arrow_downwardElita Veidemane / Autori

Valdis Dombrovskis (JV), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, būtu gatavs turpināt darbu arī nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā, ja šāda iespēja būtu, to viņš apliecināja intervijā Latvijas Televīzijā. Savukārt Krišjānis Kariņš (JV) intervijā aģentūrai “Politico” vēstīja, ka viņš “nejūtas īpaši noguris” un viņa interese ir turpināt nodarboties ar politiku. Viņa skatiens nešaubīgi ir vērsts uz eirokomisāra amatu. Konkurenti!

“Humanitāro profesiju pārstāvju pie mums saražots ļoti daudz, var pat teikt, ka ir divas zudušās paaudzes – ja viena paaudze ir divdesmit gadi. Savukārt inženiertehnisko un to atbalstošo profesiju pārstāvju mums ir absolūts iztrūkums,” sarunā ar “Neatkarīgo” pragmatiski spriež Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Par profesijas izvēli domāt nekad nav par vēlu, it sevišķi, ja tuvojas Zinību diena – 1. septembris.

Latvijas studenti sadarbībā ar Engures ostas pārvaldi un uzņēmējiem veic pētījumus un eksperimentus, kā racionālāk atbrīvot jūru no nogrimušajiem zvejas tīkliem jeb “spoku tīkliem” un kā, tos pārstrādājot, iegūt jaunas, vērtīgas lietas.

“Mēs nevarējām noskatīties Latvijas un Francijas komandu spēli basketbolā, jo mums nerāda TV3,” tā un līdzīgi sūdzējās daudzi cilvēki. Protams, var pavīpsnāt par viņu neprasmi darboties ar dažādiem digitālajiem rīkiem, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spēlei, tomēr rodas arī cits jautājums: kāpēc šo nacionāli nozīmīgo spēli netranslēja mūsu nacionālā un sabiedriskā televīzija?

Kijeva un Vašingtona jau nedēļām nevarot vienoties par Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju, ziņo “The Wall Street Journal”, Polijas interneta portāls “wnp.pl” un citi mediji. Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” aicina nesteigties ar secinājumiem.

Somija pēta iespējas ražot bruņutransportierus Ukrainā, ziņo Igaunijas tīmekļa portāls “err.ee”. Tās ir iespējas, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai, saka Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. Faktiski tas nozīmēs, ka Ukrainā drīz varētu sākties bruņutransportieru “Patria” licencēta ražošana. Nesen arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukraina ir ieinteresēta šāda veida ražošanas attīstībā. Ko par bruņutehnikas un ieroču ražošanu domā Latvijas militārais resors?

Gaismas pārpilns. Tāds, spriežot pēc fotogrāfijām un atstāstiem, bija katoļu bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura 130. dzimšanas dienu šogad atzīmēs cilvēki, kuri ciena un piemin slaveno latgalieti un viņa devumu garīguma saglabāšanā. Boļeslavs Sloskāns piedzima 1893. gada 31. augustā Stirnienes pagasta Tiltagalā, bet pieder viņš ne tikai Latgalei vai Latvijai, bet arī Baltkrievijas, Krievijas, Beļģijas, Eiropas un faktiski visas pasaules kristiešu kopienai.

Otrdien slēgtā valdības sēdē Iekšlietu ministrijai tika uzdots sagatavot Imigrācijas likuma grozījumus: Krievijas pilsoņiem divu gadu laikā jānokārto latviešu valodas pārbaude, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Tas nozīmē, ka 1. septembrī neviens nezaudēs savu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), nebūs jākārto nekādi latviešu valodas eksāmeni, jo skaidrs, ka “divi gadi” pagarināsies vēl uz “diviem gadiem”, pēc tam vēl… uz diviem. Nav zināms, vai tas būs pēdējais šīs “valdības” spļāviens Latvijas sejā, bet paspēt vēl var daudz ko.

Nacistiskās Krievijas agresija dažādu valstu aizsardzības plānos ievieš korekcijas, un tādas acīmredzot realizēsies arī kaimiņvalstī Lietuvā: portāls “kauno.diena.lt” ziņo, ka Valsts aizsardzības ministrija apsver bruņotai aizsardzībai apmācāmo pilsoņu skaita palielināšanu. Iesaukšanas sarakstos varētu iekļaut visus jauniešus, kuri sasnieguši 17 gadu vecumu. Arī studentiem būtu obligāti jākalpo valstij: viņi vairs nevarētu atlikt dienestu.

Kad Latvijas Radio (LR) uzsāka raidījumu sēriju “Dzīve bez robežām”, katru darba dienu stāstot par homoseksuāliem cilvēkiem, kas dzīvo dažādās Eiropas valstīs, tas nebija nekāds brīnums: vai nu mazums tēmu, ko sabiedriskais medijs uzskata par svarīgām? Kad LR ēterā nokļuva stāsts par Robertu Putni, loģiski radās jautājums: vai sabiedriskais medijs reklamēs arī Putņa homoseksuālās pornogrāfijas piedāvājumus, kas pārpludinājuši sociālos tīklus?

Latgale nav iespējama bez pārsteigumiem. Arī šogad tie bija. Piemēram, Daugavpils. Domājām: latviešu valodu nedzirdēsim. Nē, mēs nedzirdējām krievu valodu. Ak, jā, kāda kundzīte man krieviski pajautāja: kur atrast bankomātu? Es latviski atbildēju: kā, lūdzu? Viņa zibenīgi pārgāja uz latviešu valodu, un viss tika noskaidrots. Protams, tas nav galvenais aspekts, lai raksturotu Latgali, turklāt ne visur viss ir ideāli. Bet ceļojums varēja sākties…

“Kas ir tās izcilās kvalitātes, kuru dēļ Evika Siliņa ir izvirzīta par “Jaunās vienotības” premjera amata kandidāti? Varbūt makroekonomikas jautājumu pārzināšana? Varbūt viņai padomā valsts pārvaldes inovatīvi risinājumi?” vaicā kāds politikas vērotājs. Jāteic, vientiesīgi jautājumi. Kvalitātes slēpjas citur. Mēģināsim tās izprast.

“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?

Skatoties nākotnē, faktiski būtu tikai viens jautājums, ko uzdot nākamajam Ministru prezidentam: kā jūs plānojat aizsargāt Latvijas nacionālās intereses? Vienlaikus sarežģīts un vienkāršs jautājums. Taču – tā kā uz to neatbildēja ekspremjers Kariņš, atbildi nāksies meklēt un skaļi teikt nākamajam premjeram.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

“Kamēr atklāti rīkli pušu negriež, tikmēr jau varam paciest,” rūgti ironizē kāds sabiedrības vērotājs, komentēdams nule saņemtos elektrības rēķinus, kas šokējuši lielu daļu šīs enerģijas patērētāju. Bet nu jau ir sajūta, ka griež gan to rīkli mums pušu, turklāt ar pareizības izteiksmi sejā, sak, tas ir “jaunais normālais” – kā izteicās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

“Mēs jūtam Krievijas draudus no Kēnigsbergas ne tikai Polijā vien. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem,” teikts poļu interneta portālā “wnp.pl”. Un tas ir saprotams: nelielo teritoriju Baltijas jūras krastā, ko Krievija savulaik – pēc Otrā pasaules kara – ir anektējusi un nodēvējusi par Kaļiņingradas apgabalu, no Baltkrievijas teritorijas šķir tikai Suvalku koridors. To daudzi ir nodēvējuši par aizsardzības sistēmas Ahilleja papēdi: ja krievi “aizver” šo koridoru, Baltijas valstis ir kā nogriezts pīrāga gabals – bez sauszemes pieejas citām NATO valstīm.

“Mazākumtautību skolu pedagogi nav gatavi pēc mēneša mācīt skolēnus tikai valsts valodā,” brīnumainu atklājumu pirms dažām dienām publiskoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Un kritiskākā situācija – kāds pārsteigums! – esot Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Par to, ka visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, runā jau gadiem. Bet viss paliek tikai runāšanā. Gan politiķu, gan pedagogu vidē.

Iezīmējas bēdīga aina – mūsu līdzpilsoņi, tostarp bērni, turpina audzēt lieko svaru, piekopt neveselīgu dzīvesveidu. Par tukliem bērniem, par sporta un veselības problēmām, par notiekošo sporta politikā – “Neatkarīgās” saruna ar veselīga dzīvesveida popularizētāju, ārstu un Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas locekli Pēteri Apini.

Nacionālās apvienības (NA) rindās briest neapmierinātība ar partijas vadības neizlēmību un nevēlēšanos spert politiski gudrus soļus, lai iekarotu Rīgas mēra krēslu. Neizmantot pašreizējo Rīgas domes politisko nespēju, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu pilsētas vadību, ir neprāts, kam var sekot neatgriezeniska vēlētāju vilšanās – uzskata tie NA politiķi, kuri pauž neizpratni par partijas vadības pasīvo nostāju un padevīgo raudzīšanos “Vienotības” virzienā.

Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.

Vecie vēži tajā pašā vecajā kulītē – tā var raksturot Stambulas konvencijas (SK) ratifikācijas aizstāvju argumentus, kas tika pausti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē otrdien, kad tika izskatīta pilsoņu ierosme neratificēt SK. Ierosmi parakstījuši 12 973 Latvijas iedzīvotāji. Tika izlemts iniciatīvu nodot turpmākai izvērtēšanai Ārlietu komisijā, kas atbildīga par starptautisku līgumu virzību Saeimā. Pusotru stundu garajā sēdē no dažu runātāju paltrakiem līda ārā tādas āža daiļkājiņas, ka prieks bija skatīties…