Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Interesanti, ka ANO Drošības padomes sēdē, kas notika neilgi pēc krievijas dronu lidināšanās virs Polijas, agresorvalsts pārstāvji pat netaisījās taisnoties vai skaidrot situāciju, toties tik daudz prāta šiem “pārstāvjiem” pietika, lai apsūdzētu Ukrainu provokācijās. ANO Ģenerālajā asamblejā ierosinātā nesaistošā rezolūcija ar krievijas nosodījumu neguva atbalstu: par to nobalsoja tikai 46 valstu pārstāvji.
Kā mēdz teikt, dari, krievija, kas vien tev ienāk prātā. Un tā arī dara: minētie krievijas iznīcinātāji - kā apgalvo krievu blogeri - lidojuši Tallinas virzienā, lai izstrādātu triecienu pa Tallinu. Ja tiktu dota pavēle, krievu “kinžali” aizlidotu līdz Tallinai minūtes laikā.
Notikumus gaisa telpā “Neatkarīgā” izrunāja ar Jāni Garisonu, bijušo Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, tagadējo SIA NEWT21 valdes priekšsēdētāju. Šī SIA ražo jūras dronus.
Jūs nesen teicāt, ka gaisa patrulēšanas misija jāaizstāj ar pretgaisa aizsardzības misiju. Ko tas patiesībā nozīmē?
Tas nozīmē procedūru maiņu. Gaisa patrulēšana ir vairāk kā miera misija, kas pievērš uzmanību gaisa telpas pārkāpumiem, un lidaparāts tiek vienkārši pavadīts bez nopietnu kaujas darbību veikšanas. Tur ir citi gatavības līmeņi, kas ir atbilstoši miera laika misijai. Lai pārietu uz pretgaisa aizsardzību, tas nozīmētu daudz augstāku gatavību, kas ir atbilstoši tuvāka kara laika principiem.
Tas nozīmē, ka lidmašīnu, kas ielido svešā gaisa telpā, var arī notriekt?
Tajā skaitā arī. Otrs variants ietver daudz ātrākas un stingrākas procedūras.
Krievija saka: ielidojumi bija nejauši! Kaut kā par daudz nejaušību… Bet brašie NATO debesu sargi kaut kādu vienu krievijas lidaparātu pavada kā ar goda eskortu. Izskatās pēc māžošanās.
Varētu būt divi momenti. Viena krievijas lidmašīna ielidoja Igaunijas gaisa telpā, lidoja gar robežu, iznīcinātāji to pavadīja, un tā ir normāla prakse. Ja krievijas lidmašīna sāktu iegriezties iekšzemē, tad gan vajadzētu sākt domāt par pretpasākumiem. Bet - kā jūs jau teicāt - šā laika notikumu ir jau pārāk daudz. Šie notikumi turpināsies, kamēr NATO nesaņemsies, notriecot kādu no šīm lidmašīnām. Pretējā gadījumā neredzu, kā šai situācijai atrisināties: NATO nedrīkst palikt par bezspēcības paraugu.
Tāpēc jau cilvēki vīpsnā: ko dara NATO? Pavada eskortā krievijas lidmašīnas!
Tomēr Krievija saprot, ka nebūs tik vienkārši kaut ko izdarīt pret NATO, kaut arī mūsu iedzīvotāji sāk apšaubīt NATO spējas. Un tas ir nopietni: tad zūd ticība NATO spēkam.
Ir izveidota “Austrumu sardze”. Kāds šai sardzei ir mandāts?
Tas jāvaicā amatpersonām. Pieļauju, ka daļa no šīs “Austrumu sardzes” ir gaisa aizsardzība. Vai tas ir pret visiem lidojošajiem objektiem, vai tas ir visā teritorijā - to es nezinu. Bet pieļauju, ka šajā veidojumā ir dažādi elementi.
Protams, neviens normāls cilvēks negrib izraisīt vēl vienu karu, bet ir tāda sajūta, ka krievi vienkārši ņirdz par Eiropu, par mums tajā skaitā.
Manuprāt, krievijai ir divi mērķi. Viens no tiem: mazināt Eiropas spējas un atbalstu Ukrainai. Otrs mērķis: parādīt, ka mēs neko nespējam, bet Putinam Eiropas pārdalīšanas vēlme nav pazudusi. Tāpēc es būšu piesardzīgs un neapgalvošu, ka krievija neko nespēs. Īpaši tāpēc, ka pagaidām redzams, ka NATO ir piesardzīga organizācija. Karā uzvar ne tas, kuram ir vislielākā un tehnoloģiski advancētākā armija, bet tas, kuram ir griba un mērķis uzvarēt. Ja nav gribas un nav spēju ātri reaģēt, ja nav mērķa un ideju, tad karu var zaudēt ar visiem modernajiem ieročiem.
2022. gada martā - pavisam drīz pēc krievijas iebrukuma Ukrainā - bija runa par to, ka varētu slēgt gaisa telpu virs Ukrainas. Šis priekšlikums tikai noraidīts ar argumentu: ja to izdarīs, tad tas nozīmēs, ka NATO iesaistās karā. Un tagad vai tad neiesaistās?
Šeit ir tas pats gribas un baiļu jautājums. Pēc dronu incidenta Polijā varēja ieviest bezlidojumu zonu, pasakot, ka NATO sāks triekt nost lidaparātus. Tas būtu arī labs atbalsts Ukrainai. Varētu izteikt ultimātu: ja kaut kas tāds atkārtosies, mēs ieviesīsim bezlidojumu zonu.
Un nav jau citas izejas: ja mēs ceram izvairīties no kara ar krieviju, tad mums ir jāsāk rīkoties. Nedrīkst visu smagumu atstāt tikai Ukrainai, jo tā vienā brīdī var sabrukt. Mums jāuzvar kopā ar Ukrainu, citādi Putins turpinās karu Eiropā.
Jums ir kāda nojausma, kā attīstās militārā rūpniecība Latvijā?
Jāprasa ministrijai… Nav dzirdēt par kaut kādiem milzu projektiem. Bet ar militāro industriju ir tā, ka tai ir nepieciešams garantētais noiets. Kāda konkrēta valsts garantē, ka tā nopirks produkciju, lai bizness sanāktu. Vismaz minimums! Ja nebūs garantiju, nekādas lielās industrijas nebūs.
Vai jūs nemulsina tas, ka no Trampa ir dzirdams tikai klusums - ja mēs runājam par droniem Polijā, par krievu lidmašīnām Igaunijā?
Nē, tas mani vairs nemulsina. Tramps turpina izolacionisma politiku, bet mums tik un tā jābūt ASV partneriem. Varbūt pamanījāt, ka lielās Eiropas valstis, slēdzot līgumus, paredz savstarpējās palīdzības klauzulas, nenonivelējot NATO. Arī mums ir jādomā par savu plānu. Mums jādomā par ciešāku militāro sadarbību starp pierobežas valstīm. Ja šīs valstis būs gatavas rīkoties kopīgi, neko krievija mums nepadarīs.
Kā redzat tuvāko divu vai trīs gadu nākotni?
Risks, ka Putins tuvāko gadu laikā izmēģinās kaut kādas avantūras pret Eiropu, ir pietiekami augsts.
