Saruna par bezcerīgo valsts budžetu, par taupību un migrāciju, par politisko konkurenci no jaunās partijas “Austošā saule Latvijai” puses, par valstsnācijas statusu un daudz ko citu – ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Kā skaties uz nākamā gada valsts budžeta veidošanu? Ir cerības to izveidot?
Skaidrs, ka priekšvēlēšanu gadā valdībai ir grūti pacelt nodokļus. Tajā pašā laikā negribas arī pārāk apgriezt izdevumus. 150 miljonus eiro valdība tā kā domā ietaupīt, darba devēji prasa daudz vairāk - 850 miljonus eiro. Valsts parāds pieaug, procentu maksājumi pieaug, un šie vairs nav kovidlaiki, kad valsts varēja ļoti lēti aizņemties naudu uz četriem vai pieciem gadiem. Tad naudu varēja dalīt pa labi un pa kreisi. Taču “Jaunā vienotība” turpina šo pašu pieeju arī tagad, pat vēl izteiktāk nekā tolaik.
Priekšvēlēšanu laikā, turklāt kad vēl jāaudzē aizsardzības izdevumi, nedrīkst aizmirst arī par veselības aprūpes un demogrāfijas jautājumiem. Bet izdevumi ir jāapgriež, arī politiķiem, pretējā gadījumā sabiedrība to nesapratīs. Kopš premjera Dombrovska laikiem tas nebija jādara, bet nevar salīdzināt šodienu ar Dombrovska situāciju. Toreiz, 2009., 2010. gadā, valdība izrādīja solidaritāti ar sabiedrību un apgrieza izdevumus gan valdībā, gan valsts pārvaldē. Līdz ar to tika panākta lielas sabiedrības daļas uzticēšanās valdībai. Tāpēc Dombrovskim joprojām ir stabils vēlētāju atbalsts visās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Bet šobrīd mēs diez vai varam pretendēt uz Dombrovska situācijas atkārtošanos.
Jaunajai valdībai, ko izveidos pēc nākamajām vēlēšanām, būs ļoti daudz problēmu tieši valsts finanšu jomā. Ceru, ka vēlētāji attiecīgi novērtēs esošās valdības “veiksmīgo” darbu, veidojot valsts finanšu politiku.
Vēlētājiem ir īsa atmiņa.
Protams. Varam paanalizēt valdību veidojošās partijas no ES politisko grupu aspekta. Kas ir “Progresīvie”? Tie ir Eiropas Zaļās partijas biedri, tur viss skaidrs - viņi ir “zaļi-sarkani-kreisi”. Turklāt kreisi daudzos citos, ne tikai vides politikas jautājumos. Savulaik Latvijas Zaļo partiju izslēdza no ES “zaļajiem”, jo viņi nebija “sarkani”. Nākamie - ZZS, Eiropas kontekstā vispār nav iekļāvušies nevienā politiskajā ģimenē, līdz ar to nav saprotams, uz kādas politiskās ideoloģijas partija balstās. Visbeidzot - “Jaunā vienotība” (JV), Eiropas Tautas partijas biedri, patīk mums tas vai nepatīk, tieši Krišjānis Kariņš panāca JV uzvaru vēlēšanās.
Bet pēc lidmašīnu skandāla viņš tika izmests ārā no visām iespējamām struktūrām, savukārt JV joprojām dzīvo uz Kariņa popularitātes rēķina. Visi mēģina no viņa norobežoties un atmazgāties, tajā pašā laikā izmantojot varu uz viņa sagādātājiem lauriem.
Taupība tagad populārs temats. Ministrijas ir pārbāztas ar ierēdņiem, tiek veidoti kaut kādi birokrātiski organismi, kas atkal prasa naudu. Varbūt tomēr atlaist pusi no ministriju nekā nedarītājiem? Tur jau taupības miljoni rastos.
Nezinu, vai tur būs tie miljoni… 2009. gada krīzē mēs analizējām, bez kā varētu iztikt, ko varētu optimizēt, lai saprastu, ko var mainīt ilgākā termiņā. 850 miljonus eiro sakasīt nav tik vienkārši, ja neķeras klāt sāpīgām sociālajām lietām.
Bet ko iesākt ar migrāciju? Tas arī top par populāru tematu. Rīga paliek arvien melnāka.
Tāpēc Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ir pieķēries šai lietai, redzēs, kā viņam veiksies. Redzu, kas notiek Briselē: tā sastāv no vairākām pašvaldībām, kur laika gaitā no imigrantiem izveidojušās atsevišķas etniskas kopienas. Tikko šādas kopienas paliek monolītākas, tās sāk strauji pieaugt.
Un ko tad mums tagad darīt?
Izglītības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju jau sen vajadzēja izdomāt, kā rīkoties ar tā dēvētajiem studentiem. Ir virkne augstskolu, kurās šie “studenti” nemācās, bet šīs augstskolas iekasē naudu par viņu “ieejas biļeti” Eiropā. Šo situāciju neviens tā īsti neuzrauga. Tas ir jāmaina. Šādiem “studentiem” jābūt izraidītiem no Šengenas zonas. Patlaban gan Merca valdība Vācijā, gan citas ES valstis mēģina izraidīt šos cilvēkus, kuriem nav juridiska pamata uzturēties valstī. Mums jādara tas pats. Mūsu valdībai jāsaņemas to darīt, kaut arī tas nav patīkami.
Kaut kā nav redzams, ka valdība kaut ko grasītos darīt šajā jomā.
Ja koalīcijas partijas neko nedara, mēs kā opozīcijas partija varam parādīt, kas ir jādara, piemēram, Rīgā.
Par naudas lietām. Slavenā trase “Rail Baltica”, kurā ieguldīti miljonu miljoni, ja pareizi saprotu, tā arī paliks pusratā - kā pustilta piemineklis “progresīvajiem” un citiem viņu līdzskrējējiem.
Protams, tur ir daudz kļūdu, taču “Rail Baltica” projekts turpināsies. Rīgas lidostas apkārtnē šis projekts virzās strauji. Nauda ieviesējiem jau ir nokontraktēta uz konkrēto projekta daļu pie Rīgas lidostas. “Rail Baltica” ieviesēji Baltijas valstīs no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguva daudz vairāk naudas nekā citi Eiropas pārrobežu dzelzceļa projekti. Šī iegūtā nauda ir attiecīgi jāinvestē, citādi tā būs jāatgriež, to nevarēs izmantot citur.
Kāpēc “Rail Baltica” projekts tiek ieviests tik sadrumstaloti un neveiksmīgi?
Tā ir Satiksmes un Finanšu ministrijas atbildība, jo viņi izlikās, ka visu nofinansēs no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, lai gan tas vienkārši nebija iespējams. Ministrijas sarunvedēji profesionāli risina sarunas par ES daudzgadu budžetu Eiropas līmenī, un viņi skaidri zināja, ka pat nesadārdzinātā veidā visu projektu nevarēs nofinansēt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Līdz ar to vajadzēja meklēt citus resursus, izmantot Atveseļošanās un noturības mehānismu un Kohēzijas fondu, ar kuru apgūšanu Latvijai veicas slikti.
Eiropas Komisija teica: jūs vienam pustiltam jau naudu prasījāt, tagad prasāt otram pustiltam. Bet jūs neko nedarāt ar pamatsliežu ceļu! Ja darbi tiek veikti tikai Rīgā, EK naudu vairs nedos.
Tikko nodibinājās jauna nacionālistiska partija - “Austošā saule Latvijai”. Tā konkurēs ar Nacionālo apvienību?
Droši vien kādu procentu atņems. Vēlētāji, kuri balsojuši par NA, bet nav ar kaut ko apmierināti, iespējams, pāries pie “Austošās saules”. Bet es nedomāju, ka tas būs kritiski daudz. Nedomāju, ka šis ir tas gadījums, kad partija tiek speciāli veidota, lai iznīdētu kādu citu - līdzīgu partiju. Nacionālā apvienība ir stabila partija, kas jau ilgu laiku pārstāv nacionālās vērtības, jo vienmēr esam gājuši apvienošanās ceļu, lai cik grūti tas reizēm nebūtu. Ja atceramies vēsturi: bija TB un LNNK apvienošanās, tad bija TB/LNNK un “Visu Latvijai” apvienošanās. Savukārt jaunas partijas dibināšana ir pretējais virziens - divu nacionāli domājošu partiju līdzāspastāvēšana sadrumstalo vēlētāju balsis.
Kaislības ap divām partijām vēl nav sākušās. Toties ir sadzīviskas kaislības. Paklīda baumas, ka ES priekšnieki vēlas likvidēt gāzes plītis - lai visi pāriet uz elektriskajām.
Pirmo reizi dzirdu. Varbūt kādā komitejā kas tāds ir runāts. Gāze daudzās Eiropas valstīs ir svarīga tiem, kuri uz tās gatavo ēst. Es pat nevaru iedomāties, kā, piemēram, Itālijā varētu aizliegt gāzes plītis.
Bet Latvijā varbūt varētu aizliegt?
Tad tas būtu Latvijas lēmums.
Jā, mums jau patīk skriet ratiem pa priekšu.
Jā, dažkārt Eiropa ar savām regulām un direktīvām atrodas uz murgu robežas. Bet gāzei vienmēr būs nozīme enerģētikā. Arī Latvijā ražojam elektrību ar divām TEC. Tad tās arī slēgsim ciet un paliksim bez elektrības?
Bet doma par to, ka Latvija varētu būt dronu ražošanas lielvalsts? Vai tad tā nav skaista? Kamēr pinamies gandrīz visās jomās pa pēdējām vietām, vismaz dronos mēs varētu uzmirdzēt.
Mēģināsim vismaz basketbolā… (Smejas.) Latvija ir pieteikta SAFE programmā, kuras ietvaros var saņemt aizdevumus ar EK starpniecību. Šajā programmā, kuras kopējais apjoms ir 150 miljardi eiro, ir pieteikta arī dronu ražošana. EK izvērtēs valstu iespējas, un arī Latvijai būs iespēja attīstīt šo ražošanu. Domāju, ka mēs būsim klasterī kopā ar citām Eiropas valstīm. Patlaban Eiropas klasiskā militārā industrija - tanku un lidmašīnu būvēšana - attīstās tikai dažās valstīs: Francijā, Vācijā, Spānijā un Itālijā, dažkārt Čehijā. Bet modernajos ieroču veidos mums ir iespēja spēlēt savu lomu.
Kāda ir tava iekšējā sajūta: vai Trampam izdosies noregulēt attiecības starp Ukrainu un Krieviju?
Šis komunikācijas veids no Trampa administrācijas turpināsies, patīk mums vai nepatīk. Šķiet, ka viņi domā vairāk taktiskā līmenī, bet šaubos, vai viņiem ir skaidrība par to, kā nonākt līdz rezultātam, un vēl vairāk - kādam tad ir jābūt rezultātam beigu beigās. Ko īsti globālajā līmenī nozīmē “Amerika pirmajā vietā”.
Kad Putins nesen aizbrauca uz Āzijas samitu, viņa preses sekretārs ieskicēja Putina taktiku: viņš mēģina šķelt Rietumus. Situācija nav laba. Šodien parlamenta atbildīgajās Drošības un Transporta komitejās noziņoju militārās mobilitātes ziņojumu, ko gatavojām kopā ar lietuviešu kolēģi Petru Auštrevičiu. Pēc daudzām tikšanās reizēm ar militārās un transporta nozares ekspertiem varu secināt, ka Eiropas militārās mobilitātes jomā vēl ir daudz darāmā. Bet bez ASV mēs īsti nevarama iztikt, līdz ar to mums tie Rietumi jāmēģina turēt kopā. No otras puses - jūtama Francijas stratēģiskā autonomija, kas virzīta uz ASV atstumšanu. Bet ideja, ka bez ASV Eiropa spēs sevi militāri nosargāt - tas nav iespējams tuvākos vismaz desmit gadus. Lai arī kā mūs dažkārt kaitinātu ASV administrācijas izgājieni. Līdztekus mums jācenšas nepieļaut globālo dienvidu ietekmes pieaugumu, piemēram, Indijas un Ķīnas ciešāku partnerību. Globālie dienvidi aug ekonomiski un demogrāfiski, bet daudzpolāra pasaule nav mūsu interesēs.
NATO loma šajā situācijā nemazinās?
Nē, patlaban tā nešķiet. Ir pamats domāt, ka NATO nopietni tiek stiprināta. Šovasar NATO augstākajam komandierim Eiropā ģenerālim Kristoferam Kavoli beidzās dienesta termiņš, un paklīda baumas, ka amerikāņi pat negribot savu jauno pavēlnieku, kas būtu signāls par ASV lomas vājināšanos NATO ietvaros, taču tas neapstiprinājās. Par NATO augstāko komandieri Eiropā tika izvirzīts amerikānis, ģenerālis Alekss Grinkevičs. Tika secināts, ka NATO valstīs jāinvestē nopietni līdzekļi. Uzskatu, ka NATO tagad ir nopietnāka un finansiāli spēcīgāka organizācija nekā bija iepriekš.
Kādā nesenā intervijā tu teici tādus vārdus: ir svarīgi, lai latvieši saglabātu valstsnācijas statusu. Vai ir kādas bažas, ka varētu nesaglabāt?
Demogrāfiskā situācija ir slikta, pie mums ienāk migranti, kas pārstāv citas valodas un kultūras, no kuriem, jāatzīst, daļa arī strādā un dod pienesumu ekonomikai. Bet tajā pašā laikā ir ārkārtīgi svarīgi, lai latviešu skaits būtu pietiekams, lai latvieši varētu veidot un uzturēt savu kultūru, valodu, mākslu, literatūru.
Tam visam vajag cilvēku skaitu. Valstsnācijas statusu mēs varam zaudēt ne de iure, bet de facto. Mums de facto ir jājūt latviešu noteikšana pār Latvijas valsti un teritoriju. Mēs patlaban arī redzam, cik grūti iet ar pāreju uz mācībām latviešu valodā bijušajās krievvalodīgajās skolās.
Kad sagaidīsim, ka Roberts Zīle kļūs par LR ministru prezidentu?
Es nekļūšu. Tā īsti man šis amats ir piedāvāts tikai vienu reizi 2004. gadā, kad krita Repšes valdība un man bija sarunas ar prezidenta kanceleju. Tajā laikā TB parlamentā bija tikai kādas septiņas vai astoņas deputātu vietas, un šādā situācijā man uzņemties ministru prezidenta amatu nebūtu loģiski. Tas nozīmētu, ka jebkurš man varētu kaut ko uzlikt par pienākumu.
Tagad mums ir jauna situācija, jauna partijas priekšsēdētāja - Ilze Indriksone -, kurai ir gan pašvaldības, gan valdības, gan Saeimas pieredze, viņa ir ļoti enerģiska. Formāli viņa no mūsu partijas nav vēl nav izvirzīta par nākamo premjeres amata kandidāti, bet es domāju, ka tas tā notiks.
Ir jābūt politiskajai loģikai. Ja viena flanga labēja, konservatīva partija - NA - uzņemas vadīt četru vai piecu partiju koalīciju, mums ir jābūt lielam pārsvaram.
Nez, kurš gadu pirms vēlēšanām gribētu stāties esošās valdības vietā?
“Jaunā vienotība” diez vai gribētu tagad nobrucināt savu valdību. Jāiztur līdz galam. Bet es nekad neesmu slēpis savu attieksmi pret šo valdību: tā bija uzbūvēta bez jebkāda ideoloģiska pamata, tikai uz politiskajām interesēm balstīta. Tagad varam atskatīties uz zaudētiem gadiem valsts attīstībā.
