No 2026. gada 1. janvāra visos ūdens centros un peldbaseinos Igaunijā būs jābūt glābējam. Latvijā jaunas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu plašāku glābēju iesaisti, top ilgi un mokoši – nu jau gadiem.
Latvijā nav noteikumu, kas pieprasītu obligātu glābēja klātbūtni baseinos vai pludmalē. Nebija pat tādas profesijas apraksta - baseina vai peldvietas glābējs. Tikai šā gada sākumā šādas profesijas apraksts tika ieviests klasifikatorā. Jebkādas jaunas izmaiņas normatīvajos aktos top ilgi un mokoši - gadiem.
Organizācijas “Peldēt droši” vadītāja, Valsts prezidenta kancelejas vadošā konsultante reģionālās politikas un reģionālās attīstības jautājumos Zane Gemze intervijā “nra.lv” pastāstīja, ka Igaunija ir tālu priekšā Latvijai jautājumos par drošību uz ūdens. “Viņi pie tā strādā jau desmitus gadu, viņiem šī tēma ir sakārtotāka gan bērnu izglītošanā un peldētapmācībā, gan kopējā sabiedrības izglītošanā, gan sistēmas sakārtošanā. Tas varbūt tāpēc, ka viņu mentalitāte tuvāka Ziemeļvalstīm, kas ir šajā ziņā pirmrindnieces un kur 80% cilvēku prot peldēt. Igaunijā peldētapmācība tiek nodrošināta skolās - sistēmiski un jau ilgstoši. Latvijai joprojām šādas pieejas nav,” teica Zane Gemze.
Viņa uzsvēra: “Glābēji baseinos ir obligāta nepieciešamība, jo gadījumi notiek. Bieži vien cilvēkiem ir kādas veselības problēmas, kuru dēļ viņi sāk slīkt - sirds un asinsvadu slimības vai epilepsija. Sniedzot palīdzību, šos cilvēkus var izglābt, un ir vajadzīgs glābējs, kurš to prot paveikt.”
““Peldēt droši” un Latvijas Peldēšanas federācija ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz glābēju klātbūtni baseinos un peldvietās, kā arī citus normatīvo aktu ieteikumus, kas vērsti uz slīkšanas novēršanu un ir iesniegti Veselības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Satiksmes ministrijā. Pašlaik nav tāda dokumenta, kas spiestu Ministru kabinetam pieņemt noteikumus glābēju ieviešanai baseinos un peldvietās. Taču pašlaik ir atvērts Sporta likums, un ceram, ka tajā tiks iekļauti grozījumi, kas paredzēs, ka Ministru kabinetam šāds deleģējums būs. Pašlaik ir spēkā noteikumi par higiēnu baseinos, kas, protams, arī ir svarīga lieta, taču par glābējiem noteikumu nav.
Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, varēsim ieteikt normatīvo aktu izmaiņas uzstājīgāk, sakot, ka, lūk, tepat kaimiņos šāds regulējums ir, bet mums vēl nav,” pauda Zane Gemze.
“Jā, būs iebildumi, ka tas maksā naudu, ja būs jāpieņem darbā glābēji, taču drošību nevajadzētu mērīt naudā. Slīkšanas gadījumi notiek. Par tiem skaļi nerunā, bet tie ir,” viņa piebilda.
Latvijā noslīkst vidēji 136 cilvēki gadā. Latvija ilgus gadus ir bijusi valsts ar vislielāko noslīkušo cilvēku indeksu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Igaunijā tas ir divreiz mazāks. Pat arī absolūtā noslīkušo cilvēku skaitā Latvija ir diezgan augstā vietā - apmēram desmitā Eiropas Savienībā.
Nav tādas statistikas, kas atsevišķi uzskaitītu, cik noslīkst baseinos, peldvietā, upē vai grāvī. Baseinos, saprotams, šo gadījumu ir salīdzinoši ļoti maz. Šogad ir bijis viens gadījums, taču tas nav bijis īsti noslīkšana - cilvēka nāves cēlonis bijis infarkts. Pēdējais gadījums, kas sacēla lielu sabiedrības uzmanību, bija, kad Ventspilī noslīka četrgadīgs zēns. Viņa nāvē tika vainots sporta skolas direktors, kuram tiesa 2017. gadā piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu un kompensācijas izmaksu par labu cietušajiem 44 255 eiro apmērā.
Prasība par glābēju klātbūtni Igaunijā attiecas arī uz peldbaseiniem skolās un bērnudārzos, kas var radīt papildu izmaksas pašvaldībām. Šī prasība ir paredzēta attiecīgajā Sociālo lietu ministrijas noteikumā.
Saskaņā ar noteikumiem glābējam nav jābūt profesionālam sertifikātam, taču viņam jāspēj ienirt baseina dziļākajā daļā un nepieciešamības gadījumā izvilkt cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība. Glābēja spēju novērtēšana un nepieciešamās apmācības organizēšana ir baseina īpašnieka ziņā un atkarīga no baseina īpašībām - dziļākā baseinā glābējam var būt nepieciešams papildu aprīkojums un īpaša apmācība. Saskaņā ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, glābēja klātbūtne visos peldbaseinos un akvaparkos palielinās apmeklētāju drošību un ļaus nepieciešamības gadījumā sniegt ātru palīdzību. Saskaņā ar Veselības departamenta datiem, 2018. gadā tikai 21,5% no apsekotajiem baseiniem bija glābēji ar profesionālu sertifikātu. Vienlaikus Igaunijā 2023. gadā tika reģistrētas 84 dažādas ūdens avārijas. "Lai gan negadījumus pilnībā novērst nav iespējams un katra cilvēka atbildīga rīcība ir ļoti svarīga, glābēja operatīva rīcība notikuma vietā ievērojami samazina traģisku negadījumu risku," sacīja Sociālo lietu ministrijas padomnieks Ramons Nahkurs. Igaunijas Pilsētu un lauku pašvaldību savienības izpilddirektors Veiko Luhalaids atbalstīja prasību par glābēju, taču norādīja, ka glābēja pienākumi būtu jāregulē skaidrāk. "Personas, kas veic glābēja pienākumus, atbildība būs viena no augstākajām starp visiem sporta kompleksu darbiniekiem, tāpēc tas prasīs ļoti precīzu pienākumu un atbildības izpratni," sacīja Luhalaids. Viņaprāt, noteikumu skaidrojošajā piezīmē arī precīzāk jāpaskaidro, kā jaunās prasības ietekmēs vietējās pašvaldības, jo tās attiecas arī uz peldbaseiniem skolās un bērnudārzos un var radīt papildu izmaksas. Saskaņā ar Veselības pārvaldes datiem, Igaunijā ir 205 iestādes un uzņēmumi ar peldbaseiniem. Kopumā valstī ir 232 peldbaseini un 489 peldbaseini. 2025. gada janvāra sākumā Pērnavas apgabaltiesa attaisnoja Pērnavas uzņēmumu “Tervise Paradiis” un tā darbinieku Gertu Kūsiku lietā par personu, kura 2023. gadā noslīka baseinā. Tiesa konstatēja, ka uzņēmuma darbinieku apmācība un iekšējie darba noteikumi atbilst prasībām. Spriedums tika pārsūdzēts, un lietas izskatīšana turpinās Tallinas apgabaltiesā.
