Kur slēpsimies, kad lidos droni? Neviens pagaidām to nezina

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

Analizējam un lemjam

Gluži kā paredzot Krievijas dronu iebrukumu Polijā, Aizsardzības ministrijai 29. augustā uzdevu dažus jautājumus par šiem kara vešanas priekšmetiem. Uz jautājumiem atbildēja aizsardzības ministra padomnieks publiskās komunikācijas jautājumos Rojs Dauburs. Vaicājām, vai un kādā veidā iedzīvotāji tiks brīdināti par dronu uzbrukumu, ja tāds notiks; kā notiks koordinācija starp NBS un VUGD šādos gadījumos; kādā gatavības stadijā ir mūsu valsts pretgaisa aizsardzība?

Uz augšminētajiem jautājumiem jau pēc agresora iebrukuma Polijas gaisa telpā saņēmām šādu atbildi:

1. Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājuši un vairākkārt praksē pārbaudījuši informācijas apmaiņas algoritmus gadījumam, ja Latvijā ielido agresorvalsts drons. Gaisa telpas novērošanas radariem uztverot iespējamu mērķi, informācija par to nonāk Nacionālo bruņoto spēku komandpunktā, kas vienlaikus veic divus uzdevumus: analizē novērojuma datus un lemj par tālāko rīcību; uztur pastāvīgu komunikāciju ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas nepieciešamības gadījumā ar šūnu apraides sistēmu un aplikāciju “112” informēs iedzīvotājus par apdraudējumu no gaisa.
2. Kopš pagājušā gada septembra Latvijas austrumu pierobežā pastāvīgā dežūrā atrodas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības apakšvienības, kuru uzdevums ir nepieciešamības gadījumā veikt gaisa telpu pārkāpušu lidaparātu notriekšanu. Būtiski, ka visām radaru sistēmām ir ierobežotas spējas uztvert un skaidri identificēt īpaši zemu lidojošus objektus, tādēļ pretgaisa aizsardzības apakšvienībām ir jāsniedz komandpunktam vizuāls apstiprinājums par mērķi. Lai mazinātu riskus attiecībā uz raķešu “RBS - 70” pielietošanu nepieciešamības gadījumā, ir izstrādāts sadarbības algoritms ar “Latvijas Gaisa satiksmi”, lai operatīvi slēgtu gaisa satiksmi. Tāpat aizsardzības kontekstā īpaša nozīme ir dronu - pārtvērēju attīstībai, kas agresorvalsts dronus ļaus notriekt ievērojami drošākā veidā. Latvijā ir komersanti, kas strādā pie jaunu dronu - pārtvērēju ražošanas, un Nacionālie bruņotie spēki ar tiem sadarbojas, sniedzot iespēju veikt testus drošā vidē.
3. Slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēma Latvijā ir ieviešanas stadijā. Latvija ir pasūtījusi vidējās darbības pretgaisa aizsardzības iekārtas “IRIS - T”, un tiek papildināti jau esošo pretgaisa aizsardzības raķešu krājumi. Vienlaikus tiek analizēta jaunu, mazāku un lētāku raķešu izstrāde un iegāde. Tāpat tiek strādāts pie dronu pārtvērēju attīstīšanas un jaunas gaisa telpas novērošanas sistēmas ieviešanas, piemēram, akustiskās novērošanas sistēmas, kas - atšķirībā no bruņoto spēku rīcībā jau esošajiem elektromagnētiskajiem radariem - spēs uztvert un identificēt īpaši zemu lidojošus objektus.

Izvairīšanās no droniem nav ikdiena

No mazliet birokratizēti sausā teksta mums jāsaprot, ka NBS un VUGD ir pārbaudījuši informācijas apmaiņas algoritmus, ka ir sadarbības algoritms ar “Latvijas Gaisa satiksmi”, ka Latvijā ir komersanti, kas strādā pie jaunu dronu - pārtvērēju ražošanas, ka slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēma ir ieviešanas stadijā utt. Atklāti sakot, pārliecinoša drošības sajūta no tā visa nerodas. Bet acīmredzot militāro noslēpumu ir daudz, tos publiski neviens netaisās apspriest - tāpēc arī šī nedrošība.

To apliecina arī Ilze Dāme, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja: “Jā, mums ir koordinācijas ar NBS, bet par to, kā tā notiek, mēs nedrīkstam stāstīt. Nepieciešamības gadījumā tiks izmantoti algoritmi, bet - kādi tie ir, atklāt nevaram. Taču signālus sabiedrībai mēs dosim. Arī NBS jāinformē sabiedrība: ko darīt, kur iet.” Viņa arī atgādina, ka izvairīšanās no droniem nav mūsu ikdiena. Vismaz pagaidām nav.

Normāli dzīvot nenormālos apstākļos?

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Latvijas iedzīvotājos vēl nav izveidojusies noturīga baiļu sajūta no droniem. “Pie mums ielidoja tikai viens drons, un tas pats “bez sliktiem nolūkiem”,” ironizē Rajevskis. “Taču cilvēki patiesībā neapzinās un nesaprot drona bīstamību, jo to visu sāk saprast tikai tad, kad kaut kas sāk krist uz galvas. Bet šī pieredze nav pārstāstāma. Vienā no Eiropas valstīm no drona šķembām, šķiet, Polijā, gāja bojā kāds zemnieks - un tā bija gluži cita pieredze,” saka Rajevskis.

Un tad, uzskata politologs, sākas milzu problēmas - gan tiem, kuri to “noorganizēja”, gan tiem, kuriem tas bija jānovērš. “Tad, kad cilvēkiem šādas lietas paliek svarīgas, tas nozīmē, ka ir jau par vēlu,” piebilst Rajevskis. “NBS uzdevums ir novērst šādus uzbrukumus, dot pretim, bet VUGD jau neviens nevainos, ka kaut kas aizdegsies.”

Rajevskis uzskata, ka Polijas gaisa teritorijā ielidojušie 19 droni (dažos avotos minēts mazāks skaits) bija izteikts NATO robežu pārkāpums: “Krievi pārbauda: ko tad tas NATO tagad darīs? Krievi taču zina, cik dronus viņi ir palaiduši, cik ir notriekti utt. Tā ir informācija par kaujas spējām.” Bet tas, kas notiek uz robežas, ir visai savdabīgi, domā Rajevskis: “Joprojām ir atļauta autobusu satiksme uz agresorvalstīm.” Kamēr vajadzētu šīs robežas slēgt, nevis pacelt robežpārejas punktu labbūtību… Protams, Eiropas valstīm svarīgi saglabāt ekonomiskos sakarus ar Vidusāzijas valstīm, kas sasniedzamas caur Krieviju.

Bet svarīgākais, pēc Rajevska domām, ir tas, ka mums jābūt spējīgiem dzīvot normālu dzīvi nenormālos apstākļos. “Par to man stāstīja ukraiņi: lielākais uzdevums ir bijis tāds - lai cilvēki nekļūst paralizēti. Ja cilvēki ir paralizēti, tad arī valsts ir paralizēta - bet tai ir jāstrādā, lai tā spētu aizstāvēties. Maizniekam jācep maize, dakterim jāārstē cilvēki, skolotajam jāmāca bērni. Tas pats jādara mums - jāstrādā savs darbs, paralēli uzturot drošību. Gandrīz visur tagad ir tā - dzīvot normālu dzīvi nenormālos apstākļos.”