Jānis Straume. In Memoriam. Elitas Veidemanes atvadu vārdi Jānim

© F64

Jānis vienmēr kaut ko mēģināja pierādīt. Politiski, protams. Viņš bija kaislīgs strīdnieks, un to visi zināja. Vairākus gadus mitinādamies Saeimas Jūrmalas rezidencē, Jūras ielā, viņš kopā ar draugiem un domubiedriem bija nodibinājis tādu kā klubiņu, kur tika aicināti visi, kam patika izpurināt smadzeņu krokas politiskos strīdos.

Jūras ielā tika dibinātas virtuālas partijas, slēgtas vienošanās, tur tika dalīti iespējamie amati un nosaukti kandidāti. Visam un visiem pa vidu bija Jānis. Jautrs, asprātīgs un darbīgs. Patriots, bezgala uzticīgs Latvijai.

Jānis piedzima 1962. gadā Siguldā, politiski represēto ģimenē. 1980. gadā beidza Siguldas 1. vidusskolu. 1986. gadā Rīgas Medicīnas institūtā ieguva ārsta izglītību, no 1986. līdz 1990. gadam strādāja par funkcionālās diagnostikas ārstu Rīgas 3. klīniskajā slimnīcā.

Pirms 1990. gada viņš jau bija pievērsies politikai, viņš ne tikai vēroja, bet jau piedalījās straujajos Atmodas notikumos. Tāpēc visi tie, kuri 90. gados Jāni pazina kā politiķi, jau sen bija aizmirsuši, ka viņam ir ārsta profesija, jo Jānis Straume vairuma acīs pirmām kārtām bija politiķis.

Atlika tikai atcerēties: viņš bija grupā “Helsinki - 86”, LNNK, Pilsoņu kongresā, “18. novembra savienībā” un partijā “Tēvzemei un Brīvībai”. 1993. gadā Jāni Straumi ievēlēja 5. Saeimā no saraksta “Tēvzemei un Brīvībai”. Pēc tam viņu ievēlēja arī 6. Saeimā. No 1998. līdz 2002. gadam Jānis Straume bija Saeimas priekšsēdētājs. Līdz 2006. gada decembrim partijas “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” priekšsēdētājs.

2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās Jānis Straume neiekļuva Saeimā. Partijas vadītāja amatā viņu nomainīja Roberts Zīle. Jānis pameta aktīvo politiku. Tomēr bez darba viņš nepalika: viņam bija amati vairāku nozīmīgu valsts uzņēmumu vadībā - Latvijas pastā, lidostā “Rīga”, Rīgas brīvostā. 2007. gadā viņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka padomnieku. 2011. gada 10. martā J. Straume izstājās no partijas TB/LNNK.

Mēs nekad neuzzināsim, kāpēc Jānis aizgāja no dzīves. Visticamāk, tā bija vilšanās un nespēja realizēties. Bet patiesību zina tikai Visaugstais. Lai Jānim gaišs ceļš Mūžībā. Un Laiks lai nes mierinājumu visiem Jāņa tuvajiem.

Komentāri

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais