Vai esošā koalīcija ir uz sabrukuma robežas? Kas svarīgāk – politiskie ķīviņi vai drošība? Kāpēc tik spēcīgs priekšvēlēšanu vējš? Vai attiecībā uz droniem vajag mainīt likumdošanu? Par to un daudz ko citu – ekspresintervijā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Skatoties uz to, kas notiek valdībā, var secināt, ka koalīcija ir izjukusi. Vai jūs redzat kādas citas koalīcijas iespējas?
Visiem politiskajiem spēkiem - gan koalīcijā, gan opozīcijā esošajiem - vajag iekšēji izrunāties, saprast, ko viņi domā tālāk darīt. Varbūt kādu laiku paņemt pārdomām - vai esošā koalīcija ir gatava strādāt vai ne. Valsts prezidents atbilstoši Satversmei un savai konstitucionālajai lomai iesaistīsies tajā brīdī, kad būs reāla nepieciešamība konsultēties ar frakcijām. Jau teicu, ka Rīgas pils vārti ir atvērti visiem politiskajiem spēkiem. Tikko bija tikšanās ar ZZS - viņi gan lūdza tikšanos jau pirms dramatiskās svētdienas. Ja būs nepieciešams, Valsts prezidents attiecīgi rīkosies. Domāju, ka šajā sakaitētajā situācijā visiem ir jānomierinās.
Bet jāatceras, ka vissvarīgākie ir mūsu drošības un aizsardzības jautājumi, un tos nu gan vajag izņemt no ikdienas politiskajām kaujām, jo ar to jokoties nedrīkst. Neredzu pamatu šobrīd iesaistīties karstajās diskusijās, tas nav prezidenta institūcijas uzdevums. Uzdevums ir līdzsvarot situāciju, nomierināt, atrast risinājumu. Un laiks pienāks.
Tas bija mans nākamais jautājums - kādas būtu vecās vai jaunās koalīcijas prioritātes?
Mēs vēl neesam tajā posmā, lai prognozētu, kas var notikt tuvāko dienu laikā. Situācija ir dinamiska, bet paši galvenie uzdevumi līdz vēlēšanām valstij ir iekšējās un ārējās drošības jomā. Trešdien būšu Bukarestē uz dalībvalstu samitu, tur man ir paredzēta arī saruna ar Ukrainas prezidentu. Tur runāsim par praktiskām lietām. Teikšu godīgi - mēs simtprocentīgi nenovērsīsim dronu incidentus, bet, lai to skaitu samazinātu, arī par to runāsim ar Ukrainas prezidentu. Būs sadarbības līgums aizsardzības jomā. Aizsardzības ministrijai un valdībai būs jāatrod vajadzīgie resursi, lai ātri tiktu pie moderniem pretdronu ieročiem un apmācītu mūsu NBS. Ukraina ir gatava palīdzēt.
Bet kopumā situācija ārpus valsts robežām ir divējāda. Tā ir pozitīva ar optimistisku noti, jo Ukraina šobrīd ir pārņēmusi stratēģisko iniciatīvu, bet bīstama, jo līdz ar to Krievijas patmīlība ir ievainota, un savā ziņā Krievija tad ir pat bīstamāka. Lai arī kā tev gribētos skaļāk izteikties par kādu jautājumu - tas attiecas uz mūsu politiskajām partijām, un es saprotu, ka tā ir cīņa par vēlētājiem, - tas vējš ārpus valsts ir diezgan spēcīgs.
Par konkrētību. Kur tad mums ir tā dronu siena, ko solīja aizsardzības ministrs? Un Siliņa pēkšņi izdomā, ka būs aizsardzības ministre. Tie tādi jociņi?
Šī būs tā sadaļa, kur prezidentu gribas iedabūt ikdienas politikas komentēšanā un ķīviņos (smejas). To nu es nedarīšu. Lai savus vārdus komentē tie, kas izteikušies. Bet paskatīsimies plašākā kontekstā. Es nevienu neaizstāvu un negribu attaisnot. Paskatieties uz Somiju: vairāki droni nokrituši. Bija analoga situācija - pacelt gaisā iznīcinātāju un triekt nost.
Bet ir arī citi aprēķini - par drošību, par to, ka tas ir nekontrolēts lidojums. Igaunijā arī ietriecās drons elektrostacijas skurstenī, bija drons arī Polijā, Lietuvā. Tas, protams, nav ne mierinājums, ne attaisnojums. Tas, ka citiem ir līdzīga situācija, nenozīmē, ka mums nav jāsaņemas. Cilvēki grib drošību tagad. Viņus neinteresē, ka citur ir līdzīgas problēmas. Šajā ātrajā tehnoloģiju attīstībā mēs atpaliekam. Par to runāsim ar Ukrainas pusi, ceram, viņi mūs atbalstīs - viņiem ir augstas klases speciālisti.
Otrā tikpat nozīmīgā lieta ir: par pretgaisa aizsardzību vairākas reizes ir runāts Nacionālās drošības padomē, tur ir uzlabojumi, bet atkal rodas jautājumi, piemēram, kāpēc tās sistēmas, kas apziņo cilvēkus, tiek iedarbinātas par vēlu. Šie algoritmi vēl ne tuvu nav precīzi izstrādāti. Kāpēc radari un akustiskās sistēmas nenostrādāja?
Valdību veidošanas un krišanas ir viena dimensija, bet reālā dzīve, kurā cilvēki gaida reālu palīdzību, nevis kārtējo politisko retoriku, tas ir pavisam kas cits. Ir lietas, kas ir ar reģionālu raksturu, ir lietas, kas mums pašiem jāuzlabo.
Lai notriektu dronu, vajag mainīt likumdošanu?
Pēc Gaigalavas gadījuma mēs izgājām cauri visiem juridiskajiem rāmjiem, bija zināmi precizējumi, un neviens pēdējo dienu vai nedēļu laikā nav apgalvojis, ka likumdošanā būtu problēmas. Tātad tādu nav. Likumos ir konkrēta atbildība, bet jautājums - vai tajā brīdī un vietā tev ir spējas, ar ko notriekt šo dronu.
Mums ir?
Ir, bet nepietiekami. Šodienas modernajiem apstākļiem spējas vairs nav tik efektīvas, kādas tās būtu bijušas pirms pieciem vai sešiem gadiem. Elektroniskā karadarbība un dronu tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka tas, kas bija moderns pirms gada, šodien jau ir novecojis. Par laimi, mums ir partneri, pie kuriem mācīties. Bet tas nenotiks dažu dienu laikā. Mēs jau esam tāda perfekcionistu nācija, taču reālā dzīve tāda nav.
Kas attiecas uz juridisko ietvaru, mūsu likumos es neredzu neko tādu, kas traucētu juridiski pieņemt lēmumus attiecībā uz droniem. Pēc Gaigalavas mēs jautājām: kāpēc NATO iznīcinātāji nepacēlās gaisā? Tagad pacēlās. Tātad kaut kas ir mainījies. Bet ar iznīcinātāju būs ļoti grūti trāpīt tam dronam.
Pēdējais jautājums. Kopumā jūs pieņemat, ka esošā koalīcija varētu arī neizjukt?
Pajautājiet to viņiem pašiem. Pa trim gadiem esmu labi apguvis savu konstitucionālo pienākumu, zinu, kurā brīdī sāksies mana loma, tomēr es gribētu aicināt visas partijas saprast esošā stāvokļa nopietnību. Ja kāds gribēs ar mani konsultēties, lūdzu, pils vārti ir vaļā. Atcerēsimies arī to, ka mums patlaban nav aizsardzības ministra, un valsts sekretāra nebūs no 31. maija. Tāda situācija nedrīkst turpināties pārāk ilgi. Vienādi vai otrādi tai būs risinājums.
