Elita Veidemane / Autori

“Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts Latgales tūrisma asociācijas atklātajā vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Latvijas valdībai. Dronu incidenti, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana radījuši sabiedrībā nedrošības sajūtu. Ne tikai ārzemju tūroperatori masveidā atceļ ceļojumus uz Latgali, to dara arī Latvijas iedzīvotāji. “Jūtamies nodoti,” teic Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.

Pēdējo dienu dronu “nejaušie” lidojumi Latvijas debesīs pastiprinājuši trauksmes izjūtas iedzīvotājos. Pagaidām vēl ne tik stipri, lai kristu panikā. Tomēr bažām par cilvēku garīgo veselību jau ir nopietns pamats.

Par dronu problēmām un par to, kas jādara jaunajai valdībai, par dezinformāciju un padomju laiku glorificēšanu, par mākslīgo intelektu un pienu – saruna ar vēstures doktoru, Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu.

Kārtējo pārsteigumu, šoreiz pozitīvu, sagādāja ASV prezidents Tramps. Viņš paziņoja, ka nosūtīs uz Poliju 5000 karavīru papildus tiem 10 000, kas Polijā jau ir. Pirms tam Pentagons apgalvoja, ka ASV apturēs papildu karavīru sūtīšanu uz Poliju. Šis paziņojums izraisīja satraukumu gan Polijā, gan NATO austrumu bloka valstīs, norādot, ka Polija ir vienmēr bijusi uzticama partnere un ASV sabiedrotā. Kādā veidā Trampa jaunais lēmums ietekmēs Latviju? Par to jautājām Jānim Sārtam, Artim Pabrikam un Igoram Rajevam.

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Otrdien deviņos Latvijas novados tika izplatīts brīdinājums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, tomēr no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) netika saņemts apstiprinājums par drona ielidošanu Latvijā. Toties drons, kas vēlāk tika notriekts Igaunijā, tajā bija ielidojis no Krievijas puses un nav atradies Latvijas gaisa telpā.

NATO dalībvalstu izlūkdienests publiskojis informāciju, ka Krievija potenciāli varētu būt gatava konfrontācijai ar aliansi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Taču Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Jūhans Pekari norādīja, ka konkrētu datumu noteikšana rada maldīgu drošības sajūtu.

Nesen dienasgaismu ieraudzīja britu un Irānas žurnālistes un TV raidījumu vadītājas Kristiānas Amanpūras intervija ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu. Viņa strādā telekompānijā CNN, kur veido ikvakara intervijas. Notika saruna par Eiropas un ASV (ne)sadarbību drošības jautājumos. Tika pieminētas Baltijas valstis.

Novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, situācija ar dronu “miermīlīgajiem” pārlidojumiem ir satraucoša. Tā kā “dronu siena” Latvijā – kā jau dronu lielvalstī – ir necaursitama, atliek vienīgi vērot debesis un zīlēt: drons lido ar labiem vai ļauniem nolūkiem. Pārdomas un reālā darbība: ieklausījāmies Latgales novadu amatpersonu stāstījumā.

Eiropas Savienība mainās: “zaļais kurss” vairs nav tik izteikti kreisi zaļš, pieaug izpratne par drošību, “pateicoties” Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek noņemt birokrātiskie šķēršļi, lai militārie konvoji un aprīkojums krīzes situācijās varētu maksimāli ātri pārvietoties caur ES dalībvalstīm – par šiem un citiem izaicinājumiem saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli (NA).

Vai esošā koalīcija ir uz sabrukuma robežas? Kas svarīgāk – politiskie ķīviņi vai drošība? Kāpēc tik spēcīgs priekšvēlēšanu vējš? Vai attiecībā uz droniem vajag mainīt likumdošanu? Par to un daudz ko citu – ekspresintervijā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Pērnā gada 10. oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā tika nošauti Modrim Konovalovam piederošie suņi – pieaugusī Bora un divi kucēni. Sociālajos tīklos tika publicēts ziņojums, kas adresēts Bauskas novada pašvaldības policijas priekšniekam Egīlam Gailim un ko esot rakstījusi kāda policijas darbiniece. Ziņojumā skaidroti apstākļi, kādos tika pieņemts lēmums suņus uz vietas nogalināt. Sabiedrības reakcija bija vētraina. Skaidrojām Valsts policijā, kas notiek kriminālprocesā. Saņēmām arī ziņu, ka lieta nodota jau tiesai.

Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

“Laiks izsijā graudus no pelavām, tikai vēstules uz bruģa nebeidzas. Kamēr mēs rakstām un atceramies šīs vēstules, mēs rakstām savu laikmetu, rakstām Rīgu, rakstām Latviju,” teic preses cilvēks, dzejnieks, Augstākās Padomes deputāts, kurš 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu – Normunds Beļskis. Viņu iztaujājam par to, kas notiek ar mums un ap mums.

Kaut arī Vladimirs Putins laiku pa laikam piedraud pasaulei ar kodolkaru vai vienkārši ar konvencionālo karu, Polijas premjerministra Donalda Tuska intervijā (24.04.) laikrakstam “Financial Times” izskanējušais liek satrūkties ne pa jokam, proti, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Vai patiesi tā varētu notikt – par to runājām ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?

Pērn Latvijā tika veiktas 250 pašnāvības. Tas ir daudz vai maz? Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs iesaka vērtējumus “daudz” un “maz” izmantot, samērojot tos ar cilvēku skaitu, piemēram, pašnāvību skaitu uz 100 000 cilvēku. Kāda situācija ir Latvijā šajā baisajā jomā – saruna ar Nilu Saksu Konstantinovu.

Pirms 40 gadiem – 1986. gada 26. aprīlī – veicot drošības pārbaudi, Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolreaktora sprādziens, kam sekoja ugunsgrēks, ko apdzēsa vien 10. maijā. Radiācijas mākoņa izplatība bija traģiska: šis indes pikucis gāja pāri Krievijai, Baltkrievijai, Zviedrijai, Norvēģijai… Fukušimas AES kodolkatastrofa, kas notika 2011. gadā, bija desmit reizes vārgāka.

Tikai divus gadus nostrādājušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir uzteicis darbu, un viņa pēdējā darba diena būs 31. maijs. Gada alga – mazliet vairāk par 50 000 eiro. 2023. gada beigās amatu pameta ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons.

Var pieņemt, ka talkas kā masveida kustība radās jau senlaikos, kad latviešu zemnieki gāja cits pie cita, lai palīdzētu novākt ražu: kopā vieglāk! Šogad Latvijas Lielā talka notiks jau 19. reizi. Lielā talka ir tradicionāls vides tīrības pasākums Latvijā, un pirmo reizi to organizēja 2008. gadā, atzīmējot valsts deviņdesmitgadi. Mērķis: “Padarīt Latviju un Baltijas jūras reģionu par tīrāko vietu pasaules kartē.” Ik gadu līdz 200 000 cilvēku piedalās Lielajā talkā. Talkai pievienojas arī latvieši citās zemēs. Par šā gada 25. aprīļa talku mums stāsta Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga.

“Nevienu mirkli neteikšu, ka mūsu darbs ir viegls,” teic Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Lāsma Lagzdiņa. Uzklausīt un, galvenais, saprast – ko bērns vai pusaudzis grib pateikt ar savu zvanu, kādas ir viņa sāpes un neizpratne. Pat domas par pašnāvību. Ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus un pusaudžus uztrauc tas, kas notiek pasaulē. Un šī baisā īstenība nav noslēpjama. Par to – saruna ar Lāsmu Lagzdiņu.

Satraucošais notikums ar laimīgām beigām raisa interesi par vietu, kur gatavo drošsirdīgus, prasmīgus kareivjus. 13. aprīlī vēlā vakara stundā no Vanšu tilta jaunietis ielēca Daugavā. Viņu izglāba Speciālo uzdevumu bataljona (SUB) kareivis. Par to, kas ir SUB, “Neatkarīgajai” stāsta Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks Arturs Smilga, kuram ir pakļauts minētais bataljons.