Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.
Izskatās, ka šādu dienvidos kaldinātu autobraucēju Rīgā šobrīd ir gana daudz, bet viņus saskaitīt traucē tas, ka saskaņā ar Vīnes konvenciju viņi drīkst Eiropā gadu braukt ar savā zemē iegūtu autovadītāja apliecību. “Līdz ar to mēs nevaram zināt, cik ilgs laiks jau pagājis, kopš viņi brauc ar savu “dzimto” autovadītāja apliecību,” saka Aivars Aksenoks. Bet izrādās, ka daļa Latvijā tomēr ir mainījusi savu vadītāja apliecību.
Diemžēl ir redzēts, kādā stilā brauc šie migranti no Pakistānas, Indijas un citām dienvidvalstīm, un tas ir bīstami. “Jā, es piekrītu,” turpina Aksenoks, “bet šobrīd mēs neko izdarīt nevaram. Vienīgi - tad, kad viņi pie mums liek eksāmenus, mēs varam stingrāk viņus vērtēt. Viņiem ir atļauts eksāmenus kārtot ar tulku. Tādi eksāmenu licēji ir skaitāmi simtos. Savukārt tie, kuri jau brauc pa ielām, jākontrolē policijai.”
Aksenoks arī piebilst, ka šie autovadītāji neizrāda īpašu sajūsmu, kad viņus piespiež kārtot eksāmenus. “Turklāt daļa no tiem, kuri brauc ar “boltiem”, autovadītāja apliecību ir saņēmuši ar tiesībām strādāt kravu pārvadājumos. Tie uzņēmumi, kas viņus nolīgst, pieprasa Latvijā izdotu autovadītāja apliecību,” teic Aksenoks.
CSDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju, un tas ir absolūti nepieciešami. “Mēs kopā ar policiju izdarījām milzīgu darbu attiecībā uz automašīnām, kas reģistrētas trešajās valstīs: sākot ar Ukrainu, kas no satiksmes drošības viedokļa nebūt nav labāka par citām valstīm, turpinot ar Kazahstānu un citām valstīm, proti, ikvienai automašīnai ir elektroniski jādeklarējas CSDD. Tad ar visiem fotoradaru pārkāpumiem mēs varam atrast šos autovadītājus un viņus sodīt. Ja viņi nav deklarējušies, par to arī ir sods. Šī sistēma ir ieviesta jau kopš jaunā gada,” skaidro Aksenoks, “bet, ja automašīna nepieder autovadītājam, kontroli veikt ir grūtāk.”
Vai situācija ar dienvidu “karstajiem puišiem” Latvijā ir dramatiska? Aksenoks ne īpaši piekrīt šādam apgalvojumam: “Tik traki nav. Mēs pētām smagos negadījumus, un tajos dienvidnieki neparādās. Vismaz pagaidām ne. Viņiem ir pietiekami daudz sīku avāriju, bet smagajos negadījumos viņu nav. Šobrīd galvenais ir kontrole uz ceļa.”
Valsts policijas atbildes, kas tika gatavotas četras (!) dienas, sanāca diezgan formālas. Jautājumi, ko uzdevām, bija šādi:
Redakcija saņēma tekstu: “Valsts policija ikdienā veic visu ceļu satiksmes dalībnieku uzraudzību, tajā skaitā trešo valstu pilsoņu automašīnu pārbaudi, kurām arī tiek pārbaudīts, vai ir veikta obligātā deklarēšanās, atsevišķos gadījumos tiek veikta starptautiskā sadarbība, ja ir saņemta riska informācija.
Par Krimināllikuma 275. pantu (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošanu) 2024. gadā ir uzsākti 60 kriminālprocesi pret trešo valstu pilsoņiem, no kuriem 29 kriminālprocesi ir tieši par vadītāja apliecības viltošanu.
Par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Ja tiek konstatēts, ka automašīnu vada personas, kas nelikumīgi šķērsojušas robežu, tad tās tiek nodotas Valsts robežsardzei tālāko procesuālo darbību veikšanai. Statistika par šādu personu izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem mums nav pieejama.”
Nav skaidrības, kam tad ir pieejama šī statistika. Katrā ziņā situācija, kad informācija ir tikai daļēji pieejama, nedod pārliecību par to, ka mēs atrodamies drošībā pamazām melnējošajā Rīgā un Latvijā. Iespējams, ka Valsts policijā trūkst cilvēku, kuri regulāri pārbaudītu katru - katru! - melnīgsnējo autobraucēju. Bet par to Valsts policijas preses dienests, protams, nerunā. Kaut gan - tik ilgi gatavojot atbildes uz redakcijas jautājumiem, vajadzētu runāt arī par kadru trūkumu policijā, kas patiesībā ir objektīvs rādītājs.
Labi vismaz, ka ir zināms par 60 kriminālprocesiem pret trešo valstu pilsoņiem. Bet kur šie migranti atrodas patlaban? Aizturēti? Notiesāti? Salikti cietumā? Deportēti? Varbūt turpina staigāt vai braukāt pa pilsētu? Kāpēc Valsts policija par to neinformē sabiedrību?
Situācija ar migrantiem autovadītājiem acīmredzot paliks arvien sliktāka. Pagaidām - kā apgalvo Aksenoks - šie migranti nav izraisījuši smagas autoavārijas. Bet gadīties var visādi. Kontroles tiesības Valsts policijai ir dotas. Jo, kā teikts rakstos, Valsts policija ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Ja Valsts policija netiks galā ar šiem pienākumiem, atbildība tiks prasīta no iekšlietu ministra un viņa vadītās ministrijas.
