Elita Veidemane / Autori

Janvārī svinēsim un atcerēsimies Barikāžu laiku. Tās izveidojās burtiski zibenīgi. Pirms 35 gadiem 12. janvārī Latvijas Universitātē sanākušajā Latvijas Tautas frontes (LTF) domes sēdē tika nolemts veidot barikādes, lai aizsargātu svarīgus objektus Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

“Politiski idejiskā jucekļa rezultāts ir viens: globālais līdzsvars ir izjaukts. Tā kā vājāka ir kļuvusi tikai viena puse – Rietumi, globālas katastrofas varbūtība ir pieaugusi, jo atsevišķi spēlētāji var vēlēties izmantot šo izdevību, lai pārdalītu “globālo pīrāgu”,” raksta kolēģis Bens Latkovskis. Bet “globālais pīrāgs” šajā gadījumā ir faktiski ir visa pasaule, jo diez vai atradīsies spēki, kuri šo pīrāgu vēlēsies pārdalīt miermīlīgi. Par to “Neatkarīgās” saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Iedzīvošanās arhibīskapa amatā un arhibīskapa darba telpās prasa nesteidzību. “Ja amats būtu paredzēts trim vai četriem gadiem, tad būtu citādi,” teic Rinalds Grants. Bet iepriekšējais arhibīskaps Jānis Vanags amatā bija 32 gadus. Tobrīd, kad viņu ievēlēja, Vanags bija pasaulē jaunākais luterāņu arhibīskaps. “Mana maksimālā iespēja – kādi 20 gadi, jo 70 gados man jebkurā gadījumā jāatkāpjas no amata,” saka Rinalds Grants, jaunais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps.

*

Anatolijs Danilāns, profesors, gastroenterologs, mediķis ar lielisku humora uzjūtu, mums izstāsta, ka var ēst arī naktī, un nemaz nav jākautrējas, ja gribas pielavīties ledusskapim, lai no no tā nakts melnumā izņemtu kaut ko gardu.

Tas, ka tieši garajās ziemas brīvdienās “uzplauka” Latgales vēstniecības “Gors” dramatiskā tēma, šķiet, nav nejaušība: ir tik daudz dienu, kad dažādas iestādes nestrādā, līdz ar to nav iespējams skaidri izzināt, kāds būs tālākais koncertzāles liktenis. Tīmeklī pat pavīdēja doma, ka “Goru” vajadzētu atdot privātajiem uzņēmējiem, lai Rēzeknes domei un Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) nevajadzētu finansēt Latgales kultūras pērli. Otrdien notikušajā preses konferencē Rēzeknes mērs, ieklausījies Valsts prezidenta un sabiedrības viedoklī, atzina, ka “Gors” netiks nodots privātās rokās.

“Dievs pie mums nāk kā bērns,” teic Pēteris Spoģis, “kaut kas ļoti liels, bet tajā pašā laikā trausls un sargājams. Ja būsi pret šo atklāsmi paviršs, tā tavā dzīvē mirs.” Kristus piedzimšanas svētki, Ziemsvētki – 24. decembris – ir gaismas un tumsas lūzuma punkts. Cerību iesākums. Pēteris kopā ar mīļoto sievu Martu tur rokās savu septīto bērniņu, kurš dzimis pirms divarpus mēnešiem. Šeit, kopā ar vecākiem, dzīvo seši bērni, bet Belliņa ir debesīs. Viņa mūžam tiks pieminēta. Kā Dievs, kas nāk pie mums kā bērns. Savās pārdomās dalās bīskaps emeritus Pēteris Sproģis.

Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?

Kāpēc slimnīcā nomira bērns, par medicīnas kļūdām un vai to skaits samazinās, par birokrātiju medicīnā un par daudz ko citu – saruna ar latviešu ārstu, politiķi, sabiedrisko un sporta darbinieku, televīzijas raidījuma vadītāju Pēteri Apini. Par notikušo traģēdiju sarunas beigās publiskojam arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekles Zanes Straumes skaidrojumu “Neatkarīgajai”.

Tikko Mārupē notika gadījums, kas varēja izvērsties milzīgā traģēdijā. Kāda sieviete, iespējams, ģimenes konflikta dēļ mēģināja noindēt savu dzīvesbiedru, nepilngadīgo dēlu un – visbeidzot – arī sevi. Nejaušības dēļ viņus visus trīs – vēl dzīvus – atrada kaimiņiene un izsauca “ātros”. Sieviete apcietināta par divkāršu slepkavības mēģinājumu. Kas bija pamatā šādām darbībām? “Neatkarīgā” runā ar psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.

Ebreju Hanukas svētku pasākumā divi uzbrucēji nošāva 16 un ievainoja 40 cilvēku. Tas notika Austrālijā, Sidnejā, vienā no pilsētnieku un arī tūristu iecienītākajām vietām, Bondi pludmalē. Divi melnās drēbēs tērpti uzbrucēji atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pie jūras svinēja svētkus. Policisti atklāja uguni uz slepkavām, viens no viņiem tika nogalināts, otrs – ievainots. Antisemītiski terora akti nav nekāds jaunums vai nejaušība: diemžēl antisemītiskā histērija uzņem apgriezienus. Kāda situācija ir Latvijā?

“Dzīvnieks ir dzīva būtne, dzīvnieks nav manta!” – ar vairāk nekā 22 000 cilvēku parakstu Saeimā ir iesniegta iniciatīva, lai grozītu Civillikumu. Tas ir aicinājums normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīva būtne.

“Tas ir amerikāņu projekts,” ir pārliecināts politologs Juris Rozenvalds, analizējot Baltkrievijas pēkšņo “labvēlību”, atbrīvojot no ieslodzījuma 123 cilvēkus, viņu vidū arī protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu un Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki. Paziņojums tika izplatīts drīz pēc ASV sūtņa izteiktajiem plāniem atcelt sankcijas Baltkrievijas kālija karbonātam. Mazliet citas domas ir vēsturniekam un politologam Kārlim Daukštam.

“Mēs esam nākamais mērķis,” preses konferencē Berlīnē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, aicinādams gatavoties liela mēroga karam ar Krieviju. Rite uzskata, ka pārāk daudzi NATO sabiedrotie nejūt Krievijas draudu bīstamību Eiropā un nesaprot, ka, lai novērstu šādu karu, ir nepieciešams ātri palielināt aizsardzības izdevumus un ražošanu. Bet tas diemžēl nenotiek ne ātri, ne uzreiz. Lai attīstītu militāro ražošanu, ir vajadzīgi gadi, ar mēnešiem ir par maz. Pašreizējo situāciju drošības jomā “Neatkarīgās” lasītājiem skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Mūžībā aizgājusi Rita Aksenoka – viņa Latvijas prokuratūrā strādāja dažādos amatos, bija Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja, izmeklēšanas pārvaldes priekšniece un Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja (1995 – 2007). Izcila, ar asu prātu un vienlaikus ar sirsnību apveltīta sieviete, kura ne tikai šķetināja sarežģītas krimināllietas, bet arī prata tās skaidrot mums, žurnālistiem.

Polijā notiekošās Ļubļinas universitātes un Latvijas Universitātes konferences “Polija un Latvija 20. un 21. gadsimtā: paralēli ceļi, dažāda pieredze” starplaikā “Neatkarīgajai” izdevās izvaicāt politologu Andi Kudoru – protams, par kara noziedznieka Vladimira Putina izvērsto agresiju pret Ukrainu.

Par iesaldētajiem finanšu līdzekļiem, kam jānonāk Ukrainā, par “miera sarunām”, kas patiesībā ir Ukrainas kapitulācijas plāns, par to, vai Eiropas Savienība šķeļas, par to, vai Eiropa var dzelžaini paļauties uz ASV – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku.

Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.

Tā dēvēto Ukrainas miera sarunu gaita joprojām miglā tīta. Tikmēr kara draudu līmenis Eiropā arvien pieaug. Kā saprast to, kas šobrīd notiek pasaules smagsvaru sarunās – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.

Par korupcijas skandālu Ukrainā un tā dēvētajām miera sarunām, par sliežu nojaukšanu un krievu inteliģenci, kas atrodas trimdā, vēl par daudz ko citu – saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, RSU asociēto profesoru Māri Andžānu.

Autobusu satiksmes piekritējiem ir iespējas izbaudīt ceļojumu satiksmes maršrutos ne tikai uz Sanktpēterburgu vai Minsku, bet arī uz Krievijas daļēji okupēto Ukrainas Doneckas apgabalu – pārlapojot autobusu satiksmes piedāvājumus, konstatē “Neatkarīgā”. Vēlaties nokļūt Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, lūdzu – komfortabls satiksmes autobuss nogādās galamērķī jūs un nepieciešamības gadījumā arī jūsu mājdzīvniekus.

Gadā izdevniecība “Jumava” lasītājiem piedāvā ap 100 grāmatām. Kopš izdevniecības sakuma ir iznākušas vismaz 3000 grāmatas. “Grūti pat saskaitīt,” smaida ”Jumavas” vadītājs Juris Visockis.