Elita Veidemane / Autori

Mēs jūs sveicam un apskaujam. Kā vējš apskauj bērzu neredzamām rokām. Kā mākonis apņem strazdu tūkstoti, saudzīgi norādot, kur dienvidu puse. Kā jūra iekļauj sevī baltsmilts pludmali Kurzemē. Viss viens. Kā balss un atbalss. Kā rīts un vakars. Kā mēs un neaptveramā pasaule, kas ģēniju radīta. Mēs jūs sveicam, dzejas maestro, 85 gadu jubilejā. 30. jūnijā svinēsim Jāņa Petera 85. dzimšanas dienu.

“Es teiktu diezgan dīvaini dalīties ar šāda zemas kvalitātes samazgu rakstu kam nav nekādas saistības ar realitāti, bet ir tieši spriedelējumi padomju garā. gribās uzrakstīt rupjāk, bet audzināšana neļauj,” saglabājot rakstības īpatnības, citēju Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) padomes priekšsēdētāja Timura Tomsona cildinošo atsauksmi feisbukā par manu publikāciju “Neatkarīgajā”

Nav taisnība tiem, kuri mēģina satiksmes ministram Kasparam Briškenam (PRO) piešūt politiskas bezatbildības un profesionālas impotences birkas, pārmetot pat to, ka viņš izvairās uzņemties atbildību, cenšoties to novelt uz citiem. Patiesībā viņš katru dienu risina intelektuālus uzdevumus, lai celtu Latvijas ekonomiku, izcērt “Rail Baltica” stigas ne tikai uz Rīgas lidostu, bet arī uz Pampāļiem un Zabludovku. To visu beidzot izpratu, kļūdaini uzmācoties augstajam kungam un uzdodot jautājumus par praida karogu, kas bija izkārts pie Satiksmes ministrijas.

Par Dziesmu svētku apdraudējumu un uzbrukumiem režisoram Alvim Hermanim, par akustiskās koncertzāles “apstāšanos” un integrācijas nejēdzību, par neskatīšanos vēsturē un par riskiem, kurus vajadzētu apzināties premjerministrei Evikai Siliņai (JV): saruna ar bijušo kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).

Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.

Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno vienā iestādē apvienot Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latviešu valodas aģentūru. Par pirmajām divām iestādēm sabiedrībai šaubas nerodas, jo tām pat nosaukumi ir līdzīgi, savukārt par Latviešu valodas aģentūras (LVA) kā atsevišķas iestādes saglabāšanu iestājas pat Valsts prezidents. Šodien – “Neatkarīgās” intervija ar bijušo LVA direktoru profesoru Jāni Valdmani, kurš pēc 18 gadu darba aizgāja atpūtā 2022. gadā, tomēr joprojām tur rūpi par sociolingvistikas un valodniecības nozarēm.

Kaislības ap “Ghetto Games” (GG) turpinās. Tomēr gaisma tuneļa galā ir manāma, un to apliecina sarunas starp GG un Grīziņkalna apkaimes biedrību. “Lai vairāk ir labo ziņu, jo slikto ziņu mums jau pietiek,” komentē kordiriģents, dziesmu svētu virsdiriģents un Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks profesors Romāns Vanags, kurš, izrādās, ir cieši saistīts ar “Ghetto Games”. Šodien – “Neatkarīgās” saruna ar Romānu Vanagu.

Konflikts starp Grīziņkalna apkaimes biedrību un “Ghetto Games” (GG) ir nonācis tuvu kulminācijai. Tiesa ir lēmusi par pagaidu noregulējumu, tiesas process vēl nav pabeigts, un ir arī cerības, ka konfliktējošās puses varētu vienoties par kompromisu. Abas iesaistītās puses izrāda šādu vēlmi, tomēr viedokļi dalās. Rīgas dome meklē juridiski taisnīgus risinājumus, un par to “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku.

Agnese Logina (PRO) brīvprātīgi (?) pamet ministres amatu, zibenīgi tiek nosaukta amata pretendente – KM parlamentārā sekretāre Agnese Lāce (PRO).Vētrainās perturbācijas Kultūras ministrijā, kas politikas izgāztuvē aiznes vienu kultūras jomai nepiemērotu ministri, vietā aicinot citu – iespējams, vēl nepiemērotāku –, liek sastingt priekšnojautās: kas notiks ar latviešu kultūru?

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.

Šobrīd tikai rets cilvēks aizdomājas, ka mūsu valsts drošības garants ir ne tikai pretgaisa aizsardzības raķetes, bet arī veselīga sportiska jaunatne. To šobrīd ar tiesas un dārga advokātu kantora rokām mēģina iznīcināt labklājīgo sabiedrības slāni pārstāvošā Grīziņkalna apkaimes biedrība. Par to, kādēļ jāatbalsta jaunatnes sports, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselībā Pēteri Apini.

1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts ierakstīti mūsu tautas vēsturē ar neizdzēšamiem burtiem: izraujot no dzimtajām vietām, izraujot ar saknēm, iznīdējot dzīvi un bieži arī dzīvību – uz Krieviju tika aizvesti desmiti tūkstošu Latvijas cilvēku. Par ko? Ne par ko. Vienkārši okupanti gribēja iznīcināt tautu. Un tomēr neizdevās: izvesto mazbērni un mazmazbērni šodien raksta par tiem tālajiem notikumiem. Raksta ar sirds asinīm, iedziļinoties aizvesto cilvēku atmiņās.

“Jādod vieta jaunajiem – lai viņi nāk un strādā,” teic Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors. Tāds viņš būs līdz 2. septembrim. Bet aiz muguras ir daudzi darba gadi: kopš 1989. gada Andris Vilks ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, no 2004. līdz 2008. gadam vadījis Baltijas jūras valstu bibliotēku apvienību “Bibliotheca Baltica”, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un “Zelta ābeles” balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā. Šodien – “Neatkarīgās” saruna ar Andri Vilku.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tviterkontā 7. jūnijā parādījās ieraksts: “Jūnijā izkaram varavīksnes karogu, lai simbolizētu vienotību un cīņu par vienlīdzību. Mēs ticam, ka tikai sabiedrība, kurā demokrātija, cilvēktiesības un rūpes citam par citu ir būtiskas pamatvērtības, var būt ilgtspējīga sabiedrība. Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi! #PrideMonth”. Tvitera vētra nebija ilgi jāgaida: tā sākās uzreiz. Notikušo “Neatkarīgajai” skaidro veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Eiropas Parlamentā (EP) no Nacionālās apvienības (NA) iekļuva Roberts Zīle un Rihards Kols. Pārsteigumu nav, NA ir otrajā vietā pēc “Jaunās vienotības” (JV) balsu skaita ziņā, kaut arī sākotnēji tika prognozēts, ka uzvarēs NA. JV uzvaras labā nostrādāja “Dombrovska faktors” un “Kariņa faktors”. Pirmais – kā pozitīvais pienesums, otrais – kā negatīvais, jo daudzi gribēja Kariņu vienkārši izsvītrot, bet to nevar izdarīt bez JV biļetena paņemšanas. Šodien – ekspresintervija ar EP deputātu Robertu Zīli.

Ar pirmajām atziņām pēc provizorisko Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu saņemšanas ar “Neatkarīgo” dalās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, profesore, politoloģe Ilga Kreituse un politologs Filips Rajevskis.

Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu vētrainās norises “Neatkarīgajai” komentē sabiedriski politiskā, nepieklājīgā un satīriskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautors un fotogrāfs no Liepājas Mārcis Bendiks.

Latviešu valodas jautājums otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – vienmēr ir bijis ass un svarīgs. Noturēt pilsētu uz latviskuma ceļa – tas nav vienkārši. It sevišķi tad, ja pilsētas vadība tikai formāli iekļaujas Latvijas valstiskuma prasībās, paralēli apgalvojot, ka Daugavpils ir “multinacionāla pilsēta”. Ko tas nozīmē? Ka Daugavpils dome noliedz Satversmi?

Daugavpils pilsētas svētki plaši atbalsojās sociālajos tīkos un plašsaziņas līdzekļos, galvenokārt pateicoties plašajam krievu valodas skanējumam dažādos formātos. Nebūt ne visi daugavpilieši par notikušo ir gandarīti – ne tikai latvieši, arī krievi.

“Mani nosauca par fašistu, jo runāju latviski.” “Pacients draudēja ar fizisku izrēķināšanos, ja nerunāšu krieviski.” “Pacients nespēj komunicēt latviešu valodā, kļūst agresīvs. Tiek saņemti personīgi apvainojumi saistībā ar iztrūkstošajām krievu valodas zināšanām, piebilstot, lai mācos krievu valodu, drīz noderēs.” Šādi un līdzīgi teksti lasāmi Jauno ārstu asociācijas aptaujā “Pacienta agresīva uzvedība gadījumos, ja studējošā krievu valodas zināšanas ir zemas”. Izrādās, arī vecākie kolēģi dažkārt sazinās krieviski – lai jaunais kolēģis neko nesaprastu…