Elita Veidemane / Autori

“Mēs esam nākamais mērķis,” preses konferencē Berlīnē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, aicinādams gatavoties liela mēroga karam ar Krieviju. Rite uzskata, ka pārāk daudzi NATO sabiedrotie nejūt Krievijas draudu bīstamību Eiropā un nesaprot, ka, lai novērstu šādu karu, ir nepieciešams ātri palielināt aizsardzības izdevumus un ražošanu. Bet tas diemžēl nenotiek ne ātri, ne uzreiz. Lai attīstītu militāro ražošanu, ir vajadzīgi gadi, ar mēnešiem ir par maz. Pašreizējo situāciju drošības jomā “Neatkarīgās” lasītājiem skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.

Polijā notiekošās Ļubļinas universitātes un Latvijas Universitātes konferences “Polija un Latvija 20. un 21. gadsimtā: paralēli ceļi, dažāda pieredze” starplaikā “Neatkarīgajai” izdevās izvaicāt politologu Andi Kudoru – protams, par kara noziedznieka Vladimira Putina izvērsto agresiju pret Ukrainu.

Par iesaldētajiem finanšu līdzekļiem, kam jānonāk Ukrainā, par “miera sarunām”, kas patiesībā ir Ukrainas kapitulācijas plāns, par to, vai Eiropas Savienība šķeļas, par to, vai Eiropa var dzelžaini paļauties uz ASV – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku.

Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.

Tā dēvēto Ukrainas miera sarunu gaita joprojām miglā tīta. Tikmēr kara draudu līmenis Eiropā arvien pieaug. Kā saprast to, kas šobrīd notiek pasaules smagsvaru sarunās – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.

Par korupcijas skandālu Ukrainā un tā dēvētajām miera sarunām, par sliežu nojaukšanu un krievu inteliģenci, kas atrodas trimdā, vēl par daudz ko citu – saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, RSU asociēto profesoru Māri Andžānu.

Autobusu satiksmes piekritējiem ir iespējas izbaudīt ceļojumu satiksmes maršrutos ne tikai uz Sanktpēterburgu vai Minsku, bet arī uz Krievijas daļēji okupēto Ukrainas Doneckas apgabalu – pārlapojot autobusu satiksmes piedāvājumus, konstatē “Neatkarīgā”. Vēlaties nokļūt Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, lūdzu – komfortabls satiksmes autobuss nogādās galamērķī jūs un nepieciešamības gadījumā arī jūsu mājdzīvniekus.

Gadā izdevniecība “Jumava” lasītājiem piedāvā ap 100 grāmatām. Kopš izdevniecības sakuma ir iznākušas vismaz 3000 grāmatas. “Grūti pat saskaitīt,” smaida ”Jumavas” vadītājs Juris Visockis.

No vienas puses – tie, kuri vēlas Ukrainu pēc iespējas vairāk nomelnot un pazemot, uzsver, ka nākusi gaismā lielākā korupcijas lieta šīs valsts vēsturē, jo šajā krimināllietā figurē četri Ukrainas valdības ministri un valsts prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs, kurš neilgi pirms vērienīgu kratīšanu sākuma aizbēdzis no Ukrainas. No otras puses – nav noslēpums, ka Ukrainā diemžēl vienmēr bijis augsts korupcijas līmenis, ar ko ir bijis grūti cīnīties. Vai Krievijas iebrukums pastiprināja korupciju? Nešaubīgi – jā.

No 23. novembra vakara līdz 24. novembra rītam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novēroja vairākus gaisa objektus, kas šķērsoja Latvijas – Baltkrievijas robežu, ielidojot Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņēmusi signālus no Lietuvas sadarbības partneriem, kopā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanu: naktī tika notverti astoņi meteoroloģiskie gaisa baloni (meteozondes), kas pildīti ar nelegālajām cigaretēm (kopā ap 720 000). Baltkrievija uzsākusi arī uz Latviju sūtīt mēslu kravas – Lietuva vairs nav izņēmums. Ko tas mums nozīmē?

Spēle uz publiku, tas ir, uz vēlētāju: tā vairums novērotāju dēvē “progresistu” un “zaļzemnieku” pretstāvi, kur pirmie pārmet otrajiem nepamatotu ieklausīšanos kokrūpniekos, savukārt otrie pirmajiem – sabiedriskā transporta vienību skaita samazināšanu reģionos. Šī cīņa uzņem ātrumu un sparu, un to vērtē bijušie premjeri Māris Gailis un Indulis Emsis, kā arī politologs Filips Rajevskis.

Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šoreiz savu sēdi noturēja biedrībā “Patvērums “Drošā māja””. Kaut gan vairāki šīs komisijas locekļi deva priekšroku citām svarīgām lietām, tomēr Jurģis Klotiņš (NA), Leila Rasima (PRO), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV) un Didzis Zemmers (ZZS) apmeklēja biedrību.

“Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes,” ReTV publikācijā norādījis amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kuram bijusi gandrīz 30 gadu ilga pieredze kara inženierijā ASV militārajās misijās visā pasaulē. Jautājums par minēto sliežu likvidēšanu ir kā karsts kartupelis ikviena Latvijas satiksmes ministra azotē, jo spiediens no tiem, kuri nevēlas likvidēt šīs sliedes, ir tikpat spēcīgs kā no tiem, kuri vēlas tās likvidēt.

Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?

Tas ir tik saprotami un vienkārši: ieiet veikalā un, norēķinoties par pirkumiem, pie reizes paņemt piespraudīti Latvijas karoga krāsās. Nu, labi, samaksājot par to vai arī ne – kā nu kurā veikalā. Izrādās, tas nav tik vienkārši. Patriotu mēnesis – dažuprāt – nav nekāds īpašais notikums, lai cilvēki varētu iegādāties šādas piespraudītes.

Par mūsu palīdzību Ukrainai un par to, vai Krievijas ekonomika tūlīt sabruks, par sabiedrības sašķeltību un NATO 5. panta iedrošinājumu, par Latvijas teritoriju iztukšošanos un melnādainajiem “studentiem”, par Stambulas konvenciju un “kremliniem” – intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Par drošības situāciju pasaulē, Eiropā un Latvijā, par iespējamajiem kodolizmēģinājumiem, par to, vai kāds grib karot ar Krieviju, par to, ka ir vajadzīgas smadzenes, lai tajās ieliktu gudras un pareizas domas.

“Pienāk 11. novembris, un tad parādās degošo lāpu upe, kas plūst cauri pilsētai. Tai nav ne sākuma, ne gala. Tātad šie cilvēki kaut kur dzīvo Liepājā! Viņi sanāk kopā nebeidzamā straumē – tātad ir šis spēks!” – par Lāčplēša dienas nozīmi un sajūtām sarunā ar “Neatkarīgo” dalās mūsu pirmais dziedošais Lāčplēsis Igo.

Ar mīlestību un patriotismu piesātināts – līdz pēdējai līnijai, līdz pēdējam izliekumam – tāds ir Brīvības piemineklis, kas šogad svin 90 gadus. Pieminekļa autors Kārlis Zāle savulaik vēlējās, lai šis monuments ir pārlaicīgs: “Es gribu veidot pieminekli tādu, lai tas būtu saprotams visiem un visos laikos.” Kopā ar Unu Jansoni, Pieminekļu aģentūras Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļas vadītāju, mēs ieejam aiz metāla durvīm slēgtajā pieminekļa pamatnē. Izjūtas ir neparastas. Šķiet, ka mēs atrodamies ārpus laika un telpas.

Latviešu valodu var veiksmīgi mācīties gan kafejnīcā, gan Tautas diktātā, un tas viss notiek, pateicoties uzņēmīgiem, ideju bagātiem tautas entuziastiem.