Biļetes uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks jūlija sākumā, jūnijā tika izpirktas pirmās pusstundas laikā, līdz ar to daudzu dziedātāju un dejotāju vecāki netiks uz pasākumiem un neredzēs savu bērnu uzstāšanos. Ko darīt, ciklā "nra.lv sarunas" žurnāliste Elita Veidemane vaicāja dziesmu svētku virsdireģentam Romānam Vanagam. Viņš atgādina, ka svētku jēga ir pavisam cita.
Romāns Vanags sacīja, ka cerējis, ka viņam šo jautājumu neuzdos. Virsdiriģents atzina, ka viņam ir ļoti žēl, ka vecāki šīs biļetes nedabūja, "bet tā spēle tāda ir, un tur mēs neko nevaram darīt", kā piemēru minot, ka pats nav dabūjis biļeti uz Nelsona koncertu.
"Ko lai dara? Man ļoti gribējās aiziet... Man ir tuva mūzika," sacīja R. Vanags. Nelsons gan neesot viņa dēls, bet tur ir jāsaprot, ka katras mammas un tēta bērns, kas piedalās svētkos, nekad nevar tikt apbalvots ar biļeti. "Tā kā šajā gadījumā, pat vecāki nevar, jo kā gan var apmierināt 100 000 vajadzību pēc 40 000 biļetēm? Tur vienmēr būs 60 000, kuriem nebūs šīs biļetes. Un tad ir jautājums, kuram pienākas un kuram ne," secināja virsdiriģents.
Viņš piebilda, ka šo situāciju vēlētos skaidrot tā, lai cilvēki saprastu, ka svētki jau nav domāti tāpēc, lai kāds tiktu un sēdētu vienā vai otrā sektorā.
"Man liekas, ka svētku uzdevums ir cits, lai iesaistītu bērnus, lai mums ir dziesmu svētki. Un vistrakākās ir ziņas, ko es te tagad palasīju, ka mamma ir apvainojusies un saka: tu vairs neiesi uz tām dejām tāpēc, ka es nedabūju biļeti... Nekad taču nav bijis līgums, ka tad, ja bērns ies dejot, vecākiem būs biļete dziesmu svētkos. Tas tā nedrīkstētu būt.
Tās infrastruktūras vietas vienmēr varētu vēlēties lielākas, bet tad ir atkal jautājums, kā tās pēc tam aizpildīt. Un te man ir jautājums par nākamajiem dziesmu svētkiem, skolēnu dziesmu svētkiem, cik tur būs to tūkstošu, jo mūsu dziesmu svētku estrādē var ietilpt 22 000, bet dziedās tikai 12 000. Un te sākas ceļš, vai tad biļete būs tas palīgs nākotnē, lai nākamajos svētkos dabūtu vēl 12 000 klāt, lai būtu 22 00? Es nedomāju, ka tas tā būs, tāpēc ir ļoti jādomā un saudzīgi jāizturas," sacīja R. Vanags.
Un vēl virsdiriģentam pārdomas izraisa, vai tas ir labi, ka tie, kurus sabiedrībā sauc par pazīstamām personām (mēs jau katrs vēlamies, lai mūs ieliek tajā sarakstā iekšā), saka, ka viņi nav dabūjuši biļetes.
"Ai, ai, kā tad tā! Viņš nav dabūjis biļeti! Lai gan kādi 20-30 tūkstoši jau arī ir bez biļetēm. Bet mēs nerunājam par šiem 20-30 tūkstošiem, bet runājam par šo vienu, kurš nav dabūjis biļeti un viņš tagad neredzēs savas meitas dejošanu. Traki. Kā tad tā!
Un tagad meita vairs neies dejot vai tētis tagad brauks prom no valsts? Vai visi tā apvainosimies viens uz otru? Ir jāsaprot, ka vietu skaits ir ierobežots, un tajā sistēmā, ko organizētāji organizē katrus svētkus, vienalga, vai tie būtu lielie dziesmu svētki vai skolēnu, katros svētkos būs šī problēma, jo tomēr vietu skaits nebūs tik liels, lai varētu visus apmierināt. Nu, tā ir. Tās sistēmas, ko biļešu tirgotāji ar organizētājiem domā, vienmēr mazliet atšķiras. Tad var pārdot četras biļetes, astoņas vai tikai divas, bet katram dalībniekam mēs pat nevaram nodrošināt vienu biļeti. Skaits pieprasījumā ir lielāks nekā piedāvājumā," skaidroja R. Vanags.
Uz jautājumu, ka varbūt vajag palielināt koncertu skaitu, viņš atbildēja, ka negribētu, ka bērniem būtu jādzied divi koncerti, jo tā kopā ar mēģinājumiem ir liela slodze - vienu nedēļu 16 stundu darbs katru dienu. "Ko tad mēs gribam? Lai apmierinātu savu vēlmi apsēsties estrādē savā vietā, un varbūt ne tajā labākajā, lai ar binokli skatītos, kur mans ķipars tur atrodas. Par to lai viņš strādā vēl vienu koncertu priekš tā? Mēs bērnus aicinām uz nopietnu darbu, tā ir uzstāšanās, tur estrādes pilnas skatītāju, bet ne tas bērns savu tēti redzēs, ne tētis viņu," teica R. Vanags.
Virsdiriģents sacīja, ka nezina, kam šādas situācijas ir izdevīgas, varbūt žurnālistiem, bet tās nomāc svētku prieku, sevišķi bērniem, bet motivācija mums ir jāstiprina, nevis jāvājina ar šādām lietām.
"Pašreiz mēs ļoti vājinām motivāciju piedalīties svētkos, un arī citi vecāki varbūt sāk domāt tāpat - varbūt es viņu uz kori nelaidīšu, jo, redz, nedabūju vietu, un tad aiziet... Vai tiešām mēs nesaprotam, kāpēc tos svētkus rīkojam? Ka svētkiem ir pavisam cita vērtība?
Tā ir vērtība dalībniekam būt iekšā un darīt lietas savas valsts labā, savas Latvijas labā. Stāvēt lepni un dziedāt "Gaismas pili", himnu. Bet nē. Mums jādzird, mums jāredz, mums jābūt pirmajās rindās, mums vajag ielūgumus, citam atkal vajag kādu blatiņu, kur piezvanīt, kad viņš kaut ko nevar dabūt. Un tā mēs viens otru raustām, un tas kašķīgums nerimst. Žēl," atzina R. Vanags.
Par iespēju palielināt biļešu cenu viņš izteicās skeptiski, jo nauda, kas samaksāta no valsts budžeta, ir mūsu nauda, un tad par svētkiem būs jāmaksā vēl dārgāk. "Cik gatavi mēs esam tā biedroties, jo tad atkal būs svētki bagātajiem. Vienmēr jau kāds kaut ko var pateikt kā lozungu - tie, kam ir tie mersedesi, tie tur arī sabrauks un nopirks svētkus," secināja R. Vanags.
Viņš uzskata, ka pašreizējā biļešu cenu politika ir demokrātiska, protams, tiem, kuriem palaimējas, jo internets tomēr ir mazliet spēle, bet spēle ir arī "Superbingo". "Kādreiz cilvēki stāvēja fiziskās rindās. Bet kādreiz mēs stāvējām rindā arī pēc Ziemassvētku eglītes, kuru tagad var nopirkt katrā lielveikala stāvvietā," salīdzināja R. Vanags.
Virsdiriģents izteica cerību, ka ažiotāža, kas bija jūnija sākumā, līdz jūlijam būs norimusi. Rūgtums paliks kādam, kas ieguldījis daudz laika, bet palicis bešā un neapmierināts, bet viņš cer, ka tā nebūs lavīna, kad bērniem teiks: tu tur nevari iet dziedāt, jo es tevi nevaru redzēt.
R. Vanags stāstīja, ka bijis kā svētku organizators pie Kultūras ministrijas, vadījis lielos dziesmu svētkus 2003. un 2008. gadā un šis biļešu jautājums ir bijis ļoti sāpīgs. "Un mēs tajā brīdī vēl nemācējām īsti saprast. Tagad tehnoloģijas ir labākas, tad vēl nebija, un vēl "kārās interneti augšā", un neapmierinātības burbulis bija milzīgs. Bet laimīgi abos svētkos tomēr līdz svētkiem tikām. Putas nogāja, un skaidrais ūdens palika apakšā," ar smaidu pavēstīja R. Vanags.
Viņš cer, ka viss beigsies ar sapratni un svētki būs, pirmām kārtām sajūta pašiem dalībniekiem, bērniem, un tas nebūs tikai vecāku aizvainojums, kas nāks līdzi.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā norisināsies no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Skolēnu dziesmu un deju svētku programmu veido 22 pasākumi, no kuriem 10 ir bezmaksas un 12 - maksas pasākumi, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.
