Šā gada 26. jūnijā KP lēmusi sodīt Mārupes pašvaldībai piederošo SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” ar naudassodu 78 055,79 EUR apmērā par to, ka turīgajiem Mārupes privātmāju īpašniekiem būtu iespēja turpināt laistīties ar dzeramo ūdeni un nav jāmaksā atbilstoši par kanalizāciju. Savukārt Mārupes pašvaldības kapitālsabiedrībai, lai izpildītu Konkurences padomes lēmumu, ir jāatsakās no visām tās plānotajām investīcijām saistībā ar sen gaidītā ūdenssaimniecības pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem Spilvē, Jaunmārupē, Vētrās, Tīrainē, Mārupē.
Šis KP lēmums un citi interesanti KP lēmumi varbūt paliktu īsti nepamanīti, ja vien cauri valdības varas gaiteņiem netiktu steigā virzīti saskaņojumi šobrīd jau vienīgās KP priekšsēdētāja kandidatūras Ievas Šmites apstiprināšanai. Šā gada 7. janvārī valdība no amata pirms termiņa atbrīvoja KP priekšsēdētāju Juri Gaiķi, kurš priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja amatā paguva iecelt KP padomes locekli Kārli Piģēnu, kas it kā esot bijis neleģitīmi.
Secīgi, š.g. 14. janvārī priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājas amatā apstiprināja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktori Ievu Šmiti.
Lai saprastu, kādēļ pārējie četri kandidāti tika atsijāti, nav nekā vienkāršāka kā paraudzīties, kāpēc tieši I. Šmite izraudzīta kā labākā. Tas vislabāk izdarāms, pārlapojot viņas neilgās valdīšanas laikā KP pieņemtos lēmumus.
Viens no tiem, starp Jāņiem un Pēteriem pieņemtais lēmums, kas jau izraisījis neizpratni un asu reakciju no ūdens un kanalizācijas pakalpojumu piegādātāju asociācijas, kas apvieno 97% kopējo Latvijā sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu piegādātājus.
Mārupes vadība pārmantojusi tradīcijas ļaut saviem iedzīvotājiem krānā tekošo dzeramo ūdeni izmantot arī dārzu laistīšanai. Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, vajadzēja sasniegt dzīves kvalitātes prasībām atbilstošu krānā tekošo dzeramo ūdeni. Tas prasīja un prasa milzu investīcijas, kas arī atsaucas ūdens tarifa palielināšanā. Par norēķinu sistēmu tika ieviests vienotais ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojums. Tika aprēķināts pēc patērētā ūdens daudzuma. Centrālos ūdens un kanalizācijas tīklus izmantojošie pēc šādas sistēmas turpina maksāt. Taču Mārupē uzradās iedzīvotāji, kuri uzskatīja, ka tad, ja viņi aplaista savu privātmājas mauriņu un krūmus ar krāna ūdeni, tad viņiem par kanalizācijas pakalpojumiem nav jāmaksā, jo ūdens neatgriežas kanalizācijas veidā. Privātmājas Mārupē var atļauties turīgākais iedzīvotāju slānis, bet tie mazākturīgie, kuriem vēl izdodas saglabāt iespējas dzīvot Mārupē privātmājā, vasarās ar krāna ūdeni dārzā nešļakstās - katra dārzā izlietā lāse ir dzīva nauda. Sūdzības uzņēma apgriezienus, un lieta nonāca līdz skatīšanai KP. Rezultātā “par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu” KP I. Šmites vadībā lēma piemērot 78 056 eiro sodu SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi".
KP priekšsēdētāja amata p.i. I. Šmites parakstītais 40 lappušu garais, augsti kvalificētu juristu sastādītais lēmums paredz, pirmkārt, turpināt ļaut turīgajai iedzīvotāju daļai nemaksāt par kanalizācijas pakalpojumiem gadījumā, ja tie dārza laistīšanai izmanto attīrīto, dārgo no krāna tekošo dzeramo ūdeni, otrkārt, mudina apiet un neievērot pašas valdības apstiprinātos noteikumus, 2016. gada 22. marta MK noteikumus Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”.
Vai valdība nu ir sprukās?
Valdībai pavisam lielā steigā jālemj par tās pašas KP priekšsēdētājas amata p.i. I. Šmites apstiprināšanu amatā, kas ar saviem lēmumiem un darbību faktiski uzliek par pienākumu apiet un ignorēt valdības pieņemto un spēkā esošo normatīvo regulējumu un pilnīgi uzspļaut uz ES regulējumu. Eiropas Komisija 2025. gada 4. jūnijā publicētajā Eiropas Ūdens resursu noturības stratēģijā dzeramā ūdens resursu taupīšanu ir noteikusi kā vienu no Eiropas savienības prioritātēm, līdz ar to laistīšanas ūdens pakalpojums no centralizētām ūdensapgādes sistēmām Eiropas mērogā tiek uzskatīts par resursu nelietderīgu izmantošanu.
“nra.lv” lūdza skaidrot situāciju un izklāstīt savu viedokli Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājai un SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" valdes loceklei Dacei Šveidei.
Par ko tad īsti tāds sods?
No mūsu puses - no sabiedrisko pakalpojumu nozares - visi skaidrojumi jau divu gadu garumā ir sniegti, taču mūsos neieklausījās. Lēmums ir tapis, vērtējot situāciju tikai no konkurences tiesību viedokļa, nevērtējot sabiedrisko pakalpojumu specifiku. Tas ir tapis tendenciozi. Mēs to pārsūdzam tiesā. Ja tiesa nolems, ka Konkurences padomei bijusi taisnība, tad tas atstās nopietnas negatīvas sekas uz sabiedrību. Jo tad sanāk, ka mēs nepakļaujamies vairs nekādam regulējumam - laižam pakalpojumu brīvā tirgū, mums vairs nav komercuzskaites mēraparātu, varam ūdens resursus izmantot jebkādā veidā. Par to tad maksās visi - piemēram, arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nevajag ne laistīt dārzu, ne mazgāt automašīnu. Ļoti daudz nianšu tieši nozares specifikā. Pēdējā tikšanās reizē ar Konkurences padomi radās iespaids, ka iestāde klausās mūsos, arī sadzird... taču beigās atnāca lēmums par soda uzlikšanu.
Konkurences padomes lēmums ir ļoti apjomīgs, tomēr rodas iespaids, ka tas tapis steigā. Lēmums ir izdots starp Jāņiem un Pēteriem, kad daudzi atpūšas no atpūtas un atkal gatavojas atpūsties...
Konkurences padome ir neatkarīga iestāde, kas rīkojas tā, kā uzskata par nepieciešamu. Gan mēs, gan arī Mārupes novada dome ir pieprasījusi skaidrojumu par radušos situāciju gan no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, gan no Klimata un enerģētikas ministrijas, gan arī no Ekonomikas ministrijas. Esam lūguši izbeigt arī negatīvo publicitāti, kas nodara kaitējumu.
Nevaru pateikt, vai lēmums tapis steigā. Sākās no vienas iedzīvotājas sūdzības, kurai nepatika, ka viņai jāmaksā par otru ūdens skaitītāju, kas ir komercuzskaites mēraparāts. Mēs šo lietu centāmies kārtot. Daudz bija darba, lai šovasar karstajos un sausajos periodos nodrošinātu iedzīvotājus ar resursu - dzeramo ūdeni. Nezin kāpēc pastāv uzskats, ka Latvijā ar dzeramo ūdeni nav nekādu problēmu, jo Latvijā ūdens ir. Taču tas tā nav. Nav atbalstāma tāda pieeja, ka Latvijā var nekontrolēti lietot dzeramo ūdeni, kas ir pārtikas produkts, un to nedrīkst bezrūpīgi izšķiest.
Kāda ir lietas būtība? Par ko tiek sodīti “Mārupes komunālie pakalpojumi”?
Vēsturiski vēl pirms likuma stāšanās spēkā 2016. gadā ir izveidojusies prakse, ka cilvēki centralizētajā ūdensapgādes sistēmā saņem dzeramo ūdeni, kas ir tādā kvalitātē kā pārtikas produkts, un tad ar šo ūdeni laista dārzus.
Mārupes attīstība notiek ļoti strauji, cilvēku skaita pieaugums novadā ir liels. Ūdensapgādes sistēma bija būvēta ar noteiktu kapacitāti un jaudu. Jo vairāk cilvēku, jo grūtāk visus apgādāt. Sistēma ir orientēta uz iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni, nevis uz dārza laistīšanu vai lielu peldbaseinu piepildīšanu ar ūdeni.
Mārupes novada iedzīvotāji laistīs arī dārzus ar šo ūdeni un maksās par to, bet viņi negrib maksāt arī par kanalizāciju, kas ir saistīts pakalpojums. Par to ir slēdzams viens līgums, un tas nav dalāms. Vēsturiski ir bijis visādi - arī tā, ka pakalpojums bija dalāms, taču tagad likums pauž, ka šie pakalpojumi nav dalāmi. Patēriņu mēs fiksējam ar komercuzskaites mēraparātiem, kas ir mūsu uzņēmuma īpašumā un kas attiecīgā vietā ir novietoti. Un te sākās konflikts, ka mēs nevaram likt šos aparātus tā, kā mēs gribam. Mūsu uzņēmuma pamatpakalpojums ir dzeramā ūdens piegāde un kanalizācijas ūdeņu novadīšana. Ja mēs neizvietosim komercuzskaites mēraparātus un pieļausim nekontrolētu, neuzskatītu ūdens šķiešanu, var iznākt tā, ka mēs nevarēsim tikt galā ar savu pamatuzdevumu - īpaši sausajās un karstajās dienās.
Vai tas nozīmē, ka Konkurences padome spriež tā, ka Mārupē dzīvo turīgi cilvēki, kuriem pienākas lietot dārgo dzeramo ūdeni arī dārza laistīšanā, jo nevar taču laistīt ar kaut kādu purva rāvu? Savukārt par kanalizāciju - nē, par to viņiem nav jāmaksā?
Tieši tā Konkurences padome skatās. Un tas ir negodīgi.
Mums pārmet ekspluatējošu rīcību - ka mēs ņemot naudu par pakalpojumu, ko cilvēks nesaņem.
Konkurences padome ir lēmusi, ka jūsu uzņēmums jāsoda ar naudas sodu, kas ir pielīdzināms trim ceturtdaļām jūsu uzņēmuma peļņas?
Naudu mēs vēl neesam maksājuši un cīnīsimies pretī tiesā.
Vai var būt tā, ka Konkurences padome aizstāv tos iedzīvotājus, kuri laista dārzus un negrib maksāt par kanalizāciju?
Jā, ir brīži, kad visi laista dārzus, bet ēku otrajos stāvos nav ūdens, jo nav spiediena. Ugunsdzēsības vajadzības vispār netiek ņemtas vērā - ja notiks nelaime, ūdens nebūs, jo visi rezervuāri būs iztukšoti. Ātri saražot ūdeni un uzpildīt tos nav iespējams.
Gada griezumā mums ūdens pietiek, bet nepietiek tieši “pīķa” karstajās, sausajās dienās. Mēs to nevaram pieļaut, jo mums jānodrošina visiem pieejams pamatpakalpojums.
Vai Konkurences padome tādējādi faktiski leģitimizē dārzu laistīšanu ar dzeramo ūdeni un iestājas par šauras Mārupes novada iedzīvotāju grupas interesēm - to, kas ir visturīgākie, kas dzīvo novada privātmājās? Piemēram, Liepājā ir aizliegts laistīt dārzu ar dzeramo ūdeni.
Daudzviet pasaulē ir bargi sodi par dzeramā ūdens resursu šķērdēšanu. Daudzās valstīs ūdeni no krāna dzeršanai nevar lietot, bet pie mums Latvijā drīkst, jo ir ļoti augstas prasības ūdens kvalitātei. Diemžēl par ūdeni un kanalizāciju samaksās visi - arī tie, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās Skultē vai Tīrainē. Arī viņiem būs tāds pats tarifs. Nebūs atsevišķs tarifs speciāli turīgajiem un mazturīgajiem, arī pensionārs maksās.
***
Brīdī, kad gatavojām publikāciju, SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedza tiesā prasību atcelt KP lēmumu. Izskatās, ka lieta iegūs jaunus pavērsienus.
Zemāk citējam fragmentu no D. Šveides vēstules Ministru prezidentei Evikai Siliņai, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai:
“ .. Lai izpildītu Konkurences padomes lēmumu, MKP ir jāatsakās no visām tās plānotajām investīcijām saistībā ar sen gaidītā ūdenssaimniecības pakalpojuma pieejamību Spilvē, Jaunmārupē, Vētrās, Tīrainē, Mārupē, lai iedzīvotājiem nepieciešamo tīklu vietā izbūvētu papildu ūdens ieguves vietas un sagatavošanas stacijas, aprīkotu tās ar attīrīšanas filtriem un atdzelžošanas iekārtām, kā rezultātā iegūto attīrīto ūdeni novadīt līdz patērētājiem, kas ar to nomazgās mašīnu vai laistīs zālienu! Savukārt iedzīvotāji, kuriem pakalpojums nebūs pieejams, būs spiesti risināt ūdenssaimniecības pakalpojuma pieejamību par saviem līdzekļiem!
Vai tiešām šāda pieeja un prasība kalpo sabiedrības interesēm? Tas nav ne taisnīgi, ne samērīgi un ierobežo sabiedrības intereses saņemt drošu un kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu pamatvajadzību nodrošināšanai, ka arī tiek apdraudēta sabiedrības drošība, papildus būtiski palielinot tarifu, jo jebkura MKP investīcija infrastruktūras attīstībā atspoguļojas pakalpojuma tarifa pieaugumā!
Vai tiešām par iespēju atsevišķiem indivīdiem liet zemē dzeramo ūdeni visiem Mārupes novada iedzīvotājiem ir jāmaksā paaugstinātais tarifs?
Ja augstāko valsts amatpersonu atbildes uz šiem apgalvojumiem nav noliedzošas, tad ar nožēlu jākonstatē, ka mēs dzīvojam valstī, kur birokrātiskais aparāts tērē nodokļu maksātāju naudu, lai kaitētu sabiedrībai!
Ūdens ir domāts mājsaimniecību patēriņam, ražošanas vajadzībām, attiecīgi patērētais dzeramais ūdens dabiski ir paredzēts novadīšanai kanalizācijā - tāds ir gan dabas likums, gan likumdevēja - Saeimas un Ministru kabineta izdotais normatīvais regulējums.
Kā var apzīmēt valsti, kura soda par pašas valsts izdotā likuma piemērošanu un uzliek par pienākumu apiet pašas izdoto likumu, pie tam apzinoties, ka šāda rīcība, kas piesegta ar valsts pārvaldes lēmumu, kaitēs visai likumpaklausīgai sabiedrības daļai, kas tehniskajām vajadzībām izmanto tehnisko ūdeni - no akām, no spicēm, no attiecīgu tehnisko ūdeņu piegādātājiem, bet dzeramo ūdeni - patēriņam, attiecīgi to novadot tam vienīgā piemērotā vietā - sadzīves kanalizācijā?
Sākoties masveida nekontrolējamai zālienu laistīšanai, patēriņam paredzētais ūdens vairs nebūs pieejams - mums būs skaisti salaistīti zālieni ar augstas kvalitātes dzeramo ūdeni, toties patērētājs parastais atbilstošas kvalitātes un apjoma pakalpojumu nevarēs saņemt pamatvajadzību apmierināšanai - lai nomazgātos, lai izmazgātu veļu vai pabarotu bērnu! Tā ir absurda situācija. Konkurences padomes lēmums, ciktāl tas paliks spēkā un tiks publicēts, uzskatāmi parāda, kā valsts ierēdņi spēj sarakstīt 40 lapas teksta ar likumu pantiem un punktiem bez jebkādas sajēgas par to reālo ietekmi uz iedzīvotājiem, aizstāvot kādu hipotētisku cietēju, kurš jau sen dabā neeksistē, jo pēc pakalpojuma pārtraukšanas visi, kam ir nepieciešams ievērojams sadzīves kanalizācijā nenovadāms tehniskā ūdens apjoms, veiksmīgi ir ierīkojuši vietējos ūdens ieguves avotus, to atzīstot par labāku risinājumu.
Kā var apzīmēt valsti, kas pretēji valdības deklarācijā norādītajai apņemšanās panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā, saglabāt un atjaunot mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm, uzliek par pienākumu cilvēku pamatvajadzību apmierināšanai sagatavotu dabas resursu izmantot tam neatbilstošā veidā (liet zemē), bez tam liedzot šo pakalpojumu saņemt tiem patērētājiem, kuriem ir visas tiesības šo pakalpojumu saņemt un kuriem tieši valsts pieņemtā lēmuma rezultātā tas būs liegts (stipri ierobežots un nepieejams jaudas nepietiekamības dēļ)!
MKP pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā. Bet vai tiešām mēs dzīvojam un darbojamies valstī, kur tiesā ir jācīnās par sabiedrības tiesībām piemērot spēkā esošo likumu un jātaisnojas kā par vainojamo rīcību par likuma piemērošanu, atkal tērējot nodokļu maksātāju naudu un valsts resursu? Iespējams, valstij, kura sevi definē kā tiesisku, ir jāizslēdz patvaļa pašai sevī, nepieļaujot, ka kāda valsts pārvaldes iestāde darbojas pretēji valsts likumiem, un tādējādi ne tikai grauj uzticību valsts pārvaldei kopumā, bet arī pieļauj nelietderīgu administratīvā un tiesu resursa izmantošanu.
Šādos apstākļos būtu tikai nožēlojami saņemt no augstākajām valsts amatpersonām standartizētas ierēdnieciskās atrakstīšanas vēstuli ar norādi MKP kārtot savas lietas tiesu iestādēs.
Šī nav tikai MKP cīņa par kādu tai nelabvēlīgo lēmumu. Tā ir vēršanās sabiedrības vārdā pie valsts augstākajām amatpersonām nolūkā aizstāvēt veselo saprātu pret birokrātisku absurdu ar cerību, ka Latvijas valsts izpratne par tiesiskumu tomēr nav sodīšana par likuma ievērošanu un piespiešana apiet pašas valsts pieņemtos noteikumus.”
Tuvākajās dienās publicēsim pārskatu par to, kā valsts atbildīgās amatpersonas reaģējušas uz vēstulē minēto.
