Pagājušajā nedēļā vienā no Krievijas triecieniem Kijivai ballistiskā raķete iznīcināja ASV un Ukrainas kopuzņēmuma "Terminal Autonomy" dronu rūpnīcu, vēsta britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz avotiem.
ASV un Saūda Arābijas kara lidmašīnas otrdien deva triecienus Irānas atbalstītiem kaujiniekiem Irākā, kuri pēdējās dienās bija sarīkojuši vairāk nekā 20 dronu uzbrukumus, paziņoja ASV armija.
Vai Krievijas militārs uzbrukums Latvijai un pārējām Baltijas valstīm pašlaik ir reāls? Viennozīmīgu atbildi sniegt nevar, tomēr daudz aktuālāks apdraudējums šobrīd ir Krievijas īstenotās hibrīdoperācijas, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norādīja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Šveices tehnoloģiju jaunuzņēmums nordfen AG izvēlējies Latviju, lai kopā ar biedrību "Drone Force - Europe" attīstītu dronu simulācijas tehnoloģijas un pilnveidotu dronu operatoru apmācību. Šodien Rīgā partneri parakstīja sadarbības memorandu (MoU), apliecinot nodomu izstrādāt mūsdienīgus apmācību risinājumus, kurus nākotnē iecerēts izmantot ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.
Lielbritānija maina savas militārās klātbūtnes formātu Igaunijā, atsakoties no tankiem "Challenger 2" par labu mobilajām prettanku vienībām "Mobile Anti-Armour Force" (MAAF). Šādam solim vajadzētu stiprināt valsts aizsardzību, raksta “Defense Express”.
Ukrainas Melnās jūras piekrastē Odesas apgabalā ierakstīts video, kurā redzami bērni, kas peld un rotaļājas jūrā tieši blakus nogāztam Krievijas uzbrukuma dronam “Shahed”.
Šogad AS "Sadales tīkls" elektrotīklu apsekošanai sākusi izmantot dronus, taču to piloti arvien biežāk sastopas ar iedzīvotāju agresiju. Baidoties, ka virs īpašuma lido svešs vai pat militārs bezpilota lidaparāts, cilvēki dronus apmētā ar akmeņiem un koka gabaliem, aplej ar ūdeni un izsaka draudus, vēsta "360TV Ziņas".
No 10. jūlija Latvijā stājas spēkā jauns regulējums, kas pirmo reizi nosaka vienotu kārtību militāru incidentu, tostarp dronu un citu hibrīdapdraudējumu, radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai miera laikā, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotā informācija.
Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.
Superjahta “Graceful”, kas saistīta ar Vladimiru Putinu, pametusi Eiropas ūdeņus Krievijas jūras spēku pavadībā un dodas uz Murmansku. Kustība, kā ziņo “The Telegraph”, saistīta ar bažām par iespējamiem Ukrainas dronu uzbrukumiem.
No šodienas līdz 12. jūlijam virs Latgales pierobežas reģionā no plkst. 10 līdz plkst. 20 notiks plānoti bezpilotu lidaparātu zemie lidojumi, aģentūra LETA noskaidroja Gaisa spēkos.
Rīga joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā, jo brigādes regulāri iestrēgst pie slimnīcām, samazinot dienesta spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem. Par to TV24 raidījumā "#DrApinis" stāstīja NMPD direktore Liene Cipule.
Krievija, visticamāk, izmantojusi "ēnu flotes" kuģus, lai slepenā kampaņā palaistu dronus virs Eiropas un traucētu civilās aviācijas darbību, pārbaudītu NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas un novērotu militāros objektus, secinājis Lielbritānijas Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS).
Saskaņā ar Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) analītisko ziņojumu, kā raksta “The Guardian”, Krievija, iespējams, 18 mēnešu laikā ir veikusi koordinētu novērošanas kampaņu pret kodoliekārtām Apvienotajā Karalistē, Francijā, Beļģijā un Nīderlandē, izmantojot dronus, kas palaisti no ēnu flotes kuģiem.
Eiropa pēdējos gados piedzīvojusi vienu satricinājumu pēc otra – pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā un tagad arī konfliktu Tuvajos Austrumos. Tomēr, neraugoties uz vairākiem skaļiem "modinātājzvaniem", kontinents joprojām reaģē pārāk lēni. Tā intervijā aģentūrai LETA atzīst Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kīsveks, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstīm netrūkst ne ideju, ne naudas – pietrūkst drosmes un ātrākas rīcības.
Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.