Elita Veidemane / Autori

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt bijušo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju, Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču par izvarošanu un seksuālu vardarbību pret studentēm. Pierādījumu gan nav nekādu, vien pliki apgalvojumi, tomēr tas netraucē “rosināt apsūdzēt” nevēlamo, bet nu jau bijušo pasniedzēju. Par rosinājumu apsūdzēt Māris Kupčs uzzināja no medijiem.

“Mēs bijām milimetra attālumā no civilizācijas kolapsa,” vērtēdams ASV prezidenta vēlēšanas, teic Ēriks Stendzenieks, reklāmas guru un politikas vērotājs, kurš jau kādu laiku mitinās Kolkā un no malas vērtē procesus. Saruna ar Stendzenieku ne tikai par ASV prezidentu, bet arī par situāciju Latvijā.

Eiropā pastāvīgi ir izvietoti aptuveni 65 000 ASV karavīru, savukārt rotācijas kārtībā Eiropā atrodas vairāki desmiti tūkstošu ASV militārpersonu. ASV prezidents Donalds Tramps nesen darīja zināmu, ka tiek plānots izvest no Eiropas ap 20 000 amerikāņu karavīru. Ko tas nozīmē Latvijai?

Janvāra pavasarīgajā miglā aizgājis Jānis Peters. Atskatīdamies uz padarīto, pamādams ar grumbaino roku palicējiem. Sirsnību acīs saglabājis un rāmu, siltu valodu atmiņās atstājis. Mēs paliekam un daudz ko atceramies. Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata “Dzirnakmens” maksāja 12 kapeikas. Neliela grāmatiņa, vien ar 60 lappusēm, ko bija piepildījis divdesmit deviņus gadus jaunais dzejnieks, bija kā uzarta zeme, kurā mita mīlestības dārgakmeņi un atziņu dzirnakmeņi.

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.

Šveices pilsētā Davosā notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums. Mūsu valsti tajā pārstāv Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ar viņu intervija par gaidāmo no Donalda Trampa prezidentūras, par Latvijas aizsardzības spējām, par zaļajiem sektantiem un daudz ko citu.

“Informācijai par notiekošo jābūt katru dienu, ne tikai vienreiz nedēļā laikrakstā Atmoda”,” mēs, atmodieši, nospriedām un, sākot ar 13. janvāri, sākām printēt skrejlapas, kuras dalījām barikāžu sargiem. Tas notika 1991. gadā. Nu vīri pie ugunskuriem ne tikai klausījās ziņas, kas skanēja no mazajiem pārnēsājamajiem radioaparātiem, bet arī lasīja mūsu skrejlapas. Būt informētiem – tas bija svarīgi. Pāri barikādēm 19. janvārī pāršalca ziņa, ka 20. janvārī, iespējams, var notikt kas nopietns.

Pirms 34 gadiem, naktī uz 13. janvāri, PSRS karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebrauca TV torņa aizstāvjos, šķaidot neapbruņotos cilvēkus. Toreiz gāja bojā 14 cilvēki, tika ievainoti ap tūkstoti. Īpašo vienību rīkļurāvēji ieņēma Lietuvas TV un radio komiteju, tika pārtraukti TV un radio raidījumi.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Aplūkojot iepriekšējo skolēnu dziesmu un deju svētku logo, var secināt, ka ir bijušas veiksmes un mazākveiksmes, iedvesmojoši un mazāk iedvesmojoši simboli, kas attēlo jauniešu un bērnu aizrautīgās prasmes. Šā gada skolēnu dziesmu un deju svētku logo daudzbalsīgi nodēvēts par zarnu rituli.

Maskavā oficiālā vizītē ieradās Slovākijas parlamenta deputātu delegācija, ko vadīja prokrieviski noskaņotais parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Danko. Kopā ar viņu bija arī deputāti no prokremliskā premjerministra Roberta Fico vadītās partijas “Kurss – sociāldemokrātija”. Vizītes mērķis: risināt gāzes piegādes jautājumus un stiprināt draudzību ar diktatoru Putinu. Slovākijas lidmašīnai nācās mest līkumu ap Poliju, lidojot pāri Čehijai un Vācijai. Toties Latvija laipni atļāva izmantot savu gaisa telpu. Tas bija diplomātisks solis vai arī tam piemita kāda morāles drumsla? Par to jautājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andim Kudoram.

Redakcija saņēma vēstuli par pieredzēto dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”. Pēc autores domām (viņas vārds redakcijai ir zināms), patversmē tiek pārkāptas dzīvnieku tiesības uz normālu aprūpi un uzturēšanu, turklāt – kā apgalvo autore, – nesen gājuši bojā divi jauni suņi.

2024. gadā Eiropas Insulta organizācijas konferencē Šveices pilsētā Bāzelē tika pasniegti programmas “Angels Initiative” apbalvojumi “Angels Awards”, kurus piešķir insulta vienībām, kas atbilst starptautiskam ekselences līmenim insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē, ņemot vērā stingrus kvalitātes kritērijus. Eiropas, Āfrikas un Āzijas vairāk nekā 8600 insulta vienību konkurencē Stradiņa slimnīcas insulta vienība – Neiroloģijas klīnika – atzīta par vienu no labākajām pasaulē insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē. Tai jau 25. reizi piešķirts visaugstākais jeb dimanta līmeņa apbalvojums. Par to “Neatkarīgajai” stāsta Stradiņa slimnīcas neirologs, insulta vienības virsārsts Dr. Kristaps Jurjāns.

Intervija ar īpašo uzdevumu vēstnieku, ANO Drošības padomes kampaņas sekretariāta vadītāju Andreju Pildegoviču: par to, kāpēc Latvijai jākļūst par ANO Drošības padomes locekli, par to, kāpēc “sliktie zēni” neiet prom un kāpēc ANO ģenerālsekretāram vāja izpratne par Austrumeiropas reģionu, kāpēc Latvija nopirkusi vēl vienu ēku Ņujorkā, vai tā kļūs par patvēruma vietu valdībai kara gadījumā, un kā labāk palīdzēt Latvijas uzņēmējiem.

Jaunā gada pirmajās dienās piezvanīju Raimondam Paulam. Klausuli pacēla viņa mazmeita – pazinu pēc balss. Sapratu, ka viņa sargā opīti no svešajiem. Kad sevi nosaucu, viņa skanīgi pasauca pie tālruņa savu mīļo vectēvu. “Vai, biedrene Veidemane!” tradicionāli norūca Maestro, atpazinis mani. Viņš – kā vienmēr – bija mazvārdīgs. Tomēr arī viņa mazvārdība bija tik ietilpīga.

Kas notiek ar dronu koalīciju? Tā attīstās vai stagnē? Atbildes uz jautājumiem sniedz Aizsardzības ministrija, situāciju komentē Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks. Bet ir arī citi viedokļi.

Kultūras ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss ir beidzies. Rezultāts: ir muzeji, kam piešķirta vien daļa no pieprasītā finansējuma, radot bažas par to eksistenci nākotnē. Savukārt, piemēram, Purvīša muzejam finansējums vispār nav piešķirts. Par situāciju “Neatkarīgajai” stāsta cilvēki, kuri saistīti ar muzejiem un to nākotni.

“Mūsu skolā mobilos telefonus audzēkņiem esam aizlieguši lietot jau gadus trīs,” teic Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, “protams, ja tie nepieciešami mācību procesā, tad atļaujam.” Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu. Augšminētajā skolā liegums attiecas uz visām klasēm, ne tikai uz posmu no pirmās līdz sestajai klasei. Un skolēnu protesta kliedzienus tā kā nedzird.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.