Elita Veidemane / Autori

Septembra beigās no dzīvnieku pavairotavas Dundagā tika izņemti vairāk nekā 40 Aļaskas malamuti, 11 no tiem pārdeva valsts rīkotā izsolē. Tikko Saeima nostiprināja likumā principu, ka dzīvnieks nav lieta. Taču diez vai ar to pietiek, lai nodrošinātu, ka izņemtie suņi nonāk atbildīgu saimnieku rokās.

Kad pagājušajā piektdienā Varšavā, pie Konstitucionālā tribunāla ēkas, ieradās policija, krasi saasinājās politiskā spriedze, kas izraisīja plašu reakciju, ko pamanīja arī citur pasaulē. Polijas premjerministra Donalda Tuska valdība jau ilgstoši atrodas konflikta situācijā ar valsts prezidentu Karolu Navrocki sakarā ar Konstitucionālā tribunāla darbību un tiesnešu iecelšanas kārtību. Nu konfrontācija izauga konkrētā pretstāvē.

Kas notiek ar cilvēktiesībām Latvijā; kas tiesībsardzi gada laikā visvairāk pārsteidzis, un kur meklēt cilvēkus, kuri vēlas atbalstīt līdzcilvēku; kas neapmierina Ieslodzījuma vietu pārvaldes klientus; vai vērojama diskriminācija darbavietās; vai bez valstiskas drošības varēsim nodrošināt cilvēktiesības – “Neatkarīgās” saruna ar tiesībsardzi Karinu Palkovu.

Tiesībsardze Karina Palkova pieteikusi karu nejēdzībām bāriņtiesu sistēmā – precīzāk, bāriņtiesu jomā valdošajam haosam.

Nolemts, ka Valsts aizsardzības dienests (VAD) paplašināsies arī ar robežsardzi. Šobrīd ir aktuāls dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā un civildienests. Patlaban Valsts aizsardzības dienestā robežsardzē plāno uzņemt 100 jauniešu. No 2028. gada 100 jauniešu varēs iziet 11 mēnešu aizsardzības dienestu Latgalē. Robežsardzē cer, ka jaunieši ne tikai apgūs praktiskas iemaņas, bet arī savas prasmes turpinās pilnveidot robežsargu rindās.

Uz jautājumu par to, kas notiktu, ja Ukraina zaudētu karu, prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukraina karu nezaudē, bet atgādināja, ka tās zaudējumi nozīmē “cilvēku un laika” zaudēšanu, kā arī milzīgus upurus. Sekas, kas iestātos Ukrainas zaudējuma gadījumā, būtu neaptveramas. Par to runājam ar politologu Andi Kudoru un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Vēl nepieredzēti savā nekaunībā Francijā 17. oktobrī notika valsts mēroga protesti, kuros esot piedalījušies aptuveni 550 000 cilvēku. Protestu organizatori gan minēja citu skaitli: 800 000. Dažās demonstrācijās bija vardarbīgas sadursmes. Visā valstī tika izlaupīti vismaz 3000 veikalu. Oficiāli gan šos protestus pamatoja ar skolotāju trūkumu, nolaistām skolu telpām un plānoto augstākās izglītības maksas palielināšanu. Francijas valstisko vājprātu “Neatkarīgajai” skaidroja Latvijas Universitātes profesors Leons Gabriels Taivāns.

“Kā gulējāt? Kāda pašsajūta?” – šķietamas pieklājības frāzes pārvēršas patiesā interesē, kad sajūti: no atbildes būs daudz kas atkarīgs. Un tā arī notiek: pašsajūtas un miega tests rosina medicīniskā personāla tālāku darbību. Rīgas Austrumu slimnīca tam gatavojas nopietni. Par mediķu attieksmi daudzviet nereti dzird negatīvas atsauksmes. Grūti kaut ko tādu iedomāties attiecībā uz Austrumu slimnīcu. Ieskatīsimies tās ikdienā.

Priekšvēlēšanu skurbulī daudz tika runāts par bērniem, viņu likteņiem, par to, kā atbalstīt un palīdzēt bāreņiem un grūtībās nonākušajiem. Bet kāda aina paveras ārpus kaismīgajām runām reālajā dzīvē?

Vēlēšanu rezultāti vieš zināmas cerības darba devējos par to, ka valdība un Saeima beidzot spēs pieņemt izšķirošus lēmumus par darbaspēka pieejamību un stingrāk regulēs bezdarbnieka statusa normas. Vai valdībai pietiks izlēmības – tas  atkarīgs no nākamā premjera izlēmības un  koalīcijas sastāva.

Joprojām nerimst jautājumi un neizpratne par Baltijas valstu, Francijas un Lielbritānijas neuzaicināšanu uz NATO sanāksmi Polijā. LR Aizsardzības ministrija atsūtījusi uz “Neatkarīgās” redakciju komentāru saistībā ar medijos izskanējušo informāciju par NATO sanāksmi Polijā.

Vakar pasaules medijus aplidoja ziņa, ka vairākas NATO dalībvalstis atstatītas no sarunu galda. Kā “nra.lv” skaidro mūsu diplomāts, ne viss ir tik melns, kā tas tiek pasniegts – ir NATO sēdes, kurās mēs vienmēr piedalāmies, un ir darba grupu apspriedes, dažās no kurām mūsu dalība nebūt nav nepieciešama.

Kāpēc ir noteikti jāiet vēlēt 15. Saeimas deputāti un kā padarīt savu balsi vērtīgāku – “nra.lv” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu akadēmiķi, profesoru, Dr. habil. chem. Ivaru Kalviņu.

Māris Gailis ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. Savulaik bijis Latvijas ministru prezidents – no 1994. gada septembra līdz 1995. gada decembrim. Valda Birkava valdībā bija valsts reformu ministrs. Andra Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Partijas “Latvijas ceļš” sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. Vai Māris Gailis gatavojas iet balsot Saeimas vēlēšanās, kas notiks 3. oktobrī? Ekspresintervijā Māris Gailis paskaidro savu pozīciju.

Pretrunīgi viedokļi izskan par Krievijas iespējamo ekspansiju Eiropas virzienā. Polija un Francija, balstoties uz savu izlūkdienestu datiem, nopietni brīdina Eiropu par Krievijas, precīzāk sakot – Putina, nepārvaramo vēlmi iznīcināt Eiropu. Mūsu militārie eksperti “nra.lv” arī sniedz savu redzējumu.

Valdībā izskatīts iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) virzītais informatīvais ziņojums, kurā ietverti imigrācijas ierobežošanas pasākumi. Tie tapa uz iepriekš parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izstrādātajiem priekšlikumiem, sākotnēji izsaucot daudz pretenziju un neapmierinātības. Tagad galvenais mērķis esot veicināt koordinētu turpmāko rīcību migrācijas politikas un pārvaldības sistēmas pilnveidošanai. Vismaz teorētiski valdība vienojās par imigrācijas ierobežošanu.

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pirmo reizi desmit gadu laikā ieradies valsts vizītē ASV, un šī vizīte paredzēta trīs dienu garumā. ASV prezidents Tramps sagaidīja Ķīnas līderi lidostā personiski, un tas ir visai neparasti diplomātisko žestu valodā, liecinot par to, ka vizīte ir ļoti gaidīta – ko nozīmē arī daudzas citas izteikti krāšņās laipnības no Donalda Trampa puses Ķīnas līderim, skaidro mūsu eksperti.

“Situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, tai tagad pievienojās arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās,” savā feisbuka kontā raksta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vai Valsts prezidenta satraukumam ir pamats – situāciju analizē politologs Andis Kudors.

Nav šaubu, ka galvenais Krievijas “vēlēšanu” mērķis bija Vladimira Putina režīma leģitimitātes atzīšana. Ja apgalvojumos mēs izietu no pretējā, varētu teikt: karš pret Ukrainu ir noziedzīgs, Putina režīmam nav leģitimitātes, Krima pieder ukraiņiem. Tad būtu jāuzdod tikai viens jautājums: kādā procesā piedalās Krievijas vēlētāji?

Redakcija saņēma kādas sievietes vēstuli (sievietes vārds redakcijai ir zināms), kurā viņa detalizēti izstāsta, kas Rīgas 1. slimnīcā notika ar viņas slimo tēvu. Veselības ministrija un slimnīcas vadība skaidro notikušā apstākļus.

“Neatkarīgās” saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu – par to, ka tuvākie mēneši būs izšķirīgi Baltijas valstīm, un par to, ka Krievijas izdoma ir varena, kādas ir terorisma trīs pazīmes un par daudz ko citu.

Pēc traģiskā gadījuma Carnikavā, kad divi nepieskatīti suņi uzbruka bērnudārza audzēkņu grupai un audzinātājām, Ministru kabinets otrdien apstiprināja noteikumu projektu, kas paredz nodrošināt vienotu kārtību citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukušu suņu turēšanai, to uzskaitei un apmācībai, lai mazinātu apdraudējumu sabiedrības drošībai. Projektu iesniedza Zemkopības ministrija.