Elita Veidemane / Autori

Eiropas Savienība mainās: “zaļais kurss” vairs nav tik izteikti kreisi zaļš, pieaug izpratne par drošību, “pateicoties” Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek noņemt birokrātiskie šķēršļi, lai militārie konvoji un aprīkojums krīzes situācijās varētu maksimāli ātri pārvietoties caur ES dalībvalstīm – par šiem un citiem izaicinājumiem saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli (NA).

Vai esošā koalīcija ir uz sabrukuma robežas? Kas svarīgāk – politiskie ķīviņi vai drošība? Kāpēc tik spēcīgs priekšvēlēšanu vējš? Vai attiecībā uz droniem vajag mainīt likumdošanu? Par to un daudz ko citu – ekspresintervijā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Pērnā gada 10. oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā tika nošauti Modrim Konovalovam piederošie suņi – pieaugusī Bora un divi kucēni. Sociālajos tīklos tika publicēts ziņojums, kas adresēts Bauskas novada pašvaldības policijas priekšniekam Egīlam Gailim un ko esot rakstījusi kāda policijas darbiniece. Ziņojumā skaidroti apstākļi, kādos tika pieņemts lēmums suņus uz vietas nogalināt. Sabiedrības reakcija bija vētraina. Skaidrojām Valsts policijā, kas notiek kriminālprocesā. Saņēmām arī ziņu, ka lieta nodota jau tiesai.

Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

“Laiks izsijā graudus no pelavām, tikai vēstules uz bruģa nebeidzas. Kamēr mēs rakstām un atceramies šīs vēstules, mēs rakstām savu laikmetu, rakstām Rīgu, rakstām Latviju,” teic preses cilvēks, dzejnieks, Augstākās Padomes deputāts, kurš 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu – Normunds Beļskis. Viņu iztaujājam par to, kas notiek ar mums un ap mums.

Kaut arī Vladimirs Putins laiku pa laikam piedraud pasaulei ar kodolkaru vai vienkārši ar konvencionālo karu, Polijas premjerministra Donalda Tuska intervijā (24.04.) laikrakstam “Financial Times” izskanējušais liek satrūkties ne pa jokam, proti, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Vai patiesi tā varētu notikt – par to runājām ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?

Pērn Latvijā tika veiktas 250 pašnāvības. Tas ir daudz vai maz? Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs iesaka vērtējumus “daudz” un “maz” izmantot, samērojot tos ar cilvēku skaitu, piemēram, pašnāvību skaitu uz 100 000 cilvēku. Kāda situācija ir Latvijā šajā baisajā jomā – saruna ar Nilu Saksu Konstantinovu.

Pirms 40 gadiem – 1986. gada 26. aprīlī – veicot drošības pārbaudi, Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolreaktora sprādziens, kam sekoja ugunsgrēks, ko apdzēsa vien 10. maijā. Radiācijas mākoņa izplatība bija traģiska: šis indes pikucis gāja pāri Krievijai, Baltkrievijai, Zviedrijai, Norvēģijai… Fukušimas AES kodolkatastrofa, kas notika 2011. gadā, bija desmit reizes vārgāka.

Tikai divus gadus nostrādājušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir uzteicis darbu, un viņa pēdējā darba diena būs 31. maijs. Gada alga – mazliet vairāk par 50 000 eiro. 2023. gada beigās amatu pameta ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons.

Var pieņemt, ka talkas kā masveida kustība radās jau senlaikos, kad latviešu zemnieki gāja cits pie cita, lai palīdzētu novākt ražu: kopā vieglāk! Šogad Latvijas Lielā talka notiks jau 19. reizi. Lielā talka ir tradicionāls vides tīrības pasākums Latvijā, un pirmo reizi to organizēja 2008. gadā, atzīmējot valsts deviņdesmitgadi. Mērķis: “Padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.” Ik gadu līdz 200 000 cilvēku piedalās Lielajā talkā. Talkai pievienojas arī latvieši citās zemēs. Par šā gada 25. aprīļa talku mums stāsta Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga.

“Nevienu mirkli neteikšu, ka mūsu darbs ir viegls,” teic Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Lāsma Lagzdiņa. Uzklausīt un, galvenais, saprast – ko bērns vai pusaudzis grib pateikt ar savu zvanu, kādas ir viņa sāpes un neizpratne. Pat domas par pašnāvību. Ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus un pusaudžus uztrauc tas, kas notiek pasaulē. Un šī baisā īstenība nav noslēpjama. Par to – saruna ar Lāsmu Lagzdiņu.

Satraucošais notikums ar laimīgām beigām raisa interesi par vietu, kur gatavo drošsirdīgus, prasmīgus kareivjus. 13. aprīlī vēlā vakara stundā no Vanšu tilta jaunietis ielēca Daugavā. Viņu izglāba Speciālo uzdevumu bataljona (SUB) kareivis. Par to, kas ir SUB, “Neatkarīgajai” stāsta Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks Arturs Smilga, kuram ir pakļauts minētais bataljons.

Pēdējais laiks iezīmējies ar daudzām pašnāvībām. Kāpēc? Kas tām pamatā? Bezcerība? Slimības? Vientulība? Pērn Latvijā pašnāvību veica 250 cilvēku. Šis gads vēl nav pagājis. Lēcieni no tiltiem ledainā dzelmē turpinās. Par to, kas notiek cilvēku prātos, runājam ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.

“Pāreja uz vienoto skolu sākās 2023. gadā, un tagad tikai valsts valodā mācās visi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu skolēni un audzēkņi,” apgalvo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga. Vienotā skola – tā ir skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā. Tā tam vajadzētu būt, bet vai tā ir? Viennozīmīgi gan var apgalvot, ka visi krieviski runājošie skolēni pēdējo trīs gadu laikā nav pēkšņi iemācījušies latviešu valodu un tas pazemina mācību kvalitāti vai arī tās nav vispār. Savu viedokli par latviešu valodu mācību iestādēs mums atklāja arī Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Tūdaļ beigsies 2025./2026. mācību gads, līdz ar to Latvijā formāli beigsies arī pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. No 2023. gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klase un pirmsskolas izglītības iestādes. Pēc gada – 2., 5. un 8. klase, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klase. Tas, protams, skan optimistiski, un teorētiski tā tam vajadzētu notikt, tomēr patiesība ir citāda. Bieži ir dzirdēts, ka skolotāji sūdzas: kāda jēga ar klasi runāt latviski, ja skolēni neko nesaprot?

Latvijā laužas iekšā dažādās valodās runājoši dažādu tautību ļaudis. Rīgas ielas kļūst raibākas par dzeņa vēderu. Kas šobrīd apdzīvo mūsu Latviju? Par to, kāda ir faktiskā situācija  – saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktori Anci Ceriņu. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa mums sniedz savu redzējumu par sveštautiešu aktivitātēm.    

Kas tā ir par sabiedrību, kurā dzīvojam; vai kara draudu dūmos lemts izdzīvot mazajām nācijām; kāda loma modernajā pasaulē ir reliģijai; cik ietekmīga, stipra un vienota ir kristīgā pasaule; kāda loma sabiedrībā un lielajā ģeopolitikā ir baznīcu līderiem – par to “nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoriem.  

Skolotājas Ievas Tarandas ģimene gaida pāršķiramies savas dzīves sāpīgāko lappusi: pirms vienpadsmit gadiem, kad Ievas dēlam bija tikai septiņi gadi, pret viņu tika pastrādāts seksuāls noziegums – tas noticis pēc dievkalpojuma kādā baznīcā. Saīsinātajā pirmās tiesu instances spriedumā rakstīts, ka 2014. gada vasarā septiņgadīgo bērnu Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs ieveda šīs pašas baznīcas atsevišķā telpā un ar bērnu izdarīja “seksuāla rakstura darbības, apmierinot savu dzimumtieksmi”.

Lieldienu olas apēstas, taču olu kari turpinās un, šķiet, turpināsies vēl ilgi. 2. aprīlī pie Saeimas pulcējās ap 100 cilvēku, kuri aicināja atkārtoti iesniegt un virzīt likumprojektu par aizliegumu turēt dējējvistas industriālajos sprostos.

Par Lieldienām, par pirmo dievkalpojumu, par diviem noziedzniekiem, kuri blakus Kristum, par piedošanu asiņainam slepkavam, par to, kā pretoties musulmaņu invāzijai – intervija ar Dubultu baznīcas mācītāju Arni Bušu.

SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” (ZOO) pievienos uzņēmumam SIA “Rīgas meži”. Šo lēmumu pēc karstām debatēm 25. martā pieņēma Rīgas dome. Pirms apvienošanas pamatkapitālā tiks ieguldīti 1 450 000 eiro, piešķirot tos no izdevumiem neparedzētajiem gadījumiem. Apvienošanas galvenais mērķis esot nepieciešamība steidzami sākt ekspozīcijas “Himalaji” izveidi, kuras izmaksas būs ap 8,35 miljoniem eiro. Par to, kāds liktenis gaida zoodārzu, “Neatkarīgās” saruna ar SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdes priekšsēdētāju Jāni Rudzīti.