Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis TV24 pauda viedokli, ka sabiedrību tracina “likumīgais ārprāts” – amatu savienošana valsts pārvaldē ar vairākiem amatiem kapitālsabiedrībās. Turklāt šādi nodarbinātās amatpersonas nekaunas vēl sev aprēķināt virsstundas. Tajā pašā laikā nesamaksā publiskajā pārvaldē nodarbinātajiem – vienkārša darba veicējiem naudas nepietiek.
J. Citskovskis sacīja, ka ir tieša korelācija starp publisko pakalpojumu kvalitāti un uzticēšanos, un, ja ir kvalitatīvs pakalpojums, aug iedzīvotāju uzticība un viņi akceptē atalgojuma līmeni publiskajā pārvaldē.
“”Tas, kas tracina mūsu sabiedrību, ir tas, ko es saucu par “likumīgo ārprātu” - visas šīs amatu savienošanas. Ieņem vadošus amatus ministrijās, savieno ar amatiem kapitālsabiedrībās, vienu, otru, trešo. Jā, šobrīd politiķi pieņēma lēmumu, ka ierobežosim, bet arī ne līdz galam.
Atkal kāda neredzama roka, lobistu roka vai kāda cita, un nē, mēs tomēr atstāsim atsevišķas kategorijas - ostu padomes un speciālās ekonomiskās zonas padomes, un tāpat tas paliek. Un tad ir visi šie “likumīgie ārprāti”, kas ir likumīgi - tāda piemaksa un šāda piemaksa, tad vēl tas, un tad mēs beigās redzam nesamērīgi lielos atalgojumus. Lai arī tās ir atsevišķas amatpersonas, bet tas ir tas, kas raisa sašutumu sabiedrībā un nepatiku pret visu publisko pārvaldi,” sacīja J. Citskovskis.
Ja mēs likumā nosakām, ka neviens ierēdnis nedrīkst saņemt vairāk nekā ministru prezidents, tad, strādājot Valsts kancelejā, J. Citskovskis pēkšņi konstatējis, ka Finanšu ministrijā daži ierēdņi saņem vairāk nekā premjers, un tas, viņaprāt, ir “likumīgais ārprāts”. Un tāpēc ir sabiedrības neuzticēšanās, riebums un nepatika pret to, kā notiek publiskajā pārvaldē, un tas ir jāizskauž, uzskata J. Citskovskis.
