Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.
Latvijas zinātnes padome (LZP) ir piešķīrusi finansējumu šiem 56 projektiem, un ir apsveicama šīs padomes neatkarība un veiksminieki, kuri trīs gadu laikā varēs tērēt katrs ap 300 000 eiro, pētot savas tēmas. Tomēr rodas jautājumi - it sevišķi par sociālo jomu.
Tā, piemēram, tēma: “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvās vides”. Humanitāro zinātņu sadaļā 300 000 eiro saņēmis arī projekts “ANTI - MOB: antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”.
Kādi bija kritēriji, lai, piemēram, šie abi projekti saņemtu finansējumu? Latvijas Zinātnes padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa mums atbild: “FLPP zinātnisko projektu kvalitāte tiek vērtēta starptautiskā līmenī - no starptautiskām (t.sk Eiropas Komisijas) datubāzēm atlasīti neatkarīgi, kvalificēti un pētījuma zinātnes nozarei atbilstoši ārvalstu zinātniskie eksperti, ievērojot pasaules labās prakses standartus. Projektu pieteikumus iesniedz Latvijas zinātniskās institūcijas, visās zinātnes nozarēs, un tie netiek ierobežoti tematiski, bet gan vērtēti pēc zinātniskās izcilības kritērijiem. Šāda zinātnisko pētījumu programmas īstenošanas pieeja ir pārņemta no Eiropas pētniecības programmas prakses un no citu Eiropas un pasaules TOP inovāciju valstu pieejas.
Vienlaikus jāmin, ka citās Eiropas valstīs ar jaudīgām inovāciju sistēmām un sasniegumiem šajās zinātniskās izcilības programmās un projektos iegulda konsekventi nozīmīgi vairāk (tajā skaitā arī Igaunijā un Lietuvā).
Latvijas Zinātnes padomes īstenotā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) vērtēšana balstās uz ilggadēju un nemainīgi konsekventu praksi. Arī iepriekšējos gados projektu kvalitāte ir vērtēta starptautiskā līmenī, piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus no atzītām datubāzēm, kas nodrošina gan profesionālu kompetenci, gan objektivitāti. Šāda pieeja ir atzīta par starptautisku labās prakses standartu un veicina Latvijas zinātnes integrāciju globālajā pētniecības telpā.
Kvalificētu ekspertu piesaiste ir būtisks posms - katru projektu vērtē vismaz 2 LZP piesaistīti ārvalstu eksperti ar atbilstošu zinātnisko kvalifikāciju un pieredzi. Mērķis - veicināt zinātnisko izcilību Latvijā.”
LZP augstu vērtē zinātnieku akadēmisko brīvību, kā arī viņu tiesības izvēlēties tēmas. Šāda pieeja veicina radošumu, nodrošina zināšanu radīšanu un ļauj Latvijas zinātniekiem sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan globālu, gan lokālu izaicinājumu risināšanā.
Un tomēr: kāds labums Latvijai no pētījumiem par antidženderismu, bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvās vides, pētījumiem par ZR Grenlandes Kānākas ledus kupola izvadledāju termālo struktūru un par demokrātijas plaisu mazināšanu - no polarizācijas uz saliedētu sabiedrību? Par Kānākas pētīšanu iegūtās jaunās zināšanas par ledāju dinamiku palīdzēs precīzāk prognozēt jūras līmeņa celšanos - tā mums klāsta LZP.
Bērnu audzināšana ārpus heteronormatīvās vides sniegšot pētījuma rezultātus, tādējādi gan sniegs ieskatu būtiskas Latvijas sabiedrības daļas dzīvē, gan kalpos par pamatu rīcībpolitikas rekomendāciju izstrādei. Tulkoju: kā labāk audzināt bērnus, ja ir divas mammas vai divi tēti.
Un ko vērts ir “ANTI - MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”! Mums skaidro: “Šis projekts sniegs plašākai sabiedrībai nepieciešamo informāciju, lai varētu patstāvīgi izvērtēt - no kurienes šīs idejas nāk, kā izpaužas un pie kādām politiskām sekām tas noved.”
Protams, ja mums naudas būtu desmit reizes vairāk, tad arī šādas tēmas varētu mierīgi iekļaut pētīšanas sarakstā, bet naudas ir maz. Un gandrīz 17 miljonus eiro var iztērēt daudz sapratīgāk - lai, piemēram, vēža slimniekiem nevajadzētu lūgt palīdzību portālā “manabalss.lv”. Vai tad nepietika ar slaveno salātu pētījumu “gurķus, tomātus sagriež, pasniedz”, kad tādiem un līdzīgiem “pētījumiem” tika iztērēts pusmiljons eiro?
Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte savā komentārā “Neatkarīgajai” uzsvēra, ka zinātniekiem vairāk jāpievēršas latviešu valodas, literatūras, vēstures pētījumiem, piemēram, kā literatūra mainījusies 1985./90. gados. “Jebkura valsts, kas pārstāv savas intereses un rūpējas par savu attīstību, seko nacionālās attīstības plānam. Ja nemaldos, tāds plāns mums ir līdz 2030. gadam,” saka Kursīte, “un svarīgie punkti ir nosaukti. Tā ir nacionālā identitāte, latviešu valoda, vēsture, literatūra, folklora.” Viņa uzskata, ka jau gadiem Latvijas zinātnes padome šim jautājumam pienāk no nepareizās puses: ja mūsu zinātne būtu Francijas vai Vācijas finansējuma līmenī, tad būtu citādi. Bet tā kā finansējums ir niecīgs, vajag sākt ar prioritārajām tēmām, kuras jāatbalsta un par kurām jārīko konkurss. “Kāda bija pārmaiņu laika literatūra, kā attīstījās latviešu valoda? Kas vēl nav izpētīts vēsturē? Zinātnes padomē taču nesēž cilvēki no ielas, taču tagad sanāk tā, ka viens interesējas par māti, otrs par meitu, bet trešais - par Grenlandes ledājiem. Tā izniekojam līdzekļus un padarām zinātniekus par apsmieklu,” teic Kursīte.
Viņa uzskata, ka mēs netiksim uz augšu, ja visu laiku skatīsimies, ko citi par mums saka. “Diez vai ārzemju zinātnieki labāk par mums zinās, kuru vēstures posmu esam pētījuši mazāk. Varbūt par bolt/volt kurjeru labsajūtu viņi kaut ko zinās. Ja Latvijā savu zinātnieku pieteikumus turpinās vērtēt formāli, mums patiešām vairs nebūs zinātnes. Varbūt tomēr papētīt, kā jūtas Latvijas pilsoņi?” retoriski vaicā Kursīte.
“Tuvojas Krišjāņa Valdemāra jubileja - vai pētījumam par viņu nevajadzēja paredzēt finansējumu? Viņš, būdams tautsaimnieks, domādams par to, kā attīstīt jūrniecību un zvejniecību, rakstīja arī par latviešu valodu, bija iniciators pirmajai latviešu - krievu - vācu vārdnīcai. Cik no mūsu eksaktajiem zinātniekiem saprot, ka blakus ekonomikai jāattīsta arī valoda? Bez humanitārās puses ekonomiskā augšupeja nav iespējama, mēs tādā veidā ejam uz bezdibeni. Bez gara vairošanas un gara atbalsta mēs savu laiku padarām mazvērtīgāku. Tāpēc man ir žēl domāt par jauno paaudzi, tajā pašā laikā ir bažas par Latvijas nākotni,” piebilst Kursīte.
Diez vai kāds spēs publikai iestāstīt, ka kopējais finansējums - 16,8 miljoni eiro - “ļaus Latvijas pētniekiem radīt ne vien augstvērtīgus zinātniskus rezultātus, bet arī inovatīvus risinājumus ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību”. Tieši kādā veidā šī ietekme izpaudīsies, pētot “demokrātijas plaisu mazināšanu - polarizāciju uz saliedētu sabiedrību”? Vai tad par sabiedrības saliedēšanos un integrāciju ar sviedriem vaigā necīnās SIF - Sabiedrības integrācijas fonds ar budžetu ap 40 miljoniem eiro? Bet integrācijas kā nav, tā nav. Un tās nav gadiem. Tad varbūt tomēr jābeidz šķiest naudu bezjēdzīgās nodarbēs?
Un Grenlandes Kānākas ledus kupola izvadledāju termālā struktūra? Kāds šim izvadledājam sakars ar Latvijas attīstību (vai atpalicību)? Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī ledāju struktūra attieksies tikai un vienīgi uz Grenlandes vietējiem iedzīvotājiem.
“FLPP ir būtisks atbalsts Latvijas zinātnes izaugsmei, aptverot visas viedās specializācijas jomas un sociālo un humanitāro zinātņu nozares ar horizontālu ietekmi,” mums atkal tiek skaidrots, pamatojot šīs tēzes ar jauno zinātnieku piesaisti un mēģinājumiem noturēt viņus Latvijā. “Horizontālās ietekmes” un “valsts pētniecības ekosistēmu stiprināšana ilgtermiņā” - tās ir piepūstas frāzes, kuras ar eiro miljonu enkuriem tiek turētas pie zemes. Atliek vien cerēt, ka naudas joprojām būs tik daudz kā vēl nekad…
