Vakara Ziņas

5:45
Viņa bija vienkārša, pavisam vienkārša Liepājas meitene, kurai laimējās piedzimt aizsarga ģimenē neilgi pirms lielākās asinspirts 20. gadsimta vēsturē – Otrā pasaules kara.
 
17.jan
Viena no Cēsu apkaimēm – Cīrulīši – aizvien bijusi tūristu iecienīta vieta atpūtai un veselības uzlabošanai. Sensenos laikos, kad Latvija bija «brīvo» republiku saimē, par Cīrulīšiem zināja gan Eiropas daļā – Igaunijā, Lietuvā un Maskavā, gan Tālajos Austrumos, kaut kur tur – Kamčatkā. Šī Cēsu apkaime tika dievināta ne tikai tāpēc, ka padomijā dzīvojošie te varēja ieelpot Baltijas gaisu, bet arī tāpēc, ka te varēja baudīt augstas klases medicīnas un kultūras pakalpojumus sanatorijā «Cīrulīši».
 
16.jan
«Priecājos, ka ir vēl viena dzimšanas diena! Ļoti patīkami! Tā tik turpināt vēl ilgi! Saprotu, ka, ja neesmu slimnīcā, cietumā vai kapos – dzīve ir laba, skaista!» kā allaž optimisma pilns ir leģendārās grupas «Čikāgas piecīši» mūziķis Armands Birkens.
 
15.jan
Ugunīgā un enerģiskā dziedātāja Anna Dribas savus talanta cienītājus iepriecina ar karstasinīgām dejām un dinamisku mūziku. 2020. gadā viņa izdeva savu pirmo solo albumu «Es iemīlējos», bet pērn ap Ziemassvētku laiku ir laidusi klajā dziesmu «Ziemassvētki».
 
15.jan
Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes prognozes
 
15.jan
Olaines Vēstures un mākslas muzejā izveidota ekspozīcija «Iedvesmas istaba», kas veltīta 2017. gadā mirušajam uzņēmējam – bijušajam uzņēmuma «Olainfarm» valdes priekšsēdētājam Valērijam Maliginam.
 
14.jan
Debesīs planētu kombinācijas joprojām saspringtas, taču mazliet tīkamākas nekā divus iepriekšējos gadus. Viegli nebūs, taču ne visiem un ne katru dienu. Nedz ar vaimanāšanu, nedz pārlieku optimismu aizrauties nevajag, vienkārši skatāmies, kurā brīdī ko varam izmantot savā labā.
 
13.jan
2002. gada 20. decembrī Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II formāli atzina Mātei Terēzei piedēvētu brīnumu, paātrinot mūķenes iecelšanu svēto kārtā. 2016. gada 4. septembrī viņa tika kanonizēta par svēto. Māte Terēze, laicīgajā dzīvē Agnese Gondža Bohadžiu, ir viena no 20. gadsimta ievērojamākajām personībām.
 
12.jan
Rīgas panorāmu gadsimtiem nemainīgu padara mūžīgās baznīcu vertikāles – baznīcu torņi. Tie iegravējas ļaužu prātos no paaudzes paaudzē, tāpat kā rīdzinieku soļi senajā bruģī. Un nemaz nav svarīgi, ka šur tur visam pa vidu pavīd kāds jauns pilsētas vaibsts, reizēm veiksmīgs, reizēm spocīgs un pagalam neiederīgs. Rīgas senie torņi stāv visam pāri, katrs ar savu likteni un savu stāstu. Arī Sv. Pētera baznīcas tornim tāpat kā pašai baznīcai ir savs stāsts.
 
11.jan
«Būtu jau grēks sūdzēties. Citi cilvēki slimo un mirst, bet man šis gads kaut kādā ziņā pat ir bijis šausmīgi svētīgs,» sazvanīta kādā darbdienas vakarā pēc jauniestudējuma pirmizrādes, saka izcilā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte. «Turklāt šis laiks ļāva saprast, ka mani draugi ir tiešām zelta vērtībā. Tik daudz laika – gan klātienē, kad bija iespējams, gan garās telefonsarunās – sen nebiju varējusi ar viņiem kopā pavadīt. Kontaktus uzturējām nepārtraukti!»
 
10.jan
Reti kurš padomju laikos dzīvojušais nav jūsmojis par klauna un komiķa Jurija Ņikuļina kumēdiņiem cirka arēnā un neatkārtojamajās kinokomēdijās, kuras joprojām pulcē milzu skatītāju pulkus. Tomēr daudzi nezina viņa ciešo saistību ar Latviju: viņa vectēvs bija Līvānu pasta priekšnieks, māte mācījās Daugavpils ģimnāzijā, bet viņš pats pirmo reizi uz skatuves kāpa Valmierā.
 
9.jan
Arvien vairāk daiļā dzimuma pārstāvju visā pasaulē iestājas par sieviešu tiesībām un vienlīdzību, taču televīzijas šovu vadītāja Jana Duļevska uzskata, ka šī kustība ir pārāk skaļa. «Man ir savi uzskati, ar kuriem es nevienam neuzbāžos. Nevienu negribu mācīt dzīvot un negribu, lai kāds to māca man,» viņa skaidro.  
 
9.jan
Pakroja daudziem Latvijas iedzīvotājiem saistās ar krāšņajiem Ķīnas laternu un ziedu festivāliem. Pakrojas muiža ir lielākais muižu komplekss visā Lietuvā, un tā ļauj gūt priekšstatu par to, kas ir visvisvis... Kad ceļošana kovida ierobežojumu dēļ ir drīzāk loterija un laimes spēle, tad aizskriet līdz Lietuvai, lai ziemas tumšumā izbaudītu psihedēlisku gaismas šovu, ir gan ātri, gan salīdzinoši lēti.
 
8.jan
Baiba Bērziņa pazīst Džeinu tikai gadu un četrus mēnešus, Mimoza Lote – vēl īsāku laiku, bet jau nolēmusi uzrakstīt par viņām grāmatu. »Vakara Ziņas« noskaidro, kas gan ir šīs dāmas un par ko būs grāmata.
 
8.jan
Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes prognozes
 
7.jan
«Dikti sprauna vairs neesmu, bet vēl turos. Rāmā garā, ar lēnākiem apgriezieniem, bet ar visu pati tieku galā,»  saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētā aktrise Velta Skurstene. Viņai nesen palika 91. 
 
6.jan
Nākusi klajā nāk rakstnieka Mika Zanda jaunākais veikums – romāns «Šaurais loks. Ārkārtas lietu aģentūra», un autors tajā ļoti «garšīgi» aprakstījis arī visai jauku gastronomisku epizodi, kā galvenie varoņi mielojas ar bujabēzi – jūras velšu zupu franču gaumē. Tiesa, šo delikatesi rakstnieks, kurš aizvien vēlējās palikt inkognito un neatklāt ne savu īsto vārdu, ne seju, »Vakara Ziņām« negatavoja, taču tikām pacienāti ar ļoti garšīgu un, pats galvenais, veselīgu branču. Turklāt izrādās, ka patiesībā Mikam Zandim ir vien trīs firmas ēdieni.
 
4.jan
Šo priekšmetu nejauši atradu kādā trauku pārdošanas grupā internetā. Manu uzmanību piesaistīja greznais vapenis, šķīvja senatnīgums un tekstā pieminētais Rīgas vārds. Nopirku to, pat nezinot, kādus ceļus tas nācis un kurp mani aizvedīs šā šķīvja stāsts.
 
30.dec 2021
Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns skatītājiem piedāvā izstādi «Solargrāfija».
 
29.dec 2021
Grobiņā iepazināmies ar pazīstamo novadpētnieku Sergeju Tihonovu. Viņš palepojās ar savu beidzamo atklājumu – Grobiņas kapsētā sameklējis mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska kapavietu, sakārtojis to, restaurējis memoriālo plāksni ar uzrakstu «Latvijas Mākslinieku savienība» un gadskaitli – 1946. gads. Sajūtot sensāciju, izvaicāju Sergeju, un viņš labprāt stāstīja.
 
28.dec 2021
Attiecībā uz mīļdzīvniekiem viss cilvēku kopums, šķiet, iedalāms trīs lielās daļās: suņu mīļi, kaķu mīļi un ļaudis, kuri mājdzīvniekus nevar ciest. Patiku vai nepatiku rada dažādi faktori, no kuriem viens varētu būt tik piezemēts kā alerģija pret suņiem vai kaķiem. Tas ir iemesls, kura dēļ mīļdzīvnieki nereti tiek atdoti prom – vismaz tā var secināt no neskaitāmiem ierakstiem sociālajā medijā «Facebook». Pieļauju, ikviens, kurš ir piedzīvojis spēcīgu alerģiju, zina, cik tā nepatīkama un ka iemesls izvairīties no alerģiskas reakcijas izraisītāja nebūt nav nosodāms. Varbūt ir naivi, taču vēlētos ticēt, ka vairumā gadījumu cilvēks par savu alerģiju zina, pirms devis pajumti kucēnam vai kaķēnam.