Par narkotiku apkarošanu un narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, par tiem, kuri mirst pārdozēšanas dēļ, par bezmaksas narkotiku paraugiem, par tīmekļa lietotnes “Telegram” “palīdzību” narkotiku tirdzniecībā un par spaisa epidēmiju, kas tika apturēta, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselības jautājumos Pēteri Apini.
Kas notiek Latvijā narkotiku apkarošanas jomā? Bērnu slimnīcā katru dienu tiek ievesti bērni, kas pārdozējuši narkotiskas vai psihotropas vielas.
Latvija nav izolēta sala. Eiropā narkomānija un citas ķīmiskās atkarības (alkoholisms arī ir narkomānija) dažādās formās pārņem jaunatni. Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) 2022. gada datu apkopojuma, 83,4 miljoni pieaugušo (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) Eiropas Savienībā ir mēģinājuši narkotikas vai psihotropas vielas. Tas veido aptuveni 29% no pieaugušajiem Eiropas Savienībā - tā ir gandrīz trešdaļa.
Turpat lasāms, ka apmēram 17,5 miljoni cilvēku Eiropā lietojuši kanabisu pēdējā gada laikā, 3,5 miljoni pieaugušo lietojuši kokaīnu, bet 2,6 miljoni pieaugušo lietojuši ekstazī. SPKC mājaslapā varam paskatīt Latvijas skaitļus - turamies vidējā Eiropas līmenī.
Pēdējos gados ir pieaugusi sintētisko narkotiku - sintētisko opioīdu, stimulantu un jaunu psihoaktīvu vielu lietošana. Šīs vielas ir stiprākas un bīstamākas nekā tradicionālās narkotikas. Kovida un mākoņos balstīta ziņojumu apmaiņas lietotne “Telegram” ir mainījusi narkotiku lietošanas un tirdzniecības tendences, noslēpjot narkotiskās vielas pakomātos, individualizējot narkotiku piegādi uz skolām un dzīvokļiem, padarot tirdzniecību neredzamu likumsargiem.
Lasām ziņu portālos: “Ārsti aicina Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu.” Ko jūs esat sadomājuši?
Pareizs virsraksts šiem paziņojumiem būtu bijis: “Ilze Aizsilniece grib dekriminalizēt narkotikas.” Paziņojumā teikts, ka vēstules Valsts prezidentam un citām amatpersonām sūtījusi Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), tomēr varu apgalvot, ka nav tāda LĀB valdes lēmuma. Ļoti izbrīnīti par vēstuli bija Psihiatru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Narkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Ja kādam no Latvijas ārstiem būtu jāizsakās par šādu grandiozu reformu attiecībā uz narkotiku lietošanu, tad psihiatriem un narkologiem. Bet patiesībā Ilzes Aizsilnieces paziņojums ir vēlme ar skaļu paziņojumu pievērst savai personai kaut kādas sabiedrības daļas uzmanību.
Bet vēstuli valsts amatpersonām parakstījis arī “OPEN Radošais centrs”, ko vada Edijs Klaišis.
Tā ir nevalstiska organizācija, kas strādā ar riska grupu jauniešiem. Es personiski Ediju Klaiši nepazīstu, bet dažus gadus katru mēnesi ziedoju šai organizācijai naudiņu, jo man tīk viņu darbības forma.
Un tomēr - viens ir, ja ar īpatniem paziņojumiem klajā nāk nevalstiska organizācija, bet otrs - ja ar šādu paziņojumu izgaismojas profesionālas organizācijas vadītāja.
Paziņojums un vēstule amatpersonām ir skaļu frāžu izraušana no konteksta. Narkotiku lietošanas dekriminalizācija ir politika, kurā narkotiku lietošana un turēšana personīgai lietošanai tiek noņemtas no kriminālās jurisdikcijas, kā vietā tiek piemērotas administratīvas vai civilas sankcijas, piemēram, naudassodi vai sabiedriskais darbs, nevis cietumsodi.
Dekriminalizācija nenozīmē narkotiku legalizāciju, kas būtu pilnīga atļaušana to lietošanai, ražošanai un pārdošanai, kā tas ir, piemēram, alkohola vai tabakas gadījumā. Dekriminalizācija šādā izpratnē “strādā”, ja iet rokrokā ar bargāku kriminālu vajāšanu nelegālajiem tirgoņiem.
Un vēl - dekriminalizācija ir iespējama tikai kompleksā ar papildinošiem pasākumiem, piemēram, ārstēšanas pieejamības palielināšanu, izglītības kampaņām un sociālo atbalstu.
Dekriminalizācijas piemēri Portugālē, Čehijā, Kanādā, Nīderlandē ir interesanti pētniecībai, taču neļauj izprast dekriminalizācijas ilgtermiņa ietekmi. Nelaime tā, ka pasauli šobrīd pārstaigā jauna problēma - sintētiskie opioīdi, un tur visi draudzīgie un demokrātiskie cilvēkmīlestības pasākumi “nestrādā”.
Vai tu vari pastāstīt par sintētiskajiem opioīdiem?
Atbilde varētu būt grāmatas apjomā. Vai tu vēlies to publicēt?
Bet ja tu pamēģinātu īsi?
Sintētiskie opioīdi šobrīd pārņem globālo narkotiku tirgu. Fentanils un tā analogi ir lēti ražošanā, un tos var vienkārši iegādāties un lietot, salīdzinājumā ar dabīgajiem opioīdiem, piemēram, heroīnu. Tas padara tos pievilcīgus gan narkotiku tirgotājiem, gan lietotājiem.
Sintētiskie opioīdi bieži vien ir daudz spēcīgāki par dabīgajiem opioīdiem. Piemēram, fentanila analogi ir 100 reizes spēcīgāki par morfīnu. Mazākas devas var izraisīt spēcīgāku efektu, vienlaikus palielinot pārdozēšanas risku. Sintētiskos opioīdus ražo nelegālas laboratorijas, un dažas no tādām ir atklātas arī Latvijā (piemēram, garāžā kādā Latgales miestā). Šo vielu izgatavošana ir salīdzinoši vienkārša, un tās var viegli transportēt. Sintētiskie opioīdi bieži tiek sajaukti ar citām narkotikām, piemēram, heroīnu vai kokaīnu, bet Latvijā biežāk - ar marihuānu vai pat bezdūmu tabaku. Tas padara lietotājus neaizsargātākus pret pārdozēšanu, jo viņi nezina precīzu vielu sastāvu, bet caur elektroniskām cigaretēm tirgū ienāk jauni narkotiku lietotāji.
Sintētisko opioīdu lietošana ir saistīta ar augstu pārdozēšanas un nāves gadījumu skaitu. To spēcīgā iedarbība padara tos īpaši bīstamus, īpaši, ja lietotāji nezina precīzu devu vai vielu sastāvu. Es stāvokli mūsdienu Eiropas sabiedrībā sauktu par opioīdu krīzi, man labpatiktos opioīdu ražotājiem un tirgotājiem noteikt mūža ieslodzījumu.
Notiek pārdozēšana?
Jā. Latvijā gadā vidēji narkotikas pārdozē un mirst 140-150 cilvēku. Narkotiku ražotāji un dīleri ir šo cilvēku slepkavas.
Globāli šobrīd tiek apkopota informācija - kā nelegālā sintētisko opioīdu ražošana un izplatīšana veicina organizētās noziedzības darbību un ar to saistītos noziegumus.
Turklāt opioīdu krīze rada ievērojamu slogu veselības aprūpei un sociālajiem dienestiem, jo pieaug hospitalizāciju, atkarības ārstēšanas un citu izdevumu slogs. Sintētisko opioīdu globālā krīze ir daudzšķautņains komplekss jautājums, kas prasa koordinētus pasākumus gan vietējā, gan Eiropas līmenī.
Kā šie sintētiskie opioīdi nonāk līdz bērniem?
Manuprāt, bērnu un jauniešu iesaistīšana narkomānijā gan Latvijā, gan visā Eiropā ir viena no jaunā Eiropas Parlamenta problēmām, kur būs jāmeklē jauni risinājumi, un bez kriminālatbildības un sodiem neiztiks. Jauniešu iesaiste narkotiku lietošanā saistīta ar dažādiem sociāliem, ekonomiskiem un psiholoģiskiem faktoriem.
Narkotiku tirdzniecības tīklu dalībnieki izmanto dažādas metodes, lai iesaistītu bērnus narkotiku lietošanā un tirdzniecībā. Bērni un jaunieši bieži tiek pakļauti spiedienam no draugiem un vienaudžiem, kuri lieto narkotikas. Vēlme iekļauties grupā un būt pieņemtiem var mudināt viņus izmēģināt narkotikas. Dažās subkultūrās un jauniešu vidē narkotiku lietošana var tikt uzskatīta par modīgu vai pat glamūrīgu, kas veicina šāda paraduma izplatīšanos.
Ir dzirdēts, ka bērni, kuri piedzīvo emocionālus traucējumus, stresu, trauksmi vai depresiju, var meklēt narkotikas kā veidu savu ciešanu mazināšanai.
Jaunieši ar zemu pašvērtējumu vai tie, kuriem ir grūtības atrast savu identitāti, var būt vairāk pakļauti narkotiku lietošanai. Bērni, kuri atrodas nelabvēlīgā ekonomiskajā situācijā, tiek iesaistīti narkotiku tirdzniecībā, lai nopelnītu naudu un palīdzētu savai ģimenei.
Narkotiku tirgotāji apzināti mērķē uz bērniem un jauniešiem, jo ar viņiem vieglāk manipulēt. Viņi izmanto taktiku, kas padara narkotiku lietošanu pievilcīgu vai nepieciešamu. Bērniem un jauniešiem bieži tiek piedāvāti bezmaksas narkotiku paraugi, lai viņus piesaistītu un izveidotu atkarību.
NMPD kolēģi man stāstīja, ka Centrālās stacijas laukumā bērniem pirmo opioīdu devu piedāvā par 25 eirocentiem.
Narkotiku tirgotāji izmanto arī sociālos medijus un citas tiešsaistes platformas, lai reklamētu un pārdotu narkotikas jauniešiem, izmantojot dažādas maskēšanās un kodēšanas metodes.
Latvijai kā valstij, kurā kopš 2003. gada skolā nemēdz apgūt veselības mācību, trūkst izglītības par narkotiku lietošanas riskiem un sekām. Savukārt ģimenes ietekme vismaz Latvijā ne vienmēr ir pozitīvi vērtējama - ja vecāki smēķē vai atklāti lieto alkoholu, bērnu iespējamā pievēršanās narkomānijai ir daudzkārt lielāka. Elektroniskās cigaretes ir vārti uz narkomāniju, tādēļ skolās narkotiku tirgoņi vispirms bērnus piesaista elektroniskajām cigaretēm.
Vārti uz bērnu narkomāniju esot arī lietotne “Telegram”?
Šī lietotne piedāvā ātru un drošu saziņu ar uzsvaru uz privātumu un šifrēšanu. Iespējams, man nav pilnas informācijas, bet, manuprāt, “Telegram” ir saistīta ar Krievijas drošības struktūrām. To 2013. gadā izveidoja brāļu Pāvela un Nikolaja Durovu vadībā. Pāvels Durovs pirms tam bija populārās Krievijas sociālā tīkla platformas “VKontakte” (VK) izveidotājs, bet man šķiet, ka šī platforma Latvijā šobrīd ir slēgta.
2014. gadā, sakonfliktējis ar Krievijas valdību, Durovs emigrēja no Krievijas, patlaban dzīvo un strādā Apvienotajos Arābu Emirātos. Krievijā 2018. gadā “Telegram” tika īslaicīgi aizliegts, jo uzņēmums atteicās sniegt valsts drošības dienestiem piekļuvi lietotāju šifrētajiem ziņojumiem.
Aizliegums tika atcelts 2020. gadā pēc tam, kad “Telegram” sāka sadarbību ar Krievijas valdību, lai cīnītos pret terorismu (Krievijas izpratnē cīņa pret terorismu nozīmē arī karu pret Ukrainu un hibrīdkaru ar Eiropas Savienības valstīm).
“Telegram” piedāvā šifrēšanu, kur ziņojumi tiek šifrēti tā, ka tikai nosūtītājs un saņēmējs var tos nolasīt. Turklāt “Telegram” ļauj iestatīt ziņojumus, kas pašiznīcinās pēc noteikta laika, un tas samazina risku, ka ziņojumi tiks saglabāti un izmantoti kā pierādījumi.
Bet kur tad te narkotikas?
“Telegram” kanāli tiek izmantoti, lai tirgotu un piegādātu narkotikas, sniedzot pircējiem instrukcijas, fotogrāfijas un saziņas iespējas ar pārdevējiem. Līdzīgi kā narkotikas tiek tirgota arī nelegālā tabaka.
Narkotiku tirgoņiem “Telegram” vislabāk patīk tādēļ, ka ļauj reģistrēties, izmantojot tikai tālruņa numuru, bez nepieciešamības sniegt papildu personisko informāciju. Tas padara lietotāju izsekošanu sarežģītāku. Lietotāji var sazināties, izmantojot lietotājvārdus, kas ļauj saglabāt anonimitāti.
“Telegram” serveri atrodas vairākās valstīs, kas apgrūtina valdību un tiesībaizsardzības iestāžu mēģinājumus kontrolēt vai uzraudzīt platformu. “Telegram” regulāri atjaunina savas drošības funkcijas, padarot grūtākus tiesībsargājošo iestāžu mēģinājumus izsekot un apturēt nelegālās aktivitātes.
Bet kā ar to cīnīties?
Gan Eiropas Savienībā, gan citviet pasaulē ir bijuši mēģinājumi ierobežot vai aizliegt “Telegram” darbību saistībā ar dažādiem drošības un likuma pārkāpumiem, tostarp narkotiku izplatīšanu. Francijā ir bijuši mēģinājumi novērst teroristu aktivitātes vietnē “Telegram”, aicinot platformu pastiprināt uzraudzību un sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm.
2021. gadā Vācijas tieslietu ministrija pieprasīja “Telegram” vadībai izdzēst naida runu un dezinformāciju, draudot ar sankcijām, ja uzņēmums nesadarbosies. Vācijai ir izdevies piespiest “Telegram” sadarboties attiecībā uz datu sniegšanu saistībā ar kriminālām izmeklēšanām.
Eiropas Savienībā tiek ieviests jauns regulējums (“Digital Service Act”), kas paredz stingrāku kontroli pār tiešsaistes platformām, tostarp arī pār “Telegram”, lai cīnītos pret nelegālu saturu un dezinformāciju. “Telegram būtu slēdzams visā Eiropā, jo nodara milzīgu postu.
Atgriezīsimies pie dekriminalizācijas. Ilze Aizsilniece savu aicinājumu atcelt kriminālatbildību narkotiku lietotājiem un tirgotājiem pamato ar starptautiskiem nolīgumiem un dokumentiem.
Neticu, ka Ilze kaut vienu no tiem ir lasījusi. Iespējams, ir lasījusi, bet noteikti sapratusi citādi, nekā to saprot citi ārsti. Atceros, kovidpandēmijas laikā Latvijas Ārstu biedrības valdi publiski atstāja viceprezidents Roberts Fūrmanis, profesori Alvils Krams un Gustavs Latkovskis, jo viņi nekādi nevarēja izlasīt citējamos avotos to, ko publiski pauda Ilze Aizsilniece.
Tagad ir līdzīgi: viņas paziņojumi balstās uz man nesaprotamu interpretāciju. Jebkurā gadījumā cilvēkam, kas aicina veikt fundamentālas izmaiņas likumdošanā, būtu vēlams izlasīt dažus dokumentus, kas mums kā valstij ir saistoši. Tie ir dokumenti, kuru mērķis ir mazināt narkotiku izplatību un lietošanu, kā arī nodrošināt atbilstošu ārstēšanu un atbalstu narkotiku lietotājiem.
Pirmkārt, jāpiemin 1961. gada Vīnes vienotā konvencija par narkotiskajām vielām. Tā nosaka noteikumus par narkotisko vielu ražošanu, tirdzniecību un lietošanu medicīniskiem un zinātniskiem nolūkiem, kā arī aizliedz narkotiku ražošanu un tirdzniecību nelegāliem mērķiem. 1971. gadā Vīnes konvencija tika papildināta ar konvenciju par psihotropo vielu, piemēram, stimulantu, sedatīvo līdzekļu un halucinogēnu, starptautisko kontroli.
1988. gadā ANO pieņēma konvenciju pret nelegālo narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību, pievēršot īpašu uzmanību nelegālajai narkotiku tirdzniecībai, naudas atmazgāšanai, prekursoru kontrolei un starptautiskajai sadarbībai cīņā pret narkotiku noziedzību. 1998. gadā ANO pieņēma deklarāciju par narkotiku pieprasījuma samazināšanu. Uzsvars bija - samazināt narkotiku pieprasījumu, izmantojot izglītību, profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju.
Šobrīd Latvijai saistoša ir Eiropas Savienības Narkotiku stratēģija (2021-2025). Tās mērķis ir samazināt narkotiku pieejamību un pieprasījumu, uzlabot sabiedrības veselību, drošību un labklājību. Tā ietver arī pasākumus, lai veicinātu starptautisko sadarbību cīņā pret narkotiku izplatību.
Ja saliekam kopā globālos dokumentus cīņai ar narkomāniju, tad tur neparādās psihopātiski uzsaukumi “tūlīt visu dekriminalizēt”, bet gan - veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, nodrošināt izglītību un plašas profilakses programmas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, pastiprināt tiesībaizsardzības pasākumus pret nelegālo narkotiku tirdzniecību un ražošanu, veicināt pieejamību ārstēšanai un rehabilitācijai narkotiku lietotājiem, kā arī atbalstīt viņu atgriešanos sabiedrībā.
Bet varbūt Aizsilniecei ir taisnība: nebūs kriminālatbildības, un jaunieši pārstās lietot narkotikas?
Patiesībā šis paziņojums ir balstīts uz diviem gadījumiem. Viens gadījums bija - no sintētisko opioīdu (un dažu citu psihotropu vielu) pārdozēšanas mira jaunietis, bet viņa draugi nebija saukuši neatliekamo palīdzību, jo viņiem, lūk, esot bijušas bailes no kriminālatbildības. Latvijā par pirmreizēju narkotiku lietošanu neviens netiek krimināli sodīts. Problēma ir apstāklī, ka šo algoritmu - nezvanīt NMPD - jauniešiem bija samācījuši narkotiku tirgoņi, lai viņi izvairītos no atbildības.
Otrs stāsts ir par to, ka jaunieši narkomāni nebrauc uz slimnīcu pēc tam, kad no NMPD darbiniekiem ir saņēmuši antidotu terapiju. Apgalvot, ka tas ir Latvijas bargās likumdošanas dēļ, ir vismaz muļķīgi, jo šī kaite narkomānu lietotājiem ir visā pasaulē, pamatojumi nebraukt uz slimnīcu ir visdažādākie, bet tie nebalstās konkrētos krimināllikuma pantos.
Latvijā 2013./14. gadā bija spaisa epidēmija. Tie, kuri neatceras - katru dienu ar šiem apreibinošo un ķīmiski aktīvo vielu maisījumiem Latvijā saindējās vairāki desmiti bērnu un tika nogādāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas centrā vai reģionālajās slimnīcās. Vismaz viens bērns vai jaunietis katru nedēļu gāja bojā šo vielu lietošanas dēļ.
Saeimas Sociālo lietu komisijā ar tā laika Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules darbību izdevās noteikt, ka ar likumu ir aizliegts audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, reklamēt, pārvadāt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties, lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai jaunas psihoaktīvās vielas, un par šo pārkāpumu iestājas kriminālatbildība.
Aijas Barčas rakstītā definīcija nosaka, ka ar jaunu psihoaktīvu vielu saprot dabisku vai sintētisku vielu tīrā formā vai izstrādājumā, kas personas veselībai var izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī.
Pēc tam, kad šo preparātu izplatīšana un lietošana tika kriminalizēta, kad daži izplatītāji tika apcietināti un tiesāti, spaisa epidēmija tika apstādināta, un nāves gadījumu skaits no saindēšanās ar šādiem produktiem kļuva ievērojami mazāks. Tiesa, ar “Telegram” kanāliem spaisi šobrīd atkal atgriežas, bet policija apgalvo, ka nespēj vairs tirgoņus izsekot.
Bet tik un tā - tolaik Saeimas pieņemtie grozījumi krimināllikumā ir glābuši daudzu bērnu dzīvības. Tātad - man ir piemērs, ka kriminalizēšana - nevis dekriminalizācija - var dot labus rezultātus,
Tad jau Indonēzijas piemērs - nāves sods narkotiku tirgonim - ir labs risinājums?
Nāves sods par narkotiku tirdzniecību saglabāts diezgan daudzās Āzijas valstīs. Narkotiku lietošana šajās valstīs ir minimāla. Es neesmu nāves soda atbalstītājs. Kaut gan - ja man prasītu, kāds sods būtu piespriežams Putinam par genocīdu Ukrainā, es vairs nebūtu tik drošs par savu nostāju pret nāvessodiem… Bet narkotiku tirgoņi ir tādi paši masu slepkavas.
Tu esi veselības ministra padomnieks sabiedrības veselības jautājumos. Kāds būs tavs padoms ministram - kā reaģēt uz Ilzes Aizsilnieces aicinājumu dekriminalizēt narkotikas?
Nereaģēt. Bet attiecībā uz narkomānijas politiku es neizslēdzu, ka Latvijā pēc Psihiatru asociācijas un Narkologu asociācijas rūpīgas analīzes varētu noteikt narkotiku daudzumus, kas tiktu uzskatīti par pietiekamiem tikai personīgai lietošanai. Ja indivīds tiktu pieķerts ar narkotikām, kas nepārsniedz šo daudzumu, to varētu klasificēt kā administratīvu pārkāpumu, nevis kriminālnoziegumu. Iespējams, šādām personām varētu piemērot naudassodus, sabiedrisko darbu, obligātu ārstēšanu vai konsultācijas, bet ne cietumsodu.
Lielāka uzmanība mums būtu jāpievērš ārstēšanai un rehabilitācijai, lai palīdzētu narkotiku lietotājiem pārvarēt atkarību un mazinātu narkotiku lietošanas negatīvās sekas. Vienkāršoti - soda vietā palīdzība un atbalsts.
Un vēl mums būtu jāmazina stigmatizācija, kas saistīta ar narkotiku lietošanu, veicinot atvērtāku sabiedrības attieksmi un atbalstu atkarīgajiem. Dekriminalizācija nav brīnumlīdzeklis, un tās efektivitāte ir atkarīga no konkrētas valsts konteksta, no paralēli ieviestajiem pasākumiem, piemēram, sabiedrības veselības programmām un izglītības iniciatīvām.
Bet kas, tavuprāt, ir efektīvākie līdzekļi narkomānijas mazināšanā?
Sporta nodarbības bērniem gan skolā, gan klubos, gan federācijās. Sporta nodarbības katram pirmsskolas un skolas vecuma bērnam katru dienu.
Manuprāt, vislielāko labumu sniedz tādas sporta sistēmas kā “Ghetto Games”. Raimonds Elbakjans ir cilvēks, kam desmitus un simtus jauniešu ir izdevies novērst no narkomānijas un atkarībām. Bet viņš galīgi nav vienīgais tāds supervaronis - Latvijā ir izcili sporta skolotāji un treneri, kas bērnus virzījuši kustībā, nevis atkarībā.
