Pēc vēlēšanu balsu skaitīšanas “bardaka”, par ko parūpējās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), viegli histēriskā gaisotnē sāk iezīmēties Rīgas topošās koalīcijas aprises. Un nekādi nevainīgu mežģīņu raksti tur nav saskatāmi. “Neatkarīgās” aptaujātie mēra kandidāti izrāda piesardzību jautājumā par topošo domes koalīciju.
CVK dati liecina, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā ir uzvarējusi partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ar Aināru Šleseru priekšgalā, iegūstot 13 vietas Rīgas domē. Taču izskatās, ka šai uzvarai būs visai skābi augļi: iniciatīvu veidot koalīciju jau ir uzņēmušies “progresisti” (11 vietas domē), un visai ticami ir tas, ka uz gaišo nākotni kopā ar šo politpulciņu dosies arī Nacionālā apvienība (10 vietas), “Jaunā vienotība” (9 vietas) un “Apvienotais saraksts” (4 vietas). Tātad kopā 34 vietas Rīgas domē. Protams, vairākums, taču ne stabili nesatricināms. Šādas notikumu attīstības variantā Šlesers paliks opozīcijā kopā ar Jūlijas Stepaņenko un Alekseja Rosļikova politveidojumiem.
Politikas vērotāji lēš, ka Šlesers Rīgas domes vēlēšanās zaudēja vismaz trīs vietas, kam par cēloni bija balsojums Saeimā, kad vajadzēja lemt par Alekseja Rosļikova izraidīšanu no Saeimas sēdes pēc viņa rupjā un pretvalstiskā izlēciena.
Par izraidīšanu balsoja visas Saeimas frakcijas, izņemot “Stabilitātei!” un četrus deputātus no LPV, un tie bija Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš un Ainārs Šlesers. Šis balsojums, kas faktiski bija veltīts Rosļikova pretīgā izgājiena atbalstam, izsauca sašutuma vētru lielā daļā sabiedrības, un tā arī uzdeva jautājumu: vai ar šo deputātu mentālo veselību viss kārtībā?
Par “skābo uzvaru” Ainārs Šlesers “Neatkarīgajai” teic: “Spieda mani no visām pusēm, vieniem es biju prokremlisks, citiem - ka esmu pret krieviem. Vēlēšanās nesanāca maksimālā programma, bet labi vismaz tas, ka “Saskaņa” ir notīrīta no politiskās dienaskārtības. Mums, LPV, ir ievēlēta laba komanda, un starp komandas locekļiem ir arī Ēriks Stendzenieks.”
Vēl Šlesers piemin politiķi Sergeju Dolgopolovu, skolas direktoru Denisu Kļukinu, Aleksandra Bartaševiča dēlu Vladislavu Bartaševiču, kurš runājot perfektā latviešu valodā un “kārtīgi rukā”, Jevgeņiju Šafraņiku, Edvardu Šleseru, Kasparu Krištopanu, Maiju Armaņevu. “Mēs beidzot esam ieguvuši partiju, kurā blakus ir latvieši un krievi, kas varēs virzīties uz priekšu un mobilizēt cilvēkus,” teic Šlesers.
Viņš noraksturo “progresīvo” Kleinbergu visai nepagodinošos vārdos un turpina: “Ja “progresīvie” vēlas, lai mēs nākamā gada Saeimas vēlēšanās uzvaram ar atrāvienu, tad ielikt Kleinbergu par Rīgas domes priekšsēdētāju - tā ir pareizā izvēle, paldies viņiem par to.” Viņš piebilst, ka visai apšaubāmi ir tas, ka NA cilvēki būs gatavi strādāt “zem Kleinberga”, jo valdībā nacionāļi atteicās to darīt.
Par balsojumu attiecībā uz Rosļikova izraidīšanu no Saeimas sēdes Šlesers atzīst, ka nenokontrolēja situāciju, jo Edmunds Zivtiņš bijis tas, kurš cilā balsošanas kartīti. “Rosļikovs rīkojās necienīgi, un viņš arī mums radīja problēmas, jo mēs zaudējām balsis,” saka Šlesers. “Šajā situācijā “uzvārījās” nacionāļi, savu labumu guva arī Jūlija Stepaņenko, jo daudzas balsis no Rosļikova aizgāja viņai, rezultātā - Stepaņenko sarakstam ir astoņas vietas, Rosļikova sarakstam - piecas,” skaidro Šlesers.
“Esmu daudz vairāk nacionāli noskaņots cilvēks, salīdzinot ar daudziem citiem,” atgādina Šlesers, “bet beidzot ir jāsaprot tas, ka mūsu valsts nedrīkst dzīvot uz parāda, ar valsti beidzot kaut kas jādara, to jāsāk attīstīt. Arī Rīga jāattīsta, bet “progresīvo” sarakstā nav neviena, kurš to spētu izdarīt. Šāda topošā koalīcija ilgi nenoturēsies.”
“Pagājušajā sasaukumā NA bija ievēlēta Rīgas domē ar četriem mandātiem, tagad esam ar desmit mandātiem,” teic Edvards Ratnieks. Viņš nenoliedz, ka koalīcijā varētu būt PRO, NA, JV un AS. “Tā vai citādi, bet vēlēšanās ir uzvarējušas latviskās partijas, tāpēc partijai ar lielāko mandātu skaitu - PRO - jāuzsāk sarunas. Viņiem ir 11 mandātu. Bet par koalīcijas izveidošanu varēs runāt tikai tad, kad sarunas būs veiksmīgi beigušās. Ļausim “progresīvajiem” iemēģināt roku koalīcijas veidošanā un skatīsimies, kādi būs viņu saprātīgie risinājumi un piedāvājumi. Mēs šobrīd iniciatīvu neuzņemamies.”
“Progresīvo” un NA sadarbošanās gan šķiet visai neticama, jo abām partijām ir atšķirīgas prioritātes. “Mums ir svarīgi, lai tiek īstenoti mūsu nacionālās drošības jautājumi un ekonomikas sadaļa. Domāju, ka vislielākās problēmas var būt ar satiksmes jomu, jo ar to ņemsies gan “progresisti”, gan “Jaunā vienotība”.”
“Progresīvo” Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, aizbildinādamies ar sapulcēm, kas notiek nepārtraukti un cita pēc citas - bez atelpas iespējām, izvairījās no sarunas ar “Neatkarīgo”. Izskatījās gan pēc neizlēmības, nevis sapulču neizbēgamības. Kaut gan - viss notiek atbilstoši šīs politkopas tradīcijām: kad ir sataisītas “progresīvas” ziepes, partija ar acīmredzamu kūtrumu dažkārt mēģina taisnoties. Bet, ņemot vērā partijas biedru un viņu fanu pulciņa aktivitātes, šoreiz diez vai sagaidīsim kādu konstruktīvu domu vai viedokli attiecībā uz koalīcijas veidošanos.
“Progresīvie” ir izteikts JV fārmklubs, pagaidām gan vēl ne tik efektīvs kā pati JV, tomēr var censties sasniegt lielpartijas virsotnes, kas atzīmējamas ar, piemēram, tādu dižpanākumu kā “airBaltic” tuvojošais bankrots vai nupat svaigākais ”panākums” - vēlēšanu digitālās sistēmas nobrukums vēlēšanu naktī. Cik miljonu eiro tika samaksāts no nodokļu maksātāju maciņiem par šo Valsts digitālās attīstības aģentūras radīto, piedodiet, vanckaru?
