“Saki cietsirdībai nē – vistu sprostus pagātnē!”, “Atver sirdi – atver būri”, “Sprostiem nē!” – ar šādiem un līdzīgiem plakātiem sestdien fermu dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”, pulcējot vairākus simtus dalībnieku, organizēja gājienu no Kongresu nama, ejot cauri Rīgas centram, garām Saeimai, noslēdzot gājienu Neatkarības laukumā. Tā bija šā gada lielākā dzīvnieku aizstāvības akcija, kopīgi iestājoties par visu dzīvnieku aizsardzību un īpaši aicinot likumdevējus aizliegt dējējvistu turēšanu sprostu sistēmās Latvijā.
“Iniciatīvai aizliegt dējējvistu sprostus Latvijā ir ļoti liels atbalsts, ko skaidri parāda arī šis gājiens. Cilvēki ir pret to, ka dzīvniekus pakļauj smagām ciešanām, turot saspiestībā uz metāla režģiem šauros sprostos. Jau sen ir zināmi daudz humānāki veidi, kā ražot olas,” pauž biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere, “tāpēc mēs aicinām Saeimas deputātus ieklausīties sabiedrības prasībās un virzīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai aizliegtu industriālo dējējvistu sprostu izmantošanu Latvijā!"
Katrīna izstāstīja, ka cīņa par vistu atbrīvošanu no būriem ilgst jau vairākus gadus. “2016. gadā “Dzīvnieku brīvība” dokumentēja dējējvistas sprostu sistēmās Latvijas fermās, un tā bija drūma aina. Katrai vistai atvēlēta vienas A4 lapas platība, vistas bija sablīvētas sprostos tā, ka tās nevar ne pastaigāt, ne izplest spārnus, visu savu īso mūžu viņām nācās stāvēt uz metāla režģiem un dēt olas,” stāsta Katrīna, piebilstot, ka putni nereti neiztur šos drausmīgos apstākļus un mirst.
Sprosti ir izvietoti daudzos stāvos - tā, ka fermu darbinieki bieži vien nepamana mirušos putnus, tie paliek trūdēt būros, kur dzīvās vistas turpina dēt olas. “Putnus nomoka asinssūcējas ērces, putni no stresa burtiski jūk prātā, knābj cits citam, ievainojot blakus stāvētājus. Industrijas risinājums bija prātam neaptverams,” turpina Katrīna, “proti, nevis dot vistām vairāk vietas, bet gan apgriezt knābju galus, lai tie nebūtu tik asi…”
Tomēr pa šiem gadiem ir daudz kas paveikts, un Katrīna piemin uzņēmumus, kas ieklausījušies dzīvnieku aizstāvjos. “Visas lielās veikalu ķēdes ir apņēmušās atteikties no sprostos dēto olu pārdošanas līdz 2025. gada beigām. Piemēram, “Maxima” savu apņemšanos ir jau pilnībā izpildījusi. Arī lielie pārtikas ražotāji, piemēram, “Food Union”, restorāni un viesnīcas atsakās no sprostos dētajām olām. Šī rīcība ir radījusi tālāku efektu olu ražotāju attieksmē,” skaidro Katrīna, “varu minēt uzņēmumu “Balticovo” un Alūksnes putnu fermu - viņi atsakās no olu ražošanas sprostos, šīs reformas notiek nu jau vairākus gadus. Rīkojas gan uzņēmumi, gan patērētāji, un šis ir labs brīdis, kad nostiprināt progresu ar atbilstošām izmaiņām likumā, jo sprosti nozīmē ļoti zemu labturību. Sprostu sistēmām ar likuma spēku Latvijā jāpieliek punkts. Jau vairāk nekā 30 000 cilvēku ir parakstījuši petīciju “Brīvību vistām!”, rosinot Saeimu veikt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā.”
Katrīna Krīgere atzīst, ka olu ražotāju atteikšanās no sprostiem ir visai izaicinošs pasākums: “Tas bija jau 2021. gadā, kad “Balticovo” pakāpeniski sāka atteikties no sprostiem, un, lai pārveidotu vistu dzīvi, ir jāiegulda daudzi miljoni eiro. Pirms desmit gadiem vairāk nekā 90% olu Latvijā tika saražotas sprostos, tagad tie jau ir 70%. Reforma ir gaitā, taču daudz darba vēl ir priekšā. Tik lielas pārmaiņas prasa laiku, lai piesaistītu līdzekļus, lai saskaņotu fermu pārbūves. Cepuri nost uzņēmuma “Balticovo” priekšā: šis uzņēmums ir apņēmīgs un mērķtiecīgs, jo apzinās savu atbildību dzīvnieku un sabiedrības priekšā. Viņi ir iedvesmojošs piemērs visai nozarei, kā celt dzīvnieku labturību atbilstoši mūsdienu prasībām.”
Vistas mūžs sprostā ir īss: aptuveni pusotrs gads. Kūtī, brīvā lauku sētā vista var nodzīvot pat desmit gadus. “Kad jaunputns kļūst par dējējvistu četru līdz sešu mēnešu vecumā, tad pirmais gads ir visproduktīvākais. Industrijas standarts ir pēc pusotra gada vecuma vistas sūtīt uz kautuvi, nomainot tās pret jaunām,” saka Katrīna.
Aizliegumi turēt dējējvistas sprostos jau ir pieņemti vairākās valstīs pasaulē un Eiropā, piemēram, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Luksemburgā, Beļģijā un Slovēnijā. Savukārt Igaunijā vistu sprostu aizlieguma likumprojekts šobrīd jau ir saskaņots visās atbildīgajās ministrijās un drīz tiks skatīts parlamentā. Kad tas notiks pie mums?
Un vēl viens būtisks jautājums: kad cilvēki sāks izturēties ar cieņu pret dzīvniekiem, kuri uztur šos pašus cilvēkus? “Ētiskās latiņas augstumu katrs nosaka sev pats,” spriež Katrīna, “un principam “nedari otram to, ko pats negribi saņemt” piekrīt lielākā cilvēku daļa. Saspiest vistas būrī, kur tās nevar pat pastaigāt, ir amorāli. Diemžēl daudzi cilvēki pat nezina, kā rodas pārtika, ko mēs ikdienā lietojam, un dažiem, iespējams, šķiet, ka viss notiek skaisti - kā bērnības grāmatās, kur cūciņas un vistiņas priecīgi skraida pa zaļām pļavām.
Diemžēl realitātē šobrīd vairums pārtikas rodas industriālajās fermās, brutāli ekspluatējot dzīvniekus, ignorējot to, ka tās ir dzīvas būtnes, kas arī grib dzīvot, nevis tikai eksistēt nemitīgās ciešanās.” Katrīna atzīst, ka sabiedrība tomēr mainās un arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir mainīt savus uztura ieradumus uz ētiskākiem un ilgtspējīgākiem. Ikviens var ēst dabai un dzīvniekiem draudzīgāk, savā ikdienas uzturā izvēloties vairāk augu valsts produktus, samazinot dzīvnieku valsts produktu patēriņu un izvēloties augstāka labturības standarta produktus. Un atteikšanās no sprostos dētajām olām ir viens no vispieejamākajiem veidiem, kā aiztaupīt smagas ciešanas neskaitāmiem dzīvniekiem.”
Pēc šā gada 25. augustā publiskotajiem Eiropas Komisijas datiem par situāciju vistkopībā 2024. gadā ES dalībvalstīs no 391,4 miljoniem dējējvistu sprostos tiek turētas 38,1% jeb 149,2 miljoni, savukārt kūtī, iežogotā aplokā vai brīvā dabā tiek turētas 242,2 miljoni vistu - no tām kūtī 39,3%, brīvā aplokā 15,8%, brīvā dabā 6,7%.
Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvijā 2024. gadā olas tirgum gādāja 4,03 miljoni dējējvistu, kas ir 1% no ES dējējvistu skaita. No tām sprostos turētas 60,6%. Igaunijā sprostos tiek turētas 78,7%, bet Maltā 97,2% no kopējā dējējvistu skaita.
Būtiski: Eiropas Komisijas dokumentos atrodamas atsauces uz veterināro dienestu atzinumiem: ne visās situācijās vistu turēšana sprostos nozīmē kaitējumu dzīvniekam. Vistu turēšana sprostos var nozīmēt arī labturības normu ievērošanu un vistu pasargāšanu no lipīgām slimībām. Viss atkarīgs no sprosta lieluma un vistu skaita tajā.
