Naktī Rumānijā ielidoja Krievijas drons un trāpīja dzīvojamā ēkā. Rumānija ir NATO valsts. Kāda būs NATO reakcija? Kā norāda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, Krievija patlaban ir pilnībā aizņemta ar karadarbību Ukrainā un tās rīcībā nav resursu, lai uzsāktu bruņotu konfliktu ar NATO, taču Krievija var izmantot dažādas provokācijas. Kā izvērsīsies turpmākās ASV un NATO attiecības un kā tās ietekmes mūsu drošību, “nra.lv” saruna ar Māri Andžānu.
Ir zināma NATO reakcija - piektdienas rītā pēc Krievijas drona avārijas virs daudzdzīvokļu mājas Rumānijā alianses ģenerālsekretārs Marks Rite sazinājās ar Rumānijas varas iestādēm un nosodīja Krievijas pārgalvīgo rīcību. Drošsirdība vai nevarības demonstrācija?
Kā jūs vērtējat pēdējos trīs līdz piecos gadus notiekošo Latvijas aizsardzības un drošības jomā?
Ir bijis daudz kas no visa kā. Ir bijis progress visos aizsardzības elementos, taču temps ir bijis nepietiekams. Neradās iespaids, ka tepat blakus ir karš. Aizsardzības ministrijai ir bijis tik daudz naudas, cik nekad nav bijis citai ministrijai pēc neatkarības atjaunošanas. Protams, varētu iztērēt desmit un simtreiz vairāk. Ja palūkojamies uz 2014. gadu, kad mūsu bruņotie spēki bija nolaisti līdz kliņķim, toreiz aizsardzības izdevumiem tika tērēti kādi 220 miljoni eiro, šogad - aptuveni 2,2 miljardi eiro.
Kāda ir Latvijas gatavība nākotnes karam, to parādīja dronu incidenti. Kaut kas tika darīts, piemēram, obligātā dienesta atjaunošana, bet tam bija jānotiek jau sen. Un šeit arī ir nepietiekams temps: šogad tiks apmācīti tikai 1600 karavīri, bet igauņi un lietuvieši gadā apmāca 4000 karavīru. Labi, ka top Baltijas aizsardzības līnija, un tikai šogad tika pabeigts robežas žogs. Un bez sensoriem! Rit piektais kara gads un - re, kāds panākums! - pabeigts žogs. Tika stiprināta pretgaisa aizsardzība, bet atkal - nepietiekami.
Un milzīga problēma bija lielīšanās un plātīšanās. Pasludināt Latviju par dronu lielvalsti - tā bija iešaušana sev kājā. Drīz atkal braukšu uz Latgali, un tur var pajautāt cilvēkiem, kāda dronu lielvalsts ir Latvija. Cilvēki tur jūtas neaizsargāti, nobijušies, nav skaidras saziņas ar sabiedrību, nav skaidrs, ko darīt krīzes situācijās. Protams, nevienai valstij nav absolūti perfektas aizsardzības pret droniem, bet nu nevajag tik traki lielīties. Var meklēt attaisnojumus, bet atcerēsimies - pirmais drons Latvijā ielidoja 2024. gada rudenī.
Kaut kādus secinājumus, protams, varēja izdarīt.
Sajutos maldināts, kad man tika stāstīts, ka mums te ir radari, akustiskie sensori, mobilās pretgaisa aizsardzības vienības. Izrādījās, ka “visu jau nevar noklāt”, bet tās mobilās vienības esot aprīkotas tikai ar ložmetējiem un tuvas darbības rādiusa sistēmām.
Rumānijā, kas ir NATO valsts, tikko ielidoja drons un trāpīja dzīvojamā ēkā. Kur NATO reakcija?
Šis nav 5. panta gadījums. Pieņemu, ka varētu būt runa par 4. pantu, kas satur konsultācijas, kas lielākoties nenoved līdz 5. pantam. Atcerēsimies, ka rumāņu iznīcinātājs bija pirmais, kas notrieca dronu virs Baltijas valstīm. Rumāņi ir šeit, viņi darbojas, sargā ne tikai savas, bet arī Baltijas debesis, taču problēma ir tāda, ka mūsdienās kara darbība ir izplūdusi, un katrs šāds incidents nebūs attiecināms uz 5. pantu. Un tas nenozīmē, ka viņi paši nav ievainojami. Arī iepriekš Rumānijā ir krituši droni, bet viņi nav sevi pasludinājuši par dronu lielvalsti.
NATO karavīri ir izvietoti arī Rumānijā, bet jāatzīst, ka arī NATO nav gatavi nākotnes karam. Pirms dažām nedēļām biju konferencē Igaunijā, kur uzdevu jautājumu NATO ģenerālim, kurš stāstīja, cik viņam daudz karavīru utt. Mans jautājums bija: vai esat gatavi dronu karam? Līdz galam viņa atbilde mani neapmierināja: ja būs karš, tad tas būšot daudzdimensiju karš, kurā būs iesaistīti visi sektori - sauszeme, gaiss, jūra. Šis ģenerālis domāja vakardienas kategorijās. Bet ja nu tas būs dronu karš, kurā vienlaikus palaiž 700 dronus un raķetes uz Latviju vai Igauniju, kas notiks? Labi, debesīs ir iznīcinātāji, bet tie nespēs visus šos dronus “nosegt”. Mūsu Ārlietu ministrija nebija apmierināta ar šo manu jautājumu, jo Latvijai taču ir tikai jālepojas kā jau dronu lielvalstij.
Arvien skaļākas kļūst runas par to, ka ASV ies prom no NATO.
Tāda iespēja, protams, ir. Bet domāju, ka tomēr neaizies. Taču mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, ka Baltija ir labais tēls, jo signāli ir ļoti nepatīkami.
Tieši kuri?
Kad tika paziņots, ka tiek izvesti 5000 ASV karavīru no Eiropas. Tomēr Tramps atcēla šo plānu. Taču kopumā jārēķinās, ka Eiropā ASV karavīru būs mazāk. Par to ļoti plaši tiek diskutēts ekspertu kopienās Rietumos. Kā tika rakstīts: jāgatavojas šķiršanās procedūrai, tomēr jācīnās par laulības saglabāšanu. Būtībā: jāgatavojas ļaunākajam, tomēr jācer uz labāko.
Rietumu bruņoto spēku ietvaros tiek apspriests, kā saglabāt drošību bez ASV atbalsta. Ir jābūt ASV Kongresa lēmumam, lai mainītu ASV kontingenta skaitu Eiropā. Bet mēs taču visi zinām, kā Tramps darbojas: viņš prasmīgi apiet Kongresa lēmumus. Tramps jau nav īpašs Kongresa cienītājs. Viņš karavīrus Eiropā var pārvietot uz jebkuru vietu, būtu, protams, labāk, ja viņš tos pārvietotu austrumu virzienā.
Pieņemsim, kaut kas notiek, un Zilupē ienāk krievu karaspēks. Vispirms ielido droni, visu attīra, karaspēks nostiprinās. Putins zvana Trampam un jautā: vai Tramps būs gatavs cīnīties par Zilupi? Mēs tajā pašā laikā varam uzlikt rozā brilles un, caur tām lūkojoties, domāt, ka iestāsies 5. pants.
Ko varētu Latvijai nozīmēt ASV aiziešana no NATO?
Viss ir labi, kamēr Krievija kaut ko nedara. Tikpat labi ASV var aiziet no NATO - līdzīgi, kā tas notika Šarla de Golla laikā, kad Francija izstājās no integrētās militārās struktūras. Tramps var pavēlēt mazāk piedalīties NATO misijās un operācijās, novirzīt mazāku finansējumu NATO uzturēšanai. Latvijai tas viss ir slikti. Bet labi ir tas, ka Krievijai neiet labi kaujas laukā, taču tas nenozīmē, ka Krievija tūlīt sabruks. Krievija tieši tādēļ var kļūt agresīvāka, meklēt jaunas vietas, kur izvērsties. Varam priecāties, ka tur viss jūk un brūk, bet varam arī cerēt, ka pēc Putina par Krievijas prezidentu nekļūst Ramzans Kadirovs vai viņa dēls.
Krievijai joprojām ir milzīgas dronu un ballistisko raķešu spējas, karavīri - līdz pusotram miljonam. Ja nu viņi uz Latviju atved, piemēram, 50 000 karavīru - pret mūsu 8,5 tūkstošiem karavīru. Kas notiek? Krievi ir kaujās rūdīti bandīti. Nekad nedrīkst pretinieku novērtēt par zemu.
