“Es nosauktu mākslīgo intelektu par spēju multiplikatoru – ja māki un esi spējīgs to izmantot, tad varēsi vienā laika vienībā izdarīt vairāk,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” teic Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns.
Viņš uzskata, ka mākslīgais intelekts ir gudrāks par cilvēku vispārējo zināšanu līmenī. Uz jautājumu, vai sekas mākslīgā intelekta attīstībai nebūs tādas, ka cilvēka prāts pazaudēs kontroli pār mākslīgo intelektu, Poikāns atbild: “Es teiktu, ka problēma ir tā, ka cilvēks pēc savas būtības ir slinks, smadzenes patērē ļoti daudz enerģijas, un lielākajai daļai cilvēku, ja ir iespēja nedomāt, tad viņi nedomās.”
Tā kā mākslīgajam intelektam var pajautāt visu, tad, kā atzīst Poikāns, ja šo informāciju izmanto nekritiski, cilvēks no MI kļūst īpaši atkarīgs un neattīsta sevi. “Un tas ir ļoti bīstami. Visticamāk, ka šī būs pirmā paaudze, kuras kopējais vai vidējais intelekta līmenis ies uz leju,” viņš nosaka un piebilst, ka mākslīgo intelektu kā jebkuru rīku var izmantot gan pozitīvi, gan negatīvi. “MI dod ļoti plašas iespējas, no otras puses - tā ir sabiedrības “stulbināšana ilgtermiņā”. Nokļūt tādā nākotnē man īsti negribas.
Tas, ka mainīsies profesijas, ir skaidrs, piemēram, programmētājiem jau ir būtiskas izmaiņas, juristiem arī būs… Ja tu esi Top, tu vēl esi pasargāts, bet junioriem, iesācējiem - ir ļoti grūti, jo mākslīgais intelekts ir gudrāks nekā vidējais cilvēks. 100 punkti. Vispārējā līmenī.”