Droni

Novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, situācija ar dronu “miermīlīgajiem” pārlidojumiem ir satraucoša. Tā kā “dronu siena” Latvijā – kā jau dronu lielvalstī – ir necaursitama, atliek vienīgi vērot debesis un zīlēt: drons lido ar labiem vai ļauniem nolūkiem. Pārdomas un reālā darbība: ieklausījāmies Latgales novadu amatpersonu stāstījumā.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūgs grozīt ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtību, lai lemtu par deputāta mandāta atjaunošanu bijušajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), komisija lēma trešdienas sēdē.

Ministru prezidente Evika Siliņa virza par Latvijas Republikas aizsardzības ministru no komandējuma Ukrainā atsaukto pulkvedi Raivi Melni.

“Manuprāt, mēs šobrīd neesam gatavi atbildēt uz šādiem dronu uzbrukumiem. Lai kas ir teikts un darīts iepriekš, šāda veida dronu uzbrukumam atbildes mums nav. Pamatu pamatos tāpēc, ka ir grūti tos ieraudzīt, droni tā arī būvēti. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka stratēģiskās izvēles, kā aizsargāties, ietekmē to, ka, piemēram, tādā Rēzeknē var trāpīt,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Grieķijas varas iestādes ir pastiprinājušas izmeklēšanu lietā, kā sprāgstvielām pildīts drons nonāca valsts rietumu ūdeņos, raksta “The Guardian”.

Baiļpilna pagājusī nedēļa izvērtās rēzekniešiem – ceturtdienas rītā naftas rezervuārā avarēja divi droni. Pārbīli piedzīvoja arī dziedātāja Guntra Kuzmina-Jukna, kuru daudzi atceras kā "visskaistāko meitiņu" no latgaliešu grupas "Borowa MC", vēstīts Laumas Lapsas materiālā "Bijām neziņā un nobijušies" izdevumā "Privātā Dzīve".

Bezpilota lidaparātu ielidošana Latvijas teritorijā diemžēl vairs nav retums. Pagājušajā nedēļā vien Latgales pusē bija divi gaisa telpas apdraudējuma gadījumi.

Pēc dronu triecieniem Rēzeknē vietējā "Facebook" grupā līdzās iedzīvotāju mēģinājumiem noskaidrot notikušo parādījās komentāri, kas varēja pastiprināt paniku - tajos nepārbaudīti minējumi tika pasniegti kā fakti, izmantota sakāpināta valoda, apšaubīta valsts iestāžu rīcība un izplatīti apgalvojumi par notikušā cēloņiem, liecina aģentūras LETA analizētie dati.

Paziņojumi par gaisa telpas apdraudējumu Latgales pusē diemžēl vairs nav nekas neparasts.

“Mums ir darīšana ar ienaidnieku, kas ir viltīgs un gudrs, un viņi gatavojas šādām diversijām, provokācijām,” TV24 raidījumā “#dienaspersonība”, komentējot dronu incidentu Rēzeknē, sacīja žurnālists Armands Puče.

Īsi pēc pusnakts Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Balvu novados tika izsludināts apdraudējums gaisa telpā. Ap pulksten 3 tika īzsūtīts paziņojums, ka apdraudējums beidzies.

Atsaucoties uz Latvijas sabiedriskajā medija portālā LSM publicēto rakstu par asins komponentu pieejamību gaisa telpas apdraudējuma laikā, Valsts asinsdonoru centrs (VADC) norāda, ka tajā ietvertā informācija neatspoguļo faktisko situāciju.

Par dronu incidentu, reaģēšanas plāniem, Krievijas agresiju un mūsu valsts aizsardzību – TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” saruna ar ūdens dronu ražotāja “NEWT21” valdes priekšsēdētāju, bijušo ĀM valsts sekretāru Jāni Garisonu.

Saistībā ar vakar, 7. maijā, Rēzeknē naftas uzglabāšanas objektā notikušo dronu incidentu jau ziņots, ka Valsts policijā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 10. nodaļas Noziegumi pret valsti.

Ukraina nav virzījusi dronus pret Latviju, sociālo mediju platformā "X" atzīmē Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.

Aizsardzības resors nav gatavs ārvalstu dronu nosēdināšanai vai notriekšanai, sarunā ar aģentūru LETA Latgales dronu incidentus vērtēja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris, kādreizējais vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs.

Kā liecina ieraksts izdevumā "Latvijas Vēstnesis", šā gada 5. maijā ir izdots Ministru prezidenta rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. 8. maija rītā viņš paskaidroja atvaļinājuma iemeslu - tas ir bēdīgs.

Valdības sniegtais apjomīgais atbalsts aizsardzībai, atvēlot tai divu miljardu eiro finansējumu, tajā skaitā uz citu jomu rēķina, prasa no nozares lielāku atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot iedzīvotāju novēloto apziņošanu pēc ceturtdienas rītā Latgalē notikušā dronu incidenta.

Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.