Vakara Ziņas

Vakar, 19:40
Liepājnieks, ārsts ftiziatrs un arī komponists Andris Kristons ir ļoti bagāts cilvēks. Ne materiāli, bet ar savu sirdsdegsmi, atdošanos mīļām lietām ar visu savu būtību. Viņš pats teic: «Medicīna man tiešām ir sirdslieta, es nevaru iedomāties, ka strādātu kaut kur citur.» Un visu mūžu Andrim līdzās ir arī otra dvēselei un viņa dziļākajai būtībai tuva mūza – mūzika. Caur stāstiem par mūziku viņš atklāj ne tikai sevi, bet līdzcilvēkus, kuru vairs nav.
 
27.nov
Viena no visneparastākajām pilsētām, precīzāk, apdzīvotām vietām, ir Barencburga, kas atrodas Arktikā, Špicbergenas salā. 1596. gadā lielāko no Svalbāras arhipelāga salām atklāja nīderlandiešu pētnieks un jūrasbraucējs Vilems Barencs. Savukārt kopš pagājušā gadsimta 30. gadu sākuma Špicbergenā mīt arī krievi un ukraiņi, jo tas bija laiks, kad Padomju Savienība nopirka Nīderlandes kompānijai piederošo koncesiju ar mērķi iegūt akmeņogles. Tāpēc visus šos gadus Barencburga un mūsdienās tikpat kā vairs neapdzīvotais ciemats Piramīda pieder Krievijai. Vēl Špicbergenā var apmeklēt Norvēģijas pilsētu Longjērbīeni – apdzīvotu vietu, kas atrodas vistālāk ziemeļos.
 
27.nov
Tā ir lieta, kuru vairāk nekā 45 gadus pēc notikušā aizvien nespēj aizmirst. Runa ir par šīs lietas izmeklētājiem, jo apsūdzētajiem – 1942. gadā dzimušajam Aleksandram Oļeskēvičam un 1947. gadā dzimušajam Alfrēdam Vangravam – piesprieda augstāko soda mēru – nāvessodu. Pārējie bruņotās bandas locekļi ilgus gadus sēdēja cietumā. 
 
26.nov
Tas bija liels kolektīvs, daudz darbinieku, vairākas struktūras, kam katrai savs priekšnieks vai priekšniece. Galvenokārt – priekšniece. Visi darbinieki cits citu lāgā nepazina, varbūt sejā – jā, bet lielākoties saziņa un sadarbība sanāca ar savas struktūrvienības kolēģiem. Vienā no tām ieviesās intrigants. Jā, vīrietis, lai gan mūslaikos stereotipi par čūsku vecenēm sievietēm ir pagātnes palieka. Bet pirms gadiem divdesmit uz vīrieti tiešām nelūkojās kā uz gaisa jaucēju. Bet Viņš tāds bija. Un droši vien ir joprojām. Kā saka, vilks kažoku met, bet tikumu – ne.
 
26.nov
Nemanāmi pienākusi komponista Raimonda Tigula 50. dzimšanas diena. «Nezinu, vai šo ciparu var saukt par apaļu, bet nu tāds tas būs. Turklāt dzimšanas dienas nekad neesmu svinējis, taču šoreiz man bija sajūta, ka es tomēr gribētu sarīkot dažus koncertus kopā ar saviem draugiem un domubiedriem,» lakoniski saka Raimonds. Un labākā dāvana viņam būs klausītāji, kas nāks uz koncertiem: «Tiešām priecāšos par iespēju satikt savus draugus un atbalstītājus! Tas man sagādās vislielāko prieku.» Vēl šajā laikā komponists gana daudz palīdzējis Ukrainai, un vēl viņš apsver iespēju iestāties Zemessardzē.
 
26.nov
Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes
 
25.nov
Vasaras laiks Latvijā šogad beidzās 30. oktobrī pulksten 4, un pulksteņa rādītāji bija jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
 
24.nov
Par Ināru Mūrnieci publiskajā telpā gandrīz nemaz nav «kompromatu», kas ir diezgan rets gadījums, ja cilvēks ir politikā, un ne pirmo gadu.
 
23.nov
«Godīgi teikšu: negribu vairs būt uz skatuves, neko vairs negribu darīt,» saskumis un sabēdājies izklausās bijušā Jaunatnes teātra skatītāju mīlētais aktieris un režisors Enriko Avots. Viņam dzimšanas diena bija 2. novembrī.
 
22.nov
«Andrej Elksniņš, vi naš mer!» («Andej Elksniņ, jūs esat mūsu mērs!» – krievu val.) – šāda doma bieži caurvij komentārus sociālajos tīklos, kas vēsta par norisēm Daugavpilī.
 
21.nov
Brāļu kapos Rīgā atrodas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vieta. Piemiņas istabas sienā iekalts arī Itālijas fašistiskā diktatora Benito Musolīni vārds un uzvārds. Jo viņš ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, viens no 322 ārzemniekiem, kuri to saņēmuši. No dziesmas vārdus izmest ir vieglāk nekā vēsturiskus faktus padarīt nebijušus: pēdējie šo ordeni saņēma Polijas maršals Juzefs Pilsudskis un Itālijas premjerministrs un kara ministrs Benito Musolīni, un uzreiz pēc tam, 1928. gada rudenī, Latvijā tika nolemts pārtraukt Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanu.
 
20.nov
Lielākā daļa sieviešu seko līdzi modei un jaunākajām modes tendencēm. Izvēloties modes diktētās tendences, daži apģērbu un apavu stili ir ne tikai kaitīgi valkāšanai ikdienā, bet arī kaitīgi veselībai. Ikdienā priekšroka jādod ērtām un praktiskām lietām, izvēlētajam apģērbam nav jārada neērtības. Modes tendences ne vienmēr piestāvēs un atbildīs ikvienai sievietei, jo jāņem vērā ķermeņa fiziskās īpatnības un dzīvesstils. Stila eksperti runā par modes ēnas pusēm – kas var notikt, ja neizvēlas atbilstošu apģērbu un aksesuārus.
 
20.nov
Ko dara vīrietis, kuram apnikusi sieva? Lielum lielākā daļa droši vien šķiras, taču ir arī tādi, kas nedara neko. Ne viens, ne otrs no šiem variantiem nederēja ilggadējam Saulkrastu šoferim Ādolfam Krieviņam. Adelija bija viņa otrā dzīvesbiedre; ar viņu kopīgi uzcelta māja, un ģimenē auga dēls. Mazajam Arnoldam bija divi vecāki pusbrāļi – Adelijas dēli no iepriekšējās laulības, kurus Krieviņš, šķiet, pieņēma. Ko gan vairāk varētu vēlēties? Taču izrādās, ka varēja gan.
 
19.nov
Kā jums šķiet – ko dara cilvēks, kurš apgalvo, ka gada laikā apbrauc apkārt zemeslodei pusotras reizes? Varbūt būsiet pārsteigti, uzzinot, ka... vada tramvaju. Ilmas Jansones sociālā portāla profila aprakstā uzmanību piesaistīja teikums – ar plašām interesēm par transportu. Aicinājām viņu uz sarunu, un izrādījās, ka kopš 1980. gada Ilma ar tramvaju vadājusi pasažierus pa Rīgas ielām. Pieminētais brauciens «apkārt zemeslodei» noticis gados, kad bijusi iespēja strādāt uz leģendārajiem ČKD vagoniem no Čehijas: «Daudz kilometri nobraukti ar tiem, pa gadu ar savu vagonu kā apkārt zemeslodei pusotras reizes apbrauktu, ja saliktu visus kilometrus kopā. Tagad tik daudz nesanāktu, jo vagonus tik intensīvi nenodarbina.»
 
19.nov
Fotogrāfija, kurā Liāna Langa redzama kopā ar izcilo dzejnieku Knutu Skujenieku, 2014. gadā tapusi viņu kolēģa Pētera Brūvera piemiņas pasākumā viņa «Kalēju» mājās. «Tāpēc saku paldies fotogrāfijām, kas saglabā draugu smaidu un mīlestību,» piebilst Liāna.
 
18.nov
Franču buldogs visai saldā vārdā Konča ir ne tikai sabiedrības dāma, bet arī mīļākais acuraugs Elīnai Vaskai, kura sevi ikdienā pierāda uzņēmuma «Atea Global services» personāldaļas administrācijā. Turklāt mīlošā un gādīgā saimniece ne velti uzsver, ka Konča mainīja viņas dzīvi uz visiem laikiem, tādā veidā mudinot nebaidīties tos, kas svārstās par ikdienu kopā ar mājdzīvniekiem un pienākumu gūzmu, kas seko aiz atbildības līkločiem. Viņa zina, ko saka.
 
18.nov
Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājs un Zemessardzes kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics septembra vidū beidzamo reizi devās uz Kijivu, lai nogādātu varonīgajiem Ukrainas aizstāvjiem domāto ziedojumu kravu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņš tur bijis piecas reizes.
 
17.nov
Profitis Ilias kalnos Rodā tālu no ziņkārīgo tūristu acīm paslēpusies villa, kas kādreiz tika būvēta Itālijas diktatoram Benito Musolīni. Viņš tajā bija cerējis pavadīt savas vecumdienas. Musolīni cerības nepiepildījās – ne viņš piedzīvoja vecumdienas, ne arī baudīja mierpilnu atpūtu izlolotajā villā ar pasakainu skatu uz Egejas jūru un tālumā vīdošo Simi salu. Braucot pa ceļu, kas Rodā savieno Eleousa ciemu ar Embonas vai Salakos ciemiem, nezinātājam pat prātā nevarētu ienākt, ka kalna virsotnē priežu un baltegļu ielenkumā atrodas kādreiz ārkārtīgi grezni uzbūvētā Musolīni villa. Par tās eksistenci neliecina neviena norāde uz ceļa. Burtiski dažu simtu metru attālumā, visticamāk, tai garām ir braukuši tūkstošiem tūristu, par tās esamību pat nenojaušot.
 
17.nov
Bijusī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja, kura strādājusi arī pie nāvessoda atcelšanas, Rita Aksenoka, ja vien pati to vēlētos, varētu uzrakstīt pēckara Latvijas kriminālistikas vēsturi!
 
17.nov
Skaitā nav iekļautas personas, kuru lietas izmeklējuši VDK un Baltijas kara apgabala kara prokuratūras orgāni.
 
16.nov
TV raidījumu vadītājs Roberto Meloni feisbukā publicējis ierakstu, kurā ne vien pastāstījis, cik sirsnīgu situāciju piedzīvojis lidojuma laikā, bet arī paskaidrojis, kāpēc, viņaprāt, ir jāmācās latviešu valoda.
 
15.nov
  Cilvēkēdājam Dmitrijam prokurors prasīja nāvessodu. Tolaik, deviņdesmito gadu vidū, to izpildīja nošaujot. Un tad augstākais soda mērs Latvijā vēl nebija atcelts. Tiesa lēma, ka pietiks ar desmit gadu ilgu cietumsodu. Šis bija salīdzinoši nesens notikums, un kanibāls sodu jau izcietis...