Turpinām aplūkot valsts tēriņus sarunu festivālā “Lampa”. Nepārsteidz labi izkoptā stāstu un teiku prasme, ko perfekti pasniedz ministriju “drēbi pārzinošie” atbilžu rakstītāji, mazs izbrīns vien par izmaksām. Taču, tā kā mums naudas līdz brošai, varam arī patērēties.
Satiksmes ministrija (SM) atbildē “Neatkarīgajai” skaidro, ka “dalība sarunu festivālā “Lampa” ir iekļauta Satiksmes ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. plānošanas perioda komunikācijas plānā kā viens no pasākumiem, kura mērķis ir informēt par projektiem, kas īstenoti ar ES fondu finansējumu, veicināt sabiedrības izpratni par nozarē īstenotajiem pasākumiem, kā arī vienlaikus stiprināt ES fondu atpazīstamību”.
Tālāk seko labi noslīpēts teksts par SM komunikāciju stratēģiju, par diskusijām, kas iekļautas SM komunikācijas plānošanas dokumentos, par “Rail Baltica” projektu un gaidāmajām pārmaiņām satiksmē kontekstā ar ES zaļajiem mērķiem un ceļu satiksmes drošību.
Kopējās izmaksas SM dalībai “Lampā” ar deviņām aktivitātēm (divas diskusijas, trīs dalības RTU diskusijās, improvizācijas teātra izrāde par tēmu “Satiksme 2035”, ES fondu finansēto projektu izstāde, aktivitāte “Izmēģini reibuma brilles”, apmeklētāju aptauja par motivāciju izvēlēties sabiedrisko transportu) ir 33 609 eiro bez PVN.
“Atklātā saruna “Rail Baltica: necenzēta patiesība”, turpina SM runasvīri, “notika uz skatuves “Sarunu vieta” Maija parkā Cēsīs. Festivāla apmeklētājus aicinājām ar atbildīgajām amatpersonām diskutēt par projekta izaicinājumiem un risinājumiem, aptverot trīs galvenās tēmas - finansējumu, laika grafiku un ieguvumus.”
Ministrijas atbildē uzsvērts, ka SM piedalīšanās sarunu festivālā “Lampa” tika īstenota ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
Nav gan skaidrs, cik liela daļa bija ES fondu līdzfinansējums. Tomēr SM programma bija neticami daudzpusīga, pašreklāmas laiks iespaidīgs - tieši tāpat kā finansējums, jo, raugi, bija mērķis ne tikai informēt sabiedrību par projektiem, bet arī “stiprināt ES fondu atpazīstamību”.
Kuru no festivāla dalībniekiem interesēja fondu atpazīstamība, par to pagaidām ziņu nav. Taču, visticamāk, visus interesēja, kur ņemt miljardus “Rail Baltica” realizācijai. Ja festivāls ieilgtu, ir pārliecība, ka visiem gribētos uzzināt, vai satiksmes ministrs Briškens, būdams pie stūres, ievēro paša postulēto, ka autobraucēji jāsoda par ātruma pārsniegšanu jau no pirmā pārsniegtā kilometra.
Ārlietu ministrijas (ĀM) atbilde: “Ārlietu ministrija šogad piedalījās sarunu festivālā “Lampa”, organizējot paneļdiskusiju “Neko par mums bez mums. Mazo valstu loma ANO”. Galvenā uzmanība tika pievērsta aktualitātēm, kas skar nelielo un mazaizsargāto valstu intereses, tika pārrunāti starptautisko tiesību un multilaterālisma jautājumi, starptautisko organizāciju reforma, klimata pārmaiņas, jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības loma, nosakot Apvienoto nāciju organizācijas prioritātes un darba kārtību.
Paneļdiskusijā piedalījās Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijas prezidents Deniss Fransiss, Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un Latvijas ANO jaunatnes delegāts Kristofers Kārlis Krūmiņš.
Diskusija tika īstenota ar Ārlietu ministrijas publiskās diplomātijas programmas “Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam” finansējumu. Kampaņas mērķis ir nodrošināt Latvijas sekmīgu ievēlēšanu 2025. gada vēlēšanās ANO Drošības
padomē, kur uz vēlētā locekļa vietu Latvija kandidē pirmo reizi. (..) Dalība ANO Drošības padomē būtu viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanai un aizstāvēšanai, kā arī ļautu vēl vairāk paplašināt Latvijas starptautisko sadarbību, dodot ieguldījumu pasaules mieram un noturībai.
Šis bija vienīgais ĀM apmaksātais diskusiju panelis. Pārējos diskusiju formātos ministrijas pārstāvji piedalījās kā uzaicināti runātāji bez ĀM dalības paneļu finansēšanā. Dalība festivālā izmaksāja 2347,40 eiro. Festivāla “Lampa” dalības maksa: 1452,00; sinhronā tulkošana saskaņā ar Pakalpojuma līgumu Nr. ĀM 2022/196-1 ar SIA “Skrivanek Baltic”: divi tulki, divas stundas, kopējās izmaksas 290,40 eiro; paneļa moderatora pakalpojumu (diskusija + valodu balvas pasniegšana) saskaņā ar Pakalpojuma līgumu ĀM 2024/274 nodrošināja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kopējās izmaksas 605,00 eiro.
Ārlietu ministrija uzskata, ka piedalīšanās sarunu festivālā “Lampa” sekmēja sabiedrības un diplomātiska korpusa informētību par Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē izredzēm, darāmajiem mājasdarbiem, kā arī prioritārajiem virzieniem. Ministrija ir pārliecināta, ka “Lampa” ir viens no pateicīgākajiem formātiem un, iespējams, ar labāko publiku, ar kādu runāt un kuru mudināt uz kopīgu līdzdarbošanos ceļā uz Latvijas lielo ārpolitikas mērķi - dalību ANO Drošības padomē.
“Lampas” diskusijās piedalījās arī parlamentārā sekretāre Dace Melbārde, diplomāte Katrīna Kaktiņa, Latvijas vēstnieks Baltkrievijā ar rezidenci Rīgā Einars Semanis, vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī ārlietu ministres padomnieks drošības un sabiedrības noturētspējas jautājumos Tomass Pildegovičs. Piedalīšanās šajos pasākumos bija bez maksas.”
Interesanta ir summu starpība: Ārlietu ministrija taupīgi izlietojusi 2347,40 eiro, savukārt Labklājības ministrija - 80 000 eiro (kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru). Tātad piedalīšanos sarunu festivālā varēja nosegt arī ar salīdzinoši nelielām summām? Bet pieskaitām vēl Satiksmes ministrijas 33 609 eiro un ĀM 2347 eiro, sanāk teju 116 000 eiro. Un mēs vēl neesam skatījuši citu ministriju dāsnumu.
Tā ir valsts budžeta nauda (izņemot publiskās diplomātijas programmas līdzfinansējumu), proti, nodokļu maksātāju nauda. Mūsu nauda, kas tiek ieskaitīta privāta pasākuma kontā. Agrāk dažādus kreiso liberāļu (sorosītu) pasākumus sponsorēja vai nu atbalstošās organizācijas, institūcijas, vai privātbodes, savukārt tagad liberāļu centrālais reklāmas orgāns - festivāls “Lampa” - ir piesūcies valsts budžetam, un tas jau ir nepieņemami. It sevišķi situācijā, kad valdības locīkļi gaužas par to, ka budžets slikti pildās.
Bet tas taču neattiecas uz “Lampu”, vai ne? Un tas neattiecas arī uz opozīcijā esošajiem politveidojumiem, jo no viņiem nedzird nevienu pīkstienu par šo tiešām paradoksālo situāciju.
Vēl nelielas pārdomas par Ārlietu ministriju. Uzslavējot tās taupīgumu, tomēr gribas pajautāt: tā ir apzināta nevēlēšanās ieraudzīt ANO divkosību un Drošības padomes prezidējošās valsts - Krievijas - nelietīgo melīgumu? Nedz ANO, nedz DP nav izteikušas nosodījumu Krievijai par uzbrukumu Kijivas bērnu slimnīcai (kā gan nosodīt pašiem sevi, vai ne?). Bet mums tik ļoti, ļoti gribas iekļūt šajā Drošības padomē, kas atbalsta un pat veicina karu Ukrainā.
Nu, pieņemsim, ka mēs iekļūsim tajā DP. Un joprojām sēdēsim blakus Krievijai, turpināsim kulstīt mēli dažādos noderīgos pasākumos un turpināsim slēgt labo nodomu līgumus. Starpbrīžos paglaudīsim paši sev galviņu un jutīsimies gandarīti. Tad tiešām ir vajadzīgi tādi lampu festivāli - lai izgaismotu mūsu nespēju rīkoties adekvāti ģeopolitiskajai situācijai.
