir ap 7500 iedzīvotāju, jau kopš 2001. gada. Ja tiks realizēta Jura Pūces (Attīstībai/PAR!) auklētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), Salacgrīvas novads pārstās eksistēt: to pievienos Limbažu novadam. 7. septembrī ir sākusies Salacgrīvas novada iedzīvotāju aptauja par to, vai viņi vēlas sava novada likvidāciju un pievienošanos Limbažiem.
 
6.sep
«Es šeit jūtos vislabāk,» teic Kristaps Rūķītis, dzīvnieku kapu Citi medību lauki saimnieks, «šeit ir miers un klusums, šeit ir gaiša aura. Esmu pļavā, mežā... pasaulē. Es kopju celiņus, pļauju zāli, novācu vecos ziedus un izdegušos sveču trauciņus. Esmu starp dzīvnieku dvēselēm. Un tās ir tīras. Neviens suns nav sācis karu, neviens kaķis nav kādu ļautiņu mantkārīgi apzadzis vai kādam nodarījis pāri, savtīgu nodomu dzīts. Dzīvnieki izdara tikai to, ko viņiem liek instinkts. Jo dzīvnieki ir viedi.»
 
6.sep
Intervija ar ekspremjeru Māri Kučinski (ZZS): par budžetu bez «oligarhiem», par Krišjāņa Kariņa neizprotamo piekāpību, par valdības stabilitāti un šantāžistiem, par Andas Čakšas aiziešanu no ZZS un par to, vai vēl kāds grasās pamest zaļzemniekus.
 
4.sep
Būšu galēji nepopulāra (dažās aprindās): man patīk krievu filmas (daudzas), patīk krievu mūzika (tikai ne popsa), patīk literatūra (kvalitatīva!) un aktieri (viņu dabiskums). Tas ir kultūras uztveres, gaumes, audzināšanas un attieksmes jautājums. Turklāt es nerunāju par tiem kultūras nesējiem, kuri ir tikai «kultūras» nesēji – aktuālās konjunktūras vai neizglītotības dubļos iestigušie vai politvadoņu apjūsmošanā aizņemtie.
 
2.sep
«Latvijas izglītības sistēmai ir drauds sabrukt tuvāko gadu laikā,» bez patosa, tomēr ar nepārejošu sāpīgumu teic Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktore, gleznotāja Gundega Rancāne. Piektdien Valsts prezidents Egils Levits bija uzaicinājis Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) locekļus – tostarp Gundegu Rancāni – uz sarunu par skolu tīkla reformu un kompetenču izglītības ieviešanu. Gundegā pēc sarunas parādījās cerības. Varbūt tāpēc, ka viņa labi atcerējās savas mātes – skolas bijušās direktores Lūcijas Rancānes – teikto pirms aiziešanas Mūžībā: «Meit, nosargā mūsu skolu.»