Elita Veidemane / Autori

Nelīdzēja ne pikets pie Saeimas, nedz izvērstie argumenti runās un rakstiskajos aicinājumos – koalīcijas deputāti pārliecinoši nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu diabēta slimniekiem. Viņiem jāturpina samierināties ar likteni. Ko nozīmē šī smagā slimība?

Kārtējo reizi Latvijā “nejauši” ielidojis kāds ārvalsts bezpilota lidaparāts, par kura izcelsmi sākotnēji nekas nebija zināms. Pirms šī incidenta ap pusnakti fiksēts, ka arī no Baltkrievijas puses Latvijas gaisa telpā ielidojis kāds objekts, kas veicis nelielu līkumu un ielidojis Krievijā. Viens no droniem detonējis pirms trijiem naktī Dobričinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. Drons sprādzis pats, nevis ticis notriekts. Par laimi, neviens un nekas nav cietis.

Padomju savienības okupētās Latvijas iedzīvotājus sāka deportēt un iznīcināt jau 1940. gadā. Turpināja 1941. gadā – pirmajā masu izsūtīšanā 17. jūnijā uz Sibīriju tika aizdzīti 15 400 Latvijas iedzīvotāju. Pēc sarkanarmijas uzvaras Latvijas pilsoņu izsūtīšanas turpinājās ik gadu, sasniedzot traģisko virsotni 1949. gada 25. martā: uz Sibīriju un citiem attāliem okupantu valsts reģioniem deportēja 42 000 Latvijas iedzīvotāju.

Kāds, protams, varētu pasmieties par to, ka, piemēram, Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa utt. Sak, pasargājiet labāk cilvēkus. Bet neaizmirsīsim, ka kaķi un citi mīļumdzīvnieki paši sevi nevar pasargāt no dažādām likstām, toties cilvēki var. Kas notiek Zviedrijā, un kas notiek pie mums un kaimiņvalstīs?

Izglītības kursa lēmējiem kārtējo reizi šķiet, ka jālikvidē vēl viena lauku skola. Nu, tiešām, kāda tur mācīšanās Latvijas pierobežā, Latgales galā? Tagad kārta pienākusi Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskolai, kas ir izcila mācību iestāde ar gadsimtu (!) tradīcijām. Nav skaidrs, kāpēc tā būtu jālikvidē, par iemesliem pagaidām klusē gan novada pašvaldība, gan Izglītības ministrija. Mēģinām izdibināt, kam ir izdevīga šī faktiski pretvalstiskā darbība.

Par “amerikāņu lietussargu”, kurš izzūd virs Eiropas, par to, ko Krievija var piedāvāt Eiropai, par to, ka Krievija regulāri sūdzas ANO par Baltijas valstīm, par bīstamiem procesiem pirms Saeimas vēlēšanām, par Latvijas iedzīvotāju vēlmi izdzīvot – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Kārli Daukštu.

NATO gaidāma “ļoti slikta” nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja Donalds Tramps. Kāpēc tieši NATO? Kāpēc ne visai Eiropai? Tāpēc, ka Tramps Eiropu uzskata par kājslauķi? Par Hormuzu un “kājslauķiem” runājam ar RSU lektoru, Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vadošo partneri Mārtiņu Varguli.

Aizvadītajās trīs diennaktīs dzēsti jau 55 (!) kūlas ugunsgrēki. Pirms pusnakts sestdien VUGD saņēma izsaukumu uz Ķekavas pagastu, kur dega pērnā gada zāle viena hektāra platībā. Ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots mediķiem. Savukārt Kūku pagastā dega kūla 5000 kvadrātmetru platībā. Bija spēcīgs vējš, un liesmas sasniedza šķūni. Pelnos pārvērtās dēļi, kas atradās degošajā pļavā. Bet pirmais kūlas ugunsgrēks šogad tika uzkurināts jau februārī.

Joprojām daudzi cilvēki ir neziņā: kāpēc tieši 16. marts ir izvēlēts par “Daugavas vanagu”, respektīvi, latviešu leģionāru piemiņas dienu? “Daugavas vanagu” organizācijas sākumi atrodami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā pasaules kara noslēguma. “Daugavas vanagu” organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu leģiona kareivji: jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija palīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm pieminēt latviešu leģionārus. Par latviešu leģionāriem – saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu.

Ķemeru Nacionālajā parkā savas medību izpriecas realizē vairāki mednieku kolektīvi. Tas nav nelegāli, likums to atļauj. Taču, konstatējot 79 mirušos dzīvniekus, rodas jautājums: kāds ir patiesais šo dzīvnieku nāves iemesls? Nē, viņi nav nošauti. Liela daļa miruši vecuma dēļ, daļa – nosaluši. Grūti noticēt stāstiem par to, ka Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Aldis Liepa būtu vainojams nu jau 79 dzīvnieku bojāejā. Iztaujājām Andi Liepu.

Situācija Tuvajos Austrumos mainās katru dienu. Nav iespējams paredzēt turpmākos notikumus, jo pietrūkst saprātīgas loģikas. Un tomēr ir kādas likumsakarības, par kurām ar “Neatkarīgo” runā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Kas ir tas “cits”, kas tiek pieprasīts ēnu dienu anketas pieteikumos? Ēnu dienu Latvijā organizē biedrība “Junior Achievement Latvia” (JAL). Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības programma, kas sniedz iespēju iegūt praktisku un visaptverošu ieskatu dažādās profesijās. Latvijā Ēnu diena norisinās kopš 2001. gada. Arī šogad.

“Mūsu tautiešu drošība ir mana prioritāte, tāpēc valdībā šodien (5.03. – E.V.) lēmām par atbalstu mājupceļam tiem, kuri šobrīd atrodas Tuvo Austrumu reģionā. Kopā ar “airBaltic” organizēsim repatriācijas reisus no reģiona. Lielāko izmaksu daļu segs valsts, pasažieru līdzmaksājums – 350 eiro.

2023. gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots. Izveidojās katastrofāla situācija. Plūdos Jēkabpilī tika bojātas Bebru, Dambja, Dārznieku un vēl 11 citas ielas, kā arī ceļi Droškāni–Jaunbrēķi, Randoti–Līgotnes, Skudras–Leicāni un Pīlādzis–Apsītes. Kā būs šogad, cik gatava ir pilsēta plūdu šausmām?

“Kas ir latvietis?” – reiz, pēc kādas filmas pirmizrādes, Jānis Streičs, gandarīti smaidīdams, man jautāja. Viņš apskāva mani, un man šķita, ka mani apskāvusi silta pasaule. “Mēs neesam maza tauta. Tādas runas mani kaitina. Ne jau cilvēku skaitā vai mūsu aizņemtās zemes lielumā ir mērāms tautas lielums. Mēs nesitam sev pa krūtīm un nekliedzam: mēs esam latvieši! Mums ir iekšējais lepnums. Tas ir mūsu klusums, mūsu vēsture un Dieva dotais jēdziens – latvietis,” viņš teica.

Satversmes tiesa 2. martā turpināja izskatīt lietu par mazākumtautību (iekļaujot to skaitā arī krievu valodu, kas nav mazākumtautība) valodu lietošanu Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM). Lietu Satversmes tiesā ierosināja 20 Saeimas deputāti.

Karo ASV un Izraēla pret Irānu jeb karš kļūst un kļūs daudz globālāks; vai šajā karā tiks iesaistīti arī NATO spēki, vai Latvijas karavīriem arī būs jādodas karot uz Tuvajiem Austrumiem – saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.

Situācija, kurā viens skolēns tiranizē visu skolu, bet neviena instance nespēj neko labot šajā gadījumā, jau zināma visai Latvijai. Agresīvie bērni nav tikai Ozolnieku vidusskolā. Jautājums – ko darīt, kā ar šo agresiju tikt galā?

Pēdējo piecu sešu gadu laikā arvien biežāk dzirdami stāsti par to, ka skolēni emocionāli (retāk – fiziski) uzbrūk skolotājiem. Kāds tam iemesls? Skolotāja profesijas prestiža pazemināšanās? Vecāku neprasme (nevēlēšanās) audzināt savus bērnus? Sociālās problēmas? Karš, kas “pasaka priekšā”, ka viss ir atļauts? Ikdienas stress? Mentālas problēmas?

Kad beigsies asinsizliešana Ukrainā; vai cerībām uz mieru ir racionāls pamats; kāda ir Donalda Trampa pašreizējā loma pasaules politikā; vai Eiropai izdosies saglabāt vienotību un savaldīt Viktoru Orbānu un Robertu Fico – “Neatkarīgās” saruna par pašreizējo situāciju pasaules politikā ar politologu Andi Kudoru.

Kampaņā “Nolaid slieksni” sociālajos tīklos komentāru vētra - diskrimināciju atpazīšanai tiks tērēta nauda, un vai tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda? Divu gadu laikā tiks tērēti 700 000 eiro. Ar to paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm.