Mārupes novada pašvaldībai piederošā “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un 2024. gadu nostrādāja ar peļņu 106 950 EUR apmērā, ko bija paredzēts novirzīt Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai.
Taču Mārupē vienai mazai turīgu ļaužu kopai nepatika un, tagad izrādās, arī Konkurences padomei (KP) nepatīk, ka MKP ievēro valstī pieņemtās dzeramā ūdens aprites normas un nepieļauj bagāto tēriņus uzkraut mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai. KP solidarizējās nepatikā pret MKP un sodīja uzņēmumu ar naudassodu 78 055,79 EUR apmērā, kas ir 73% no nopelnītā un Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai paredzētā finansējuma.
MKP jau vērsusies ar prasību tiesā. Uzņēmums uzskata, ka mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai neklājas apmaksāt turīgo privātmāju īpašnieku vēlmes laistīt dārzus, pildīt baseinus, mazgāt auto ar dārgo dzeramo ūdeni un nemaksāt iztērētā ūdens daļu par kanalizāciju. Ja tiesa uzskatīs, ka trūcīgākai sabiedrības daļai jāapmaksā turīgākās daļas vēlmes, tad šī preambula būs jārespektē ikvienam ikvienas pašvaldības uzņēmumam un pakalpojumu sniedzējam. Vēl trakāk - šobrīd valdībā apstiprināšanai KP priekšsēdētājas amatā tiek virzīta Ieva Šmite. Viņa, pildot KP priekšsēdētājas pienākumus, arī parakstījusi strīdīgo lēmumu par MKP sodīšanu. Ja valdība I. Šmiti apstiprinās amatā, nav grūti uzminēt, kā interesēs turpmāk lems KP un kuras īpaši privileģētas personas turpinās saņemt sev un saviem klientiem labvēlīgus lēmumus, t.sk. acīmredzami dominējošā stāvokļa situācijās. Vairāk par vienu no šiem absurdajiem lēmumiem var izlasīt šeit. Par citiem KP un Šmites pieņemtajiem interesantajiem lēmumiem varēsiet lasīt arī turpmāk, bet tagad ieskats iestāžu “pingpongā” un kā varēja izveidoties situācija ar MKP, kurā “bez vainas, bet vainīgs”.
“nra.lv” caurlūkoja intensīvo MKP saraksti ar dažādām valsts institūcijām. Dokumentu apjoms ir liels, lieta ne tik sarežģīta, cik to sarežģī, ja meklē Latvijas paraugstāstu cīņai ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu valstī, lai, visticamāk, no š.g. sākuma KP priekšsēdētājas amatā virzītā Ieva Šmite varētu godam apliecināt, kas zina drēbi un dominējošo stāvokļa situācijas saož jau pa gabalu, vismaz ūdens kanalizācijas uzskaites nepareizībā Mārupē.
MKP vēstule 8. jūlijā tika saņemta Valsts kancelejā un premjeres Evikas Siliņas uzdevumā nosūtīta ekonomikas ministram Viktoram Valainim. Vēstule tika nosūtīta arī informācijai viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.
Savu viedokli par situāciju ir paudusi biedrība “Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” (LŪKA): “Biedrības ieskatā, lai arī KP lēmums formāli izriet no konkurences tiesībām, tā praktiskā piemērošana ir tieša iejaukšanās valsts regulētā nozarē, kur pakalpojumu nosacījumi, kvalitāte un kontroles mehānismi jau ir noteikti ar likumu, kā rezultātā tiek izjaukts nozares darbības līdzsvars, apdraudot pakalpojumu nepārtrauktību un ignorējot normatīvi noteikto pakalpojuma sniedzēja atbildību par ūdensapgādes sistēmas drošu, centralizētu pārvaldību. Lēmums ir balstīts konkurences un brīvā tirgus tiesībās, bet tajā nav ņemtas vērā ne nacionālā ūdenssaimniecības nozares likumdošana un tās būtība, ne Eiropas Savienības normatīvais regulējums un stratēģiskie nozares attīstības virzieni, ne katras ūdensapgādes sistēmas inženiertehniskie aspekti.”
Biedrības ieskatā, izskatot iespējamību par laistīšanas jeb papildu skaitītāju pakalpojuma ieviešanu, ir nepieciešams ņemt vērā, ka centralizētas ūdensapgādes sistēmas Latvijā un Eiropā pamatā tiek plānotas un izbūvētas, lai nodrošinātu dzeramā ūdens pieejamību pašvaldības teritorijā, kā arī nodrošinātu ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamo ūdens apjomu un spiedienu. Atsevišķos gadījumos var tikt paredzēta arī laistīšanas pakalpojuma pieejamība no centralizētas sistēmas, tomēr tā ir ļoti atkarīga no pieejamo ūdens resursu apjoma un drošuma, kā arī cauruļvadu tīkla specifikas;
Eiropas Komisija 2025. gada 4. jūnijā publicētajā Eiropas Ūdens resursu noturības stratēģija ūdens resursu taupīšanu ir noteikusi kā vienu no Eiropas savienības prioritātēm, līdz ar to laistīšanas ūdens pakalpojums no centralizētām ūdensapgādes sistēmām Eiropas mērogā tiek uzskatīts par resursu nelietderīgu izmantošanu.
KP lēmums par MKP sodīšanu rada precedentu. Līdzīga situācija var būt arī citās pašvaldībās, un, ja KP arī tad piemēros tādu pašu pieeju kā pret Mārupes ūdenssaimniecību, bargus naudassodus saņems arī šīs pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) ir saņemts MKP iesniegums “Par pārstāvēto biedru interešu aizsardzību”, kurā lūgts sniegt viedokli, vai Latvijas pašvaldības kopumā ir gatavas papildu investīcijām ūdenssaimniecības sistēmu pārbūvei un jaudu palielināšanai, ja KP 2025. gada 26. jūnija pieņemtajā lēmumā lietā par MKP sodīšanu paustā pieeja tiktu piemērota visā Latvijā.
MKP cita starpā norādīja, ka, ja KP lēmuma izpilde tiks uzsākta, tajā norādītie argumenti un apsvērumi tiks attiecināti uz visu Latvijas teritoriju, kā rezultātā vasaras mēnešos vienas privātmājas patēriņš pieaugs no šobrīd vidējiem 15 kubikmetriem ūdens mēnesī līdz 50-80 kubikmetriem, kas ir vidējais rādītājs laistīšanai izmantotā ūdens daudzumam. Piemēra pēc MKP infrastruktūra nav piemērota šādai noslodzei, tādējādi lēmuma izpilde Mārupes novadā būs saistīta ar pamata pakalpojuma nepieejamību atsevišķās tā teritorijās, papildu investīcijām un rezultēsies ar ūdensapgādes tarifa celšanos, kas būs jāmaksā ne tikai tiem klientiem, kas dzeramo ūdeni izmantos laistīšanai, bet arī tiem, kas tehniskajām vajadzībām jau sen ir iekārtojuši vietējos ūdens ieguves avotus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem, kam šī iespēja nemaz nav vajadzīga.
LPS nevērtēja KP lēmuma tiesiskumu un tajā ietvertos argumentus, kas skar tieši MKP darbības specifiku, tomēr izteica pieņēmumu, ka KP lēmumā ietvertā pieeja, ja tā tiktu vispārināta uz visu Latvijas teritoriju, varētu atsevišķām pašvaldībām radīt riskus Pašvaldību likumā noteiktās autonomās funkcijas - organizēt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību savā administratīvajā teritorijā - sekmīgai izpildei.
Pašvaldību likuma 4. panta trešajā daļā noteikts, ka autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība.
Ūdenssaimniecības joma ir pašvaldību autonomajā funkcijā un atbildībā. Šī funkcija vēsturiski vienmēr ir bijusi vietējo pārvalžu ekskluzīva kompetence, un katra pašvaldība to risināja atbilstoši savām finanšu spējām, teritorijas attīstībai, iedzīvotāju pieprasījumam pēc pakalpojuma un citiem kritērijiem, kas izriet no apbūves blīvuma, teritorijas primārās izmantošanas u.c.
Jebkādas pēkšņas, no ārpuses uzspiestas, tieši normatīvajos aktos neatrunātās izmaiņas, kas tieši ietekmē ūdensapgādes infrastruktūru, tās kapacitāti un pakalpojuma pārvaldības principus, padara pašvaldību budžeta plānošanas kārtību par neefektīvu, pieņemot, ka pašvaldību rīcība var kļūt nekonsekventa un kādā brīdī pat neatbilstoša normatīvajiem aktiem un ilgtermiņa attīstības dokumentiem. Šādas izmaiņas var ne tikai apdraudēt pašu iedzīvotāju tiesības uz stabilu, kvalitatīvu un drošu pakalpojumu, bet arī pašu pašvaldību spēju pildīt tās autonomo funkciju - organizēt saviem iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus.
LPS uzskata, ka gadījumā, ja KP lēmumā ir ietverta valstiskā nostāja, kas atbilst nostādnēm ūdenssaimniecības jomā tieši valsts mērogā, šīs nostādnes vispirms ir iekļaujamas normatīvā akta ietvarā, paredzot saprātīgu pārejas periodu, lai pašvaldību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji varētu sekmīgi to piemērot.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) saņēma un izskatīja MKP 2025. gada 8. jūlija vēstuli par KP 2025. gada 26. jūnija lēmumu un 2025. gada 24. jūlija vēstuli. Vēstulē prasīts izbeigt tiesisku patvaļu un tīšu kaitniecību sabiedrības interesēm un lūgta taisnīga pieeja dzeramā ūdens izmantošanai un normatīvo aktu prasību piemērošanai, savukārt otrā vēstulē lūgts KEM tās kompetences ietvaros sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par normatīvo aktu piemērošanu.
KEM izsaka viedokli, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pakalpojumu sniedzējam ir pienākums par saviem līdzekļiem nodrošināt komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu vai nomaiņu un veikt sniegto pakalpojumu uzskaiti. Piegādātā ūdens daudzumu, ko patērē pakalpojuma lietotājs nekustamajā īpašumā, nosaka pēc tāda komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kuru noplombējis pakalpojuma sniedzējs. Ja saskaņā ar pakalpojuma līgumu notekūdeņu komercuzskaites mēraparāta uzstādīšana nav nepieciešama, pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka, ņemot vērā, ka pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzums ir vienāds ar piegādātā ūdens daudzumu.
KEM norāda, ka norēķinus par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem veic pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kas uzstādīts dzeramā ūdens uzskaitei vai novadīto notekūdeņu uzskaitei. Ja norēķinu veikšanai par saņemtajiem pakalpojumiem tiek izmantots papildu skaitītājs, tas ir uzskatāms par komercuzskaites mēraparātu un uz to attiecas iepriekšminētās prasības, t.i., pakalpojumu sniedzējam ir pienākums par saviem līdzekļiem nodrošināt komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu vai nomaiņu. Atbilstoši metodikai, ūdens un notekūdeņu komercuzskaites mēraparātu un ūdens un notekūdeņu uzskaites kontroles mēraparātu iegādes, uzstādīšanas un verifikācijas izmaksas iekļauj ūdenssaimniecības tarifā.
KEM norāda, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma mērķis ir veicināt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses. Tāpat, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un balstoties uz Latvijas vides politikas pamatdokumentā noteikto, Ministrijas ieskatā visu centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju apmaksāta, kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstoša dzeramā ūdens izmantošana tādām vajadzībām kā laistīšana, transportlīdzekļu un celiņu mazgāšana nebūtu uzskatāma par efektīvu ūdens resursu izmantošanu.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītāja, Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta direktore Marina Blašķe skaidro, ka Ministru kabineta pārraudzība pār KP neparedz iejaukšanos konkurences uzraudzības iestādei noteikto uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā, tādēļ ne Ministru kabinetam, ne ekonomikas ministram nav tiesiska pamata sniegt norādījumus vai komentārus, kā KP organizēt savu darbību.
Ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs vai Ekonomikas ministrija, ne citas personas nevar dot norādījumus KP par lēmumu pieņemšanu.
“Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai arī Ministru kabineta pārraudzība neparedz iejaukšanos Konkurences padomei noteikto uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā, Konkurences padomes rīcība ir pakļauta tiesas kontrolei. Attiecīgi savu interešu aizstāvībai varat izmantot atbilstošus Administratīvā procesa likumā paredzētos tiesiskos līdzekļus, tostarp pārsūdzēt lēmumu tiesā,” raksta EM amatpersona.
“Ņemot vērā, ka ir novērojama atšķirīga izpratne starp iesaistītajām pusēm par normatīviem aktiem atbilstošu un taisnīgu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai, Ekonomikas ministrijas ieskatā izvērtējama būtu nepieciešamība pārskatīt un pilnveidot ūdenssaimniecības politikas jomas tiesisko regulējumu. Iespējams, Klimata un enerģētikas ministrija kā vadošā iestāde vides aizsardzības politikas veidošanā, tai skaitā ūdeņu apsaimniekošanā un aizsardzībā, gatavojot priekšlikumus grozījumiem Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, tostarp varētu izvērtēt arī pašvaldībās pastāvošo praksi attiecībā uz ūdensapgādes nodrošināšanu tehniskām vajadzībām (piemēram, dārza laistīšanai, automašīnas mazgāšanai u.c. saimnieciska rakstura vajadzībām), kā arī, vai šobrīd spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā ir līdzsvarotas sabiedrības vajadzības attiecībā uz ūdensapgādes nodrošināšanu tehniskām vajadzībām par taisnīgiem tarifiem, no vienas puses, un pašvaldības pienākums nodrošināt ūdensapgādes pakalpojumu nepārtrauktību sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanai, no otras puses,” viedokli pauž EM amatpersona Marina Blašķe.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tāpat ir saņēmusi SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" vēstuli par Konkurences padomes lēmumu.
“Tā kā Klimata un enerģētikas ministrija ir VARAM tiesību un saistību pārņēmēja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas regulējuma jomā un kā tāda ir sniegusi atbildi par normatīvo aktu piemērošanu, VARAM pieņem zināšanai gan iesniegto MKP vēstuli, gan KEM sniegto atbildi.
Savukārt Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā, un pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību, attiecīgi arī MKP 2025. gada 8. jūlija vēstuli Nr. 2-8/536 VARAM pieņem zināšanai,” paskaidro VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) par strīdu ir informēta. SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons “nra.lv” skaidroja: “SPRK eksperti ir izskatījuši Konkurences padomes (KP) 2025. gada 26. jūnija lēmumu Nr. 12. SPRK darbojas likumā noteiktās kompetences ietvaros. Atbilstoši Konkurences likuma 8. panta otrajai daļai KP lēmuma tiesiskuma izvērtēšana nav Regulatora kompetencē - to veic tiesa. Līdz ar to SPRK nevar sniegt vērtējumu par to, vai konkrētais KP lēmums ir pamatots vai nav. SPRK norāda, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija, un tai jānodrošina cieša sadarbība ar komersantu visā pakalpojumu sniegšanas periodā. Attiecībā uz papildu ūdens patēriņa skaitītājiem SPRK norāda, ka patlaban normatīvais regulējums šajā jomā nav pietiekami skaidrs un vienots visā valstī. Atšķirīgā pašvaldību prakse vēsturiski ir radījusi situācijas, kurās lietotājiem dažādos novados tiek piedāvāti dažādi risinājumi. Ņemot vērā KP lēmumā vērtētos jautājumus, nozares ministrijai būtu nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu valstiskā līmenī - tai skaitā nosakot, vai un kādā veidā ir ierobežojama iegūtā un dzeramā ūdens kvalitātē sagatavotā ūdens izmantošana, un izvērtējot vienota papildu ūdens patēriņa skaitītāju lietošanas regulējuma izstrādes iespējas.
SPRK ir par šiem secinājumiem informējusi Klimata un enerģētikas ministriju kā nozares politikas veidotāju un sagaida, ka tiks sperti soļi uz skaidrāku un vienotu regulējumu, kas sniegtu gan komersantiem, gan lietotājiem lielāku tiesisko noteiktību un skaidru komercdarbības vidi.”
