\\Autori

Elita Veidemane

1.dec
"At one moment, Minister Viņķele started shouting at us: why are you asking me how to make ends meet, why don't you ask the Minister of Finance Reirs or someone else?! But if Viņķele hadn't stopped people in the industry from working, we wouldn't be talking about support now! We have more or less managed since the spring. How can they insist on compliance with restrictions if we are barred from working? So what do we comply with?” - Sabīne Ulberte, cosmetology specialist, president of the Latvian Association of Beauty Specialists, asks rhetorically, talking about the remote meeting with the Minister of Health Ilze Viņķele (Development/For!, Attīstībai/Par!), which took place on Friday.
 
1.dec
„Vienu brīdi ministre Viņķele sāka uz mums kliegt, sak, ko jūs prasāt man – kā tagad iztikt, kāpēc jūs neprasāt finanšu ministram Reiram vai vēl kaut kam?! Bet ja Viņķele nebūtu liegusi nozares cilvēkiem strādāt, mums tagad nevajadzētu runāt par atbalstu! Kopš pavasara mēs vairāk vai mazāk tikām galā. Kā tagad var paģērēt ierobežojumu ievērošanu, ja mums ir liegts strādāt? Ko tad lai mēs ievērojam?” – retoriski vaicā Sabīne Ulberte, kosmetoloģijas speciāliste, Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente, stāstīdama par attālināto tikšanos ar veselības ministri Ilzi Viņķeli („Attīstībai/Par”), kas notika piektdien.
 
27.nov
Skolēnu vecāki ir tumsoņas. Tieši tāds secinājums rodas, ja paklausās izglītības druvas arājas un ecētājas Ilgas Šuplinskas (JKP) izpaudumos par izglītības problēmām. Viņasprāt, pretošanās attālinātajam mācību procesam ir līdzīga situācijai, kāda bija vērojama pagājuša gadsimta 60. gados, cilvēkus mēģinot pārliecināt par elektrības nepieciešamību katrā mājā. Ar valsts līdzekļiem vien elektrifikācija neesot bijusi iespējama, tāpēc nācās pārliecināt iedzīvotājus, ka vajadzīgs arī viņu finansējums. Tādas prasības izraisījušas pretestību.
 
26.nov
„Kas ir virsleitnants?” – jautā Alise Zariņa, kura, izrādās, ir „sabiedriskā aktīviste, feministe, režisore un publiciste”. „Virsleitnants ir pakāpe pirms kapteiņa,” atbild virsleitnants Gatis. Savukārt feminists Kaspars Zālītis, kurš savulaik bijis LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes loceklis un viens no galvenajiem „Europride 2015” rīkotājiem Rīgā, piebalso, ka esot jālauž stereotipi par Latvijas armiju. Tā, uzdodot infantilus un bezjēdzīgus jautājumus, lsm.lv tiešraidē tika piedāvāts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) „uzsaukts” šovs (!), kurā analizē „dzimumu lomas Latvijas armijā”. Par to runājām ar LR aizsardzības ministru Arti Pabriku („Attīstībai/Par”).
 
24.nov
„Satversmē rakstīts: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Un nevis tiesām, ieskaitot Satversmes tiesu. Bet Satversmes tiesa – tā vietā, lai sargātu tautu no naidīgas ideoloģijas, – atver tai durvis un aicina to iekšā,” Satversmes tiesas neizprotamo, dabiskās ģimenes institūtam bīstamo spriedumu komentē tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska.
 
20.nov
"In my opinion, this is the moment when the society must understand that the Constitution has been destroyed and that neither the Saeima nor the government has a people's mandate anymore. The mandate of its freedom-loving but naive people who fought for the hard-won Latvian National Awakening. We have to get used to the fact that there are external, hostile forces to us,” wrote psychotherapist Viesturs Rudzītis on a social network, upon learning that the Constitutional Court has ruled: the statutory paternity leave after the birth of a child can also be used by the mother's homosexual girlfriend. These are efforts to break up the traditional family, and thus the society and the state. About that and much more - in this interview with Viesturs Rudzītis.
 
20.nov
„Manuprāt, šis ir tas brīdis, kad sabiedrībai jāsaprot, ka Satversme ir sagrauta un ka ne Saeimai, ne valdībai vairs nav tautas mandāta. Tās brīvību mīlošās, bet naivās tautas mandāta, kura izcīnīja Atmodu. Jāsāk pierast, ka tie ir ārēji, mums naidīgi spēki,” sociālajā tīmeklī rakstīja psihoterapeits Viesturs Rudzītis, uzzinot, ka Satversmes tiesa spriedusi: likumā paredzētais tēva atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas arī mātes homoseksuālajai draudzenei. Tie ir centieni irdināt tradicionālo ģimeni, līdz ar to – sabiedrību un valsti. Par to un daudz ko citu – intervijā ar Viesturu Rudzīti.
 
17.nov
... Marija izslējās, mazliet pacēla zodu, viņas acīs nozibsnīja izaicinājums, un viņa sāka dziedāt: „Nevis slinkojot un pūstot...” Tas bija senos laikos: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Jūrmalā, svinot vārda dienu Aleksandram, kam šis godamirklis ierakstīts kalendārā 18. novembrī. Marija bija liela dziedātāja, balss skanēja vareni, bet es toreiz vēl īsti nesapratu, kāpēc tikpat lielie dziedātāji – Arturs, Dainis, Andrejs un viņu sievas, - nesteidzās pievienoties Marijas balsij...
 
17.nov
„Domāju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kāpēc. Tautas prezidents nenozīmē, ka viņš visiem izpatīk. Un tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Esmu darbojies visas sabiedrības interesēs. Partijas pārstāv Saeimā un valdībā savas un savu vēlētāju intereses, prezidents pārstāv visas tautas intereses. Mana darbība ir vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažādi cilvēki. Subjektīvi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taču katrs var domāt arī citādi,” teic Egils Levits. Saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latvijas svētku nedēļā.
 
17.nov
"I think I have become the president of the people. Let me explain why. The president of the people does not mean that everyone likes him. That is neither possible nor necessary. I have acted in the interests of society as a whole. The parties represent their own and their constituents' interests in the Saeima and the government, and the President represents the interests of all the people. My work is aimed at benefiting the whole nation, which is made up of very different people. Subjectively, I believe that I am the president of all people, but everyone can think differently,” says Egils Levits. Conversation with President Egils Levits during the week of our national celebrations.
 
14.nov
„Mēs cildinām brīvības cīnītājus, kuri nolikuši savu galvu, lai šodien mums būtu mūsu valsts, bet paralēli mēs tagad griežam nost galvu kultūrai, un tas ir noziedzīgi. Ne jau vienmēr ir runa par naudu, un latvietis ir pacietīgs, bet... Griezt nost galvu, lai kādu glābtu – tad beigu beigās kāda jēga vispār kādu glābt?” ‒ retoriski vaicā režisors Kārlis Anitens. Šodien runājam par kultūras nožēlojamo situāciju valdības noteiktajā ārkārtas situācijā.
 
13.nov
"We praise the freedom fighters who have laid down their lives so that we could have our country today, but at the same time we are now beheading culture, and that is criminal. It's not always about money, and Latvians are patient, but... Cutting off the head to save someone - then in the end what's the point of saving someone?” - director Kārlis Anitens asks rhetorically. Today we are talking about the deplorable situation of culture in the state of emergency set by the government.
 
10.nov
Tas, ka valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) uzticamās gvardes briljantcietajās rindās ieviesies kariess, nav nekas neparasts: acīmredzot kāda krūtīs ierunājās sirdsapziņa, un šis „kāds” sagribēja izstāstīt, ka piektdienas tamborētāju pulciņa lēmums par kārtējā valstiskā nokdauna ieviešanu nebija nemaz tik vienbalsīgs, kā to publiski mēģināja iztēloties premjers. Pa kariesa izgrauzto caurumu pasaulē izplūda ne visai patīkama patiesība...
 
9.nov
„Ai, nu nesatraucieties par niekiem. Lai viņš iet! Turpiniet traukties uz saviem nospraustajiem mērķiem – divvalodību, geju laulībām, Rīgas budžeta naudas apgūšanu un Rīgas ielu sačakarēšanu,” tviterlentē raksta Kārlis, sevi nodēvējot par latviešu buržuju un būmeri. Ironiskā replika attiecas uz Rīgas domnieku Māri Mičerevski, kurš ceturtdien paziņoja par izstāšanos no partijas „Latvijas attīstībai”, jo nespēja samierināties ar partijas šaurpolitiskajām intrigām. Uzslava Mārim. Bet atparisti paliek uzticīgi saviem principiem: visos varas līmeņos turpina lienošās divvalodības un citu perversiju ievilkšanu.
 
7.nov
"Someone called me after watching the movie and said, 'I thought for a long time: why did I cry during the movie?' And then he also gave the answer, ‘You have given us a funeral with an open coffin. We have never had the opportunity to say goodbye to the Latvian riflemen. It was taken for us, we couldn't even talk to them..." - says Dzintars Dreibergs, the director of the film Blizzard of Souls. His film has received 11 nominations, and the results will be revealed on 15 November in the Latvian National Film Award Lielais Kristaps. Aleksandrs Grīns' novel Blizzard of Souls has inspired Dzintars to create an outstanding film. And for the depth and sincerity of the feelings it inspired, there is heartfelt gratitude and tears. Mine too.
 
7.nov
„Man piezvanīja kāds cilvēks pēc filmas noskatīšanās un teica: „Ilgi domāju: kāpēc es raudāju filmas laikā?” Un tad pats atbildēja: „Tu mums esi uzdāvinājis bēres ar atvērtu zārku. Mums nekad nav bijusi iespēja atvadīties no strēlniekiem. Mums to „nogrieza”, mēs ar viņiem pat nevarējām izrunāties...” – teic Dzintars Dreibergs, filmas „Dvēseļu putenis” režisors. Viņa veidotajai filmai ir piešķirtas 11 nominācijas, un tās tiks „atvērtas” 15. novembrī notiekošajā nacionālajā kinoforumā „Lielais Kristaps”. Aleksandra Grīna romāns „Dvēseļu putenis” ir iedvesmojis Dzintaru radīt izcilu filmu. Un par jūtu dziļumu un patiesumu ir sirds pateicība un asaras. Arī manējās.
 
5.nov
„Mums zināms, ka partijai ir jaunas nepatikšanas. KNAB prasa atmaksāt nepamatotu ziedojumu, bet partijas konts ir tukšs,” TV3 raidījumā „Nekā personīga” saka no politpulciņa KPV LV izslēgtais Lauris Zīverts. KNAB patiešām apšauba modes blogeres, iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) bijušās komunikāciju padomnieces Beatas Jonītes ziedotos 10 000 eiro mīļotajai partijai: maksājums neatbilstot viņas ienākumiem. Bet ne par to modes blogeru pasaulē satraukums: partijas konts esot tukšs!
 
3.nov
„Pirms ķeramies klāt celtnei, mums ir jāsaprot, cik tā ir svarīga ne tikai kā ēka: mums ir jāzina tās vēsturiskā, sakrālā, arhitektoniskā, izglītojošā nozīme,” teic mācītājs Artis Eglītis. „Ķerties klāt” – tas nozīmē vispirms saglābt to, kas glābjams, respektīvi, izdarīt pašu nepieciešamāko, tālāk jau saprast, ko darīt, lai celtni atjaunotu tiktāl, ka vairs nebūtu jābaidās, ka tā sabruks zem gadsimtu skaita.
 
30.okt
Iespējams, šī ir pēdējā jubileja, ko Latvijas Radio atzīmē kā atsevišķs medijs: ir gaidāma apvienošanās ar Latvijas Televīziju, veidojot vienu sabiedrisko mediju. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata: „Ieguvumi, kas parasti tiek minēti šādos gadījumos – piemēram, finanšu ietaupījums, ‒ būs margināli. Tas nevar būt pašmērķis. Mērķis var būt tikai tad, ja uzlabojas saturs. Un tad ir jautājums: kā šo apvienošanos veikt, lai radio daļā neveidotos rūgtums un pretestība pret šo procesu?” Problēmu ir daudz, par tām – mūsu saruna un, protams, Neatkarīgās sveiciens Latvijas Radio jubilejā!
 
29.okt
Aizkustina nevainība, ar kādu raidījums „DeFacto” (DF), kas izvietots sabiedriskā medija raidlaikā, mēģināja pārliecināt skatītājus par Latvijā atdzimstošo nacismu. Pagājušās svētdienas DF sižets par Raivja Zeltīta izveidoto biedrību „Austošā saule” varētu pretendēt uz kādu augsta ranga balvu no Kremļa propagandoniem. Tas tiešām bija iespaidīgi.
 
28.okt
... Viņa nekad nenāca ar skaļumu vai bravūru. Kaut arī laikraksta „Atmoda” durvis vienmēr bija laipni atvērtas, nereti atradās arī tādi indivīdi, kuriem atspert ar kāju pat vaļā esošas durvis – tas bija nieka darbs. Viņa vienmēr nāca ar klusu, atturīgu smaidu, ar cieņu – kā pieņemts nākt pie kolēģiem un cīņbiedriem. Viņa – Atmodas laiku politiķe, Latvijas Tautas frontes (LTF) domes un valdes locekle. Viņai šogad būtu palikuši 65 gadi. Jubilejas vietā atzīmējam viņas nāves dienas trīsdesmitgadi: Ita gāja bojā 1990. gada 28. oktobrī Itālijā, Tirēnu jūrā.
 
27.okt
„Kamēr Šveicē spriež par „helikoptera naudu” – izdalīt katram pilsonim pa 7000 Šveices franku, lai noturētos kovidkrīzē, ‒ mūsējie valdītāji domā, kā nomušīt tos, kuri vēl kustas. Zini, tas izskatās pēc fašisma – tā filozofiskajā nozīmē, un tas katru reizi atgriežas ar jaunu seju. Tas atgriežas tad, kad pēc tā rodas pieprasījums,” skarbs ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, vērtējot valdītāju vēlmi ieviest laupītājnodokļus, kas iznīcinās radošos cilvēkus. Šodien saruna ar Gļebu ne tikai par to vien.