Plašsaziņas līdzekļu vidē un sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par to, kādēļ Latvijas atbildīgās varas iestādes tik ļoti cenšas paturēt sankciju sarakstos mūsu valsts pilsoni miljardieri Pjotru Avenu. Kādu nenovēršamu ļaunumu viņš ir nodarījis? Sevi cienošas valstis savus pilsoņus parasti cenšas pasargāt no jelkādām starptautiskajām sankcijām.
Pjotrs Avens pēc Latvijas varas iestāžu iniciatīvas iekļauts sankcijām pakļauto personu sarakstā kopš 2022. gada februāra. Strauji tuvojas brīdis, kad oficiāli tiks pārskatīts sankcijām pakļauto personu saraksts. Eiropas Savienības dalībvalstu atbildīgās amatpersonas spriedīs, kuru izņemt no tā, kuru - atstāt.
Mūsu amatpersonu vēlme noteikt sankcijas pret Avenu radījusi neizpratni gan daļā politiķu, gan arī plašākā sabiedrībā. Par sankciju tēmu LTV raidījumā “1:1” runāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, iepriekš par to izteicās arī eksprezidents Valdis Zatlers.
Jautājumā par sankciju noteikšanas Avenam vajadzību saņēmām Ārlietu ministrijas komentāru, ko parakstījusi ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte. Citējam pilnībā.
“Kopš 2014. gada ES individuālās sankcijas tiek piemērotas fiziskām un juridiskām personām par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība[1]. Starp ES sankcijām pakļautām personām ir Krievijas prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, citi valdības un prezidenta administrācijas locekļi, augsta ranga amatpersonas un militārpersonas, tiesu varas pārstāvji, Kremļa režīmam nozīmīgi uzņēmumi un to vadītāji, oligarhi, propagandisti, mediji un citi, kuri atbalsta Kremļa agresīvo politiku.
Pašlaik ES individuālo sankciju pret Krieviju sarakstā ir 2531 persona (1896 fiziskas un 635 juridiskas personas). Virkne ES sankcijām pakļauto personu ir pakļautas arī citu valstu sankcijām, tostarp ASV, Kanādas, Ukrainas un Apvienotās Karalistes.
Pret Krieviju noteiktās ES sankcijas (gan sektorālās, gan individuālās) ir jāpagarina ik pēc sešiem mēnešiem. Lai to izdarītu, nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu vienprātība. Ja ES dalībvalstis noteiktajā termiņā nepanāktu vienošanos, tad sankciju režīms netiktu pagarināts un beigtu darboties attiecībā uz visām sankciju sarakstā iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Par nākošo pagarinājumu dalībvalstīm jāvienojas līdz 2025. gada 15. septembrim.
Sankcijas strādā. Tādēļ tām pakļautās personas aktīvi meklē veidus, kā sankcijas mīkstināt un/vai panākt, ka tiek no tām izņemtas (delistētas). Šo personu interešu pārstāvji aktīvi darbojas gan Briselē, gan dalībvalstu galvaspilsētās, lai ietekmētu ES dalībvalstu nostājas šajās sarunās par labu sankciju mīkstināšanai un viņu klientu izslēgšanai no sankciju saraksta. Sankcionēto personu labā tiek izdarīti mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu un izdarīt spiedienu uz amatpersonām.
Ir bijuši arī politiski dalībvalstu mēģinājumi vājināt sankcijas un delistēt noteiktus indivīdus, kuri objektīvi atbilst sankciju kritērijiem. Latvija šādiem mēģinājumiem vājināt sankciju režīmu ir aktīvi pretdarbojusies.
Latvijas pozīcija, tāpat kā līdz šim, ir ļoti stingra - jāsaglabā maksimālas sankcijas pret Krieviju. Latvijas pozīcija balstīta gan uz Saeimas 2022. gada 24. februāra un 21. aprīļa paziņojumiem par Ukrainu, kurā rosināta maksimālu sankciju piemērošana, gan Ministru kabineta pozīciju, kas tika pārapstiprināta ar MK 2025. gada 8. jūlija sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības Ārlietu padomes 2025. gada 15. jūlija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem” (25-TA-1627 (DV)) (prot. Nr. 27 35.§).
Ievērojot Latvijas nacionālās intereses un ES kopējo sankciju politiku, Latvija tāpat kā līdz šim nepiedāvās vai neiestāsies par sankciju atcelšanu vai vājināšanu kādai fiziskai vai juridiskai personai, neatkarīgi no personu valstiskās piederības. Gluži pretēji - Latvija vienmēr ir iestājusies par sankciju tālāku stiprināšanu, aktīvi iesaistoties darbā pie jaunākajām sankciju kārtām un piedāvājot iekļaut sankciju sarakstā papildus fiziskas un juridiskas personas, “ēnu flotes” kuģus u.c., lai sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mazinātu Krievijas spējas, budžeta ieņēmumus un panāktu agresijas izbeigšanu.
Latvijas valdības pozīcija paredz, ka spēkā esošās sankcijas ir jāpagarina tik ilgi, kamēr Krievija nav pārtraukusi agresiju, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītās robežās un kompensējusi Ukrainai radītos zaudējumus.
Fakti par sankcijām pakļauto personu - Pjotru Avenu: pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Pjotru Avenu ES Padome sankciju sarakstā iekļāva 2022. gada 28. februārī. Jaunākais ES Padomes lēmums par sankciju pagarināšanu, tostarp Pjotram Avenam, ir pieņemts 2025. gada 14. martā.
Pjotrs Avens kopš 2022. gada 15. marta ir pakļauts arī Apvienotās Karalistes sankcijām (šī gada 31. jūlijā sankciju režīmu pagarināja), un kopš 2023. gada 11. augusta viņš ir pakļauts arī ASV sankcijām.”
Jautājums, kā pats Avens izskaidro notiekošo ar un ap viņa pakļaušanu sankcijām? No Avena biroja saņēmām šādu skaidrojumu (citējam pilnībā): “Sankciju sarakstu pārskatīšanas laikā atkal aktualizēts jautājums par Pjotru Avenu, kurš ir Latvijas pilsonis. Taču viņa vārds tiek izmantots nevis pēc būtības, bet kā maiņas monēta politiskās spēlēs.
Šobrīd notiek virkne sanāksmju diplomātiskajās aprindās, un gala lēmums par sankcijām tiks pieņemts 10. septembrī, un atkal izskan informācija, ka Avens tiks izmantots kā tirgošanās objekts, un Latvija neskaidru un nevienam nezināmu iemeslu dēļ uzstās par Avena palikšanu sankcijās, bet no sankcijām var tikt atbrīvoti ietekmīgi Krievijas atbalstītāji.
Nevienlīdzīga attieksme - kamēr Avens joprojām ir sankciju sarakstos, kuluāros tiek apspriesti varianti atbrīvot ietekmīgus Krievijas miljardierus - Dmitriju Mazepinu un Ališeru Usmanovu, kuri ilgstoši tieši atbalstījuši Putina režīmu un tā agresiju.
Latvijas nostāja - runājot ar bijušajiem un esošajiem politiķiem, nav skaidrs, kāpēc notiek šāda tirgošanās un kāpēc Ārlietu ministrijas nostāja ir tāda, kāda tā šobrīd ir. Vai tiešām ir tā, ka Avens tiek izmantots kā iekšpolitiskās cīņas objekts, nevis objektīvi tiek spriests par to, ka Avens dzīvo šeit, ka viņš ir pārdevis visu savu biznesu Krievijā, par ko ir informēta arī valdība un drošības institūcijas. Vai tiešām Latvija atkal iestāsies pret savu pilsoni un atbalstīs Krievijas atbalstītājus?
Vēsturiskā pieredze - jau reiz Latvija ir kļuvusi par “tirgošanās platformu”, kad ar mūsu piekrišanu no sankcijām tika izņemts Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarjovs. Rezultāts - viņš turpina slavēt karu un Putinu. Šis piemērs rāda, ka kompromisi ar sankcijām noved tikai pie reputācijas zaudējumiem.
Jautājums par godīgumu - ja Eiropas Savienība grib saglabāt sankciju uzticamību, tad jāpārtrauc selektīvā pieeja: kāpēc stingri sodi jāsaglabā pret Latvijas pilsoni, bet Kremļa oligarhiem tiek radītas iespējas izsprukt?
Pat diplomāti uzdod jautājumus - kam tas ir izdevīgi, ka Latvija cīnās pret savu pilsoni? Kurš pieņem šādus lēmumus un kādu interešu vadīts?”
Raidījumā “1:1” Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, atbildot uz žurnālista Gundara Rēdera jautājumu, vai Avenam būtu jāpagarina sankcijas, izteicās, ka Latvijas valsts pozīcija kopš 2022. gada kara sākuma bijusi nemainīga. “Ir maksimāli plašs sankciju spiediens pret Krieviju un Baltkrieviju, pret uzņēmumiem un pilsoņiem. Cik zinu, Latvijas valdība savu pozīciju mainīt netaisās,” teica Rinkēvičs.
Rēders pajautāja, vai ir zināmi reāli fakti, kas liecina par to, ka Avens ir palīdzējis agresorvastij. Turklāt eksprezidents Valdis Zatlers intervijā žurnālam “Ir” izteicās, ka “šobrīd esam izvēlējušies Avenu padarīt par simbolu, bet aizmirstam paskatīties uz konkrētiem faktiem un cilvēka rīcību reālajā dzīvē”. Zatlers intervijā arī norādīja, ka neredz nevienu faktu vai darbību, kā Avens sekmētu Krievijas agresiju. “Ja viņš to nedara, tad jautājums - cik ilgi viņu pakļausim sankcijām?” vaicā Zatlers.
Edgara Rinkēviča atbilde bija īsa un konkrēta: “Ko dara eksprezidenti, es atstāšu eksprezidentu ziņā,” piebilstot, ka nekomentēs atsevišķu sankciju saņēmēju darbības. “Bet ja kādam pilsonim ir viedoklis par sankcijām, viņš šo viedokli var paust. Valdības attieksme ir skaidra. Latvijas nostāju pauž Latvijas valdība un Latvijas Ārlietu ministrija.”
