Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.
Otrdien Saeima otrajā lasījumā skatīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Tā 1. pantā ir norādīts, ka tiek noteikts īpašs tiesiskais regulējums pretmobilitātes pasākumu īstenošanai, kas attieksies tikai uz konkrētiem Ministru kabineta noteiktajā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām teritorijā līdz 30 kilometriem no valsts robežas, kas nodrošinās NBS spējas operatīvi īstenot nepieciešamos pasākumus konkrētos sektoros un lokācijās. Bet vēl pirms otrā lasījuma notika interesantas lietas.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, secināja, ka šīs infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažādu izmēru zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās - Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados. Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā.
Taču sākotnēji tās bija deviņas pašvaldības: pie nule minētajām jāpieskaita Preiļu un Rēzeknes novads, kā arī Daugavpils valstspilsēta. Vēl nepieņemtajam likumam aizsardzības ministrs Andris Sprūds iesniedza labojumu: izņemt no saraksta Preiļus, Rēzekni un Daugavpili.
LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš izteicās, ka nepieciešama precīza un laikus veikta komunikācija ar sabiedrības iesaisti, kaut gan MK kā likumprojekta virzītājs likumprojekta anotācijā norāda, ka sabiedrības līdzdalība uz šo likumu neattiecas. Tas gan interesanti: sabiedrībai acīmredzot nekas nav jāzina, kaut arī šā likuma un attiecīgo darbību sekas vistiešākajā veidā attiecas uz sabiedrību.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra: “Mums ir seši pagasti, kas atrodas 30 kilometru zonā. Punktējumi, ko atsavinās 2000 hektāru platībā, būs ļoti tuvu robežai - dažu kilometru, nevis 30 kilometru attālumā no robežas. Tur varētu būt noliktavas, stratēģiski svarīgi punkti, par ko sabiedrība varētu nezināt. Mēs, Latgales pašvaldības, iesniedzām savus priekšlikumam, ņemot vērā likumprojekta īpatnības.”
Skudra pieminēja Daugavpils valstspilsētu, kurai faktiski visa platība atrodas pierobežas zonā. “Daugavpilieši uztraucas par to, ka industriālais parks, visa infrastruktūra būs pierobežas zonā, tāpēc - vai Daugavpilī vispār varēs notikt kāda attīstība?” spriež Skudra. Iespējams, tieši tāpēc ministrs Sprūds, ieklausījies vispārējā satraukumā, izņēma Daugavpili no īpaši aizsargājamās zonas? Vai arī - ja tā nebūs pietiekami aizsargāta, caur to vienkāršāk varēs ienākt okupanti?...
Skudra atzīst, ka pagaidām nav skaidrs, kas nepieciešams NBS, ko un kurš darīs, vienvārdsakot, nav nekāda plāna. “Acīmredzot valdības ministri nav savstarpēji apsprieduši, kas un kā jādara,” secina Skudra. Savukārt Elksniņš minētajā LTV raidījumā atgādināja, ka “arī Latgalē cilvēki vēlas dzīvot mierā un justies droši un valsts drošībai ir jāiet roku rokā ar reģionālo stabilitāti, cilvēkresursu noturēšanu un drošu investīciju vides radīšanu, saglabāšanu”.
Viss saprotami. Militārajā jomā jādara viss, lai aizsargātu robežu, bet vienlaikus ar pretmobilitātes likuma izpildi ir nepieciešams konkrēts, skaidrs pierobežas reģionu atbalsts. To nejūt, jo tā nav. Skolas likvidētas, pagasti vienkārši izzūd, infrastruktūras vairs nav, darba vietu nav. Vai pierobežas cilvēki nav pelnījuši dzīvot mierā un stabilitātē?
Kāpēc Aizsardzības ministrija, kas virza pretmobilitātes likumu, uzsver, ka likumprojekts neskar Daugavpili, un cenšas izslēgt no procesa Daugavpils pašvaldību, lai gan Daugavpils atrodas likumā minēto 30 kilometru attālumā (precīzi - 16 kilometru attālumā) no robežas ar krieviju? Vai Daugavpils, tās iedzīvotāji un uzņēmēji 30 kilometru pierobežas buferzonā tiek aplūkoti atrauti no civilās jomas?
Vai iedzīvotājiem tagad jādomā par to, kā evakuēties? Kad beidzot mūsu valdoņi sāks rūpēties par cilvēkiem, nevis tikai sacerēs likumus, kurus var apiet ar līkumu?
Nedz valdībai, nedz parlamentam nav plāna, kādi varētu būt atbalsta pasākumi investīciju aizsardzībai, darba vietu radīšanai utt. Bet var pārvērst Daugavpili (Rēzeknes novadu, Preiļu novadu) buferzonā ar dažādu tipu šķēršļiem, piemēram, “pūķa zobiem”, prettanku grāvjiem un mīnām - cik tur tā darba, vai ne? Pierobežas joslā var ierīkot sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātavas ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Var izstrādāt plānus svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību. Bet var arī nedarīt neko - lai naidniekam būtu vienkāršāk iziet cauri līdz zobiem bruņoto latviešu nacionālistu rindām, kas modri sargās Daugavpili, Rēzeknes un Preiļu novadus.
.
