Kāpēc Latvijai ir svarīga atrašanās ANO Drošības padomē?
Latvijas atrašanās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē (ANO DP) būs unikāla iespēja daudz skaļāk un redzamāk iestāties par savām vērtībām un principiem, sarunā ar aģentūru LETA sprieda Latvijas pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.
ANO dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO DP uz divu gadu termiņu - 2026. un 2027.gadā. Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, ir jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm.
Pēc vēstnieces paustā, Latvijas nokļūšana organizācijā ļautu uzturēt ANO DP uzmanības lokā tos jautājumus, kas ir svarīgi reģionam, kas ir, piemēra, starptautisko tiesību un starptautiskās kārtības nosargāšana, Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte.
"Reizēm saku, ka šos pāris gadus Latvija būs lielvalsts. Ja skatāmies no otras puses, kas būtu, ja Latvija izvēlētos nekandidēt, tad tā būtu neizmantota iespēja un stāvēšana malā. Mūsu intereses mēs paši varam aizstāvēt daudz labāk nekā kāda cita valsts no Austrumeiropas grupas reģiona," sacīja Pavļuta-Deslandes.
Runājot par Latvijas prioritātēm, kļūstot par ANO DP nepastāvīgo locekli, vēstniece akcentēja, ka prioritātes var iedalīt trīs grupās, no kurām pirmā ir iestāšanās par starptautiskajām tiesībām un uz starptautiskajām tiesībām balstītu kārtību.
Pavļuta-Deslandes akcentēja, ka ar šo prioritāti ir saistīts arī atbalsts Ukrainai, jo valstu tiesības uz suverenitāti un pašnoteikšanos ir noteiktas ANO Hartā. Viņa klāstīja, ka ANO Harta arī nosaka valstu tiesības uz pašaizsardzību un to, ka citām valstīm nav tiesības ar spēku iejaukties un mainīt citu valstu robežas.
Savukārt nākamais prioritāšu loks ir saistīts ar cita tipa draudiem, kas ietekmē drošības situāciju pasaulē. Vēstniece skaidroja, ka ANO rezolūcija "Sieviete, miers un drošība" iestājas par sieviešu lomu un aizsardzību gan miera procesos, gan bruņotajos spēkos.
"Šeit jāmin arī dažādi mūsdienu draudi, kas ir saistīti ar tehnoloģiju attīstību, piemēram, kiberdrošība vai mākslīgā intelekta ietekme uz drošības situāciju. Tāpat klimata pārmaiņas ir drošību apdraudošs un konfliktus veicinošs faktors. Arī mūsdienu modernie draudi ir uzmanības vērti ANO DP," teica Pavļuta-Deslandes.
Trešā prioritāte ir jautājums par to, kādā veidā funkcionē ANO un ANO DP. Vēstniece norādīja, ka Latvija ir konsekventi iestājusies par to, ka ANO DP ir jābūt caurskatāmai, atvērtai un efektīvai. Viņa akcentēja, ka ir atšķirība starp pastāvīgajām ANO DP dalībvalstīm un ievēlētajām valstīm. Pēc vēstnieces domām, ievēlētās valstis saņem plašu balsotāju mandātu un līdz ar to jūt arī lielāku atbildību par ANO DP darbu plašākas starptautiskās sabiedrības priekšā.
"Tas ir jautājums, kādā veidā tiek risināti jautājumi ANO DP, cik tas ir efektīvi vai neefektīvi, kā arī par veto tiesību izmantošanu. Patlaban veto tiesības ir būtisks faktors, kas ietekmē ANO DP darbu. Jāatceras, ka ANO tika veidota pēc Otrā pasaules kara, un to faktiski veidoja uzvarētājvalstis," uzsvēra Pavļuta-Deslandes.
Viņas vērtējumā, veto tiesības ir šo valstu atbildība pret pārējo pasauli. Vēstniece norādīja, ka veto tiesību ļaunprātīga izmantošana ir tas, pret ko Latvija iestājamas un pret ko iestājas arī Latvijai līdzīgi domājošās valstis, proti, daļa valstu iestājas pret veto tiesību izmantošanu agresijas vai masveida noziegumu gadījumos.
Pavļuta-Deslandes aicināja ņemt vērā, ka jautājumi, par kuriem lemj ANO DP, ir ar reālām sekām cilvēkiem, kas cieš konfliktos. Tāpat daudzos gadījumos tas, vai ANO DP rīkojas vai nerīkojas atspoguļojas cilvēku dzīvībās. Vēstniece norādīja, ka tā ir liela atbildība Latvijai un jebkurai ANO DP ievēlētai valstij.
Vēstniece klāstīja, ka ir aptuveni 60 tēmu, kas ir ANO DP regulārajā darba kārtībā. Viņa skaidroja, ka daudzas no tēmām ir saistītas ar sarežģītiem, smagiem konfliktiem, kara situācijām vai uzbrukumiem iedzīvotājiem, pārvietotiem cilvēkiem, humanitārām katastrofām.
"No Latvijas un no mūsu reģiona drošības viedokļa, Ukraina ir jautājums numur viens. Vienlaikus, lai mēs varētu iestāties par Ukrainu un par taisnīgu un ilgstošu mieru, mums ir jāmeklē sabiedrotie, jāstrādā ar citām valstīm. Tas nozīmē, ka mums ir jāizprot un jāiedziļinās arī jautājumos, kas ir svarīgi citiem reģioniem," teica Pavļuta-Deslandes.
