Eiropas Savienība mainās: “zaļais kurss” vairs nav tik izteikti kreisi zaļš, pieaug izpratne par drošību, “pateicoties” Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek noņemt birokrātiskie šķēršļi, lai militārie konvoji un aprīkojums krīzes situācijās varētu maksimāli ātri pārvietoties caur ES dalībvalstīm – par šiem un citiem izaicinājumiem saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli (NA).
Kas notiek ar Eiropas Savienības daudzgadu budžetu? Tas tagad tiek veidots?
2027. ir pēdējais esošā daudzgadu budžeta gads. Pagājušā gada vasarā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunā daudzgadu budžeta priekšlikumu, tagad ar to strādā gan dalībvalstu valdības, gan Eiropas Parlaments. Parlamentam budžeta izstrādē ir mazāka teikšana nekā dalībvalstu valdībām, bet parlaments var izdarīt politisku spiedienu. Parlamenta ieskatā nākamajam budžetam vajadzētu būt par 10% lielākam.
Nesen Kiprā notika neformālā valstu vadītāju sanāksme, kurā tika pārrunāts arī daudzgadu budžets. Daļa dalībvalstu un Komisija grib lielāku budžeta elastību - tas ir, mazāk automātiski rezervētas naudas tradicionālajām pozīcijām - kohēzijai un kopējai lauksaimniecības politikai - un vairāk centralizētu ES līmeņa fondu aizsardzībai, inovācijām un tehnoloģiskajai attīstībai. Latvijas kontekstā tas nozīmētu, piemēram, ka mums būtu jāizvēlas: atbalstīt reģionālo attīstību vai lauksaimniecību, jo tā būtu viena “aploksne”. Savukārt kopīgo ES naudu lietot tehnoloģiskai attīstībai un aizsardzības industrijas atbalstam lielā mērā nozīmē, ka lielākā daļa finansējuma aizies “izcilības centriem” lielajās dalībvalstīs, tādās kā Vācija un Francija. Un gaišākie prāti no visas Eiropas aizplūdīs uz šiem tehnoloģiju attīstības centriem.
Kas notiks ar tā dēvēto zaļo kursu? To tāpat bīdīs uz priekšu?
“Zaļais kurss” tiek pārskatīts, bet ne atcelts. Vairs nebūs “zaļais kurss” par katru cenu, bet “zaļais kurss”, kas ir reālistisks. Kad tika pieņemts “zaļais kurss”, parlamentā bija cits sastāvs, kas bija daudz vairāk kreisi un zaļi orientēts, un Eiropai nebija tik lielu aizsardzības izdevumu kā šobrīd. Tagadējais parlamenta sasaukums zaļajos jautājumos ir pragmatiskāks, arī vairums ES valstu valdību nav tik kreisas, līdz ar to “zaļā kursa” likumdošana tiek pārskatīta, tiek pārcelti datumi, kad kaut kas jāievieš, un domāju, ka tā tas turpināsies.
Dzirdēts, ka izejvielu jomā var iestāties krīze, kāda vēl nav pieredzēta.
Jā, to jau redzam, piemēram, degvielas cenu pieaugumā, kas saistīts ar konfliktu Irānā. Degvielas tirgū krīzes riski visbiežāk saistīti nevis ar to, ka fiziski pietrūkst degvielas, bet ar piegādes traucējumiem vai politisku nestabilitāti ieguves reģionos. Taču šādos gadījumos tirgus parasti pārkārtojas - piegādātāji mainās, tiek meklētas alternatīvas, taču tas notiek uz cenu pieauguma rēķina, kamēr situācija nostabilizējas.
Kas Eiropā notiek ar bruņošanos? Tā attīstās vai stagnē?
Kopumā var teikt, ka Eiropa pēc 2022. gada, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ir būtiski sapurinājusies. Ir pieaugusi izpratne par drošību, NATO dalībvalstis palielina aizsardzības izdevumus. Taču ideālā situācijā vēl neesam, daudz kas joprojām virzās pārāk lēni. Šobrīd finiša taisnē ir parlamenta pozīcija par Militārās mobilitātes regulu, par kuru mēs ar poļu kolēģi Mihalu Ščerbu esam atbildīgie, un mēs ceram, ka līdz gada beigām regula tiks pieņemta. Regula paredz noņemt birokrātiskos šķēršļus, lai militārie konvoji un aprīkojums krīzes situācijās varētu maksimāli ātri pārvietoties caur ES dalībvalstīm.
Tramps ir draudējis, ka ASV varētu izstāties no NATO. Kāda ir NATO stabilitāte šobrīd?
Nav nekādu reālu pazīmju, ka ASV tuvākajā laikā varētu izstāties no NATO. Tas juridiski arī nav tik vienkārši izdarāms. Būtu vajadzīga Kongresa un Senāta piekrišana, un Kongresā ir gana plašs atbalsts NATO. Arī karaspēka izvešana no Eiropas nav prezidenta vienpersonisks lēmums, tāpat arī ir noteikts zemākais līmenis, cik lielam ir jābūt ASV karavīru skaitam Eiropā, līdz ar to runas par karaspēka izvešanu no Vācijas ir vairāk Vācijas ārpolitikas un iekšpolitikas problēma. Tramps var no rīta pateikt vienu un vakarā - pavisam ko citu.
Izskatās, ka Tramps ir zaudējis interesi par Ukrainu.
Jā, trīspusējās sarunas ir sabremzējušās, jo šobrīd ASV uzmanība ir vērsta uz Irānu. Bet eiropieši joprojām pērk ASV ieročus un sūta tos Ukrainai.
Vai var notikt tā, ka Eiropas Savienība sadalās un, teiksim, Spānija, Portugāle un Itālija iet savas savienības ceļu, Ziemeļvalstis - savu un tā tālāk?
Nē, reģionāla ES sadalīšanās šobrīd nav reāls scenārijs. ES vienotais tirgus, lai kāds tas būtu, tomēr dod valstīm pārāk daudz ekonomisku ieguvumu, lai tās aizietu katra savā “mini savienībā”. Pat ja ir strīdi un atšķirīgas intereses, valstis joprojām redz, ka kopīgā Eiropā ieguvumu ir vairāk.
Kā jūs vērtējat kārtējo dronu ielidošanu Latvijā?
Šis gadījums kārtējo reizi atgādina, ka šie ir nemierīgi laiki, un dronu ielidošana Latvijā var atkārtoties. Mums jābūt daudz gatavākiem gan tehniski, gan organizatoriski. Progresīvo vadītā Aizsardzības ministrija Latviju dēvēja par dronu lielvalsti, bet mums ir svarīgāk būt reāli drošiem un aizsargātiem, nevis sapņot par “lielvalstu” ambīcijām. Ja “dronu lielvalsts” izgāžas jau vairākas reizes, nespējot sevi aizsargāt pret droniem, tas ir traģikomiski.
Cik saprotu, šobrīd, miera laikā, ir sarežģīti ātri pieņemt lēmumus, piemēram, par dronu notriekšanu. Tāpēc jau sen vajadzēja pieņemt īpašu krīzes režīmu, kas juridiski ļauj šādus lēmumus pieņemt ātrāk.
Kaut kā nevar pamanīt, ka Aizsardzības ministrija ar to nodarbotos.
Pagājušās nedēļas nogales politiskie notikumi valdībā parādīja, ka galvenais strīds nebija par būtiskiem jautājumiem aizsardzības nozarē, bet par Sprūda ministrēšanas noslēgumu: vai “viņu aizgājināja” vai viņš “pats atlaidās”. Tas parāda šīs “dronu lielvaldības” līmeni.
Nacionālā apvienība ir gatava veidot nacionālās drošības valdību, aicinot uz sarunu AS, ZZS un JV. Uzskatām, ka JV šajā Saeimas sasaukumā ir izsmēlusi iespējas turpināt vadīt valdību.
