arrow_downwardVakara Ziņas

«Dziedu un radu mūziku, lai klausītājos radītu pozitīvas emocijas, jo dāvāt cilvēkiem prieku ir viens no manas dzīves uzdevumiem, kas arī man dod enerģiju,» par sevi saka siguldiete un dziedātāja Inese Ērmane, kuras jaunākais singls «Īslaicīga amnēzija» nesen uzsāka ceļu pie klausītājiem. Savukārt līdztekus muzikālajām gaitām Inese māca franču, spāņu un angļu valodu, kā arī vada mūzikas studiju Siguldas Valsts ģimnāzijā.

Latvijā ir ļoti daudz mazu, skaistu un sakoptu vietu. Bet Gulbenes novada Tirzas pagastam, kura nosaukums cēlies no tāda paša nosaukuma upes, jaunu skanējumu piešķīrusi tirzmaliete jau astotajā paaudzē, gleznotāja Inese Manguse un viņas dzīvesbiedrs, dzimis maskavietis, tēlnieks Mihails Plohockis. Nesen vecās pienotavas telpās bija aplūkojama kopīga darbu izstāde ar nosaukumu «Poēma par pienu», kurai paredzams turpinājums. Interesanta un stāsta vērta ir arī abu satikšanās un tagad kopā darbošanās mākslas laukā.

Šovasar izskanējušajā Osokina Brīvības festivālā no pasākumu biļešu ieņēmumiem un skatītāju ziedojumiem Ukrainas atbalstam savākti 32 608,45 eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pirms kāda laika atļāva valsts uzņēmumiem «Sadales tīkls» (ST) un «Augstsprieguma tīkls» no 1. jūlija palielināt maksu par elektrības piegādi. SPRK kārtējo reizi izpildījusi un pārpildījusi visas valsts monopoluzņēmumu un Valsts kases prasības.

Dabas stihija – brāzmainais vējš, lietusgāzes un lielgraudu krusa –, kas nesen pārstaigāja Latviju, nodarījusi pamatīgu skādi tūkstošiem cilvēku. Izsisti logu stikli, sacaurumoti māju jumti, nolauzti koki, nopostīti labības lauki, sabojātas mašīnas…

Kordiriģente un mūziķe Nora Kalniņa smej, ka atrast un izvēlēties vienu mīļāko fotogrāfiju esot bijis sarežģīti. «Tāpēc šoreiz stāsts būs par divām man mīļām fotogrāfijām, kuras, protams, tā vai citādi ir saistītas ar koriem un kordziedāšanu. Abās fotogrāfijās iemūžinātais laiks man saistās ar vieglu dzīvi, studentu laikiem, labām ballītēm, pasēdēšanām. Neliegšos, ka esmu to kārtīgi izbaudījusi. Varbūt tāpēc tagad gribas vairāk miera un komforta,» viņa ar smaidu piebilst.

Nesen Padures muižā noritēja beidzamie darbi topošās daudzsēriju filmas «Pansija pilī» filmēšanā. «Tā būs vēsturiska komēdija – lielisks stāsts par Latviju neilgi pirms Ulmaņa apvērsuma, proti, 1932. un 1933. gadu,» jauno filmu īsi raksturo filmas producents un filmu studijas «Mistrus Media» direktors Gints Grūbe. «Tās piecdesmit filmēšanas dienas tiešām pagāja ļoti raiti, jo esam pieraduši – ja strādā, tad strādā! Tagad sāksies montāžas darbi, un pirmizrādi plānojam nākamā gada janvārī,» viņš piebilst.

Latvijas otrā lielākā pilsēta tūristus pie sevis vilina ne tikai ar cietoksni un Marka Rotko mākslas centru, Baznīcu kalnu un Šmakovkas muzeju, bet arī ar Eiropas mēroga dabas brīnumu: Daugavpils ir vienīgā lielā Eiropas pilsēta, kuras pašā centrā atrodas purvs, saukts par Esplanādes purvāju.

Latvijā, pēc statistikas, vispopulārākais mājdzīvnieks ir kaķis. «Instagram» ir neskaitāmi kaķu dzīves ainiņu konti. Viņi ir īstas mājas dvēseles, protams, ar pamatīgu ego un asiem nadziņiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka kaķis nav ne egoists, ne ļauns. Mēs, divkājainie, tos personificējam ar sevi vai citiem cilvēkiem, radot tam cilvēcīgus vaibstus. Dzīvnieks dzīvo pēc saviem dabas likumiem, ko veterinārijā sauc par protokolu.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

«Nezinu, vai ir jāpriecājas par astoņdesmit gadiem, bet labi, ka ir darbs, ka vēl esmu vajadzīgs teātrim un varbūt arī skatītājiem,» saka skatītāju mīlētais Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. 19. augustā viņš svinēja savus 80. šūpuļsvētkus.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Esplanādes purvājs jeb mitrājs Daugavpils Esplanādē pašreizējā veidolā sāka veidoties gandrīz pirms diviem gadsimtiem, kad, lai no plūdiem pasargātu pēdējo pasaulē būvēto bastionu tipa cietoksni, uzbūvēja Daugavas aizsargdambi. To Daugavpilī Daugavas labajā krastā pēc militārā inženiera, kapteiņa, vēlākā cariskās Krievijas transporta ministra Pāvela Meļņikova projekta uzbūvēja no 1830. līdz 1841. gadam.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Dziedātāja Ineta Rudzīte: "Man visa vasara bija ļoti aktīva – koncertēju pa Latviju dažādos pilsētu svētkos un citos pasākumos. Un gatavojos tikpat aktīvam rudenim."

Par laimi, novecojis ir teiciens, ka vīrietim dzīvē jāpaspēj iestādīt koku, nosist čūsku un izaudzināt dēlu. Toties katram latvietim, šķiet, jāpaspēj apmeklēt kapusvētkus vismaz vienu reizi. Ne velti kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā. Paši mēdzam pasmaidīt par to, kā vārds «kapusvētki» tiek tulkots citās valodās, tomēr, ja ne jaunībā, tad brieduma gados šos «svētkus» lielākoties vairs neignorējam. Mūsu dzīvē tie ieņem citu nozīmi.

Ir cilvēki, kuriem liptin pielīp apzīmējums «seksa simbols». Viens no pirmajiem šāda novērtējuma kritērijiem visbiežāk ir acīm redzams – izskats. Pēc tā vērtētas tiek supermodeles, sportistes un sportisti, aktrises un aktieri, citi pazīstami cilvēki. Par laimi, šāds vērtējums vairs nekotējas. Cilvēks nav tikai viņa izskats!

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Mikroblogošanas vietnē «X», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Twitter», vairāki cilvēki vienojošies kopīgā nostājā, uzskatot, ka kāda pašmāju TV personība ir līdziniece pasaulslavenai aktrisei.

Briti savu dzīvi krāšņo ar melno humoru, kas ne visiem saprotams, tāpēc varētu izpelnīties arī noraidošu attieksmi. Britu situāciju komēdija «Gaišā piemiņā» («In Loving Memory»), ko ik pa laikam varam skatīties Latvijas Televīzijā, ir ļoti maigs, varētu sacīt homeopātisks, melnā humora atšķaidījums, runājoties par nāvi.

Ne katram piemīt māka pasmieties par sevi. Ne katrs spēj uzjautrināties tad, kad izlasa savu nekrologu. Bet pasaules vēsturē ir zināmi slaveni cilvēki, kuru nekrologi ir izskanējuši, viņiem vēl dzīviem esot. Dažus no viņiem sasmīdināja vēsts, ka viņi ir miruši, citus – saniknoja.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".