“Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga,” intervijā “Neatkarīgajai” par incidentiem ar Krievijas droniem teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Otrdienas “Neatkarīgajā” krievijas dronu un citu lidaparātu ielaušanos ES gaisa telpā skaidroja bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, tagad - SIA ”NEWT21” valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons. Šodien - tādi paši un līdzīgi jautājumi tiek uzdoti Aizsardzības ministrijai. Uz tiem ministra vārdā atbild Rojs Dauburs, ministra padomnieks publiskās komunikācijas jautājumos. Ir interesanti salīdzināt pārspriedumus un secinājumus.
Ir viedoklis, ka gaisa patrulēšanas misija jāpārveido par pretgaisa aizsardzības misiju. Līdz šim NATO lidmašīnas kā goda eskortā pavadīja krievu lidmašīnas, kas ielauzušās svešā gaisa telpā.
Gaisa patrulēšanas misija turpinās, un turpinās gaisa patrulēšana “plus” formātā. Proti, tā var jau šobrīd iesaistīties, piemēram, gan dronu atpazīšanā, gan notriekšanā. Baltijas valstis iestājas par to, ka šī gaisa patrulēšana būtu oficiāli jāpadara par gaisa aizsardzības misiju.
Gaisa aizsardzības misija atšķirtos ar to, ka tai būtu ļoti konkrēts mērķis rīkoties dažādos līmeņos, tostarp arī pret droniem, un būtu ļoti skaidrs uzstādījums, tostarp par dronu notriekšanu.
Līdz ar to paralēli notiek vairākas aktivitātes. Viens ir operācija “Austrumu sardze”, ko ātri un efektīvi uzsāka NATO. Otrs - turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija jau pastiprinātā formā. Arī mēs turpinām iestāties par to, ka ir jābūt ļoti konkrētai gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.
Kāds ir “Austrumu sardzes” mandāts?
“Austrumu sardze" ir uzsākusi savu darbību. Šobrīd operācijas ietvaros Dānija ir paziņojusi par ieguldījumu ar diviem iznīcinātājiem F-16 un pretgaisa aizsardzības fregati, Francija - ar trim iznīcinātājiem “Rafale”, Vācija - ar četriem iznīcinātājiem “Eurofighter”. Arī Lielbritānija ir paudusi gatavību iesaistīties misijā.
NATO valstis ir gatavas sniegt savu ieguldījumu tieši austrumu flanga gaisa telpas stiprināšanā gan ar gaisa, gan ar jūras, gan ar sauszemes aktīviem. NATO spēku Eiropā virspavēlnieks būs tas, kurš pieņems konkrētus lēmumus par to, kur un kā tos izvietot pēc nepieciešamības.
Te ir zināma veida analoģijas ar “Baltijas sardzi” jūrā, un mēs redzam, ka “Baltijas sardze” jūrā ir novedusi pie tā, ka reģionā ir lielāka NATO klātbūtne.
Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga. Turklāt atšķirībā no “Baltijas sardzes” viens no “Austrumu sardzes” operācijas mērķiem būs vajadzības gadījumā dronus notriekt. Tur ir absolūti skaidra rīcības mērķtiecība. Tāpat kā misija “Baltijas sardze”, arī “Austrumu sardze” nepārtraukti pielāgosies un mainīsies, lai reaģētu uz konkrētiem draudiem, tiem parādoties.
Latvijas aizsardzības nozare šobrīd veic praktisku darbu ar NATO štābiem, lai nodrošinātu misijas ieviešanu un NATO pastiprinātu klātbūtni reģionā. Man ir bijusi mijiedarbība ar sabiedroto spēku augstāko komandieri Eiropā, un varu apliecināt, ka ir ieklausīšanās un gatavība atbalstīt Baltijas valstis, ja ir tāda nepieciešamība.
Vai krievijas rīcība arī turpmāk tiks atstāta bez atbildes? Kā vērtējat Trampa klusumu attiecībā uz krievijas provokācijām?
Man nav nekāda pamata apšaubīt politisko vienotību un to, ka mēs visi iestājamies par kolektīvo aizsardzību, kas ir visu 32 dalībvalstu interesēs.
Skaidrs, ka kādos brīžos ir dažādas interpretācijas, var būt dažādi izteikumi, bet es domāju, ka nevajag fokusēties uz katru izteikumu konkrētajā situācijā, bet skatīties uz kopainu. Kopaina ir tāda, ka mēs vienprātīgi vienojāmies Hāgā par 5% IKP finansējumu aizsardzībai. Mēs esam vienojušies par “Austrumu sardzi”. Baltijas gaisa telpā šobrīd patrulē Spānijas, Itālijas un Ungārijas iznīcinātāji. Tajā brīdī, kad mēs tiešām runājam par kolektīvo drošību, tad redzam, ka ir vienprātība par lielajiem jautājumiem. Mēs apzināmies, ka svarīgi ir ne tikai viens par visiem, bet arī visi par vienu.
Jā, ir diskusijas, ir dažādu valstu akcenti politikā, bet lielajos jautājumos mēs esam vienprātīgi. Arī ASV karavīri ir Eiropā, ASV ir arī Latvijā, un skaidrs, ka mēs uzskatām, ka šī stratēģiskā partnerība ir ļoti nozīmīga.
Lai kāda būtu Krievijas rīcība, lai ar kādiem motīviem tā būtu vadīta, tā būtībā ir eskalācija un agresivitātes demonstrēšana, uz ko ir jābūt atbildei. Atbildes reakcija nozīmē to, ka tas ir neproduktīvi no Krievijas puses realizēt šādas aktivitātes, jo tās izsauc pretreakciju un sasniedz pretēju rezultātu tam, ko Krievija ir vēlējusies. Krievija ir vēlējusies NATO lomas samazināšanos, NATO nevienprātību, bet galu galā tiek sasniegts pretējs rezultāts. Tas ir konkrēts signāls, ka katra šāda rīcība izsauks spēcīgu pretreakciju un ļoti skaidras atturēšanas darbības.
Kādā stadijā ir Latvijas militārā rūpniecība?
Šogad jau sperti vairāki nozīmīgi soļi, kas būtiski stiprina Latvijas aizsardzības industrijas attīstību un inovētspēju. Ir izveidota aizsardzības industrijas konsultatīvā padome un notikušas tās pirmās sēdes, noslēgti visi četri nacionālie pētniecības un attīstības projektu līgumi ar Latvijas uzņēmumiem pretdronu jomā.
Tāpat aizvadīts pirmais aizsardzības inovāciju hakatons Rēzeknē, ieviestas jaunas uzņēmējdarbības atbalsta programmas, un stājušies spēkā noteikumi “Zaļajam koridoram” militārās ražošanas projektiem. Atklāts jauns militārās ražošanas uzņēmums “Eraser”, aizvadīta izstāde ar 25 industrijas uzņēmumu dalību, kā arī realizēts Dronu samits, apliecinot Latvijas potenciālu dronu tehnoloģiju jomā.
Visos lielajos spēju iepirkumos kā prasību izvirzām vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē.
Šobrīd notiek arī sarunas par mīnu ražošanu, kas vismaz daļēji varētu notikt arī šeit, Latvijā, tostarp prettanku mīnām, kā arī esam izvērtēšanas procesā attiecībā uz kājnieku mīnām. Šajā procesā vēlamies nodrošināt gan pašu mīnu kvalitāti, gan piegāžu ilgtspēju un drošību.
Mīnas ir būtiskas tieši austrumu robežas stiprināšanā, un mums ir ļoti skaidri, konkrēti plāni šajā jomā. Šobrīd papildus mīnu iegādei ir arī sarunu process par to, lai notiktu lokalizācija.
Ministrs Sprūds apgalvo, ka tiešu militāru draudu pret Latviju un NATO nav, bet ir iespējami sabotāžas akti. Kam tad cilvēkiem gatavoties?
Mums jārēķinās ar to, ka Krievija kopumā ir gatava eskalācijai. Krievija ir parādījusi savu brutalitāti Ukrainā. Mēs nedrīkstam ne mirkli atslābt, jo šeit, mūsu reģionā, hibrīdkara provokācijas, un ne tikai tās, ir iespējamas.
Esam secinājuši, ka tieša militāra apdraudējuma šobrīd Latvijai vai NATO nav, bet mēs nevaram izslēgt provokāciju, sabotāžu un incidentu eskalāciju. Ar to mums ir jārēķinās un jābūt gataviem šodien, nevis kaut kad rīt. Mūsu gatavība ir jādemonstrē tagad, tostarp ar mācībām “Namejs”, kas mūsu gatavību vēl vairāk pastiprina. Tas pierāda, ka vislabākā atturēšana ir aizsardzības spēju stiprināšana. Aizsardzības gatavības demonstrēšana arī attur potenciālu eskalāciju.
Mēs zinām, ka dzīvojam kaimiņos agresorvalstij, līdz ar to modrība netiek mazināta. Piemēram, mācību “Zapad” laikā, ņemot vērā, ka papildu spēki tika izvietoti gan Baltkrievijā, gan Krievijā, bija zināma veida militāras kustības, bija arī mans uzdevums parādīt gan sabiedrībai, gan agresorvalstij, ka mēs esam modri, ka mēs esam gatavi pastiprināt savas apziņošanas sistēmas, ka mēs testējam akustisko detekcijas sistēmu, ka mēs arī novērojam to, kas notiek kibertelpā un informatīvajā telpā.
Ir jāparāda, ka mēs nepalaižam garām to, kas notiek agresorvalsts pusē. Bet vienlaikus tas nenozīmē, ka mēs varam atslābt pirms vai pēc tam. Mums ir jābūt gataviem dažādiem incidentiem, dažādām provokācijām un sabotāžām. Tam mēs esam maksimāli gatavi.
