“Latvijas pasta” nodaļās parādījies buklets ar intriģējošu piedāvājumu: paņemt ātro kredītu. “Neatkarīgā” skaidro, kas šīs ir par Latvijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” jaunajām pakalpojumu novitātēm.
Tā kā “Latvijas pastu” pēdējās desmitgadēs apmeklē ne tās jaunākās paaudzes pārstāvji, rodas jautājums, kādēļ tieši valstij piederošais “Latvijas pasts” izvēlēts par ātro kredītu izplatīšanas punktu un vai šis jaunais biznesa pavērsiens nav mērķēts uz to, lai apmuļķotu lētticīgākos vecākās paaudzes pensionārus.
Pensionāriem nauda ir vajadzīga. Bet, ja to nespēj kreditoriem laikā atdot - jāšķiras no īpašuma. “Latvijas pasta” darbinieces aizdevumu vēlīgi piedāvā apmeklētājiem. Atzīstama centība. Interesanti. Skaidrojot notiekošo, nekādi nepameta doma, ka biznesa projekts nelabi ož pēc valsts akciju sabiedrības pārvaldītāju un tā laika politiskās uzraudzības materiālās ieinteresētības.
VAS “Latvijas pasts” Komunikācijas un filatēlijas daļas komunikācijas speciāliste Inita Fedko Neatkarīgajai skaidro, ka “Latvijas pasta" mērķis, kas noteikts arī VAS “Latvijas pasts” vidēja termiņa darbības stratēģijā 2025.-2028. gadam, ir nodrošināt klientiem daudzveidīgu pakalpojumu pieejamību, tai skaitā arī finanšu pakalpojumu jomā.
"Mainoties iedzīvotāju paradumiem, regulāri pārskatām pakalpojumu klāstu un esam atvērti dažādām sadarbībām un starpniecības pakalpojumiem, kas balstīti klientu vajadzībās. Lai attīstītu finanšu pakalpojumu segmentu, 2025. gadā uzrunājām lielākos tirgus dalībniekus, kā arī izvērtējām piedāvājumus no uzņēmumiem, kas paši izrādīja interesi par sadarbību šajā jomā. Uzsākot konkrēto sadarbību, nodrošinām klientiem iespēju saņemt finansējumu gan patēriņa aizdevuma, gan kredītu apvienošanas un pārkreditācijas risinājumu veidā.
Sadarbības mērķis ir paplašināt uzņēmuma pakalpojumu portfeli, tā piesaistot jaunus klientus. Šādi sadarbības līgumi nav publisko tiesību līgumi, kā arī tiem nav piemērojams Publisko iepirkumu likums vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.
Atbilstoši sadarbības līgumam mūsu atlīdzību veido procentuāla daļa no piešķirtajiem aizdevumiem un ir garantēta minimālā mēneša samaksa, ” skaidro I. Fedko.
Tā kā uzņēmumu uzrunāšana notika 2025. gadā, tolaik satiksmes ministrs bija Atis Švinka (PRO). Acīmredzot daudzo pasta nodaļu slēgšana - lielākoties lauku reģionos - līdz ar to pelņas zudums lika Švinkam un kompānijai izdomāt, kā segt zaudējumus, jo klienti lielākoties izmanto dažādus pakomātus.
Inita Fedko par VAS “Latvijas pasts” vēl pieminēja to, ka “Latvijas pasta” darbības virzieni ietver pasta, loģistikas un finanšu pakalpojumus. Uzņēmums specializējas iekšzemes un starptautiskās piegādēs, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. “Latvijas pasts”, izmantojot uzticamus gaisa, ūdens un sauszemes tranzīta savienojumus, sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem. Nacionālā pasta operatora komandu veido ap 1600 darbinieku.
Par sevi “AvaFin” saka: “Mēs esam pieredzējusi finanšu jomas ekspertu komanda. Padarām finanšu līdzekļus pieejamākus un pielāgojam piedāvājumu jūsu individuālajām vajadzībām un iespējām. Ir individuāli pielāgots patēriņa kredīts. Mēs apzināmies, cik svarīgi ir saņemt finansiālu atbalstu ieceru un mērķu īstenošanai. Turklāt to saņemt pietiekami ātri, ērti un droši.
“AvaFin” piedāvā patēriņa kredītu, kas ir pielāgots mūsu klientu vajadzībām un iespējām. Koncentrējamies uz to, lai klientiem sniegtu labāko pieredzi un veidotu ilgtermiņa attiecības, kļūstot par pirmo izvēli finanšu vajadzību segšanai.”
Pašreklāma, protams, ir laba lieta, taču ievietot šo kredītu piedāvājumu “Latvijas pasta” annālēs - tas ir mazliet tā kā komiski. Iegāju vienā no pasta nodaļām, kur bija četri “lodziņi” un divas sirmas kundzītes - kā klientes - pie viena no “lodziņiem”, kas bija atvērts. Vai viņas gatavojās ņemt kredītu? Ja viņas nevarēs kredītu atdot laikus (un vai vispār varēs), tad viņu īpašums, piemēram, dzīvoklis, aizies “zem āmura”. Vai šajā apstāklī slēpjas peļņa? Inita Fedko raksta: “Mūsu atlīdzību veido procentuāla daļa no piešķirtajiem aizdevumiem, un ir garantēta minimālā mēneša samaksa.”
Cik liela ir šī procentuālā daļa? Un ko nozīmē “garantēta minimālā mēneša samaksa”? Vai ir jau gatavs teorētiskais plāns par klientu skaitu? Tiesībsarga biroja konsultante, kuras vārdu nedrīkstu nosaukt, paskaidroja, ka licenci valsts kapitālsabiedrībai veikt kreditēšanu var izsniegt PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs).
Bet kas notiek, ja sirmā kundzīte, paņēmusi 20 000 eiro kredītu, aiziet pie Dieva, kur paliek kredīts? “To maksā mantinieki,” saka konsultante, “bet, ja viņi atsakās no kredīta maksāšanas, māju paņem kreditors. Tas ir ierakstīts Civillikumā, un tas nav nekāds brīnums. Bet man šķiet, ka pret cilvēkiem gados ir diskriminācija, un kreditētāji visbiežāk nedod viņiem kredītus. Uz viņiem tā šaubīgi skatās.”
Ka jau minējām, patēriņa kredīts ir pieejams no trim līdz 84 mēnešiem. Procentu likme sākas no 7,71%, un gada procentu likme (GPL) no 7,85% līdz 52,94%. Un tā, piemēram: aizdevuma summa ir 4500 eiro. Līguma administrēšanas maksa 4,99 eiro mēnesī, līguma noformēšanas maksa - 9,99 eiro, aizdevuma lietojuma procenti - 1187,20 eiro, mēneša maksājums 132,85 eiro. Kopējā atmaksājamā summa - 6376 eiro un GPL - 19,91%. Tā ka solītie nieka 7% jums, cienījamais pasta kredītņēmēj, atkrīt. Toties labi nopelnīs pasts un “AvaFin”.
Internets mums izstāsta, ka “AvaFin” ir aktīvs un reģistrēts kopš 01.11.2016., un to apliecina PTAC mājaslapa. “Jā, “AvaFin” ir licencēta firma,” teic Andis Priedītis, PTAC direktora vietnieks. “Parasti visaizdomīgāk uzvedas kredītu starpnieki, bet uz pastu tas neattiecas. Mums ir svarīga patiesa informācija, un šajā pasta un “AvaFin” sadarbībā pārkāpumu nav.”
Arī Satiksmes ministrijas Komunikāciju nodaļa atsūtīja skaidrojumu, ko mēs saņēmām no VAS “Latvijas pasts”, no Initas Fedko. Tas jau publicēts augstāk. Tā ka Satiksmes ministrijai pašai sava viedokļa nav.
Pielikts vienīgi tas, ka Satiksmes ministrija atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai neiejaucas kapitālsabiedrību operatīvajā darbībā, operatīvās darbības lēmumus pieņem kapitālsabiedrības.
