Jāpiekrīt leģendārajam Krišjāņa Kariņa teicienam: “Naudas mums ir tik daudz, kā nekad nav bijis.” Un tiešām: nule stāstījām par Labklājības ministrijas dāsnumu, atvēlot festivālam “Lampa” teju 40 000 eiro. Un, re: ministrijas pakļautības iestāde Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī nav skopojusies. NVA mums atsūtīja skaidrojumu: kas, kāpēc un cik.
“Neatkarīgā” uzdeva jautājumus: “Kādu summu Nodarbinātības valsts aģentūra atvēlēja festivālam “Lampa”? Kāds pamatojums bija šādai rīcībai?”
Aģentūras atbilde: “Viens no Nodarbinātības valsts aģentūras pienākumiem ir informēt sabiedrību un dažādas aģentūras mērķa grupas par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un sniegt informāciju par darba tirgus norisēm, kas gan tieši, gan netieši ietekmē gan nodarbinātos, gan darba meklētājus dažādās vecuma grupās.
Sarunu festivāls “Lampa” ir viens no populārākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem Latvijā, kas vienuviet pulcē dažādas sabiedrības grupas, rosina diskusiju par plašu tēmu loku (tajā skaitā nodarbinātību, darba tirgus izmaiņām, nākotnes darbu un ar to saistītiem procesiem) un ļauj arī valsts institūcijām un iestādēm, tajā skaitā NVA, saistošā un interesantā veidā iesaistīties un prezentēt aktuālu informāciju, veidot dialogu un atbildēt uz jautājumiem.
Šogad NVA pirmo reizi piedalījās festivālā “Lampa” un vairākiem simtiem klausītāju sniedza iespēju uzzināt par tendencēm darba tirgū un pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Ticam, ka šādas diskusijas, kas nav tikai “vienpusēja” komunikācija no aģentūras, veicina divvirziena komunikāciju un plašu iesaisti, veicina sabiedrības izpratni un zināšanas, kas ir būtiskas veiksmīgai un ilgtspējīgai nodarbinātībai.
NVA teltī rīkotās diskusijas un darbnīcas, kas norisinājās starp diskusijām, raisīja lielu festivāla apmeklētāju interesi. Svarīgi norādīt, ka visā festivāla norises laikā NVA teltī iedzīvotājiem tika piedāvāts arī praktiskais atbalsts - NVA speciālisti sniedza konsultācijas darba un mācību iespēju, mobilitātes, karjeras izaugsmes u.c. jautājumos. Visas NVA organizētās diskusijas tika ierakstītas, diskusiju ieraksti arī pēc festivāla būs pieejami ikvienam interesentam.
NVA dalība sarunu festivālā “Lampa” tika nodrošināta ESF Plus projekta nr. 4.3.3.6/1/24/I/001 “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana” ietvaros, projekts paredz informatīvo un izglītojošo pasākumu, semināru, komunikācijas kampaņu, vakanču gadatirgu un citu informatīvo pasākumu organizēšanu, lai veicinātu plašāku sabiedrības izpratni par NVA piedāvātajiem pakalpojumiem un iespējām darba tirgū un stiprinātu sadarbību ar NVA partneriem.
Lai nodrošinātu savu dalību sarunu festivālā “Lampa”, NVA organizēja publisko iepirkumu, kura rezultātā tika noslēgts līgums ar pakalpojuma sniedzēju par kopējo plānoto summu 41 000 eiro. Būtiskākās pozīcijas, kuras veido šo summu, ir tehniskais un materiālais nodrošinājums, informatīvo materiālu un video sagatavošana, diskusiju ierakstu un tiešraides nodrošināšana, moderatoru un diskusiju dalībnieku piesaiste. Ņemot vērā, ka ne visas sākotnēji plānotās iepirkuma pozīcijas tika pasūtītas, faktiskie izdevumi dalības nodrošināšanai ir mazāki.”
Skaidrojošo vēstuli parakstīja Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departaments, kā arī Attīstības un stratēģiskās komunikācijas nodaļa.
Profesionāli uzrakstīta atbilde, kas liecina par aģentūras kadru pareizu atlasi. Atļaušos izteikt vien dažas piezīmes.
“Sarunu festivāls “Lampa” ir viens no populārākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem Latvijā,” apgalvo vēstules autori. Domāju, vajag iet tālāk: tikpat populāri pasākumi ir šlāgerfestivāli, hip hop saieti, jūras svētki dažādās piejūras pilsētās, par dziesmu un deju svētkiem nemaz nerunājot. Iespējams, ka, piedaloties šajos pasākumos ar savu tematisko telti un bukletiem, nebūtu jāmaksā tāda nauda kā festivālā “Lampa”.
NVA apgalvo, ka aģentūra “vairākiem simtiem klausītāju sniedza iespēju uzzināt par tendencēm darba tirgū”. “Vairāki simti” gan ir visai neliels skaitlis, ja salīdzina tās iespējas, ko varētu laipni sniegt sabiedriskie mediji - tur auditorijas lielums skaitāms tūkstošos. Turklāt - par velti.
Katrā ziņā ir apsveicami, ka valsts aģentūra, kā mēdz teikt, iet tautā. Rodas tikai viens, necils jautājums: kuri ir patiesie labuma guvēji šādos finanšu darījumos, kas paslēpti zem likumos noslīpētām frāzēm “tehniskais un materiālais nodrošinājums, informatīvo materiālu un video sagatavošana, diskusiju ierakstu un tiešraides nodrošināšana, moderatoru un diskusiju dalībnieku piesaiste”?
