Vakara Ziņas

5:45
«Skaista sieviete ir starojoša sieviete, tāda, kuru mīl un kura sevi mīl. Tāda ir arī mana māsa Sintija,» saka dziedātāja Samanta Tīna.
 
Vakar, 5:45
Mūziķis Ralfs Eilands sarunā ar »Vakara Ziņām« pastāsta par kādu īpašu mirkli, kas ticis iemūžināts – tikšanos ar Tibetas garīgo līderi dalailamu. Foto tapa 2013. gadā, kad dalailama viesojās Latvijā. 
 
17.mai
Viņa arī Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja. Balsojusi pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Savukārt viņas mīļotā Latvijas Krievu savienība ir zem Valsts drošības dienesta lupas. Nesen Ždanokas mājas vārtus Garciemā nezināmi cilvēki nokrāsojuši Ukrainas karoga krāsās. Kara atbalstītāja vērsusies policijā, bet neesot lūgusi ierosināt kriminālprocesu.
 
16.mai
Par tautas kalpu darbību apkopotā statistika liecina, ka 13. Saeimā šā gada ziemas sesijā visvairāk debatējuši deputāti Jānis Dombrava, kurš runājis 50 reižu, un Edgars Tavars, kurš to darījis 49 reizes.
 
15.mai
Pavasara ziedu klājieni un pilsētas zaļās oāzes mostas jaunam ziedēšanas cēlienam, līdz ar dabas atmošanos mostas arī pilsēta, un no šī brīža visapkārt dzied putni, čalo strūklakas – pilsētu var sadzirdēt, sajust un sasmaržot.
 
15.mai
Ventspils dobēs sāk uzplaukt tūkstošiem dažādu sīpolpuķu ziedi. Ik pavasari pilsētas dobēs tiek veidoti unikāli puķu raksti, kas liek pasmaidīt ikvienam garāmgājējam.
 
15.mai
Topošās vīramātes, šis stāstiņš domāts jums! Kā vēsta literatūrzinātnieces un valodnieces Janīnas Kursītes sastādītā «Tautlietu vārdene», latviešu jaunkundzes kāzu naktī vilkušas pišamkreklu – līgavai īpaši šūdinātu garu, izrakstītu kreklu.
 
15.mai
Smēķēšana ir process, kas izraisa spēcīgu fizisku un psihisku atkarību no nikotīna, un dažādas aptaujas rāda, ka lielākā daļa (70%) smēķētāju vēlas atmest smēķēšanu. Kamēr viens nezina, kā to izdarīt, otrs attaisnojas, ka tas nav tik vienkārši, bet trešais vienā dienā pieņem lēmumu un pasaka cigaretēm nē.
 
14.mai
Mērija Keita un Ešlija ir jaunākās miljonāres ASV vēsturē. Virsraksts, kurš gozējies neskaitāmos medijos, bet komentārus tā arī nav prasījis. Pateicoties bērnībā iegūtajai slavai, dvīnes ir spējušas sevi piepildīt arī modes industrijā, kā arī izdot biogrāfijas grāmatu. Abas ir pasaulē slavenākās, visvairāk pelnošās, bet pēdējos gados visnoslēpumainākās dvīņumāsas, jo vēl tagad izvairās no intervijām un reti apmeklē publiskus pasākumus.
 
14.mai
Skanīgā tembra īpašnieks Jānis Moisejs patlaban gatavojas savam solo albumam «Laime kabatā», kas drīz nonāks pie klausītājiem. Māksliniekam atlicis cītīgs izskaņas darbs, bet drīzumā gaidāmais jaunums būs vēl zīmīgāks. Iecienītajam mūziķim, kurš ikdienā sevi pierāda arī finanšu jomā, tuvojas 35. gadumija. Laiks, kad paskatīties, kas pa šiem gadiem paveikts, un, kā pats Jānis bilst, laiks, kas cilvēka mūžā vienmēr nāk ar zināmu satraukumu. Taču šobrīd pats svarīgākais ir novērtēt šodienu, ko dziedātājs arī dara.
 
14.mai
Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes
 
13.mai
Kad kādu brīdi nav ceļots, tad labs ir jebkāds iemesls, lai nomainītu vidi kaut uz divām trim dienām. Tāpēc, internetā pamanot informāciju, ka marta sākumā Grieķijas Nacionālajā operā Džuzepes Verdi operas «Otello» iestudējumā titullomu dziedās pasaulslavenais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, bija skaidrs: jādodas uz Atēnām! Domāts – darīts: ar paziņu palīdzību tika sameklēta viesnīca, par labu cenu iegādātas lidmašīnas biļetes un biļetes uz izrādi. Turklāt, kā izrādījās, arī tik īsā laika sprīdī ir iespējams piedzīvot daudz interesantu un košu lietu.
 
12.mai
Grupas «Otra puse» mūziķis Normunds Pauniņš ir viens no tiem, kuru, uzzinot par karadarbību Ukrainā, māca šaubas par Latvijas drošību. Redzot ukraiņu drosmi un cīņas sparu, viņam ir skaidrs, ka viņi šobrīd aizstāv ne tikai savas, bet arī latviešu tiesības dzīvot brīvā valstī. «Nekad nebūtu domājis, ka Ukraiņu tauta ir tik saliedēta un spēcīga savā garā. Es viņu priekšā esmu gatavs paklanīties un pateikt vislielāko paldies,» viņš atzīst.
 
11.mai
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bijusi skolotāja Vera Gureviča, ko Putins saucis par savu mīļāko skolotāju. Vēlākos gados viņa sarakstīja grāmatu, kurā pieminēts arī Vladimirs Putins. Grāmata tika izdota 2004. gadā Sanktpēterburgā.
 
11.mai
Pat kaut cik izglītotam skolasbērnam vajadzētu zināt, kas ir Aleksandrs Puškins. Zināt pārējās viņa dzīves peripetijas būtu jauki, bet varbūt ar tām labāk iepazīties pakāpeniski. Piemēram, viņa duelis ar Žoržu Dantesu joprojām nodarbina ļaužu prātus. Kāpēc patiesībā Puškins un Dantess ķērās pie ieročiem?
 
10.mai
Pērnā gada janvārī neilgi pirms savas 80 gadu jubilejas mūžībā aizgāja brīnišķīgā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Astrīda Kairiša (1941–2021). Diemžēl pandēmijas dēļ atvadas no mākslinieces bija ļoti klusas. Lai atdotu šo parādu, 11. aprīļa vakarā uz aktrises piemiņas vakaru teātrī pulcējās viņas kolēģi, draugi un talanta cienītāji.
 
9.mai
Savā dzimšanas dienā, 16. martā, Rīgā ieradās ukrainiete Marija Zeņkova. Viņai nācās kļūt par bēgli un kara dēļ bēgt no dzimtenes kopā ar māti, tēvu un kaķi. Līdzi neliela soma, kurā ieliktas zobu birstes, dokumenti, katram pa vienam T kreklam un daži mākslas darbi, lai vajadzības gadījumā tos varētu pārdot. Tagad Marija ir atradusi darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, tiešsaistē pasniedz mākslas nodarbības ukraiņu bēgļu bērniem un kā kuratore sarīkojusi ukraiņu un latviešu kopizstādi «Karš un Miers»  mākslas galerijā «Bazar`t» .
 
8.mai
Atgādinām dažādus zināmus un varbūt aizmirstus faktus par olām.
 
8.mai
Mūsdienās demokrātisku valstu līderu biogrāfijas ir pieejamas sabiedrībai, un, ja arī gribas noslēpt kādu faktu, tas agri vai vēlu izlien. Autoritāros režīmos vadoņi pūlas piedāvāt tautai tādu biogrāfiju, kādu to vēlas redzēt paši. Tomēr, kā smejies, no dziesmas vārdus neizmetīsi.
 
7.mai
«Drosmīgā meitene», kura parādījās Krievijas TV ziņu raidījumā «Vremja» ar plakātu un pavēstīja: te visi melo, izplata dezinformāciju.
 
7.mai
Stāstot par kinoteātru ārpus Rīgas vēsturi, pats galvenais stāsts noteikti ir par visu Latvijas kinoteātru kinoteātri, kurš diemžēl tika nojaukts pirms vairāk nekā 90 gadiem. Kaut arī tā arhitektūra bija vairāk nekā necila, ja ēka būtu saglabājusies līdz šodienai, tad tā, iespējams, tiktu lolota un frišināta gluži tāpat kā Nacionālais teātris Rīgā. Ja Rēzeknes kinoteātrī «Diana» nebūtu noticis tas, kas notika, tad Latvija šodien būtu pavisam citāda.
 
7.mai
Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes
 

Komentētākie