Recenzija: dzirnavnieki – "Tā nav saule"

© Publicitātes foto

Grupa “dzirnavnieki” (nav ne jausmas, kāpēc viņi vēlas, lai nosaukumu rakstītu ar mazo burtu) pērnajā vasarā tika nejauši “dzīvajā” skatīti “Hospitāļu ezīša” terasē un jauši “Ezīšfestā”, abas reizes viņiem atstājot itin labu iespaidu. Nu iznācis grupas debijas albums, kurā apkopoti deviņi skaņdarbi.

Grupa “dzirnavnieki” izveidota 2023. gada pavasarī, tās sastāvā ir Kaspars Pizāns (vokāls, ritma ģitāra), Ritvars Lauža (vokāls, solo ģitāra), Ivars Janpaulis (bass), Edžus Kravalis (bungas) un Jānis Zālītis (ģitāra). “Albums ir jaudīgs, bet tajā pašā laikā sirsnīgs muzikāls vēstījums, ar ko grupa vēlas nodot pozitīvo lādiņu saviem klausītājiem. Ikviens no mums ir ne reizi vien skatījies zvaigznēs un gaidījis, lai kāda no tām krīt, lai piepildītu kādu kvēlu vēlēšanos. “Tā nav saule” ir tā zvaigzne, kas katram no mums nozīmē kaut ko citu,” savu debijas garadarbu piesaka mūziķi.

Iedvesmu “dzirnavnieki” gūstot no tādiem māksliniekiem kā, piemēram, “The Black Keys,” “Kings of Leon” un Michael Kiwanuka.

Jāatzīst, ka grupai ir potenciāls, taču viņu izvēlētais mūzikas stils - ģitārisks poproks ar alternatīvām piedevām - ir ar dažādiem iespējamajiem rezultātiem, sākot no “Sudden Lights” augstumiem līdz “Papīra lidmašīnu” korporatīvo ballīšu virzienam. Daudz kas būs atkarīgs no veiksmes un profesionāla menedžmenta.

Albums tapis sadarbībā ar producentiem Armandu Varslavānu un Kasparu Ansonu, kas jau vien garantē kvalitāti. Paši “dzirnavnieki” gatavi arī plašāk pastāstīt par albumā iekļautajām dziesmām, no kurām “katra pauž savu unikālo stāstu, ko ir izdzīvojis kāds no grupas dalībniekiem.” Piemēram, tituldziesma “Tā nav saule” “ir viena no emocionālākajām dziesmām, kas aicina klausītājus atgriezties pie sajūtām, kas rodas jaunu attiecību sākumā - tā ir dziesma par iemīlēšanās burvību un neziņu, kur šis ceļš var aizvest.” Savukārt “Vēja zirgi” ir viena no albuma dinamiskākajām dziesmām - tā aicina aizdomāties par dzīves daudzveidīgajām krustcelēm un iedrošina sekot savam izvēlētajam virzienam ar pārliecību un drosmi.” Utt.

Pirms albuma izdošanas “dzirnavnieki” jau bija iepazīstinājuši klausītājus ar četrām dziesmām - “Rutīna”, “Vējā”, “Luksofori” un “Melnās atslēdziņas”, bet kā nākamais singls acīmredzot tiks izvirzīts “Pār pilsētu”. Ja šādas muzikālās stilistikas albumā ir kaut viena ļoti veiksmīga dziesma, tad tas jau uzskatāms par izdevušos, bet “dzirnavniekiem” tādas ir pat divas - “Melnās atslēdziņas” un “Rutīna”, kas liek uzreiz spicēt ausis par dzirdēto. Pirmajam gabalam tapis arī videoklips, ar kuru grupa, pēc pašu domām, “nojauca robežas starp tradicionālu un mūsdienīgu vizuālo vēstījumu - roks + tautudejas, atgādinot, ka mums nevajag aizmirst mūsu saknes, tradīcijas un mūsu senču senās gudrības.” Lai nu tā būtu, taču galvenais - šī dziesma (un arī “Rutīna”) tiešām ir uz pieci ar krustu, turklāt it īpaši šeit un arī visa albuma gaitā sakāms par ģitāristu darbu. Ieskaitīt varētu arī “Vēja zirgus”, varbūt arī “Vējā”.

“Ar albumu “Tā nav saule” grupa “dzirnavnieki” pieklauvē pie klausītāju un Latvijas mūzikas industrijas durvīm. Pirmais etaps ir noslēdzies, un grupa uzsākusi darbu pie sava otrā studijas albuma,” informē grupa, aicinot sekot viņiem sociālajos tīklos, lai uzzinātu par novitātēm. Iesākumam nudien nav slikti, varbūt pat labi!

Izklaide

Grupa “dzirnavnieki” (nav ne jausmas, kāpēc viņi vēlas, lai nosaukumu rakstītu ar mazo burtu) pērnajā vasarā tika nejauši “dzīvajā” skatīti “Hospitāļu ezīša” terasē un jauši “Ezīšfestā”, abas reizes viņiem atstājot itin labu iespaidu. Nu iznācis grupas debijas albums, kurā apkopoti deviņi skaņdarbi.

Svarīgākais