Kārtējo pārsteigumu, šoreiz pozitīvu, sagādāja ASV prezidents Tramps. Viņš paziņoja, ka nosūtīs uz Poliju 5000 karavīru papildus tiem 10 000, kas Polijā jau ir. Pirms tam Pentagons apgalvoja, ka ASV apturēs papildu karavīru sūtīšanu uz Poliju. Šis paziņojums izraisīja satraukumu gan Polijā, gan NATO austrumu bloka valstīs, norādot, ka Polija ir vienmēr bijusi uzticama partnere un ASV sabiedrotā. Kādā veidā Trampa jaunais lēmums ietekmēs Latviju? Par to jautājām Jānim Sārtam, Artim Pabrikam un Igoram Rajevam.
Krievijai nopietni jādomā par Kēnigsbergu
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts: “Tas, ko izlēma Tramps, neizraisa pārsteigumu. Šis ir veids un forma, kādā diezgan konstanti darbojas ASV administrācija. Lai kas arī pirms tam būtu nolemts, galavārds pieder prezidentam Trampam. Viņam personīgās attiecības ir ļoti svarīgs rakurss tajā ziņā, kā viņš skatās uz pasauli. Viņam ir ļoti labas attiecības ar Polijas prezidentu Navrocki, un šīs attiecības var būt pamatā tam, kādēļ viņš pārskatījis Pentagona lēmumu.”
Sārts uzskata, ka 5000 karavīru ir pietiekami nopietns spēks, kas tiek izvietots tuvu mūsu reģionam. Bet - cik vienkārši to dislocēt, tikpat vienkārši to var arī izformēt un aizsūtīt uz citiem reģioniem. Ja Baltijas valstis tiks reāli apdraudētas, tas būs ASV prezidenta lēmums - vai Polijā izvietotie ASV spēki nāks palīgā Baltijai? “Ja vien viņš nebūs aizņemts ar citām svarīgām lietām, tiks iedarbinātas visas nepieciešamās procedūras, jo tas viss jau ir atrunāts,” tā Sārts.
Sārts uzsver, ka Latvijā jau atrodas sabiedroto pārstāvji, turklāt Latvija ir vienā operatīvajā reģionā ar Baltijas valstīm, Poliju un Somiju. “Krievija nevar veikt jebkādas militāras darbības Baltijas valstīs, nedomājot par Kēnigsbergas reģionu. Tā ka tie papildus pieci tūkstoši ASV karavīru krieviem noteikti jāņem vērā. Kēnigsberga ir ļoti sarežģīti aizsargājama. Tā krieviem ir liela problēma,” skaidro Sārts.
Viņš arī atgādina, ka ASV pozīcija var strauji mainīties - tā ir šodienas pasaules realitāte. “Bet daudz kas būs atkarīgs no tā, ko varam mēs paši,” spriež Sārts, “un patlaban esam procesā, ka mēs varētu vairāk… Taču mēs neesam daudz sliktākā pozīcijā, ja salīdzina ar pārējiem, kuri atrodas krieviem kaimiņos.”. Viņš arī atgādina, ka Krievija šobrīd nevar pat īsti noturēt Ukrainā frontes līniju, un klasisks militārs iebrukums Latvijā nav iespējams, jo Krievija ir iestigusi karā Ukrainā.
Mums jāveic savi mājasdarbi
Domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks: “Līdz Trampa ausīm nonāca informācija, ka lēmums nesūtīt karavīrus pieņemts bez viņa ziņas, tāpēc viņš izlēma, ka jāsūta. Latvijai labums no ASV karavīru ierašanās Polijā ir ļoti tiešs: šie pieci tūkstoši ir tā ASV karaspēka daļa, kas rotē uz Baltijas valstīm, tostarp uz Latviju. ASV karavīri jau iepriekš ir rotējuši uz Latviju. Viņi jau nelido no Amerikas, bet no Eiropas bāzēm, šajā gadījumā - no Polijas. Tas, ka Polijā būs papildus šie pieci tūkstoši, ir labs signāls no ASV. Bet tas nenozīmē, ka visi pārējie signāli ir labi.”
Par ne tik labiem signāliem Pabriks nosauc ASV amatpersonu izteicienus par to, lai Eiropa pati tiek galā ar Krievijas-Ukrainas karu, ASV vairs neatbalstīšot Ukrainu. Sevišķi nepatīkama ir koķetēšana ar Krieviju. “Tas viss Putinam dod cerības,” secina Pabriks. Viņš liek nelielas cerības uz Ankaras samitu, kas notiks 7. un 8. jūlijā. Teorētiski tajā vajadzētu apliecināt vienotību un NATO kolektīvās aizsardzības principa nemainīgo nozīmi. Sabiedrotajiem samitā vajadzētu demonstrēt reāli sasniegto aizsardzības izdevumu palielināšanā un NATO spēju mērķu izpildē, vienlaikus veicinot transatlantiskās aizsardzības industrijas attīstību un saglabājot ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. Vai tas tā notiks, mēs vēl nezinām.
“Protams, mēs varam gaidīt amerikāņus, vāciešus vai zviedrus. Bet mums pašiem ir jāizdara savi mājasdarbi. Mums nav sakārtota likumdošana, un tā ir tieša parlamenta un valdības atbildība. Kur ir likumdošana par kritiskās infrastruktūras aizsardzību? Paskatīsimies, kā tas notiek Ukrainā. Armija karo, bet kurš aizsargā infrastruktūru, teiksim, tādu kā Rīgā - TEC-2 vai hidroelektrostacijas? Ukrainā ir vietējās apsardzes kompānijas, kurām ir dotas tiesības un iespējas notriekt dronus. Tas, protams, notiek striktā bruņoto spēku kontrolē. Mēs šeit, Latvijā, esam sacēluši pārāk lielu troksni ar tiem dažiem droniem, un krievu propagandisti to izmanto,” skaidroja A. Pabriks.
Runu daudz, darbības maz
Ārpus frakcijām esošais Saeimas deputāts Igors Rajevs ir sapratis, ka ASV prezidents Tramps nesadarbosies ar ES kopumā, jo daudzas valstis neatbalsta viņa plānus. Tāpēc viņš sadarbosies ar tiem partneriem, kurus viņš uzskata par uzticamiem. “Un Polija ir viens no tādiem partneriem,” secina Rajevs. “Latvijai jāizdomā, ko tad mēs darīsim: vai mēs pilnībā nostājamies ES pusē savā retorikā un darbībā - tad mums jārēķinās ar to, ka ASV no mūsu zonas aiziet pavisam, vai nu mēs mēģinām būt tuvāk amerikāņiem. Un tad arī pie mums varētu parādīties ASV karavīru papildinājums. Bet ir arī riski. Pilnīgi iespējams, ka ES nesaņemsies palielināt savas militārās spējas: runu ir daudz, bet darbības maz. Tāpēc ir iespējams, ka ASV būtiski samazinās savu klātesamību Eiropā,” spriež Rajevs.
Viņš ir pārliecināts, ka amerikāņu karavīri - ja viņi kaut kur atrodas, - noteikti iesaistīsies kaujas darbībā, ja tāda notiks. “Tā ka šie pieci tūkstoši, kuri papildus ieradīsies Polijā, arī mums ir stiprinājums. Ja pie mums ierastos kaut vai daži tūkstoši ASV karavīru, tas būtu liels ieguvums. Bet atcerēsimies, ka poļi viņiem uzbūvēja jaunas bāzes, mašīnparkus un visu pārējo. Mēs jau tādas lietas atļauties nevarēsim.”
Jā, mēs toties varam izpļekarēt naudu bezjēdzīgos projektos un daudzu amatpersonu ne ar ko nepamatotās algās. Bet amerikāņu karavīru kontingents būtu daudz vērtīgāks. “Amerikāņi nesīs sev līdzi tādas iespējas, kādu mums nav. Un tā ir pretgaisa aizsardzība, izlūkspējas un citas lietas. Un atcerēsimies arī to, ka tur, kur iet amerikāņu karavīri, tur iet arī amerikāņu bizness. Ja kaut kur ir izvietoti amerikāņu karavīri, tā ir droša vieta biznesam,” skaidroja Rajevs.
