Par ASV prezidenta Trampa mētāšanos ar pretrunīgām idejām un par viņa vizīti Lielbritānijā, par vainīgajiem Ukrainas karā un par to, kā spridzināt – no iekšpuses vai ārpuses. Un ko mums pa vidu darīt? Par to visu un daudz ko citu – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
ASV prezidents Tramps paziņoja, ka ir gatavs noteikt stingras sankcijas pret Krieviju ar nosacījumu, ka visas NATO dalībvalstis rīkosies līdzīgi un pilnībā pārtrauks Krievijas naftas iegādi. Un tad jau, kā mēdz teikt, izbeigsies karš pret Ukrainu.
Manuprāt, tas ir tikai viens no Trampa paņēmieniem, kā savaldīt Eiropas Savienību. Realitātē tas neizdosies. ES tomēr ir sašķelta divās daļās, un tā savstarpēji nevar vienoties. Lielākā valstu daļa patērē Krievijas naftu un gāzi - vai nu caur starpniekiem, vai pa tiešo. No Ungārijas šo gāzi sekmīgi pumpē, piemēram, uz Vāciju. Vienotības enerģētiskajā ziņā nav, un tā arī nevar būt, jo finansiālās intereses atrodas virs tautu likteņiem, pat pāri iespējām strādāt kopā kaut kādā savienībā.
Vai tad Tramps nesaprot, ka daļa ES valstu neatteiksies no Krievijas naftas?
Jūs, protams, smiesieties, bet man ar Trampu ir visai privātas attiecības, jo es viņu publiski nosaucu par idiotu. Savā vecumā atkāpties no viena - kaut arī muļķīga - vārda es negribu. Es viņu neuzskatu par cilvēku, kurš var atbildēt par pasaules un civilizācijas nākotni. Man šķiet, ka viņa psihiskā un mentālā nestabilitāte - pirmdienas naktī viņam ir viena doma, otrdien no rīta tā ir pilnīgi pretēja -, šī mētāšanās atstāj iespaidu uz to, ka ASV zaudē savu autoritāti, zaudē cerības uz demokrātisku nākotni.
Vai Tramps vispār var kaut ko mainīt? Vai viņa jājamzirdziņš ir tikai mētāšanās starp pilnīgi pretējiem viedokļiem?
Tā ir viena no briesmīgākajām katras valsts vadītāja iezīmēm. No vienas puses, viņš grib būt ļoti spēcīgs autokrāts, bet tajā pašā laikā viņš ir narciss. Šis savienojums dod bīstamu, sprādzienveidīgu efektu - sabiedrībai, tās elitei. Un tas ir zaudējums. Jo viņš nav līderis, bet kaprīzs puika. Bet viņš to nedara apzināti.
Un es arī neticu tai versijai, ko izplata daži politologi un bijušie KGB darbinieki, ka Tramps esot savervēts un viņam bijusi iesauka Krasnovs. Lai kā arī nebūtu, slepenie dienesti ASV ir ārkārtīgi spēcīgi, un neviena persona bez specdienestu pārbaudes nevar aiziet līdz tik augstam amatam kā valsts prezidents.
Kāda nozīme bija Trampa vizītei Lielbritānijā? Sarkanie paklāji, godbijība, cienīgums… Kāpēc?
Mana versija: Tramps ļoti labi saprot, ka viņu patlaban sāk atstumt pasaules elite - intelektuālā, ģeopolitiskā, stratēģiskā. Eksistē cilvēku slānis, kam ir ietekme uz procesiem, un Anglijas karaļnams ir anglosakšu līnijas pamatdzinējs. Bet jāsaprot, ka ikviens šizofrēniķis ir vai nu ģēnijs, vai nu vienkārši šizofrēniķis. Un vienā otrā šizofrēniķī nereti uzplaiksnī pareiza domu gaita, un šizofrēniķa otrā daba - ģenialitāte - nereti parādās pilnīgi nejauši. Tramps ar Anglijas braucienu saprata: ja viņš tādā veidā brauks virsū Eiropas Savienībai bez britu atbalsta (britu vairums nožēlo izstāšanos no ES), viņš zaudēs. Britu domāšana ir impēriska, un impēristi ir arī krievi. Ar to atšķirību, ka krievi ir fufaikas impēristi.
Dažās ukraiņu vietnēs lasīju, ka Lielbritānijas premjers Stārmers esot salauzis Trampa pretestību savienībai ar Eiropu. Kaut arī Tramps nav atteicies no saviem ekonomiskajiem uzbrukumiem ES, viņš tomēr esot devis solījumu militārajam atbalstam.
Kādā preses konferencē Lielbritānijā Tramps esot izteicies, ka šobrīd nav īstais laiks lūgt Putinam uguns pārtraukšanu, toties ir jāturpina samazināt naftas cenu.
Grūti izprast šīs Trampa un Putina mīlestības cēloņus. Bet pieņēmumus es varu izdarīt. Acīmredzot Trampam patīk Putins kā autokrāts un viņš gribēja ieviest tādu pašu kārtību ASV - kā Krievijā. Tiesu varu nost, medijus nost, Kongresu nost, es būšu galvenais! ASV Kongresa uzdevums ir tikai viens: neļaut uzurpēt varu prezidentam. Tramps nemitīgi cenšas uzurpēt šo varu. Un daudzi viņam piekrīt.
Sevišķi bīstams ir viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš pieprasa likvidēt valstiskos institūtus un atdot varu korporācijai, kuras direktors būtu konkrētās teritorijas vadonis, kas lemtu arī visas tiesu problēmas līdz pat nāvessoda iespējamībai. Un nekādu balsstiesību vēlētājiem!
Vensa atbalstītāji uzskata, ka Tramps ir tikai pārejas figūra un ka Vensam ir noteicošā loma. Pirms pāris nedēļām visi runāja, ka Tramps ir slims. Venss momentā paziņoja, ka viņš vajadzības gadījumā varētu uzņemties milzīgo, atbildīgo pienākumu - būt par prezidentu. Venss sevi uzskata arī par rakstnieku: viņš pirms dažiem gadiem uzrakstīja grāmatu par kādu lumpenproletariāta pārstāvi. Izskatās, ka ASV veidojas narkomānu un pašpārliecinātu ideologu kopa un arī pats Tramps sāk saprast, ka viņš ir pārejas figūra. Domāju, ka to viņam pateica viņa ļoti gudrā sieva.
Melānija uzrakstīja Putinam vēstuli - par nolaupītajiem bērniem, par daudz ko citu. Un tomēr neviens precīzi nezina šīs vēstules saturu. Klīst arī baumas, ka Melānija jaunībā esot bijusi Krievijas savervēta.
Vēl par dažādajām Trampa domām: Putins esot pievīlis Trampu, turpinādams karu Ukrainā.
Vēl viņš pateica, ka vainīgie šajā situācijā ir Baidens un Zelenskis. Patlaban vienīgā prasība, ko Tramps izvirza Zelenskim, ir - viņam jāatstāj amats. Problēma ir tāda, ka Ukrainā sāksies vispārējā demobilizācija, karā atgriezīsies šā paša kara morāli traumēti cilvēki, un sievietes jautā: kāpēc tu nogalini mūsu vīrus un dēlus? Un sievietes vēršas nevis pret to maitu Maskavā, bet pret Zelenski. Aptuveni 30% ukraiņu ir noskaņoti pret Zelenski. Ko mēs tagad aizstāvam, jautā šie 30%.
Valsti.
Tas ir abstrakts jēdziens. Tautas nav, ir pūlis, ar ko var manipulēt un izmantot savām interesēm. Tomēr žurnālisti intervē ukraiņu karavīrus, un viņi teic: mēs neļausim pazust Ukrainai, mēs cīnīsimies arī pret tiem, kuriem ir tikai kaut kādi nodomi kaut ko atdot.
Propagandistiem ir ko darīt. Bet ir arī labas ziņas: Ziemeļkorejas un Krievijas attiecības sākušas šķobīties, jo Ziemeļkoreja piegādā ieročus un kara tehniku par 9,8 miljardiem eiro, savukārt Maskava korejiešiem piegādā pārtiku un ko tur vēl tikai par 1,2 miljardiem.
Korejas vadonis bez Ķīnas akcepta neizdara nevienu kustību. Bet brīnumaini ir kas cits: Putina pēdējā brauciena laikā tika parakstīts līgums par Ķīnas un Krievijas robežu atvēršanu. Kāds tūkstotis krievu tūristu aizbrauks uz Ķīnu, bet Krievijā iebrauks 100 000 ķīniešu. Krievijā ir cilvēki, kuri saka: tu taču pārdod visu Krieviju! Bet otrā grupa saka: karot vajag ar visiem!
Amerikāņu žurnālists Frīdmens raksta: lai apturētu karu Ukrainā, Trampam jāsaprot, ka tas tagad ir viņa karš.
Te nu ir Trampa galvenā problēma. Atcerēsimies Teherānas konferenci. Tur Staļins un Rūzvelts tikās atsevišķi no Čērčila. Par kaut ko viņiem vajadzēja vienoties. Rūzvelts teica, ka piekrīt, bet viņam vajagot pakonsultēties ar Kongresu. Staļins bija pārsteigts: tu esi milzīgas valsts vadītājs, kas tev tur ko konsultēties? Trampam šobrīd līdzīga situācija: viņš kaut ko grib paveikt, bet Kongress viņam maisās pa kājām. Konservatīvie patlaban uzelpojuši, tomēr viņi redz, ka ar Trampu nav aršana.
Ko mums gaidīt? Mēs esam visiem pa vidu.
Pateikšu savu veča domu. Mūs nekas vairs nevar izglābt. Tas Maskavas gnīda ir ļoti uzmanīgi izlasījis 1962./1963. gada Kubas krīzes protokolus, kuros bija šāda frāze: ASV, Anglijas un visas Rietumu pasaules galvenā ideja ir cilvēka drošība. ASV ģenerāļi tolaik apgalvoja, ka pāris stundu laikā Krievija var tikt iznīcināta. Bet ko zaudēsim mēs? - vaicāja prezidents. Tad mēs zaudēsim Ņujorku un Losandželosu. Nekad! - teica prezidents. Ejam uz mieru. Putins ir sapratis, ka viņš šīs zaudējuma bailes var paturēt starp divām lielvalstīm.
Starp citu, tas drons, kas ielidoja Latvijā, bija pirmais Krievijas signāls un izmēģinājums: cik tālu ļausiet? Ja mūsējie ar aizsardzības ministru Sprūdu priekšgalā būtu šo dronu notriekuši uzreiz, Polijā nekad neielidotu 20 droni. Sprūdam toreiz nevajadzēja taisnoties, bet gan atkāpties no amata.
Jūs teicāt, ka mūs neglābs vairs nekas. Kā jūs to domājāt? Morāli, fiziski?
Patlaban Krievijā, manuprāt, ir pieņemts lēmums: vajag spridzināt visus no iekšpuses. Reigans Padomju savienību uzspridzināja no iekšienes: ar džinsiem, mūziku, kultūru - ar kapitālismu. Krievija arī spridzinās kaimiņvalstis: uzpērkot lielu slāni idiotu un līdzskrējēju. Karš maksā ļoti dārgi - kā liecina Ukraina. Krievijas ārējā agresija maksā dārgi, jo nav ideoloģijas. Karā ar Ukrainu ideju nav.
