Nekad nav tā, ka uz banketa galda neēdams ir pilnīgi viss. Tāpat arī kreiso neoliberāļu organizētajā sarunu festivālā “Lampa” ne jau viss bija nepieņemams tradicionāli konservatīviem cilvēkiem. Taču divas lietas ir apspriešanas vērtas: pārprastā demokrātija un augšminētā izklaides pasākuma finansējuma avoti.
Pirmajam tematam bija vajadzīgs atsevišķs raksts, un tas jau ir publicēts šeit.
Tikai pateikšu, ka “Lampas” sarunā par to, vai Latvijas informatīvajā telpā jāskan krievu valodai, ko vadīja Gunta Sloga, atklājās, ka diskusija ir tad, kad visi diskutanti pārstāv vienu viedokli. Līdz šim domāju, ka diskusija ir strīds vai debates starp cilvēkiem ar dažādiem viedokļiem. Bet - mūžu dzīvo, mūžam paliksi neizglītots.
Turklāt - cieņpilna un iekļaujoša saruna, izrādās, veidojas tad, kad viens no diskutantiem - kāds Dunda - augstprātīgi uzbļauj žurnālistam Krišjānim Kļaviņam: a kas tu vispār tāds esi?! Nē nu jā, Kļaviņš ar nepilnas minūtes tekstu, kurā bija runa par krievu valodu sabiedriskajos medijos, uzdeva “nepareizo” toni, un tas neiekļāvās vienbalsīgajā diskusijā.
Tāpat diskusija nesanāca par klimata “pārmaiņām”, nemaz nerunājot par migrācijas negatīvo ietekmi uz nacionālu valstu attīstību. Jo tās ir tēmas pilnīgi no citas operas. Vienvārdsakot, nelieniet svešā baznīcā ar savu dziesmugrāmatu.
Bet tagad pieķersimies festivāla “Lampa” finansējuma avotiem. Viens no dāsnākajiem sponsoriem šim privātajam, ideoloģizētajam pasākumam bija Labklājības ministrija. Nosūtīju tai šādus jautājumus:
1. Kādu summu Labklājības ministrija atvēlēja festivālam “Lampa”?
2. Kādu summu festivālam ir atvēlējušas ministrijas pakļautībā esošās struktūras?
3. Kāds ir pamatojums šādai rīcībai?
Skaidrojumu atsūtīja ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, piebilstot, ka atbildi ir sagatavojusi Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Sarmīte Vepere.
“Līgums ar SIA “BIZNEASAM.LV” par Labklājības ministrijas dalības sarunu festivālā “Lampa” organizēšanu noslēgts 15. 04. 2024, līgumcena 39 070.90 eiro (32 290 eiro + PVN 6 780.90 eiro). Līguma ietvaros pakalpojuma sniedzējs nodrošina visu iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādīto - dalības maksa, divu dienu programmas īstenošana, pasākumu dalībnieku un moderatora piesaiste, konsultēšana, atbalsts, pasākuma popularizēšana, pašreklāmas materiālu sagatavošana, norises vietas (telts/nojumes) nodrošināšana un iekārtojums, organizatoriskais un tehniskais atbalsts, tehniskais aprīkojums.
“Lampu”, tāpat kā citas sabiedrībai svarīgu tēmu diskusiju platformas (piemēram, Satori, tvnet.lv, Delfi) izmantojam, lai nodrošinātu informācijas un sabiedrības viedokļu apmaiņu nozares politikas attīstībā un ieviešanā. Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.
Šīs jomas ir ne tikai sabiedrībā aktuālas, bet arī Eiropas Komisijas darba kārtībā, un Labklājības ministrija kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde arvien pamatīgāk ieraksta Eiropas Savienības vērtības Latvijas labklājības nozarē - mazinot nevienlīdzību un nabadzību, attīstot un pilnveidojot atbalsta pakalpojumus labākas un cieņpilnākas dzīves nodrošināšanai.
Bērnu un ģimeņu atbalsta sistēmas spēja nodrošināt ģimeņu vajadzības un risinājumus šī laika diktētiem izaicinājumiem ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm. Izvirzot šīs tēmas plašākai diskusijai “Lampā”, LM cer uz vērtīgiem secinājumiem un jauniem risinājumiem, kas varētu tikt aprobēti nozares īstenotajos projektos.
Runājam par neērtām, neglītām un sāpīgām tēmām - bērni un pornogrāfija, bērnu atkarības un ģimenes sistēmas satricinājumi. Kāds atbalsts ir nepieciešams ģimenēm un bērniem, kurus labāk redzam ejam, nekā nākam. Vecāku savstarpējo vardarbību un to, kā mēs ikviens veidojam pasauli, kurā aug mūsu bērni un cik tās veidošanā esam gatavi ieguldīt? Problēmjautājumus plānots aplūkot sistēmiski - valsts, pašvaldība, NVO, sabiedrība, mediji un vide mums apkārt. Diskutējam par starpprofesionālo sadarbību ģimenes atbalstam, izglītosim vecākus meistarklasēs, konsultēsim par cieņpilnu šķiršanos un atbalstu šajā sarežģītajā procesā.
Vairāk par LM pasākumiem šeit - divu dienu programmu “Bērns - sabiedrības spogulis”: https://ej.uz/20-LAMPA”
Tātad - visam, kas saistīts ar sarunām, tehnisko aprīkojumu, pašreklāmu utt., visam, kas saistīts ar augšminēto izklaides festivālu, ministrija atvēl teju 40 000 eiro. Bet tas vēl nav viss. Ir vēl arī Labklājības ministrijas pakļautības iestāde - Nodarbinātības valsts aģentūra, kas festivālam pārskaitījusi ap 30 000 eiro. Precizētu summu uzzināsim no gaidāmās atbildes, jo jautājumi uz šo aģentūru jau nosūtīti.
Ja pareizi saprotam, šādas naudas summas tiek tērētas, lai parunātos par bērniem un viņu problēmām, par vecāku vardarbību, par nabadzības mazināšanu, cieņpilnāku dzīvi utt. Kas, piedodiet, tas ir? Vai tikai šīs “rūpes par bērniem” nav pašreklāma ministrijas ierēdņiem? Un kurš ir patiesais labuma guvējs šajā finansēšanas shēmā?
Un, šķiet, lieki un vientiesīgi ir uzdot jautājumu: vai šo summu nebūtu bijis lietderīgāk izmantot bērniem? Vajadzību taču ir daudz, vai ne? Savukārt reklāmsarunas par bērniem Labklājības ministrija var realizēt mūsu sabiedriskajos medijos - turklāt par velti.
Pieļauju, ka arī citas ministrijas ir izmantojušas festivālu “Lampa” savai pašreklāmai, finansējot šo privāto pasākumu, kas dāsni izmanto nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc turpināsim uzdot jautājumus pārējām ministrijām. Gribētos sagaidīt Saeimas opozīcijas reakciju uz šo naudas šķērdēšanu. Vai opozīcijas partijas ziņos Valsts kontrolei un KNAB? Ja opozīcijas reakcija būs tāda pati kā parasti, proti, ļengana vai nekāda, tad - lai tā sēž savā aizdurvē arī turpmāk.
