“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.
Redakcijas rīcībā nonāca Ministru kabineta rīkojuma projekts, kurā citastarp teikts: “Ar 2025. gada 1. jūniju reorganizēt (..) Latviešu valodas aģentūru, nododot Valsts izglītības attīstības aģentūrai šā rīkojuma 3. punktā noteikto funkciju un uzdevumus.” Mēs labi zinām, ko nozīmē reorganizācija: tā ir patstāvīgas iestādes likvidācija, labākajā gadījumā kā maznozīmīgu nodaļu to iekļaujot kādā lielākā veidojumā. Tātad ministre, jau sniedzot interviju, nerunāja patiesību, apgalvojot, ka LVA netiks likvidēta?
Sazinājos ar IZM. Tā kā ministre Čakša jau bija devusies atvaļinājumā, atbildi laipni sniedza ministrijas atbildīgās personas. “Rīkojuma anotācijā ir teikts un to vēlreiz uzsveram - Latviešu valodas aģentūra turpinās pastāvēt! Dublējošo funkciju pārkārtošana un novēršana nenozīmē likvidāciju! IZM stiprina un turpinās stiprināt latviešu valodas lietošanu! Tāds ir IZM mērķis,” teikts atbildē.
Tiesību akta nosaukums, kas parādās Valsts kancelejas annālēs, ir: “Par Valsts izglītības attīstības aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju, un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju”. Skaidrā latviešu valodā rakstīts: “reorganizācija”. Ko tas nozīmē - lasīt augstāk.
Tālāk ir garstāsti par to, cik tas būs labi un pareizi. Vienā no rindkopām lasām kaut ko pretrunīgu, sak, LVA tiek reorganizēta, tomēr turpina eksistēt: “Ir veicami divi paralēli etapi, kur pirmais etaps sastāv no LVA funkcionālās reorganizācijas un uzdevumu pārstrukturēšanas, kā rezultātā LVA turpina pastāvēt, pirmkārt, veicot pasākumus, kas veicina valsts valodas attīstību, valodas normu avotu (vārdnīcu, rokasgrāmatu) izveidi, terminoloģijas izstrādi, tai skaitā organizē projektu konkursus latviešu valodas attīstībai, vada un uzrauga projektu īstenošanu, otrkārt, sniedzot konsultācijas latviešu valodas lietošanas jautājumos, treškārt, pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma sniedzot lingvistiskus atzinumus par noteiktiem tekstiem vai to daļām, un, ceturtkārt, veic pasākumus, kas popularizē valsts valodas attīstību, veicina tās lietošanu un sekmē sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā.”
Tad kāpēc, piedodiet, jāveic tik vētrainas darbības, ja LVA var turpināt strādāt tieši tāpat kā strādājusi? Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola ar MK projektu “reorganizēt” LVA uzzināja 11. jūlijā - dienu pēc intervijas ar Andu Čakšu. Inita Vītola apgalvo: “Analizējot publiski pieejamo informāciju, rodas nopietnas bažas par to, kā tieši tiks stiprināta valsts valodas politika un kādi būs citi ieguvumi valsts valodas politikas jomā, veicot plānoto reorganizāciju. (..) Informācijas trūkuma dēļ LVA nevar atbalstīt plānoto reorganizāciju, jo pašlaik publiski pieejamais skaidrojums norāda uz institūcijas darba efektivitātes mazināšanu.”
Tālāk - vēl “skaistāk”. “LVA rīcībā nav informācijas, kā tiks stiprināta (finansiāli un funkcionāli) valsts valodas politika, jo iestādes funkcijās plānots atstāt vismazāk finansēto funkciju daļu. Tā, piemēram, valodas situācijas regulārai izpētei finansējuma nav.
Līdz šim LVA minēto funkciju varēja īstenot, kā sadarbības partnerei piedaloties valsts pētījumu programmās.”
Viens no IZM argumentiem “reorganizācijas” nepieciešamībai ir eventuālā funkciju pārklāšanās. Uz to Inita Vītola teic: “LVA kompetencē ietilpst tikai tie jautājumi, kas skar latviešu valodas apguvi un pilnveidi lingvistiski heterogēnā vidē un latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguvi, līdz ar to saturiski tā nav vērtējama kā funkciju pārklāšanās. Atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs līdz šim sniegusi tikai LVA. Šie un citi jautājumi kopš 2008. gada ir vērtēti jau vairākkārt. Samazinot uz pusi iestādes funkcijas (un līdz ar to darbinieku skaitu un finansējumu), tiek palielināts administratīvo izmaksu īpatsvars.”
Par funkciju it kā dublēšanos savā atzinumā raksta arī Izglītības biedrības padomes locekle, Latviešu valodas institūta pētniece, akadēmiķe, Dr. habil. philol. Ina Druviete: “Patiesībai neatbilst apgalvojums, ka LVA, VISC (Valsts izglītības satura centrs - E.V.) un Tieslietu ministrijas padotības iestādes (Valsts valodas centra) funkcijas kaut daļēji dublējas vai pārklājas. Latviešu valodas aģentūras īstenotās funkcijas un darbība ir vērtētas vairākkārt. Visos pētījumos un auditos secināts, ka Latviešu valodas aģentūras kā valsts valodas un izglītības politikas īstenotājas funkcijas nedublējas ar citu valsts institūciju funkcijām.”
Turklāt stingri būtu jāņem vērā politiskā situācija Latvijā un apkārt. “Šis rīkojuma projekts izstrādāts, neņemot vērā starptautiski atzītus valodas politikas pamatprincipus, valodas politikas īstenotājinstitūciju sistēmas vēsturisko pieredzi laika posmā pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijas sociolingvistiskās situācijas zinātniskās izpētes rezultātus un aktualitātes saistībā ar ģeopolitiskiem procesiem reģionā. Tāpēc Latviešu valodas aģentūras iekļaušana IZM aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma,” turpina Ina Druviete.
Juridisko zinātņu doktore Kristīne Jarinovska komentē notiekošo: “Shēma nobeigt Latviešu valodas aģentūru ir tiesiski obstruktīva un sociāli viltīga. Praktiski visas funkcijas ar MK rīkojumu atdot VIAA (Valsts izglītības attīstības aģentūra - E.V.), lai LVA nav ietekmes, bet LVA atstāt tikai personvārdu atveidi un valodas konsultācijas (sociolingvistikai naudas nav, to atdeva “Letonikas” programmai, kur aģentūra netiek klāt). Tātad paliek “iestāde” ar direktoru un astoņiem darbiniekiem. Nebūs grūti pierādīt, ka tās izdevumu vairumu veidos administrācija, iestāde būs groteska un smieklīga, drīz iznīks. Skaisti nostrādāts!”
Par valdošās koalīcijas augstprātību var nodēvēt “neredzēšanu”, ka vairāk nekā 700 inteliģences pārstāvju ir parakstījuši atklāto vēstuli, kurā iestājas pret LVA “reorganizāciju”. Kad vēl tikai sākās viedokļu strīdi par LVA iekļaušanu kādā citā veidojumā, tādējādi samazinot LVA ietekmi un nozīmi, tika uzrakstīta atklāta vēstule arī Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, un to parakstīja Kristīne Jarinovska, Liāna Langa un šo rindu autore. Valsts prezidents atbildēja, ka saredz Latviešu valodas aģentūru arī turpmāk kā atsevišķu iestādi.
Vai “reorganizatori” nepamanīja Valsts prezidenta skaidri pausto domu? Varbūt nevēlējās pamanīt? Vai arī vētrainie pasākumi, “reorganizējot” Latviešu valodas aģentūru un pārvietojot dažādas ar izglītību un valsts valodu saistītas instances no vienas kastītes citā, bija kā aizsegs bezdarbībai, kas beigu beigās var novest pie haosa?
