arrow_downwardVakara Ziņas

«Esmu režisors, bet allaž esmu gribējis arī gleznot, taču ota manās rokās nejūtas labi. Esmu atradis citu veidu, kā veidot gleznas – kausējot, lejot, maisot, triepjot es runāju par savas dzīves sajūtām,» saka aktieris un režisors Kārlis Anitens.

Šerloks Holmss ir viens no rakstnieka radītiem tēliem, kurš spējis izkonkurēt tā radītāju. Šajā gadījumā – rakstnieku Arturu Konanu Doilu, kuram nebūt nebija mīlīgas attiecības ar slaveno Holmsu. Bet, pateicoties savdabīgajam detektīvam veltītajiem kino darbiem, Holmsam ir saistība arī ar Rīgu, par ko mēs priecājamies. Artura Konana Doila romāns ticis ekranizēts vairāk nekā 300 reižu, un filmēšana notikusi arī Rīgā.

Latvijas motociklistu apvienība «Dieva suņi», kurā cilvēkus vieno ne tikai mīlestība pret močiem, bet arī izteikts patriotisma gars, strikta nostāja pret cenzūru un neizdabāšana «vadošajiem un valdošajiem», izveidojusi aptauju par potenciālo Valsts prezidenta amata kandidātu. Tautas ieskatā.

«Šī ir bilde, kas raksturo mani. Ļauties izaicinājumiem, piedzīvojumiem un neparedzamiem dzīves pagriezieniem,» stāstot par izvēlēto mīļāko fotogrāfiju, kura tapusi pirms septiņiem gadiem Antarktīdā, saka dziedātāja Annija Putniņa.

Līdz šim uz Mēness bijuši vien daži cilvēki, taču tas nenozīmē, ka pārējie nevarētu fantazēt, sapņot un īstenot visneprātīgākās vēlmes. Dažiem tā ir nopietna, pārdomāta rīcība, citi sevi vien izklaidē, piemēram, iegādājoties zemes gabaliņu... uz Mēness.

Iegūt mantas, par tām neko nemaksājot, iespējams dažādi. Visbiežāk tas notiek zogot vai laupot, taču padomju laikos, kad darbojās iznomāšanas punkti, pastāvēja vēl trešā iespēja. 1965. gada 18. aprīlī Latvijas PSR SKSM Rīgas pilsētas Izmeklēšanas daļa ierosināja krimināllietu Nr. 51225 par valsts mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot nomas punktu darbinieku uzticību. Civilprasītājs bija kombināts «Rīgas ekspresis».

«Man nav tradīciju, kā svinēt savu dzimšanas dienu, katru reizi ir kaut kas cits,» saka dziedātāja un komponiste, izrāžu un koncertu producente Laila Ilze Purmaliete. Viņai dzimšanas diena 27. februārī.

Ak, cilvēku radītā laika skaitīšanas sistēma kalendārā ieviesusi 29. februāri – dienu, kas Gregora kalendārā parādās reizi četros gados, turklāt gados, kas dalās ar 4, piemēram, 1988., 2008., 2020. vai 2024. Šādus gadus sauc par garajiem gadiem, un tajos 29. februāris ir gada 60. diena. Zināms, ka pirmais Gregora kalendāra oficiāli noteiktais garais gads bija 1584. gada 29. februārī.

«Pirmo reizi dzīvē esmu bezdarbniece, un ir laiks pārdomām: ko vēl es dzīvē vēlos paveikt? Tagad ir vaļa pievērsties savam hobijam: neparastajai mašīnadīšanai, rakstainu cimdu adīšanas knifu izzināšanai, kā arī ir laiks iepazīt Rojas apkārtni. Šurp pārcēlāmies rudenī. Bet miera jau nav, vietējā kopiena mani aši iesaistīja savā dzīvē: esmu uzsākusi Rojas audio gida veidošanu un vietējā interešu centrā ierādu invalīdiem, kā adīt ar adāmmašīnu. Ar interesi vēroju, vai un ko jaunu liktenis man sagatavojis,» saka bijusī vides žurnāliste Anitra Tooma.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Viena no lielākajām nelaimēm, kas spēj nodarīt tādu postu, ka par labu nav vēršams vairs it nekas, ir ugunsgrēks. Uguns nešķiro – tā iznīcina visu, kas pagadās ceļā, tajā skaitā arī ugunsdzēsējus glābējus.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Ja latvietim uzjautātu, kurš piemineklis viņam iekritis sirdī un šķiet vissvētākais tēvutēvu zemē, atbilde būtu visai prognozējama. Pirmajā vietā – Brīvības piemineklis, kam atkarībā no mūsu tautieša dislokācijas vietas sekotu Latgales Māra Rēzeknē, Tālavas taurētājs Rūjienā vai Jelgavas Lāčplēsis.

«Protams, mani galvenie plāni vienmēr ir saistīti ar Jauno Rīgas teātri,» pirms sarunas pētot telefonā darbu sarakstu, saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Viņam ir arī daudz citu darbu: pirmizrāde režisora Jura Poškus filmai «Saule spīd 24 stundas», kurā Andrim bija uzticēta galvenā loma; viņa balss skan studijas «Animācijas brigāde» jaunajā animācijas filmā «Lielais Indriķis». Un vēl, ja viss ritēs, kā plānots, aprīlī gaidāms Andra un maestro Raimonda Paula kopdarbs, kas būs skatāms Mūzikas namā «Daile». «Esam izdomājuši nekad nebijušu programmu. Viss vēl ir miglā tīts, vēl nav nosaukuma, bet uzsvars tiks likts uz jautri pavadītu un prieka pilnu vakaru.»

To, kas te būs lasāms, Andra nevēlējās stāstīt ar savu īsto vārdu. Viņa pagaidām nezina, kāpēc. Nekas pārāk slēpjams viņai gan nav – vecāki sen zem zemes, pati apmeklējusi psihologus, psihoterapeitu un pat psihiatru, savedusi savu dzīvi kārtībā, izmācījusies, izaudzinājusi bērnus... Tomēr atmiņas uzjundīja ieraksti feisbukā, un Andrai tie izraisīja divējādas sajūtas: viņai gribējās gan aizstāvēt, gan nosodīt savu mammu alkoholiķi. Jā, tieši mammu. Viņa arī apzinās, ka savu alkoholiķu bērna līdzatkarību ne vienmēr prot «atkost», lai gan nopietni strādājusi ar sevi. Tieši – alkoholiķu, jo tāds bijis arī Andras tēvs, kuru viņa atceras ļoti fragmentāri.

Neapšaubāmi, viņa ir viena no provokatīvākajām māksliniecēm, kas redzēta mūzikas industrijā 21. gadsimtā, pateicoties savam ģērbšanās stilam, nervu kutinošajiem šoviem un mūzikas videoklipiem, kas spēj izraisīt asas diskusijas. Taču viņas talants ir pietiekami daudzpusīgs, lai sevi pieteiktu arī kino jomā. Māksliniece ar lielo burtu, kas nebeidz pārsteigt.

Pirms gadiem divdesmit un trīsdesmit Rīgas naktsdzīve nebija iedomājama bez tolaik tik populārajiem naktsklubiem «Cita opera», «Četri balti krekli», «Kabata», «Slepenais eksperiments», «Bimini, Mūzikas akadēmijas Studentu klubs… Pirms tam bija leģendārā «poligrāfiķu» diskotēkas ēra, bet vēlāk publika izvēlējās klubus «Essential», «Pulkvedim neviens neraksta», «Kardināls» un citas tikpat populāras izklaides vietas. Tiesa, par tām tagad lielākoties vēsta vien kolorīti atmiņu stāsti un, iespējams, kāda fotogrāfija albumā.

Viena no visvairāk apspriestajām un par noslēpumainu atzītajām gleznām joprojām ir «Mona Liza» jeb «Džokonda». Lai gan pagājuši jau vairāk nekā 500 gadu kopš renesanses laikmeta spožākā vīra Leonardo da Vinči nāves, viņa daiļrade turpina fascinēt tos, kas vēlas atklāt pasaulslavenā meistardarba noslēpumus. Pateicoties jaunākajām attēlu apstrādes tehnoloģijām, mākslas detektīviem ir izdevies izvirzīt jaunas versijas par modeles identitāti, vēsta TV kanāls «National Geographic». Raidījuma «Senās mistērijas» jaunā sezona aicina uzzināt par pārsteidzošiem cilvēces noslēpumiem, ko atklāj pasaules vadošie pētnieki, arheologi, vēsturnieki un citi savas jomas profesionāļi.

Latviešu dziedātājs, ģitārists, dziesmu autors vai, kā daudzi viņu pazīst, latviešu rokenrola karalis Elviss Preslijs. Ivars Pētersons nesūdzas par darba trūkumu. Koncertu un uzstāšanos ir tiešām daudz. Šogad rudens pusē mūziķim būs 55 gadu jubileja, un pēc paša iedibinātas tradīcijas viņš nozīmīgo gadskārtu atzīmēs ar plašāku koncertu, kuram jau nopietni gatavojas. Ivars atzīst – rokenrols cilvēkiem vēl arvien patīk.  

«Es būtu gribējusi sev dzimšanas dienu vasarā, lai, satiekoties ar draugiem, var pasēdēt ārā. Ziemā jūtos ierobežota telpā,» saka operdziedātāja Evija Martinsone. Viņai dzimšanas diena 19. februārī.

«Šis mirklis fotogrāfijā iekausēts deviņdesmito gadu sākumā Aizputē, pie manis dzīvoklī. Tas ir kāds mēģinājums, kuri parasti notika pie kāda no mums mājās. Šis mēģinājums bija īpašs, jo mums bija sava fotosesija. Mārtiņš un Ingars Gudermanis (mūsu draugs un grupas «Ilze» dalībnieks) bija paņēmuši līdzi savu fotoaparātu. Mārtiņš un Ingars aizrāvās ar fotografēšanu un paši arī attīstīja bildes. Bija nodomāts sarīkot mūsu fotosesiju, un tad nu tā tapa,» par savu mīļāko fotogrāfiju saka režisore, liepājniece Maija Kalniņa.