Kopš 1. jūlija ANO Drošības padomes (DP) prezidējošā valsts ir Krievija. Tas ir apmēram tā: prostitūta vada tikumības uzraugu kongresu, un visi tēlo, ka tā tam arī jābūt. Bet iespējams, ka neviens neko netēlo un notiekošais visiem šķiet pareizs un loģisks. Lai tiktu skaidrībā, uzdevu dažus jautājumus mūsu Ārlietu ministrijai.
Jautājumi bija šādi. “Vēlos saņemt ārlietu ministres Baibas Bražes skaidrojumu par ANO Drošības padomi. Kā tas var būt: nacistiskā agresorvalsts Krievija, kas katru dienu bombardē Ukrainu, vada Drošības padomi? Vai Latvija, kas it kā piedalās ANO darbā, neprotestēs pret šo situāciju? Kā tas iespējams, ka Krievija joprojām ir tiesīga atrasties šajā organizācijā?”
Ārlietu ministrija atsūtīja savu skaidrojumu: “ANO Drošības padomē (DP) katru mēnesi nomainās prezidējošā valsts. 2024. gada jūlijā rotācijas kārtībā tā ir Krievijas Federācija, kas ir viena no piecām pastāvīgajām ANO DP loceklēm ar veto tiesībām.
Latvijas skatījumā Krievijas karš pret Ukrainu graujoši pārkāpj ANO Statūtus un Krievijas kā pastāvīgās ANO DP valsts saistības. 2022. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma Lihtenšteinas virzītu iniciatīvu, kas paredz ikreiz, kad DP pastāvīgā locekle izmanto veto tiesības, šis jautājums ne vēlāk kā desmit dienu laikā automātiski nonāk Ģenerālās asamblejas darba kārtībā - lai tas tik vienkārši nepazustu no darba kārtības.
Šo iniciatīvu atbalstīja arī Latvija. Šādai kārtībai jau ir bijis “veto atturošs” efekts, proti, šādā veidā Ģenerālajai asamblejai, bieži sauktai arī par pasaules parlamentu, ir bijusi iespēja nosodīt veto izmantošanu.
Uzskatāms piemērs ir ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā 2022. gada 12. oktobrī atbalstītā rezolūcija ES -11/4, kas nosoda Krievijas organizētus “referendumus” okupētās Ukrainas teritorijās valsts austrumos un šo teritoriju aneksiju.
Tāpat rezolūcijā ir prasība, lai Krievija nekavējoties izvestu spēkus no Ukrainas un ievērotu Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Rezolūciju atbalstīja 143 (tie bija vairāk nekā 70 %) ANO dalībvalstis, 35 atturējās un piecas valstis (Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un Sīrija) balsoja pret.
Kopumā kopš 2022. gada 24. februāra ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi sešas rezolūcijas, nosodot Krievijas agresiju pret
Ukrainu un neatzīstot Krievijas brutālos mēģinājumus apdraudēt Ukrainas teritoriālo integritāti.
Lai apturētu Krievijas nesodāmību, īpaši svarīgs ir Starptautiskās krimināltiesas darbs, kā arī starptautiskie centieni izveidot starptautisko tribunālu par Krievijas agresiju pret Ukrainu. Latvija aktīvi līdzdarbojas šajos procesos, lai iespējami drīz būtu ne tikai politiski, bet arī tiesu vērtējumi par Krievijas kriminālo karu Ukrainā un lai Krieviju varētu saukt pie atbildības visos iespējamos starptautiskajos formātos.
Jāpiemin, ka Latvija pieder ANO reformatoru valstu grupai (ACT group), kas iestājas par lielāku ANO transparenci, neatlaidību un atbildību (accountability, coherence, transparency). Tieši mazās valstis bieži nāk ar lietišķiem priekšlikumiem, jo mūs neapmierina pašreizējais lietu stāvoklis, DP darba metodes ir jāuzlabo.
Latvija stingri iestājas par ANO reformām un ir vairākkārt aicinājusi nekavējoties sākt sarunas par ANO Drošības padomes reformu. Latvija uzskata, ka ir steidzami jāuzlabo ANO DP atbildība, transparence un rīcībspēja. Turklāt Latvija dara visu iespējamo, lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos.
Latvija aktīvi izmanto ANO tribīni, lai aizstāvētu nelielo valstu intereses, Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Kopš kara sākuma Baltijas diplomāti ir pauduši vairāk nekā 40 paziņojumus par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Tas ir arī viens no apsvērumiem, kāpēc Latvija kandidē uz ANO Drošības padomi 2026.-2027. gadā. Latvijas kandidatūras mērķis ir panākt, lai mūsu reģionam svarīgākie jautājumi - atbalsts Ukrainai, starptautisko tiesību stiprināšana, seksuālās vardarbības konfliktos izskaušana, kiberdrošība, MI un dezinformācijas apkarošana - būtu ANO DP uzmanības lokā.”
Komiskākais ir tas, ka ANO statūtu 24. pants nosaka: ANO dalībvalstis uzliek Drošības padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības padome darbojas viņu vārdā.
Proti, saskaņā ar ANO statūtos noteiktajām funkcijām un pilnvarām Drošības padome atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu; tā nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību.
Latviski sakot, Drošības padome, ko šobrīd vada nacistiskā un iznīcinošu karu uzturošā Krievija, atbild par “mieru un drošību”. Tas, protams, būtu smieklīgi, ja nebūtu traģiski un absurdi. Turklāt vienīgais, ko Apvienotā nespējnieku organizācija (ANO) jaudā izdarīt, ir iespēja nosodīt - gan veto izmantošanu, gan Krievijas agresiju pret Ukrainu: ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi veselas sešas rezolūcijas ar nosodījumu! Turklāt ir vērojami centieni izveidot starptautisko tribunālu par Krievijas agresiju pret Ukrainu un mēģinājumi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos!
Nu, vareni. Taču Krievijai no šiem ANO paziņojumiem, nosodījumiem un centieniem ir ne silts, ne remdens. Tieši otrādi: tā pat izbauda šos bezcerīgos centienus, jo ļoti labi zina, ka nemainīsies pilnīgi nekas un puse pasaules turpinās ieklausīties Krievijas vēstnieka ANO Vasilija Ņebenzjas murgainajos, nekaunīgajos melos.
Kāpēc šāda absurda situācija turpinās, skaidro politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts. “Diemžēl šī situācija nav maināma, jo tad vajadzētu mainīt 1945. gada noteikumus un parakstītos līgumus starp ASV, Angliju, PSRS, Ķīnu un Franciju,” teic Daukšts.
Kāpēc gan nevarētu mainīt šos līgumus un noteikumus? “Tos mainīt šajā ģeopolitiskajā situācijā nav iespējams, jo par to nenobalsos lielākā daļa valstu, kas ir Apvienotajās nācijās. Ja nemaldos, Apvienoto nāciju organizācijā patlaban ir 210 valstis. Pret tādām izmaiņām noteikti iestāsies Āfrikas valstis. ANO
Drošības padome patlaban ir tādā stāvoklī, ka tā nav spējīga darboties,” tā Daukšts.
Tad varbūt prātīgāk būtu likvidēt šādu bezjēdzīgu organizāciju? Taču starptautiskie noteikumi ir tādi, ka ANO pat nav iespējams likvidēt. Bet kā protestēt pret ANO Drošības padomes nejēdzību? Valstīm, kuras nepiekrīt situācijas absurdam, iet ārā no zāles un nepiedalīties DP darbā?
“Tad šīm valstīm pašām ir jāatceļ savi uzstādījumi,” teic Daukšts, “tām jāiziet no Drošības padomes. Taču tās to nedarīs egoistisku apsvērumu dēļ, jo tad tās zaudēs noteicošo, ietekmīgo lomu pārējā pasaules daļā. Tā patiešām ir šaurā bezizeja. Ņebenzja sēdēs un runās vienu un to pašu, un viņā klausīsies. Viņš ir ietekmīgs - sevišķi Āfrikas un Āzijas valstīs -, un viņam piekrīt liela daļa to cilvēku, kuri teic, ka tieši tādā veidā jāaizstāv lielvalsts intereses.”
