Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?
“CleanR” operacionālās vadības direktore Liene Rumpane stāsta: ““CleanR” atbildība ir nodrošināt sadzīves un šķirotu atkritumu izvešanu laikus un nodošanu tālākai apsaimniekošanai. Mēs darbojamies kā liels loģistikas centrs ar vairāk nekā 80 vienību autoparku ar tehniski attīstītu aprīkojumu.” Uzņēmuma atbildība par atkritumu apsaimniekošanas procesu ir apkalpot mājsaimniecības un uzņēmumus, nodrošināt klientu servisu vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas, izglītot un veicināt šķirošanu un savāktos atkritumus nodot tālāk atkritumu noglabāšanai vai sagatavošanai pārstrādei.
““CleanR” apkalpotajās zonās mums ir izdevies panākt labākus šķirošanas rezultātus nekā vidēji Rīgā: vidēji Rīgā nešķirotie atkritumi ir 61%, savukārt “CleanR” apkalpošanas zonās šis skaitlis ir 59%. Lai arī šī ir šķietami maza skaitļu atšķirība, tomēr gadā tā veido par 60 tonnām mazāk noglabātu atkritumu poligonā,” skaidro Rumpane. “Gluži tehniski “CleanR” darbs ir klientu serviss, laikus iztukšoti konteineri un atkritumu nogādāšana sagatavošanai pārstrādei vai noglabāšanai.”
Pēc tam sākas cits posms, un tas ir darbs atkritumu šķirošanas rūpnīcai: arī šķirotie materiāli nonāk atkārtoti šķirošanas līnijās, kur tiek vēlreiz tiek pāršķiroti, sadalot pa frakcijām: sagatavoti pārstrādei, reģenerējami vai noglabājami.
Šis posms ir būtisks kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, jo ļauj vairāk un efektīvāk sagatavot atkritumus, lai tālāk tos izmantotu jau kā resursus. Piemēram, plastmasai ir vairāki veidi, ko nosaka ķīmiskie savienojumi, tādēļ uzlikt pienākumu iedzīvotājiem tos atpazīt ir gandrīz neiespējami. Savukārt pāršķirojot to rūpnīcā, tā nonāk atbilstošā frakcijā: pārstrādei vai reģenerācijai. Arī sadzīves atkritumus atkārtoti rūpnīcā pāršķiro, no sadzīves atkritumiem atgūstot apmēram 8% vēl tālāk apstrādājamu materiālu.
Kad atkritumi ir sagatavoti tālākai izmantošanai, tie kļūst par resursu otrreizējām izejvielām. Tas ir vēl viens posms atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Reģenerējamos atkritumus pārvērš NAIK - kurināmajā, kas atbilstošās rūpnīcās ražo siltumu un enerģiju. Citi materiāli pēc sagatavošanas pārstrādei tiek piegādāti kā izejvielas un pārtop, piemēram, plastmasas granulās, kas tiek izmantotas citu plastmasas izstrādājumu ražošanai.
Par plastmasu ir īpašs stāsts. Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības speciāliste Ieva Erta atgādina, ka plastmasas iepakojuma nonākšana vidē rada ilgtermiņa sekas, kas bieži uzreiz nav pamanāmas.
“Plastmasas pudeles poligonā sadalās 450-1000 gados, bet pat tad tās pilnībā nepazūd - tās noārdās aizvien sīkākās vienībās, kļūstot par mikroplastmasu. Tās ir mazāk nekā piecus milimetrus sīkas plastmasas šķiedras, kas nonāk augsnē, ūdenī un galu galā arī cilvēku “šķīvjos”. Dažādi pēdējos gados veikti pētījumi rāda, ka šīs daļiņas jau ir atrodamas cilvēka organismā, tostarp asinīs. Tas nozīmē, ka nepareizi apsaimniekota plastmasa nekur nepazūd - tā atgriežas pie mums citā formā. Tieši tāpēc plastmasas šķirošana nav tikai vides jautājums, bet arī rūpes par mūsu pašu veselību un nākotni,” norāda SIA “Zaļā josta” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
“Savukārt stikls ir unikāls materiāls, ko iespējams pārstrādāt gandrīz bezgalīgi, nezaudējot kvalitāti, tāpēc tā šķirošana ir īpaši svarīga. Ja stiklu izmet sadzīves atkritumos vai dabā, tas ne tikai tiek neatgriezeniski zaudēts kā vērtīga izejviela, bet arī rada ilgstošu piesārņojumu un apdraudējumu cilvēkiem un dzīvniekiem. Turklāt nepareizi sašķirots stikls var traucēt citu materiālu pārstrādi. Tāpēc stikla ievietošana tam paredzētajos konteineros ir vienkāršs, bet būtisks solis, lai saudzētu resursus un vidi,” teic eksperte Ieva Erta. Plastmasas pudeles galvenokārt tiek nodotas pārstrādei (depozīta sistēmā), lai no tām ražotu jaunu iepakojumu vai sintētiskus materiālus.
Atkarībā no plastmasas veida ir divas pārstrādes iespējas. Viena - pārstrādāt granulās vai šķiedrās un lietot kā izejvielu; te iespēju spektrs ir ļoti plašs: elektroprecēs, būvniecībā skaņas vai siltuma izolācijas materiālos kā daļu no komponentes, tekstilā - poliestera materiālos, auto ražošanā apdares materiālos - rokturi, paneļi utt. Ļoti plašs izmantojums ir arī iepakojumā. Ja plastmasai ir pārāk daudz ķīmisku savienojumu, tad to kļūst neiespējami citādi izmantot, un efektīvākais pārstrādes veids būs reģenerācija - atgūt siltumu no materiāla un izmantot siltumapgādē. Modernas reģenerācijas rūpnīcas to veic ar ļoti zemu ietekmi uz vidi. Pateicoties tehnoloģiskam procesam un attīrīšanas sistēmām, pat izmantojot plastmasu kā daļu no kurināmā, vidē nonāk mazāk kaitīgu vielu nekā no parastas šķeldas katlumājas.
Lielsaimniecība “Getliņi EKO” plāno uzlabot darbību
Uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbildēja arī SIA “Getliņi EKO” Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Lilija Dukaļska.
Cik tonnu atkritumu tiek savākts Latvijā gada laikā? Tieši - uzņēmumā “Getliņi EKO”?
Kopumā 2025. gadā atkritumu poligonā “Getliņi” nonāca aptuveni 328 000 tonnu atkritumu, no kuriem aptuveni 175 000 tonnu bija nešķirotie sadzīves atkritumi. Savukārt poligona “Getliņi” Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā 2025. gadā tika pārstrādātas aptuveni 136 000 tonnas atkritumu, no kuriem aptuveni 124 000 tonnu veidoja no sadzīves atkritumiem mehāniski atdalīti bioatkritumi, bet aptuveni 12 000 tonnu dalīti vākti bioatkritumi. Bioatkritumu pārstrādes rezultātā saražots aptuveni 65 000 tonnu tehniskā komposta, kas tiks izlietots poligona vajadzībām, piemēram, atkritumu kalna nostiprināšanai un apstādījumu veidošanai.
Cik savākts Lielajās talkās? Vai Lielo talku atkritumi nonāk pie jums?
Jā, Lielās talkas atkritumi no 10 Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām nonāk poligonā “Getliņi”. 2025. gadā tika ievestas 122 tonnas Lielās talkas atkritumu. SIA “Getliņi EKO” ir viens no Lielās talkas atbalstītājiem un ļauj pašvaldībām šos atkritumus noteiktā daudzumā ievest par samazinātu maksu.
Kā veicas ar atkritumu šķirošanu? Cilvēki kļūst apzinīgāki?
No šī gada janvāra vidus līdz martam īstenojām sabiedrības informēšanas kampaņu par atkritumu šķirošanu “Jāšķiro ir viss! Un viss.”. Kampaņas rezultāti iezīmē konkrētas pārmaiņas sabiedrības paradumos un izpratnē par atkritumu šķirošanu.
Pēckampaņas pētījuma rezultāti liecināja, ka īstenotā kampaņa ir devusi praktisku efektu. 62% iedzīvotāju norāda, ka jau šķiro atkritumus un kampaņas ietekmē vēlas to turpināt darīt, savukārt 26% iedzīvotāju, kuri iepriekš atkritumus šķiroja daļēji, atzīst, ka, pateicoties kampaņai, atkritumus šobrīd šķiro rūpīgāk. Tāpat par 6% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri iepriekš atkritumus nešķiroja, taču kampaņas rezultātā šobrīd ir sākuši to darīt. Tas norāda uz būtisku barjeru mazināšanos - ja šķirošana tiek uztverta kā saprotama un ērta, pieaug arī tās regularitāte.
Kas notiek ar stikla taru?
SIA “Getliņi EKO” nepieņem šķirotos stikla atkritumus, to savākšanu no iedzīvotājiem un apsaimniekošanu organizē apsaimniekotājs, kurš darbojas konkrētajā pašvaldībā un kurš izved dalīti vāktā iepakojuma konteinerus. Tāpat “Getliņi EKO” nepieņem šķirotos plastmasas atkritumus, to savākšanu no iedzīvotājiem un apsaimniekošanu organizē tas apsaimniekotājs, kurš darbojas konkrētajā pašvaldībā un kurš izved dalīti vāktā iepakojuma konteinerus.
Kas notiek ar metāliem?
Tas pats, kas ar stiklu un plastmasu.
Ja atkritumu daļa tiek sadedzināta (vai arī tā sadalās pati), kur nonāk siltums?
SIA “Getliņi EKO” izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai atkritumu sadalīšanās rezultātā iegūto un savākto atkritumu gāzi.
SIA “Getliņi EKO” netiek dedzināti atkritumi, vienlaikus uzskatām, ka atkritumu reģenerācija Latvijā būtu nepieciešama, lai līdz 2035. gadam sasniegtu ES noteikto atkritumu apsaimniekošanas mērķi, proti, poligonos noglabājot līdz 10% no radītā sadzīves atkritumu apjoma.
Lai tuvotos ES mērķu izpildei, “Getliņi EKO” uzskata, ka nepietiek tikai ar šķiroto atkritumu apjoma palielināšanu. Ir jāmeklē papildu alternatīvas, no kurām atkritumu reģenerācija (Waste-to-Energy) no vairākiem aspektiem ir visracionālākā, jo nodrošina iespēju ne tikai būtiski samazināt noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, bet arī rada ekonomiskus ieguvumus - atkritumu reģenerācijas rezultātā iegūt enerģiju, ko izmantot Viduslatvijas reģiona iedzīvotāju izmaksu par apkuri samazināšanai.
Gruntsūdens plūst uz Daugavu?
“Getliņi EKO” vecais atkritumu kalns, kurā noglabāti vairāk nekā 12 miljoni tonnu sadzīves atkritumu, izveidots vietā, kur jau no 1970. gadiem bijusi viena no daudzajām Pierīgas neorganizētajām izgāztuvēm. Tā kā apvidus ir purvains, zem atkritumu kalna gadu gaitā izveidojies gruntsūdens piesārņojums, kas turpina izplatīties arī šodien, un tā virziens ir Daugava. Šā piesārņojuma samazināšana ir mūsu visu kopējā interese.
Izveidojot “Getliņi EKO” teritorijā vai tās tuvumā atkritumu reģenerācijas iekārtu, būtu iespējams gan pilnībā likvidēt veco atkritumu kalnu, pārsijājot un novirzot pārstrādei derīgo, bet pārējo nododot reģenerācijai, gan novērst vai mazināt vēsturiskā piesārņojuma izplatību Daugavas virzienā, papildus reģenerācijas rezultātā iegūstot enerģiju, ko izmantot iedzīvotāju vajadzībām. Savukārt reģenerācijas laikā radītos izdedžus varētu izmantot kā resursus, piemēram, tos pārstrādājot celtniecības materiālos un atgriežot tautsaimniecībā.
Latvijā par atkritumu reģenerācijas iekārtu izveidi tikai diskutē.
Lietuvā un Igaunijā atkritumu reģenerācija eksistē kopš 2013. gada. Abas kaimiņvalstis enerģijas iegūšanā izmanto būtisku apjomu savu atkritumu - Lietuvā sadedzināti tiek aptuveni 26% atkritumu, bet Igaunijā 43% atkritumu, iegūto enerģiju izmantojot elektrības un siltuma ražošanai.
“Getliņi EKO” ieskatā šādas reģenerācijas iekārtas izveidei varētu būt vairākas formas. Tas varētu būt valstiska līmeņa objekts, taču tādā gadījumā valstij būtu jālemj par finansiāla atbalsta piešķiršanu, kas varētu būt visai sarežģīti. Iekārtas izveidei varētu piesaistīt ES fondus, taču finansējums šobrīd nav pieejams vai arī ir ierobežots. Kā viens no reālākajiem risinājumiem ir privātās publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide, vienlaikus veicot nepieciešamo institucionālo lēmumu pieņemšanu.
Vai cilvēki nesūdzas par dedzināšanas smakām?
SIA “Getliņi EKO” netiek dedzināti atkritumi. Atkritumu gāzes savākšana un izmantošana ir viens no smaku samazināšanas pasākumiem.
Vai audzējat tomātus un gurķus? Ja audzējat, tad cik to ir izaudzēts gados, kopš strādā Getliņi EKO?
Poligona “Getliņi” siltumnīcās tiek audzēti garie gurķi un tomāti. Kopumā kopš 2011. gada, kad tika atklāts siltumnīcu komplekss, izaudzētas vairāk nekā 5428 tonnas tomātu un vairāk nekā 4554 tonnas garo gurķu. Gurķus gan audzējam kopš 2017. gada.
Ar kādām kvalitātēm atšķiras jūsu uzņēmums no pārējiem līdzīgiem?
Atkritumu poligons “Getliņi”, ko apsaimnieko uzņēmums SIA “Getliņi EKO”, ir viens no modernākajiem un lielākajiem Baltijā, jo tas darbojas pēc aprites ekonomikas principiem - šeit atkritumi tiek nevis tikai apglabāti, bet maksimāli pārstrādāti un pārvērsti resursos, samazinot apglabājamo apjomu; atkritumu sadalīšanās procesā iegūtā biogāze tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanai, savukārt siltums nodrošina siltumnīcu darbību, kur teju visa gada garumā audzē tomātus un gurķus, radot Latvijā unikālu sinerģiju starp atkritumu apsaimniekošanu, enerģētiku un pārtikas ražošanu. Vienlaikus Getliņi ir sabiedrībai atvērts atkritumu apsaimniekošanas centrs ar Vides izglītības centru, kas piedāvā izglītojošas ekskursijas, nodarbības un skaidru ieskatu atkritumu ceļā “no miskastes līdz resursam”, veicinot sabiedrības izpratni par atkritumu šķirošanu, ilgtspēju un vidi kopumā.
Poligonā “Getliņi” nonāk aptuveni puse no Latvijā radītajiem nešķirotajiem atkritumiem.
Kādus atkritumus pie jums nedrīkst ievest?
Apglabāšanai poligonā ir aizliegts ievest auto riepas, azbestu saturošus būvniecības atkritumus (piem., šīferi), dzīvsudrabu saturošus atkritumus (piem., termometrus), elektropreces, akumulatorus, baterijas, apgaismes iekārtas un luminiscences spuldzes, medikamentus un medicīnas atkritumus, sadzīves ķīmiju, eļļas un filtrus, u.c. bīstamos atkritumus, kā arī šķidros atkritumus.
Gan teorētiski, gan praktiski - atkritumu ir daudz, tas nozīmē, ka “Getliņi” paplašināsies?
Kopumā pieņemto nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, krities par 24%, jau septīto gadu pēc kārtas turpinot tendenci pieņemto atkritumu apjomam samazināties. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības paradumu atkritumu apsaimniekošanas jomā pakāpenisku maiņu - saskaņā ar “Getliņi EKO” jaunāko pētījumu, Rīgā atkritumus šķiro 84% iedzīvotāju -, gan arī ar atkritumu šķirošanas infrastruktūras pilnveidošanos atkritumu apsaimniekotāju šķirošanas centros.
Lai nodrošinātu nepārstrādājamo sadzīves un citu nebīstamu atkritumu noglabāšanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām un labai atkritumu apsaimniekošanas praksei, atkritumi poligonā “Getliņi” tiek apglabāti speciāli izveidotās šūnās. Tās ir īpaši veidotas inženiertehniskas teritorijas ar hermētiski izolētu pamatni, kas novērš infiltrāta, kas veidojas no noglabātajiem atkritumiem, iekļūšanu gruntsūdeņos. Pēc šādas šūnas piepildīšanas tā tiek pārklāta ar māla slāni, lai aizturētu no atkritumiem veidojošos gāzi, un ar laiku apzaļumota.
Šobrīd nepārstrādājamie atkritumi tiek noglabāti esošajā atkritumu šūnā, taču, paredzot, ka tās kapacitātes pietiks vēl dažiem gadiem, 2024. gadā uzsākām jaunas nepārstrādājamo atkritumu apglabāšanai paredzētas šūnas izveidi 9 hektāru platībā, kas reizē ar šūnas izbūvi ietver arī vēsturiski apglabāto atkritumu daļēju norakšanu aptuveni 1 200 000 kubikmetru apjomā. Tas nozīmē, ka šūnas izbūves ietvaros samazinām arī vēsturisko piesārņojumu - padomju laikos atkritumi poligona “Getliņi” teritorijā tika noglabāti veidā, kas neatbilst mūsdienu vides aizsardzības prasības, infiltrātam no atkritumiem nonākot gruntsūdeņos, tos piesārņojot.
Tiesa, nešķiroto atkritumu apjoms, visticamāk, nesamazināsies līdz līmenim, kad pietiktu tikai ar būvniecības stadijā esošās atkritumu šūnas ietilpību, līdz ar to ir aktuāls jautājums par poligona kapacitāti ilgtermiņā.
Kā jau norādījām, SIA “Getliņi EKO” ieskatā šo jautājumu visracionālāk būtu risināt, attīstot Latvijā atkritumu reģenerāciju.
