Novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, situācija ar dronu “miermīlīgajiem” pārlidojumiem ir satraucoša. Tā kā “dronu siena” Latvijā – kā jau dronu lielvalstī – ir necaursitama, atliek vienīgi vērot debesis un zīlēt: drons lido ar labiem vai ļauniem nolūkiem. Pārdomas un reālā darbība: ieklausījāmies Latgales novadu amatpersonu stāstījumā.
Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Stolere: “Izstrādājam vadlīnijas pašvaldības līmenī, un tad katra iestāde, pielāgojot savām vajadzībām un specifikai, veido savu kārtību. Svarīgi ir saprast, kas notiek ar bērnu pārvadājumiem un kā nodrošināt to pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanu, kuru vecāki ir operatīvo dienestu darbinieki. Šīs lietas tiek izrunātas kopīgi, un tad katra iestāde veido savu iekšējo dokumentu.”
Ludzas novadā ir 23 izglītības iestādes - vispārējās izglītības, profesionālās ievirzes un pirmsskolas izglītības iestādes. “Tas ir daudz,” piebilst Stolere, “un saistībā ar pēdējiem dronu notikumiem tādam plānam ir jābūt. Ja tāda plāna nav, tad, kad jāpieņem konkrēti lēmumi, tad nu ir, kā ir… Tas viss kopā ir sarežģīti gan psiholoģiski, gan praktiski.”
Stolere uzskata, ka cilvēki ir satraukti par dronu invāziju, jo tā nav ikdienišķa situācija. “No ikdienas ritma tiek izsists darbs. Paldies dievam, nekas traģisks nav noticis, un, ja ir izstrādāts rīcības plāns - kā katram jārīkojas -, tas atvieglo procesus. Sazinājāmies ar Izglītības ministriju par to, kā jārīkojas ar skolām un bērnudārziem. Katra pašvaldība domā, kā jārīkojas, lai precīzi organizētu darbu un lai drošība būtu pirmajā vietā.”
Stolere atgādina, ka apdraudējumi tiek izsludināti naktī, uz rīta pusi, un vecākiem jāsaprot: kamēr apdraudējums darbojas, neviens nekur nedodas. “Tas jāsaprot katram cilvēkam. Bet operatīvo dienestu darbiniekiem jāiet pildīt savus pienākumus apdraudējuma laikā. Arī iestādēm jābūt gatavām. Tāpēc jādomā par bērnu pieskatīšanu. Arī skolām apdraudējuma laikā jābūt aizvērtām. Vai autobusu kursēšanu drīkst atsākt - par to lemj katra pašvaldība.”
Alūksnes novads atrodas pietiekami tuvu Krievijas robežai, un Civilās aizsardzības komisijas priekšnieka vietnieks Arturs Dukulis ir vismaz gandarīts, ka neviens drons Alūksnes novadu nav “ķēris”. “Civilās aizsardzības štābs sanāca sapulcē ar skolotājiem, izrunājām jautājumu - ko darīt divās situācijās. Ja apdraudējums izskanējis, visi atrodas mājās. Otrā situācija: ja līdz pulksten sešiem apdraudējums nav atsaukts, bērni paliek mājās, jo daudzi bērni tiek vesti uz skolu ar autobusiem. Savukārt bērnudārzniekiem ir piešķirts, var teikt, kritiskais personāls, kas pieskata trīsgadīgus, četrgadīgus bērnus. Tik mazi bērni nevar palikt vieni paši, jo mums ir daudz ugunsdzēsēju, armijas cilvēku, bet viņiem jāpilda savi pienākumi.”
Dukulis analizē gadījumu, ja visi bērni atrodas skolās: “Ja apdraudējums izskanēs dienā, par to zinās arī vecāki. Tad būs lūgums bērnus no skolām un bērnudārziem ārā neņemt līdz atsaukumam. Tas ir mūsu pašu izstrādāts algoritms, jo mums nav laika gaidīt, kad valstī kāds sāks to veidot. Mēs tagad runājam pa telefonu, bet pēc 15 minūtēm atnāk signāls, un mums uz to ir jāreaģē nekavējoties. Tas, ko jums stāstu, ir teorija, un es ceru, ka dzīvē tā mums nebūs jāizmanto praktiski.”
Krāslava savukārt faktiski robežojas ar Baltkrieviju, un no turienes arī nekādi miera baloži nelido. Krāslavas novada domes deputāts, civilās aizsardzības organizators Aivars Belkovskis stāsta: “Šobrīd notiek algoritmu izstrāde, kad tiks noteikta katra darbinieka atbildība. Visās skolās mums ir izveidotas pielāgotas patvertnes pagrabstāvos, kur var aizvest bērnus, kamēr izbeidzas apdraudējums. Notiek darbs ar vecākiem, skolotajiem, bērniem. Civilās aizsardzības komisija strādā, darām visu, kas nepieciešams. Situācija var mainīties katru brīdi. Patlaban gaidām, kad tiks piešķirts finansējums, lai patvertnes ierīkotu tā, kādas tās ir vajadzīgas. Domāju, tuvākajā laikā tas viss tiks atrisināts.”
“Katra izglītības iestāde ir izstrādājusi savu rīcības plānu,” teic Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene, “plāns ir saskaņots ar civilās aizsardzības speciālistu, kurš ir devies uz katru izglītības iestādi, saskaņojot drošākās vietas skolās. Un skolām maijā ir dots uzdevums reāli izmēģināt situāciju, ja notiek apdraudējums. Rīcības plāns ir nodots arī vecākiem, un vecāki arī zina, kur atrodas viņu bērns, ja kaut kas notiek.”
Novadā ir izstrādātas vadlīnijas, kas paredz, kā jārīkojas šādās situācijās. “Iespējams, mēs vēl papildināsim šīs vadlīnijas,” piebilst Circene. Skolām tika noteikts attālinātais darbs, bērnudārzos bija dežūrgrupas. “Novadā ir kritiskais personāls, kam jābūt darbā - medmāsas, ugunsdzēsēji, robežsargi - un viņu mazos bērnus mēs vienus nedrīkstam atstāt mājās, tāpēc bērnudārzos darbojas dežūrgrupas.”
Vai cilvēki pierobežā jūtas satraukti? “Amatpersonas rīkojās operatīvi, laikus tika atceltas mācības. Katrā gadījumā mūsu pašvaldības nostāja ir tāda: ja mēs zinām, kā rīkoties - protams, ne vienmēr tas simtprocentīgi piepildās - vismaz vecākiem ir skaidrs, kur viņu bērns atrodas.”
Izskatās, ka Latvijas pierobežas pašvaldības, izprotot situāciju, atbildīgi rīkojas savu iespēju robežās. Taču ne reizi vien ir dzirdēts, ka līdz Rīgas kungiem un kundzēm nenonāk šī informācija. Latgalei vajag palīdzēt, tie ir mūsu vārti uz Latviju, un tie nedrīkst būt atvērti.
