Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.
Oficiālās ziņas ceturtdien: Latvijas Gaisa spēki 7. maijā ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, iespējams, no Krievijas, Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Ceturtdien agri no rīta Balvu, Ludzas un Rēzeknes novados tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums. Nacionālie bruņotie spēki pulksten 8.20 informēja, ka apdraudējums gaisa telpā ir beidzies.
Jau trešā zināmā reize, kad Latviju apciemo droni un “miermīlīgi” pēta, kur nokrist un ko uzspridzināt.
Rīta agrumā, kamēr NBS informēja Rēzeknes novada pašvaldību, ka tiks pacelti NBS droni, lai izvērtētu aktuālo situāciju pēc apdraudējuma, un aicināja iedzīvotājus nesatraukties, uz Latgali vēja spārniem aiztraucās divi mūsu ministri - aizsardzības ministrs Andris Sprūds un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Brauciena mērķis bija novērot, kurp dosies un kur kritīs nākamie droni, vai mierināt iedzīvotājus, ka situācija tiek kontrolēta, tiks izveidota komisija un veikti pētījumi?
Tikmēr mēs mēģinājām noskaidrot Latgales novadu cilvēku sajūtas. Ludzas novada pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevs mums neko nezināja teikt par sava novada iedzīvotāju noskaņojumu pēc nakts uzlidojuma, jo viņi vēl neesot aptaujāti. Atturīgs vērtējumos bija arī Ludzas novada mērs Edgars Mekšs, jo atradās ārzemju komandējumā. Tomēr, agrā rītā sazinoties ar Ludzas novada attiecīgajiem dienestiem, Mekšs pārliecinājies, ka drošības situācija Ludzas novadā ir pasliktinājusies un cilvēki ir pamatīgi satraukti. Būs jāpacenšas, lai iedzīvotāji nomierinātos - skaidroja amatpersona.
Jānis Trupovnieks, Balvu novada domes priekšsēdētājs, izstāstīja, ka nācies pieņemt ātrus lēmumus par izglītības iestādēm, par attālinātu apmācību, par to, kas jādara ar pirmsskolas izglītības iestādēm. “Daudz darba esam ielikuši, lai cilvēki zinātu, kā rīkoties šādos gadījumos, esam tikušies ar cilvēkiem katrā pagastā - kur evakuēties, ko darīt, kā sazināties ar vecākiem. Nāca klāt jaunas atziņas. Tikāmies ar zemessardzes pārstāvjiem,” teica Trupovnieks.
Viņš piebilda, ka līdz astoņiem rītā pilsētā bijis tukšums un klusums, bet pēc tam jau dzīvība bija atgriezusies un arī sociālajos tīklos tika ievietota nepieciešamā informācija.
Lielākajā Balvu skolā - Balvu sākumskolā - bija skolotāju un vecāku tikšanās, lai noskaidrotu par savstarpējo saziņu. “Lielākajai daļai sabiedrības ir jābūt spējīgai adekvāti reaģēt, un tad arī mēs kā pašvaldības cilvēki spētu pareizi reaģēt,” teic Trupovnieks.
Viņš piebilda, ka cer: Latvijas valdībai, sabiedrībai un deputātiem varbūt beidzot radīsies sapratne, kas tad īsti ir austrumu pierobeža un tur esošās pašvaldības: “Mēs nenākam ar pastieptu roku, bet ir jāsaprot reālā situācija: ko tas mums nozīmē gan sociālajā jomā, gan uzņēmējdarbībā, gan pašvaldību finanšu jomā. Izvērtējiet beidzot - kas tad ir austrumu pierobeža!”
Rēzeknes valstspilsētas domes izpilddirektore Jevgenija Kušča: “Atļāvām neiet uz skolu vai uz bērnudārzu. Šobrīd situācija (ap 13.00 - E.V.) jau ir mierīgāka. Uz Rēzekni bija atbraukuši iekšlietu un aizsardzības ministri, tikās ar pilsētniekiem, ar pašvaldības pārstāvjiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.”
Izrādās, Rēzeknē ir arī patvertnes, tomēr daudziem cilvēkiem nebija skaidrs - palikt mājās vai doties uz patvertni. “Ne tikai pašvaldības, bet arī valsts līmenī ir jārisina ļoti daudz drošības jautājumu. Preses konferencē, kas notika Rēzeknē, izskanēja šie jautājumi. Ministrs Sprūds mēģināja mūs pārliecināt, ka pieliks visas pūles, lai atrisinātu Latgales jautājumus, kas attiecas uz aizsardzību.” Viņa piebilda, ka pašvaldības darbinieki 7. maija notikumus uztvēra mierīgāk, taču “tauta bija uztraukta”.
Loģiski, ka pēc vakardienas notikumiem sabiedrības noskaņojums ir tuvs sprādzienam, un arī Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (PRO), piebilstot, ka cilvēks, kurš tikai sola drošību, bet neīsteno to darbos, nevar būt aizsardzības ministra amatā.
Ir bijuši neskaitāmi aizsardzības ministra publiski solījumi stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot dronu sienu un attīstīt dronu detekcijas spējas, taču realitātē situācija kļūst arvien satraucošāka. Latvijā arvien biežāk ielido citu valstu bezpilota lidaparāti, incidenti kļūst arvien nopietnāki, bet skaidrības par valsts rīcību un spēju aizsargāt savu gaisa telpu paliek arvien mazāk.
