Saeimas deputāts pauž bažas par dīvainiem Iekšlietu ministrijas iepirkumiem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Saeimas deputāts Artūrs Butāns sociālajā vietnē “X” paudis bažas par Iekšlietu ministrijas izsludināto VUGD automašīnu iegādes iepirkumu, piemēram, četru cilvēku ekipāžām plānots iegādāties automašīnas ar trim sēdvietām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) turpat “X” pauda, ka, ja deputātam ir konkrēti jautājumi par VUGD darbu vai iepirkumiem, tad tie jānosūta oficiāli atbildīgajai iestādei, jo “sociālie tīkli nav ne pieprasījumu platforma, ne vieta, kur sniegt detalizētus skaidrojumus par operatīvā dienesta loģistiku un tehnikas stāvokli”.

Savukārt Arturs Butāns ieteica VUGD viņa ierakstu lasīt rūpīgāk - jautājums bijis adresēts Iekšlietu ministrijai, un sarkastiski norādīja, ka VUGD ne visai profesionāli iejaucies citu personu sarakstē.

Portāls “nra.lv” šos pašus jautājumus uzdeva VUGD, jo valsts iepirkumi nereti tiešām mēdz būt dīvaini - gadās, ka tos piešķir iepriekš sarunātiem uzņēmumiem, iekļaujot konkursa nosacījumos tieši tādus iepērkamās preces parametrus, kas atbilst viena uzņēmuma ražojumiem utt. Konkursu rezultātus mēdz apšaubīt “atšūtie” pretendenti. Izceļas skandāli. Dažkārt arī KNAB meklē šādos iepirkumos korupciju.

Taču kā ir šajā gadījumā? VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Ilze Dāme portālam NRA skaidroja, ka VUGD autoparka modernizācijai tiek iegādātas dažādas konfigurācijas autocisternas, kas piemērotas konkrētai videi un funkcijai. Piemēram, noteiktos reģionos un posteņos, kur piekļuve ir ierobežota vai infrastruktūra ir vēsturiska, tiek izmantoti kompaktāki transportlīdzekļi ar paaugstinātu caurgājamību. Tie ir piemēroti situācijām, kur lielgabarīta tehnika fiziski nevar iekļūt.

Šādos gadījumos tiek izmantoti, piemēram, “Mercedes-Benz Unimog”, kas ir pielāgoti darbam sarežģītā vidē. 2022. un 2023. gadā iegādāti 60 šādi “Unimog” ar trīs sēdvietām. “Tomēr būtiski uzsvērt, ka šādi risinājumi tiek izmantoti konkrētās situācijās, nevis kā sistēmiska norma,” sacīja Ilze Dāme.

Plašākā mērogā tehnika tiek pakāpeniski pielāgota dienesta mērķiem - no 2022. līdz 2024. gadam iegādātas 124 autocisternas ar četrām un vairāk sēdvietām, tostarp arī “Scania” 6x6 ar sešvietīgām kabīnēm. “Turklāt autocisternas nav piesaistītas vienai struktūrvienībai, tās tiek rotētas reģionu ietvaros atbilstoši tehniskajam stāvoklim, uzdevumiem un operatīvajām vajadzībām. Jāņem vērā, ka VUGD darbība tiek nodrošināta 89 struktūrvienībās (daļās un posteņos visā Latvijā), un atsevišķās struktūrvienībās tehnikas gabarīti ierobežo transportlīdzekļu izvietojumu, piemēram, vecās ēkās vārtu vai griestu gabarīti nav piemēroti visa veida tehnikas izvietošanai, kas ir VUGD rīcībā. Šobrīd VUGD 11 vietās Latvijā ir pārcēlies uz jaubūvētajiem katastrofu pārvaldības centriem, kuros izbūvētas modernas un darba specifikai un drošībai piemērotas telpas tehnikai un personālam, kā arī šajos katastrofu pārvaldības centros tiek nodrošināta dažādu tehnikas vienību izvietošana zem viena jumta,” skaidroja I. Dāme.

“Dienesta attīstības stratēģija paredzot mērķtiecīgu virzību uz četrvietīgu ekipāžu modeli. Saskaņā ar VUGD stratēģiju 2023.-2027. gadam, līdz 2025. gadam tiek mērķēts nodrošināt vismaz trīs ugunsdzēsējus glābējus uz pamatautomobiļa, bet no 2026. gada - četrus.

Šis virziens balstīts uz pierādījumiem no gan vietējiem, gan starptautiskiem pētījumiem. Piemēram, ASV NIST analīze apliecina, ka četru cilvēku ekipāža spēj notikumā darboties būtiski ātrāk un drošāk nekā divu vai trīs cilvēku sastāvs. Mēs šo principu īstenojam arī jauno transportlīdzekļu specifikācijās - visas jaunās autocisternas ar četrām un sešām sēdvietām tiek ieviestas tieši šī mērķa sasniegšanai.

Dienests arī aktīvi attīsta sadarbību ar brīvprātīgajām ugunsdzēsības biedrībām (BUB).

Kopš 2024. gada sākuma tām nodotas 26 autocisternas, izvērtējot tehnikas stāvokli un lietderīgu izmantošanu reģionos. Šī sadarbība tiek stiprināta arī no likumdošanas puses - topošais Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojekts paredz tiesisku iespēju VUGD bez atlīdzības nodot tehniku pašvaldībām un brīvprātīgajām organizācijām, tādējādi efektīvi nostiprinot ugunsdzēsības, ugunsdrošības prevencijas un civilās aizsardzības kapacitāti visā Latvijā. Pēc likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” pieņemšanas būs arī vienkāršāk īstenot tehnikas nodošanu BUB, jo šobrīd spēkā esošā atsavināšanas kārtība neļauj nodot konkrētu tehniku tieši noteiktam BUB partnerim vai pašvaldībai. Šobrīd valsts mantas atsavināšanas kārtība paredz, ka uz tehniku atsavināšanā var pieteikties jebkurš pretendents (informācija tiek izvietota VNĪ mājaslapā), un to iegūst tas, kurš pirmais iesniedz pieteikumu. Turklāt autocisternas aprīkojumu nevar nodot kā vienotu komplektu ar aprīkojumu - katra lieta jāatsavina atsevišķi. Tas ierobežo iespējas brīvprātīgajiem nodot gatavu un pilnībā aprīkotu tehniku. Jaunais regulējums šo problēmu novērsīs, ļaujot tehniku un aprīkojumu nodot tieši tiem partneriem, kuriem, balstoties uz riska novērtējumu, tas būtu visvairāk nepieciešams,” uzsvēra I. Dāme.